Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 8. augusta rīkojums Nr. 368 "Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" koncepcijas projektu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 10.08.2018., Nr. 158 (6244) https://www.vestnesis.lv/op/2018/158.13

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 369

Par zemes vienību piekritību valstij un to nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā

Vēl šajā numurā

10.08.2018., Nr. 158 (6244)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 368

Pieņemts: 08.08.2018.

OP numurs: 2018/158.13

2018/158.13
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 18 Pēdējās nedēļas laikā 16 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 368

Rīgā 2018. gada 8. augustā (prot. Nr. 37 51. §)

Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" koncepcijas projektu

1. Atbalstīt Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" koncepcijas projektu (pielikums) (turpmāk – programma).

2. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesniegšanu Norvēģijas Ārlietu ministrijā.

3. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 8. augusta
rīkojumam Nr. 368

PROGRAMMAS KONCEPCIJAS PROJEKTS

Norvēģijas finanšu instruments 2014.–2021. gadam

Dokumenta datums: 14/03/2018

Versijas numurs: 4/ Atjaunināts: 14/06/2018 (FIB)

Pamatinformācija

Programmas nosaukums: Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide
Programmas joma: Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām (PJ 13) – vadošā PJ

Vide un ekosistēmas (PJ 11)

Atbalsta joma(-s): PJ 11: ATBALSTA JOMAS:

• vides stratēģijas, apsaimniekošanas plāni, rīcības plāni un/vai aizsardzības plāni;

• vides monitorings un modelēšana;

• vides informācijas apmaiņas un izplatīšanas sistēmas;

• bīstamo vielu pārvaldība un kontrole.

PJ 13: ATBALSTA JOMAS:

• stratēģijas, rīcības plāni un/vai ārkārtas rīcības plāni;

• klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumi;

• gatavība ar klimata pārmaiņām saistītiem ārkārtas laika apstākļiem un risku pārvaldība.

Īpašas intereses saprašanās memorandā: Īpašu uzmanību pievērš piesārņoto teritoriju sanācijai
Programmas piešķīrums: Kopā €14 000 000
EEZ piešķīrumi €0
Norvēģijas piešķīrumi €14 000 000
Programmas apsaimniekotājs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Donoru programmas partneris (-i) (DPP): Norvēģijas Vides aģentūra

Programmas apraksts un pamatojums

Programma Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide (turpmāk – Programma) ir koncentrēta uz Latvijas stratēģiskajiem mērķiem1 – mazinātas klimata pārmaiņas un samazināta neaizsargātība pret tām. Šie mērķi atbilst Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu Zilajā Grāmatā2 noteiktajam Programmas jomas mērķim. Klimata pārmaiņas ir viens no izaicinājumiem, kas ietekmē ekonomisko un sociālo attīstību Eiropā un Latvijā. Klimata pārmaiņas ietekmē sabiedrības ilgtspējību, ekonomiskās izaugsmes potenciālu, ekosistēmu stāvokli, kā arī dzīves kvalitāti.

Ņemot vērā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Klimata un enerģētikas politikas satvaru, ES Stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumu, Latvija ir apņēmusies nodrošināt pāreju uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Līdz 2030. gadam Latvijai ir jāsamazina Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS)3 neiekļautās siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas līdz 6% zemāk nekā 2005. gada līmenis, kā arī jānodrošina, ka SEG emisiju apjoms nepārsniedz oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) piesaistes apjomu konkrētās zemes uzskaites kategorijās zemes izmantošanas sektorā. Šo klimata politikas mērķu izpilde ir sarežģīta un prasa ne tikai klimata politikas stiprināšanu, bet arī nozaru politikas pielāgošanu, tāpēc, lai citas nozares to politiku veidošanas procesā būtu labāk informētas un uzņemtos atbildību par to radītajām SEG emisijām un CO2 piesaisti, kā arī būtu zinošas par klimata pārmaiņu radīto ietekmi un spētu samazināt klimata pārmaiņu radītos riskus.

Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Kioto protokola un Parīzes nolīguma dalībniecei, Latvijai ir jāziņo par SEG emisijām un CO2 piesaistēm. Augšņu datu informācijai ir būtiska nozīme SEG emisiju aprēķināšanā, kā arī tā ir nepieciešama, lai plānotu valsts nozīmes mērķus klimata politikas jomā. Pašlaik Latvijai trūkst šādas informācijas, kā arī augsnes oglekļa monitoringa sistēmas.

Kā arī Programma ir vērsta uz ekosistēmu vides kvalitātes uzlabošanu un piesārņojuma kaitīgās ietekmes samazināšanu, īpaši vēsturiski piesārņotās teritorijās, atbilstoši Saprašanās memorandā par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti (turpmāk – Saprašanās Memorands) noteiktajai īpašajai interesei. Apkārtējās vides kvalitāte ietekmē ekonomisko konkurētspēju, iedzīvotāju nodarbinātību un drošību, dzīves kvalitāti. Klimata pārmaiņas, zināšanu un kapacitātes trūkums paaugstina piesārņoto vietu kaitīgās ietekmes risku. Piesārņojums var radīt draudus cilvēku veselībai un videi.

Nozīmīgs finanšu investīciju avots Latvijā ir 2014.-2020. gada plānošanas perioda Eiropas strukturālie un investīciju (turpmāk – ESI) fondi. Apstiprinātais finansējums pasākumiem, kas saistīti ar pāreju uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, ir vairāk nekā 480 miljoni euro. Pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām – vairāk nekā 63 miljoni euro. Lielākā daļa investīciju ir paredzētas infrastruktūras attīstībai, aprīkojuma un tehnoloģiju iegādei, tomēr, bez minētajiem ieguldījumiem, pastāv nepieciešamība uzlabot un izstrādāt valsts klimata pārmaiņu politikas plānošanas instrumentus, kas palīdzētu klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesos. ESI fondu ietvaros ar vides aizsardzību saistīto aktivitāšu īstenošanai ir pieejams finansējums vairāk nekā 559 miljonu EUR apmērā, no tiem aptuveni 25 miljoni EUR ir piešķirti Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektam. Cita veida finansējums piesārņotu vietu sanācijas pasākumiem nav pieejams.

