Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumi Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.09.2018., Nr. 182 (6268) https://www.vestnesis.lv/op/2018/182.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 570

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumos Nr. 259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā"

Vēl šajā numurā

13.09.2018., Nr. 182 (6268)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 569

Pieņemts: 11.09.2018.

OP numurs: 2018/182.6

2018/182.6
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 16 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 569

Rīgā 2018. gada 11. septembrī (prot. Nr. 42 14. §)

Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 13. un 32. punktu, 48. panta pirmo daļu
un Profesionālās izglītības likuma 18. pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka pedagogam nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību.

II. Pedagoga izglītība un profesionālā kvalifikācija

2. Par vispārējās izglītības pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

2.1. augstākā pedagoģiskā izglītība un atbilstoša mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija;

2.2. augstākā pedagoģiskā izglītība un sākumskolas vai sākumizglītības skolotāja, vai pamatizglītības skolotāja kvalifikācija, pamatizglītības 1. klasē – arī pirmsskolas skolotāja kvalifikācija vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā;

2.3. augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un skolotāja kvalifikācija;

2.4. augstākā izglītība un maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar mācību priekšmeta saturu un didaktiku;

2.5. augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un vienā izglītības iestādē ne ilgāk kā vienu gadu strādā skolotāja mentora vadībā.

3. Par pedagogu, kurš īsteno speciālās izglītības programmas speciālās izglītības iestādēs vai speciālās klasēs vai grupās, ir tiesīga strādāt persona, kurai ir šo noteikumu 2., 5. vai 6. punktā minētā izglītība un apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma speciālajā izglītībā vai iegūta speciālās izglītības skolotāja kvalifikācija.

4. Vispārējās izglītības pedagogs, kurš ieguvis augstāko pedagoģisko izglītību, ir tiesīgs īstenot citu mācību priekšmetu, ja viņš ir apguvis vai gada laikā uzsācis apgūt šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu.

5. Par vispārējās izglītības pirmsskolas pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

5.1. augstākā pedagoģiskā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija;

5.2. augstākā pedagoģiskā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija;

5.3. augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā;

5.4. maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku;

5.5. pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam.

6. Par profesionālās un interešu izglītības skolotāju ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

6.1. augstākā izglītība un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūti ar pedagoģiju saistīti studiju kursi vismaz divu kredītpunktu jeb 80 stundu apjomā;

6.2. trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā norādītā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūti ar pedagoģiju saistīti studiju kursi vismaz divu kredītpunktu jeb 80 stundu apjomā;

6.3. Latvijas Amatniecības kameras piešķirta amatnieka kvalifikācija, kas atbilst meistara līmenim, vai studiju programmas ietvaros apgūti studiju kursi vismaz sešu kredītpunktu jeb 240 stundu apjomā un augstākā pedagoģiskā izglītība, vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā norādītā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūti ar pedagoģiju saistīti studiju kursi vismaz divu kredītpunktu jeb 80 stundu apjomā;

6.4. augstākā pedagoģiskā izglītība un speciālā pedagoga vai speciālās izglītības skolotāja kvalifikācija un mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija, kas atbilst mācību priekšmeta vai moduļa jomai profesionālās pamatizglītības programmu īstenošanai speciālās izglītības iestādē.

7. Par vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko izglītību un studiju programmas ietvaros apguvusi mācību priekšmetam, modulim, interešu izglītības nodarbībai atbilstošus studiju kursus sešu kredītpunktu jeb 240 stundu apjomā un kura apgūst vai ir apguvusi izglītības programmu pedagoģijā, ja tās apjoms nav mazāks par 650 stundām un tā tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam. Minētā izglītības programma pedagoģijā ir pielīdzināma šo noteikumu 21.3. apakšpunktā norādītajai profesionālās kompetences pilnveides programmai.

8. Mācību priekšmetu vai moduli, ko saturiski veido vairākas jomas, ir tiesīga īstenot arī persona, kura ieguvusi šo noteikumu 2., 6. vai 7. punktā minēto izglītību vismaz viena mācību priekšmeta vai moduļa daļai atbilstošajai jomai un studiju programmas ietvaros apguvusi ar attiecīgā mācību priekšmeta vai moduļa daļu saistītos studiju kursus vismaz sešu kredītpunktu jeb 240 stundu apjomā.

9. Par speciālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un speciālā pedagoga vai speciālās izglītības skolotāja kvalifikāciju.