2018. gada 22. februārī Rīgā notika ieinteresēto pušu konsultācijas, lai identificētu Programmas jomas problēmas, vajadzības un iespējamos risinājumus, kur Programma varētu dot savu ieguldījumu. Diskusijā piedalījās 35 dalībnieki – eksperti, pārstāvot valsts un pašvaldību, izglītības un pētniecības iestādes, nevalstiskās organizācijas (turpmāk – NVO), privāto sektoru, kā arī starptautiskās organizācijas, kas saistītas ar Programmas jomu. Dalībnieki, ņemot vērā Saprašanās Memorandā noteiktās Programmas jomas, identificēja četras būtiskākās vajadzības, kuras būtu iespējams risināt ar Programmas atbalstu, un, kuras nevar finansēt no citiem finanšu avotiem:

1) uzlabot politikas, sistemātisku pasākumu ieviešanu klimata politikas mērķu sasniegšanai, kā arī SEG un pielāgošanās rādītāju datu izstrādāšana;

2) nodrošināt valsts un reģionālo datu pieejamību klimata politikas plānošanai;

3) atjaunināt nacionālos augšņu datus klimata pārmaiņu politikas plānošanai;

4) steidzama piesārņoto vietu sanācijas nepieciešamība.

Plānotajām Programmas aktivitātēm ir augsts ilgtspējības potenciāls, jo vajadzību Nr. 1., Nr. 2 un Nr. 3 risinājumi nodrošinās visaptverošus sistēmas un politikas uzlabojumus, kurus valsts, pašvaldību, pētniecības iestāžu un privātā sektora pārstāvji izmantos praksē un ikdienas darbā. Atjaunināto augšņu datu un rādītāju informāciju izmantos, lai izstrādātu mērķtiecīgus zemes izmantošanas plānošanas un ilgtspējīgus zemes resursu pārvaldības risinājumus, un veiktu precīzu SEG emisiju uzskaites aprēķinu. Izstrādātos politikas instrumentus un ieteikumus izmantos klimata pārmaiņu politikas īstenošanai reģionālā un nozaru līmenī. Brīdināšanas sistēmas izmantos, lai mazinātu nelabvēlīgu klimata pārmaiņu riskus un uzlabotu cilvēku drošību. Arī vajadzības Nr. 4 risinājumam būs ilgtermiņa ietekme uz iedzīvotājiem, kuri gūs labumu no piesārņoto vietu sanācijas.

Programmas tiešās mērķa grupas ir valsts un pašvaldību iestādes, kas pilnveidos zināšanas un prasmes, kā arī uzlabos iespējas atbalstīt pilsonisko sabiedrību un nodrošinās instrumentus klimata pārmaiņu politikas izstrādei. Labuma guvēji ir sabiedrība kopumā, tostarp NVO, kuras ilgtermiņā iegūs no uzlabotas politikas plānošanas un vides apstākļiem. Visas mērķa grupas gūs labumu no kapacitātes stiprināšanas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu plānošanai, kā arī no efektīvākas klimata politikas plānošanas un ieviešanas, tostarp uzlabotas drošības un samazināta piesārņojuma.

Plānotās aktivitātes tiks īstenotas saskaņā ar labas pārvaldības principiem, caurskatāmības, atbildības un līdzdalības, ilgtspējīgas attīstības un citiem īstenošanas un sadarbības principiem, kas noteikti Noteikumu par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu1.3., 1.4. un 1.5. pantā, ietverot labas pārvaldības principus.

1. Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde un ieviesta visos līmeņos (1. rezultāts)

PJ 13 Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām

Iepriekš noteiktais projekts "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" risinās nepieciešamību uzlabot klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un atbilstību valstiskā līmenī, palielināt klimata pārmaiņu politikas integrāciju nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs. Iepriekš noteiktais projekts ir turpinājums 2009.–2014. gada EEZ finanšu instrumenta programmas "Nacionālā klimata politika" projektiem, kuros tika noteikti pamatprincipi gan klimata pārmaiņu mazināšanai, gan pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp būtiski uzlabota nacionālo ekspertu kapacitāte. Ņemot vērā sasniegto progresu, Latvijā ir konstatētas ļoti specifiskas problēmas un vajadzības, kuras var risināt tikai ar labi koordinētiem valdības procesiem. Lai nodrošinātu efektivitāti, šiem risinājumiem ir tieši jāatbilst esošās situācijas prasībām un jāiekļaujas vispārējā politikas plānošanas un ieviešanas sistēmā, piemērotākais risinājums ir saskaņotu darbību kopumu īstenošana iepriekš noteiktā projekta ietvaros.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) šobrīd trūkst mehānismu, lai ietekmētu citu nozaru politikas un nodrošinātu, ka citu nozaru lēmumu pieņemšanas laikā tiek pienācīgi ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie aspekti. Iepriekš noteiktā projekta mērķis ir izveidot sistēmu, lai dažādu nozaru politikas plānošanas sistēmas saistītu ar klimata pārmaiņu politikas mērķiem un, kur iespējams, novērtētu ietekmi uz radītajām SEG emisijām un oglekļa piesaisti. Reģionālā/vietējā un arī valstiskā/nozaru līmenī trūkst politikas un sistemātisku pasākumu, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, kā arī nav pieejami pietiekami dati par SEG emisijām un pielāgošanās klimata pārmaiņām rādītājiem. Iepriekš noteiktais projekts nodrošinās nepieciešamo vadlīniju, standartu, procedūru utt. izstrādi, lai risinātu šīs problēmas. Turklāt nacionālā brīdināšanas sistēma Latvijā ir nopietni novecojusi un neatbilst klimata pārmaiņu realitātei, tāpēc, lai nodrošinātu noturību pret klimata pārmaiņām, iepriekš noteiktā projekta ietvaros to pārskatīs un uzlabos, lai varētu pienācīgi informēt un aizsargāt sabiedrību no klimata pārmaiņu riskiem saistībā ar meteoroloģiskām parādībām.

Klimata pārmaiņas tieši ietekmē pašvaldības, un tām ir plašas iespējas sekmēt SEG emisiju samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tomēr pašvaldības ne vienmēr apzinās un var pienācīgi reaģēt uz klimata pārmaiņu radītajām sekām un riskiem. Iepriekš noteiktā projekta ietvaros plānots uzlabot novadu un pilsētu zināšanas par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Iepriekš noteiktā projekta ietvaros arī izveidos sistēmu, lai nodrošinātu reģionālo datu par SEG emisijām pieejamību, tādejādi veidojot pamatu reģionālās politikas plānošanai. Tā kā Latvijā novērojama nopietna krasta erozija un lai nodrošinātu atbilstošu piekrastes teritoriju plānošanu un rīcību piekrastes zonās, iepriekš noteiktā projekta ietvaros plānots atjaunot nacionālo krasta erozijas novērtējumu, pamatojoties uz jaunākajiem klimata pārmaiņu scenārijiem. Turklāt, lai uzlabotu klimata pārmaiņu politikas plānošanu un ieviešanu, arī nacionālie klimata pārmaiņu scenāriji tiks atjaunoti, ņemot vērā IPCC AR64.

2. Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai (2. rezultāts)

PJ 13 Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām

Iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" mērķis ir uzlabot nacionālos augsnes datus klimata pārmaiņu politikas izstrādei un īstenošanai lauksaimniecībā.

Pašlaik nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu augšņu datu informāciju dažādām ieinteresētajām pusēm (valsts iestādēm, lauksaimniekiem, pētniekiem, starptautiskām organizācijām). Visaptverošas un atjaunotas augšņu informācijas trūkums apgrūtina ilgtspējīgu resursu pārvaldības lēmumu pieņemšanu, jo īpaši zemes apsaimniekošanas plānošanā.

Informācija par augšņu datiem ir ļoti nozīmīga vairākās politikas jomās, piemēram, klimata, bioloģiskās daudzveidības, augsnes aizsardzības, ilgtspējīgas zemes izmantošanas pārvaldības, pārtuksnešošanās un zemes degradācijas jomā. Aktuāla augšņu datubāze ir viens no galvenajiem faktoriem efektīvam darbam, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, kuri noteikti gan ES Klimata un enerģētikas satvarā 2030. gadam (Kopīgu centienu regulā, Zemes izmantošanas, Zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulā) un Parīzes nolīgumā. Atbilstoši UNFCCC, Kioto protokola un Parīzes nolīguma nosacījumiem, Latvijai jāziņo par SEG emisijām. Aktuāla un ticama informācija par valsts zemes resursiem ir pamats klimata politikas plānošanai un īstenošanai lauksaimniecībā. Bez atjauninātas augšņu informācijas un turpmāka monitoringa (attiecībā uz oglekļa piesaisti) nav iespējams efektīvi novērtēt un noteikt klimata pārmaiņu mazināšanas progresu zemes izmantošanas pārvaldībā. 2015. gadā Latvija pievienojās starptautiskajai Francijas iniciatīvai par lauksaimniecības augsnes oglekļa krājumu "4 uz 1000". Iniciatīva ir aktualizējusi augsnes oglekļa krājumu jautājumu diskusijās par klimatu, tāpēc ir nepieciešama katrai valstij specifiska visaptveroša informācija par organiskā oglekļa saturu augsnē.

Pašlaik Latvijā trūkst atjauninātas augšņu informācijas, kā arī augsnes oglekļa monitoringa sistēmas; esošā informācija par augsni, ko Latvija izmanto SEG uzskaitē, ir vairāk nekā 30 gadus veca. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu, augsnes kartēšana būtu jāveic vismaz reizi 20 gados, bet tehnisko un finansiālo iespēju, kā arī pieredzes trūkuma dēļ, augšņu kartēšana nav veikta.

Atjaunināta informācija par augsni, augsnes oglekļa krājumu monitoringa sistēma un valstij raksturīgie SEG emisiju faktori sniegs nepieciešamo informāciju klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu plānošanai reģionālā un vietējā līmenī.

Plānotās aktivitātes nodrošinās EEZ finanšu instrumenta programmas "Nacionālā klimata politika" pēctecību, kurā tika digitalizētas Latvijas vēsturiskās augšņu kartes, kā arī tās veicinās sadarbību starp iesaistīto pušu institūcijām un nodrošinās to kapacitātes stiprināšanu.

3. Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks (3. rezultāts)

PJ 11 Vide un ekosistēmas

Atklātais konkurss vēsturiski piesārņotu vietu sanācijai

Šajā Programmas komponentē galvenā uzmanība ir pievērsta Programmas īpašajai interesei: piesārņoto teritoriju sanācijai. Tā kā ir nepieciešama vietējā līmenī pielāgota pieeja un metodika piesārņoto vietu sanācijai, projektiem būs augsts divpusējās sadarbības potenciāls, kas ietver pieredzes apmaiņu par sanācijas metodēm un pasākumiem.

Atklātā konkursa projekta obligātie nosacījumi noteiks pienākumu projekta iesniedzējiem īstenot integrētus sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumus un paredzēt tiem noteiktu finansējuma daļu. Tiks veicināta izpratnes veicināšanas pasākumu ieviešana sadarbībā ar NVO. Izpratnes veicināšanas pasākumi var ietvert dažādas aktivitātes – gan konferences, darba seminārus vai seminārus, gan informatīvas kampaņas un publiskos pasākumus. Pasākumi var ietvert sociālu un kultūras pasākumu elementus, kā arī izglītojošas aktivitātes.