10. Par sociālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un sociālā pedagoga kvalifikāciju vai augstāko izglītību un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju programmas ietvaros apgūti ar pedagoģiju saistītie studiju kursi vismaz sešu kredītpunktu jeb 240 stundu apjomā.

11. Par pedagogu karjeras konsultantu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

11.1. augstākā izglītība un šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma pedagoģijā un profesionālās kompetences pilnveides programma "Pedagogs – karjeras konsultants";

11.2. augstākā pedagoģiskā izglītība un karjeras konsultanta kvalifikācija vai šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma "Pedagogs – karjeras konsultants".

12. Par skolotāju logopēdu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un skolotāja logopēda kvalifikāciju vai augstāko izglītību un logopēda vai audiologopēda kvalifikāciju.

13. Par izglītības iestādes vadītāju, vadītāja vietnieku un izglītības metodiķi ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība atbilst vienai no šādām prasībām:

13.1. augstākā pedagoģiskā izglītība;

13.2. augstākā un pedagoģiskā izglītība vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūti ar pedagoģiju saistīti studiju kursi vismaz divu kredītpunktu jeb 80 stundu apjomā;

13.3. augstākā izglītība un persona iegūst pedagoģisko izglītību vai apgūst šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences programmu pedagoģijā.

14. Šo noteikumu 6. punktā minētās prasības attiecībā uz pedagoģisko izglītību nav attiecināmas uz pedagogu, kura darba slodze izglītības iestādē ir mazāka par 360 darba stundām gadā.

III. Pedagoga profesionālās kompetences pilnveide

15. Vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogs ir atbildīgs par savas profesionālās kompetences pilnveidi. Profesionālo kompetenci pilnveido, triju gadu laikā apgūstot programmu vismaz 36 stundu apjomā, un to plāno sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā persona veic pedagoģisko darbību. Profesionālās ievirzes sporta pedagogs profesionālo kompetenci pilnveido atbilstoši sporta speciālistu sertifikācijas kārtībai un sporta speciālistam noteiktajām prasībām. Pedagogs, kurš veic pedagoģisko darbību sertificētā privātpraksē, profesionālās kompetences pilnveidi plāno individuāli. Augstskolu vai koledžu akadēmiskais personāls, kas vienlaikus strādā gan augstskolā, gan profesionālās vai vispārējās izglītības iestādēs, profesionālo kompetenci pilnveido atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.

16. Augstskolu un koledžu akadēmiskais personāls līdz ievēlēšanas termiņa beigām apgūst profesionālās pilnveides programmas par inovācijām augstākās izglītības sistēmā, augstskolu didaktikā vai izglītības darba vadībā 160 akadēmisko stundu apjomā (tai skaitā vismaz 60 kontaktstundas). Profesionālā pilnveide var ietvert atbilstošu starptautisko mobilitāti, kā arī dalību konferencēs un semināros, ko apliecina akadēmiskā personāla iesniegtie dokumenti.

17. Pedagogs, kurš iegūst augstāko pedagoģisko izglītību, ir tiesīgs strādāt bez profesionālās kompetences pilnveides līdz augstāko pedagoģisko izglītību apliecinoša dokumenta ieguvei. Pedagogs profesionālās kompetences pilnveidi uzsāk trešajā gadā pēc augstāko pedagoģisko izglītību apliecinoša dokumenta ieguves.

18. Profesionālās kompetences pilnveides programmā ietver kādu no šādām tēmām:

18.1. pedagoga vispārējās kompetences (jauninājumi un attīstības tendences izglītībā, audzināšanas jautājumi, pilsoniskās attieksmes pilnveidošana, kvalitatīvas, radošas pedagoģiskās darbības veicināšana, īstenojot pedagoģisko procesu atbilstoši katra skolēna individuālajām vajadzībām, nākotnes mācību saturs nākotnes kompetenču veicināšanai, ilgtspējīga attīstība un iekļaujoša izglītība, bērnu tiesību aizsardzība, veselība un drošums, vardarbības pret bērnu un vardarbības bērna ģimenē atpazīšana un novēršana);

18.2. izglītības saturs un didaktika (mācību stratēģijas un metožu izvēle, tai skaitā lasīt un rakstīt prasmes, domāšanas procesa, radošuma un inovāciju veicināšanai, didaktiskie modeļi, tradicionāls, multidisciplinārs un starpdisciplinārs mācību process, lietpratības jēdziens un caurviju prasmes, jauninājumi mācību priekšmetā un mācību jomas saturā un metodikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes kvalitatīvi modernā izglītības vidē);

18.3. izglītības vadība (mērķtiecīga, uz rezultātu orientēta izglītības procesa organizācija, uz profesionālo sadarbību vērsta pedagoģiskā procesa īstenošana, līderība, finanšu prasmes, dokumentu pārvaldība, skolvadība, tai skaitā pārmaiņu vadība, izglītības kvalitātes monitorings izglītības iestādē, personālvadība).