Galvenais mērķis ir informēt plašāku sabiedrību par sanācijas pasākumu ietekmi un Norvēģijas finanšu instrumenta ieguldījumu un lomu vides kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma riska samazināšanā. Tiks izstrādāti īpaši nosacījumi, lai sasniegtu iedzīvotājus, kuri gūs labumu no samazinātā piesārņojuma riska, jo ir ļoti svarīgi sasniegt faktiskos labuma guvējus un informēt par Norvēģijas finanšu instrumenta pozitīvo ietekmi. Turklāt Programmas ieviešanas metodes paredz, ka NVO ir atklātā konkursa projektu potenciālie partneri.

Sanācijas projektos integrēti sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumi būs efektīvāki, nekā atsevišķi maza mēroga sabiedrības informētības veicināšanas projekti, jo kopumā piesārņojuma problēma ir zināma un atzīta sabiedrībā, bet katram sanācijas projektam varētu būt specifiski risinājumi un rezultāti. Publicitātes aktivitātes būs cieši saistītas ar veiktajiem sanācijas pasākumiem, aktualizējot informāciju, kas attiecas uz konkrētās teritorijas galvenajām problēmām un sasniegtajiem rezultātiem vietējo iedzīvotāju labklājībai. Papildu publicitātes pasākumi par Programmas sasniegumiem tiks iekļauti Programmas apsaimniekotāja komunikācijas plānā.

Latvijas Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ir vairāk nekā 3500 teritoriju, daudzas no tām ir piesārņotas ar tādām vidi piesārņojošām vielām, kā smagie metāli, naftas produkti, organiskie savienojumi un citi piesārņojumi. Pašreizējais vides piesārņojums nepieļauj piesārņoto teritoriju attīstību. Sanācijas aktivitāšu mērķis ir attīrīt piesārņotās vietas, lai attiecīgo teritoriju būtu iespējams izmantot, kā arī nodrošināt zemes resursu saglabāšanu, uzlabot vides stāvokli piesārņotajās teritorijās un ap tām, kā arī samazināt piesārņojuma radīto risku cilvēkiem un videi.

Aktivitātes būs vērstas uz vēsturiski piesārņoto teritoriju sanāciju ar palielinātu piesārņojuma radītās kaitīgās ietekmes risku uz cilvēkiem un vidi, kuru veicina klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas ne tikai palielina risku, bet arī palielina pasākumu ieviešanas steidzamību problēmas mazināšanai. Sanācija tiks veikta saskaņā ar Latvijas likumdošanu (likums "Par piesārņojumu"), kas nosaka piesārņojuma definīciju, kā arī pienākumus un procedūras piesārņoto vietu sanācijai. Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", sanācija ir piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta, un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai. Vēsturiskā piesārņojuma gadījumā iestādes un struktūras (vai institūciju tiesību un pienākumu pārņēmēji), kas ir atbildīgas par piesārņojuma radīšanu, nepastāv, tādēļ sanācijai ir jāpiesaista valsts budžeta līdzekļi.

Valsts atbalsts

Plānots atbalstīt vēsturiski piesārņotu vietu sanāciju, ja nav iespējams noteikt institūciju, kurai jāsedz sanācijas izmaksas.

Valsts atbalsta noteikumi sanācijas pasākumiem jāpiemēro saskaņā ar ES regulas5 45. pantu "Ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai". Ieguldījumam jānovērš kaitējumu videi, tostarp kaitējumu augsnes, virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātei. Ja juridiskā vai fiziskā persona, kas ir atbildīga par kaitējumu videi, nav noteikta vai tai nevar likt segt attiecīgās izmaksas, persona, kura atbild par sanācijas vai attīrīšanas darbiem, var saņemt valsts atbalstu. Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100% no attiecināmajām izmaksām.

Divpusējās sadarbības mērķi

Programma stiprinās divpusējās attiecības, iekļaujot projektos (īpaši divos iepriekš noteiktajos projektos) pieredzes un labās prakses apmaiņu, kopīgus rezultātus, kas uzlabos savstarpējo sapratni starp donorvalsti un Latviju. Klimata pārmaiņas un vides problēmas ir globālas pārrobežu problēmas, tādējādi no savstarpējās sadarbības iegūs abas puses.

Programmā tiks iesaistīts Donoru programmas partneris (turpmāk – DPP), kas ir Sadarbības komitejas loceklis – Norvēģijas Vides aģentūra (NEA).

DPP ir bijis iesaistīts 2009.–2014. gada perioda EEZ finanšu instrumenta programmā "Nacionālā klimata politika" un līdzšinējā sadarbība starp DPP un programmas apsaimniekotāju ir bijusi veiksmīga. DPP piedalījās Norvēģijas partneru piesaistīšanā, aicināja Norvēģijas iestādes uz partnerības meklēšanas forumiem Latvijā, kā arī piedalījās projektu atlases komisijā novērotāja statusā, izvērtēja Divpusējās sadarbības fonda pieteikumus, kā arī palīdzēja organizēt pieredzes apmaiņas pasākumu Norvēģijā Latvijas pašvaldību pārstāvjiem par pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem. DPP dalība programmā nodrošinās iepriekšējās sadarbības turpināšanu, kas vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumiem.

DPP iesaistīsies visā 2014.–2021. gada perioda Programmas īstenošanā, tai skaitā Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā. DPP ir piedalījies Programmas izstrādē, Programmas plānošanas sanāksmēs un ieinteresēto pušu konsultācijās, Programmas izstrādes sanāksmē, kā arī Programmas koncepcijas izstrādē, sniedzot ieteikumus plānotajām Programmas aktivitātēm, tai skaitā plānojot sadarbību projekta līmenī. Atklātā konkursa projektu atlasē DPP iesaistīsies kā novērotājs, ņemot vērā tā pieredzi piesārņoto vietu sanācijas pasākumos.

Sadarbību projektu līmenī veicinās ekspertu pieredzes apmaiņas pasākumi un apmācības par dažādiem ar Programmas jomu saistītiem klimata pārmaiņu un vides jautājumiem. Iepriekš noteikto projektu (INP) 1 "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" īstenos sadarbībā ar DPP, NEA, kas būs donorvalsts projekta partneris. INP 2 "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" īstenos sadarbībā ar Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu kā donorvalsts projekta partneri.

Programmai Saprašanās Memorandā piešķirtos Divpusējās sadarbības fonda 100 000 euro, galvenokārt, izmantos, lai veicinātu un finansētu divpusējo sadarbību starp institūcijām Latvijā un donorvalstī, kā prioritāti nosakot projektu donorvalstu partnerības meklēšanas pasākumus un aktivitātes divpusējas sadarbības veicināšanai, pieredzes un labās prakses apmaiņu, mācību vizītes, partnerības pasākumus, apmācību vizītes projektu aktivitāšu dalībniekiem u.c. Par Divpusējās sadarbības fonda priekšlikumu apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu atbildīga ir Sadarbības komiteja.

Programmas apsaimniekotājs plāno pieprasīt līdzekļus no nacionālā līmeņa Divpusējās sadarbības fonda, pamatojoties uz Programmā paredzētajām aktivitātēm un darbībām. Papildu informācija tiks sagatavota Sadarbības komitejā

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Nav attiecināms.

Programmas ieviešanas metodes

Programma tiks ieviesta šādā veidā:

 

Plānotais skaits: atklātais(-ie) konkurss(-i)/neliela apjoma grantu shēma(-as)/iepriekš noteiktais(-ie) projekts(-i)/finanšu instruments(-i)

Plānotā summa (€) (katram atklātajam konkursam, katrai neliela apjoma grantu shēmai, iepriekš noteiktajiem projektiem, finanšu instrumentam)

Projekta piešķīruma daļa (%)

Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties programmā

Partneri, kam ir tiesības piedalīties programmā

Rezultāts 1

Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde un ieviesta visos līmeņos

1 iepriekš noteiktais projekts

Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā

2 182 278

100%

Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs;

Norvēģijas Vides aģentūra

Rezultāts 2

Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai

1 iepriekš noteiktais projekts

Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā

1 835 369

100%

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija Latvijas Universitāte, Valsts mežzinātnes institūts SILAVA, Valsts augu aizsardzības dienests, Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts
Rezultāts 3

Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks

1 atklātais konkurss

Ar vēsturiski piesārņotajām teritorijām saistīto risku samazināšana

11 000 000

85%

Valsts un pašvaldību iestādes, ostu, speciālo ekonomisko zonu pārvaldes Jebkura valsts vai privāta organizācija, komerciāla vai nekomerciāla, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas reģistrētas kā juridiskas personas Norvēģijā vai Saņēmējvalstīs

Programmas mērķi un rādītāji

 

Apraksts

Rādītāji

Bāzes līnija

Uzdevums

MĒRĶIS Mazinātas klimata pārmaiņas un samazināta neaizsargātība pret tām  
1. rezultāts Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde un ieviesta visos līmeņos6 Valsts iestāžu skaits7 ar uzlabotu spēju izstrādāt un piemērot klimata pārmaiņu politiku

0

16

Uzlabota nacionālā SEG inventarizācijas sistēma atbilstoši Parīzes nolīgumam %8

50

75

Kopējais pozitīvais novērtējums ziņojumā "Rezultātu apkopojums par ES gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām" %9

60

80

1.1. iznākums Izstrādāti papildu nacionālie klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīki Izstrādāto rīku skaits klimata pārmaiņu politikas plānošanas un ieviešanas uzlabošanai

0

3

1.2. iznākums Uzlabotas valsts brīdināšanas sistēmas Izstrādāto jauno meteoroloģisko brīdinājuma kritēriju skaits meteoroloģiskajām parādībām

0

5

1.3. iznākums Integrēta klimata pārmaiņu politika nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs Normatīvo ieteikumu10 skaits klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un aktivitātēs

0

6

Apmācīto ekspertu skaits klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs

0

100

1.4. iznākums Uzlabota kompetenču bāze krasta erozijas novēršanai Atjaunots nacionālais novērtējums par krasta eroziju

Izstrādāts iespējamo risinājumu kopums krasta erozijas novēršanai

2. rezultāts Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai Valsts iestāžu skaits ar uzlabotu kapacitāti ilgtspējīgai augsnes pārvaldībai

0

5

Uzlabota ar klimatu saistītā informācija par augsni

Iesaistīto organizāciju11 skaits, kuras gūs labumu no uzlabotās augšņu datubāzes un kartēm

0

8

2.1. iznākums Uzlabota uzticamas, valstij raksturīgas lauksaimniecības augšņu informācijas pieejamība Vēsturiskā augšņu datubāze papildināta ar augšņu profila datu skaitu

0

15000

Atjaunota nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma – bināri

Izstrādāta augšņu kartogrāfijas metodika – bināri

Apmācīto ekspertu skaits augsnes apraksta un kartēšanas veikšanai saskaņā ar valsts un starptautisko PAK (Pasaules Augšņu klasifikators) augšņu klasifikāciju

0

10

Izstrādāta kūdras augšņu izplatības karte lauksaimniecības zemēs

2.2. iznākums Izveidota augsnes oglekļa monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē Izveidoto augsnes oglekļa monitoringa vietu skaits lauksaimniecībā izmantojamā zemē

0

200

2.3. iznākums Uzlabota SEG emisiju aprēķina sistēma Aprēķināti SEG emisiju faktori12