19. Izglītības iestādes vadītājs pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē ārpus tiešajiem pedagoģiskajiem darba uzdevumiem (dalība konferencēs, semināros, meistarklasēs, stažēšanās nozares uzņēmumos, dalība darba devēju organizāciju rīkotajās mācībās pedagoga konkurētspējas veicināšanai, personības attīstība) apgūtās tēmas triju gadu laikā ieskaita ne vairāk kā 12 stundu apjomā.

20. Pedagogs profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā pilnveido vismaz sešu stundu apjomā, ņemot vērā šo noteikumu 18. punktā minētās tēmas un šo noteikumu 21. punktā norādītās programmas.

21. Pedagogs pilnveido profesionālo kompetenci kādā no šādām programmām:

21.1. programmu izstrādā un īsteno pašvaldības vai privātā izglītības iestāde vai pedagogu profesionālā nevalstiskā organizācija, kuras darbību reglamentējošā dokumentā paredzēta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, pēc saskaņošanas ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā tā tiek īstenota;

21.2. programmu izstrādā un īsteno ministriju padotības iestādes vai pašvaldību iestādes, kas nav reģistrētas izglītības iestāžu reģistrā, bet kuru nolikumā paredzēta izglītojošas darbības veikšana, vai augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas;

21.3. programmā, kuras apjoms ir vismaz 72 stundas un pēc kuras apguves pedagogs iegūst sertifikātu pedagoģijā, speciālajā izglītībā, pirmsskolas saturā un didaktikā, pedagogu karjeras konsultanta sertifikātu vai tiesības īstenot profesionālās izglītības mācību priekšmeta moduli un kuru, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un īsteno augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas;

21.4. programmā, kuras apjoms ir vismaz 160 stundu un pēc kuras apguves pedagogs iegūst cita mācību priekšmeta skolotāja sertifikātu un kuras, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un īsteno augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas;

21.5. programmu izstrādā un īsteno ārvalstu institūcijas Latvijā, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

22. Izstrādājot profesionālās kompetences pilnveides programmu, izstrādātājs norāda programmas mērķi, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, programmas īstenošanas veidu, mērķauditoriju, īstenošanas plānu, norādot apjomu stundās, plānotos tematus, to apguves formas un metodes.

23. Par šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.5. apakšpunktā minētās profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi tās īstenotājs izsniedz apliecību (1. pielikums).

24. Par šo noteikumu 21.3. un 21.4. apakšpunktā minētās profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi tās īstenotājs izsniedz sertifikātu (2. pielikums), kas ir derīgs tikai kopā ar dokumentu par attiecīgās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanu.

IV. Noslēguma jautājumi

25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumus Nr. 662 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 219. nr.).

26. Šo noteikumu 2.5. apakšpunkts ir spēkā līdz 2022. gada 31. augustam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 11. septembra
noteikumiem Nr. 569

Apliecības veidlapas paraugs

     
  (programmas īstenotāja iestāde)  

APLIECĪBA
Nr._________

     
(izdošanas vieta)   (datums)

     
  (vārds, uzvārds)  

ir apguvis(-usi) pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu

 
(programmas nosaukums, tēmas, apjoms)

Programma saskaņota ar pašvaldību (ja attiecināms)  
  (datums, numurs)

Programmas vadītājs      
  (vārds, uzvārds)   (paraksts*)

Programmas īstenotājas iestādes vadītājs      
  (vārds, uzvārds)   (paraksts*)

Programma saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju, ja programmu īstenojusi ārvalstu institūcija Latvijā
 
(datums, numurs)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 11. septembra
noteikumiem Nr. 569

Sertifikāta veidlapas paraugs

SERTIFIKĀTS
Nr._________

     
(izdošanas vieta)   (datums)

     
  (vārds, uzvārds)  

ir ieguvis(-usi) tiesības  

Programmas īstenotājs  

Programmas nosaukums, apjoms  

Programma saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju  
  (datums, numurs)

Programmas vadītājs      
  (vārds, uzvārds)   (paraksts*)

Izglītības iestādes vadītājs      
  (vārds, uzvārds)   (paraksts*)

Sertifikāts derīgs, uzrādot  
  (dokuments, numurs, izglītība, profesionālā kvalifikācija, izdošanas vieta)

Z. v.*

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "Z. v." neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!