0

3

3. rezultāts Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no samazināta piesārņojuma riska

0

30 000

3.1. iznākums Uzlabots piesārņotās teritorijas vides stāvoklis Teritoriju skaits, kurās veikta sanācija

0

3

Īstenoto sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu skaits

0

3

4. rezultāts (divpusējā sadarbība) Veicināta projektos iesaistīto Latvijas un Donorvalsts institūciju ciešāka sadarbība Uzticības līmenis starp sadarbības institūcijām saņēmējvalstī un donorvalstī

Tiks izstrādāts

≥4.5, un pieaugums pēc sākotnējās vērtības

Apmierinātības līmenis ar izveidoto partnerību

Tiks izstrādāts

≥4.5, un pieaugums pēc sākotnējās vērtības

Sadarbībā iesaistītās organizācijas, kuras turpmāk pielieto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas

N/A

≥50%

4.1. iznākums Uzturētas partnerības starp saņēmējvalsts un donorvalsts institūcijām Donorvalsts un saņēmējvalsts iestāžu kopīgi organizēto mācību kursu skaits

0

8

Projektu skaits, kas ietver sadarbību ar donoru projekta partneri

0

2

Piešķīruma daļa un budžets

Attiecināmie programmas izdevumi

€16 470 588

Programmas piešķīruma daļa

85.00%

Kopējais programmas piešķīrums

€14 000 000

Programmas piešķīrums – EEZ piešķīrumi (€)

€ 0.00

Programmas piešķīrums – Norvēģijas piešķīrumi (€)

€14 000 000


 

Budžeta pozīcija

EEZ piešķīrumi

Norvēģijas piešķīrumi

Kopējais piešķīrums

Programmas piešķīruma daļa

Attiecināmie programmas izdevumi

PV Programmas administrēšanas izmaksas

1 235 000 €

1 235 000 €

85.00%

1 452 941 €

PJ13 1. rezultāts

1 854 936 €

1 854 936 €

85.00%

2 182 278 €

PJ13 2. rezultāts

1 560 064 €

1 560 064 €

85.00%

1 835 369 €

PJ11 3. rezultāts

9 350 000 €

9 350 000 €

85.00%

11 000 000 €

  Kopā

14 000 000 €

14 000 000 €

85.00%

16 470 588 €

I pielikums

Iepriekš noteiktais projekts

Projekta nosaukums: Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā
Projekta iesniedzējs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Projekta partneris(-i): Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Donoru projekta partneris (-i): Norvēģijas Vides aģentūra
Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: 2 182 278
Projekta piešķīruma daļa: 100%
Projekta piešķīruma summa*: 2 182 278
Plānotais ilgums:

* Maksimālais finansējums no programmas budžeta.

36 mēneši

Iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu mērķis ir dažādu instrumentu izstrāde un ieviešana, lai ietekmētu politiku un pasākumus citās nozarēs un visos valsts pārvaldības līmeņos, lai tādējādi nodrošinātu, ka klimata pārmaiņu politika tiek integrēta, izstrādāta un piemērota konsekventi un visaptverošā līmenī.

Iepriekš noteiktais projekts nodrošinās pēctecību EEZ finanšu instrumenta programmas "Nacionālā klimata politika" projektiem "Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm" un "Priekšlikumu izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu. "

Plānotās aktivitātes:

1) Papildu klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīku izstrāde, tai skaitā:

a. reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēma, lai veicinātu reģionālo klimata pārmaiņu politikas plānošanu un ieviešanu;

b. elektroniska datu bāze par ozona slāni noārdošām vielām un F-gāzēm;

c. atjaunināti Latvijas klimata pārmaiņu scenāriji 2100. gadam;

d. uzlabota nacionālās brīdināšanas sistēma saistībā ar meteoroloģiskām parādībām;

e. atjaunināts Latvijas krasta erozijas novērtējums, ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus.

2) Klimata pārmaiņu politikas integrēšana nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs:

a. pašreizējās prakses novērtējums un ieteikumu izstrāde, lai integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās aspektus tādās nozarēs kā finanses, apdrošināšana, ēku, ceļu un dzelzceļu būvniecībai, teritorijas izmantošanas plānošana/pārplānošana;

b. studiju kursa izstrāde un ieviešana novadu pašvaldībām un pilsētām par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumiem.

Plānotie rezultāti:

1) izstrādāta reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēma, lai uzlabotu klimata pārmaiņu politikas plānošanu un ieviešanu reģionālā līmenī;

2) Izstrādāta elektroniska datubāze par ozona slāni noārdošām vielām un F-gāzēm, lai uzlabotu ziņošanu un politikas plānošanu;

3) atjaunoti un uzlaboti Latvijas klimata pārmaiņu scenāriji līdz 2100. gadam, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piekto izvērtēšanas ziņojumu (AR5), lai nodrošinātu politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm;

4) uzlabota nacionālā brīdināšanas sistēma, tostarp aktualizēti pašreizējie un izstrādāti vismaz pieci jauni brīdinājumi par meteoroloģiskām parādībām;

5) jaunāko datu par Latvijas krasta eroziju iegūšana, lai pielāgotu piekrastes izmantošanas plānošanu, kā arī izstrādāti piemēroti risinājumi, lai novērstu krasta eroziju, ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus;

6) izstrādāti jauni normatīvi ieteikumi, lai integrētu pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus vismaz 6 nozaru un reģionālajās politikās;

7) vismaz 100 eksperti apmācīti par integrētiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs.

VARAM ir atbildīgā iestāde par klimata pārmaiņu politikas plānošanu un tās ieviešanas koordinēšanu. Kā projekta īstenotājs, VARAM koordinēs iepriekš noteiktā projekta īstenošanu un visu plānoto aktivitāšu īstenošanu. VARAM organizēs nozaru normatīvo ieteikumu izstrādi, lai integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām aspektus nozaru un reģionālajās politikās, saistītās nozaru ekspertu un pašvaldību pārstāvju apmācības, atjauninātā nacionālā novērtējuma par krasta eroziju un piemērotu risinājumu izstrādi, SEG inventarizācijas sistēmas uzlabošanu u.c. aktivitātes.

Lai nodrošinātu reģionālā līmeņa klimata politikas plānošanu un ieviešanu, VARAM sadarbībā ar projekta partneri Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldi izstrādās reģionālo datu vākšanas/aprēķināšanas sistēmu. Sadarbībā ar projekta partneri Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru plānots veikt elektroniskās datubāzes izstrādi par F-gāzēm, klimata pārmaiņu scenāriju Latvijai līdz 2100. gadam atjaunošanu, nacionālās brīdināšanas sistēmas uzlabošanu, ņemot vērā meteoroloģiskās parādības. Kā donorvalsts projekta partneris Norvēģijas Vides aģentūra plāno dalīties ar savu pieredzi iepriekš minētajās aktivitātēs, tostarp sniegt ieguldījumu ieteikumu izstrādāšanai, lai integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām aspektus nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs.

Iepriekš noteiktā projekta tiešās mērķa grupas ir pašvaldības, valsts iestādes un sabiedrība. Pašvaldības gūs labumu no palielinātas kapacitātes, atbalsta pieejamības (ieskaitot datus) un instrumentiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām pasākumu plānošanai. Tāpat arī, valsts iestādes iegūs uzlabotas zināšanas un prasmes, atbalsta un instrumentu pieejamību klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās tām politikas plānošanai, bet sabiedrība gūs labumu no efektīvākas politikas plānošanas un ieviešanas, ieskaitot uzlabotu drošību. Labuma guvēji no programmā īstenotajām aktivitātēm ir pilsoniskā sabiedrība, tostarp NVO, kuras gūs labumu no uzlabotas klimata pārmaiņu politikas, brīdinājuma sistēmas un vides apstākļu uzlabošanās ilgtermiņā.

Iepriekš noteiktais projekts

Projekta nosaukums: Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā
Projekta iesniedzējs: Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
Projekta partneris (-s): Latvijas Universitāte, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts mežzinātnes institūts SILAVA
Donoru projekta partneris (-i): Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts
Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: € 1 835 369
Projekta piešķīruma daļa: 100 %
Projekta piešķīruma summa*: € 1 835 369
Plānotais ilgums:

* Maksimālais finansējums no programmas budžeta.

36 mēneši

Iepriekš noteiktā projekta īstenošana palīdzēs īstenot elastīgu lauksaimniecības un citu zemes izmantošanas veidu pārvaldības praksi, lai palielinātu lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti, nodrošinātu ilgtspējīgu zemes resursu izmantošanu un palīdzētu saglabāt ekosistēmas, kas stiprina spējas pielāgoties klimata pārmaiņām, ekstremāliem laika apstākļiem, sausumam, plūdiem un citām katastrofām un, kas pakāpeniski uzlabo zemes un augsnes kvalitāti. Turklāt projekts palīdzēs sasniegt starptautiskos un Eiropas klimata pārmaiņu mērķus un ziņošanas prasības.

Iepriekš noteiktajā projektā plānots atjaunināt valsts augsnes datus, kurus izmantos klimata pārmaiņu politikā. Projekta īstenošana uzlabos ar klimatu saistītu informāciju par augsni, kā arī valsts iestāžu kapacitāti ilgtspējīgā augsnes pārvaldībā.

Projekta īstenošana balstīsies uz 2009.–2014. gada perioda EEZ finanšu instrumenta programmas "Nacionālā klimata politika" projekta "Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm" pētījumu "Ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot digitālu augšņu datubāzi", kura ietvaros tika digitalizētas Latvijas vēsturiskās augšņu kartes, kā arī tiks stiprināta sadarbība starp iesaistītajām institūcijām un nodrošināta to kapacitātes stiprināšana.

Plānotās aktivitātes:

1) uzticamas, valstij specifiskas augšņu informācijas uzlabošana lauksaimniecības zemē:

a. vēsturiskās augšņu datubāzes pilnveide;

b. nacionālas augsnes klasifikācijas sistēmas izstrāde;

c. augsnes kartēšanas metodikas izstrāde;

d. kūdras augsnes izplatības kartēšana.

2) nacionālās augsnes oglekļa monitoringa sistēmas izveide;

3) SEG emisiju aprēķināšanas sistēmas uzlabošana.

Plānotie rezultāti:

1) vēsturiskā augšņu datubāze un digitālā augšņu karte atjaunināta, pievienojot 15 000 augsnes profilu datus;

2) nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma ir atjaunināta un saskaņota ar starptautisko PAK klasifikāciju;

3) izstrādāta augšņu kartēšanas metodoloģija:

a. 10 cilvēki ir apmācīti veikt augšņu aprakstu un kartēšanu saskaņā ar nacionālo un starptautisko PAK augšņu klasifikāciju;

4) novērtēta kūdras augsnes izplatība lauksaimniecības zemē:

a. izstrādāta karte par kūdras augšņu izplatību lauksaimniecības zemē;

5) ierīkotas 200 augsnes oglekļa monitoringa vietas lauksaimniecības zemē;

6) izstrādāti trīs SEG emisiju faktori nosusinātām organiskajām augsnēm lauksaimniecības zemēs;

7) projekta starpposma un noslēguma īstenošanas ziņojumi;

8) Norvēģijas un Latvijas ekspertu pieredzes apmaiņas vizītes.

Projektu nepieciešams īstenot kā iepriekš noteikto projektu, jo plānotās aktivitātes — augšņu kartēšana un augšņu informācijas regulāra atjaunošana ir Zemes pārvaldības likumā noteiktās valsts funkcijas. Zemkopības ministrija ir atbildīga par šo funkciju īstenošanu lauksaimniecības zemes resursu politikas jomā (Zemkopības ministrijas nolikums).

Īss izvēlēto projekta partneru pamatojums

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte ir vadošā augsnes zinātnes un izglītības iestāde Latvijā. Tā ir vienīgā zinātniskā institūcija, kurā izstrādāts un uzturēts karšu serveris, kas satur dažādus ģeotelpiskos datus (ģeoloģisko, augsnes, topogrāfisko, ortofoto utt.) digitālā formātā par Latviju, kas ir nepieciešami veiksmīgai projekta īstenošanai. Universitāte būs atbildīga par: vēsturiskās augšņu datubāzes pilnveidi, nacionālās augšņu klasifikācijas sistēmas atjaunināšanu, augšņu kartēšanas metodikas izstrādi un kūdras augsnes izplatības kartēšanu.

Valsts mežzinātnes institūts SILAVA ir atbildīgs par valsts SEG emisiju uzskaiti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Projekta ietvaros SILAVA uzlabos SEG emisiju aprēķināšanas sistēmu, izstrādājot SEG emisiju faktorus nosusinātām organiskajām augsnēm lauksaimniecības zemēs.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uztur Latvijas augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzi. VAAD sadarbībā ar SILAVA izveidos augšņu oglekļa monitoringa sistēmu lauksaimniecības zemēm, šajā aspektā integrējot nacionālā meža monitoringa (veic SILAVA) un augsnes agroķīmiskā monitoringa sistēmas (veic VAAD).

Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts (NIBIO) kā viens no galvenajiem projekta partneriem ir strādājis pie augsnes apsekojumiem kopš 1980. gadiem, kad Norvēģijā sākās augsnes apsekojums ar pašreizējo intensitāti. Latvijas augsnes zinātnieki jau ilgu laiku darba grupās sadarbojas ar NIBIO saistībā ar PAK (starptautisks augsnes klasifikācijas sistēmas standarts) ieviešanu, un sadarbība ir veiksmīga un izdevīga. NIBIO augšņu apsekojumos izmantotās metodes ir ļoti līdzīgas tām, kuras plānots ieviest Latvijā, kā arī vairāku gadu laikā Norvēģijā izmantotie starptautiskās augsnes klasifikācijas pielāgojumi sniegs Latvijai vērtīgu pieredzi, kas nepieciešama, lai izveidotu metodoloģiju un augsnes izpētes sistēmu. Daudzu gadu laikā NIBIO augsnes apsekojumu nodaļa ir guvusi plašu pieredzi ne tikai datu vākšanā, bet arī izstrādājot dažādiem lietotājiem noderīgu informāciju.

Paredzams, ka NIBIO izpildīs šādus uzdevumus projektā:

1) projekta sākuma posmā NIBIO eksperti ieradīsies pieredzes apmaiņas vizītē Latvijā;

2) NIBIO organizēs Latvijas ekspertu pieredzes apmaiņas vizīti Norvēģijā ar mērķi gūt praktisku pieredzi augsnes kartēšanā;

3) sagatavos projekta starpposma pārskata izvērtējumu;

4) sagatavos projekta gala ieviešanas pārskata izvērtējumu.

Projekta mērķa grupas ir publiskais (valsts iestādes, pašvaldības, zinātniskie institūti) un privātais sektors (lauksaimnieki un citi uzņēmēji), kuri izmantos atjauninātu informāciju par augšņu datiem un rādītājiem, lai izstrādātu ilgtspējīgus zemes resursu pārvaldības risinājumus (piemēram, mēslošanas līdzekļu efektīvākai izmantošanai), precīzākam SEG emisiju aprēķinam un mērķtiecīgākai zemes izmantošanas plānošanai. Atjaunināta informācija par augsni būs pieejama ES un starptautiskām iestādēm, kuras to varēs izmantot dažādiem datu apkopojumiem.


1 https://unfccc.int/sites/default/files/english_paris_agreement.pdf
2 https://eeagrants.org/layout/set/bluebook
3 Emisijas, uz kurām neattiecas ES emisiju tirdzniecības sistēma, piemēram, transports un lauksaimniecība. Emisijas, kas nav ETS, veido 80% no visām emisijām
4 Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sestais novērtējuma ziņojums (AR6)
5 Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
6 Ietver valsts, reģionālo, vietējo līmeni un dažādas nozares
7 Nacionālās un vietējās iestādes
8 Pozitīvs rezultāts = papildus iebildumu samazinājums (%) 2016. gadā iesniegtajā Ziņojumā par Latvijas ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (https://unfccc.int/sites/default/files/resource/docs/2017/arr/lva.pdf) (bāzes līnija) salīdzinājumā ar jaunāko Ziņojumu par Latvijas ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (uzdevums)
9 Pozitīvs rezultāts = ’Piemērots’/’Jā’ vai ‘Virzībā’ Rezultātu apkopojumā par gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/consultations/docs/0035/lv_en.pdf
10 Obligāto prasību noteiks katrai nozarei
11 Iesaistītās organizācijas ietver valsts iestādes, sektora ieinteresētās organizācijas, pašvaldības/ pašvaldību asociācijas un zinātniskās institūcijas.
12 Nacionālie emisiju faktori CO2, CH4 un tiešajām N2O emisijām / piesaistēm nosusinātās organiskajās augsnēs (nosusinātā aramzemē, dziļi nosusinātos zālājos, barības vielām bagātās augsnēs). Metode: slēgtas kameras metode gāzes paraugu savākšanai. Gāzes paraugu ņemšana reizi mēnesī 5 atkārtojumos no katras pētījuma vietas 24 mēnešu pētījuma periodā. Gāzu saturu paraugos nosaka ar gāzu hromatogrāfijas sistēmu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!