• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija rīkojums Nr. 356 "Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Korekcijas dienesti" koncepcijas projektu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 27.07.2018., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/op/2018/148.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts augu aizsardzības dienesta informācija

Par augu šķirņu svītrošanu no Latvijas augu šķirņu kataloga

Vēl šajā numurā

27.07.2018., Nr. 148

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 356

Pieņemts: 24.07.2018.

OP numurs: 2018/148.1

2018/148.1
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 18 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 356

Rīgā 2018. gada 24. jūlijā (prot. Nr. 35 28. §)

Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Korekcijas dienesti" koncepcijas projektu

1. Atbalstīt Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" koncepcijas projektu.

2. Finanšu ministrijai nodrošināt Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" koncepcijas iesniegšanu Norvēģijas Ārlietu ministrijā.

3. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Korekcijas dienesti" īstenošanā.

Ministru prezidenta vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

PROGRAMMAS KONCEPCIJAS PROJEKTS

Norvēģijas finanšu instruments 2014.–2021. gadam

Dokumenta datums: 30.05.2018.

Versijas numurs: 4 / Atjaunināts: 16/06/2018

PAMATA INFORMĀCIJA

Programmas nosaukums: Korekcijas dienesti
Programmas joma: Korekcijas dienesti un pirmstiesas apcietinājums
Atbalsta joma(-s): PJ 19 Korekcijas dienesti un pirmstiesas aizturēšana:

korekcijas dienestu sistēmas un instrumenti;

atbalsts ieslodzītajiem, tostarp viņu rehabilitācijā un atbrīvošanas sagatavošanā;

pasākumi, kas stimulē saņēmējvalstis nodrošināt atbilstību starptautiskiem korekcijas dienestu un personu aizturēšanas standartiem;

alternatīvi soda veidi, lai mazinātu cietumu pārapdzīvotību;

korekcijas dienestu un probācijas darbinieku izglītība un apmācības;

atbalsts neaizsargātākajām grupām;

sadarbība pēc tiesiskuma ķēdes principa un sadarbības tīklu veidošana starp tieslietu sistēmas iestādēm (korekcijas dienestiem);

līgumu par notiesāto personu nodošanu un Eiropas Savienības pamatnostādņu īstenošanu izpildes ieviešana.

Īpašas intereses saprašanās memorandā: Programma tiek īstenota, veicot iepriekš noteikto projektu "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā".

Iepriekš noteiktais projekts tiks iekļauts modelī, kas atspoguļo visas tieslietu sistēmas darbību kopumā, koncentrējoties uz alternatīviem sodu veidiem.

No programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem maksimālais pieejamais finansējuma apjoms infrastruktūrai ("stingrie" pasākumi) tiks noteikts programmas koncepcijā.

Programmas piešķīrums: Kopā € 13 000 000
Norvēģijas piešķīrums € 13 000 000
Programmas apsaimniekotājs: Tieslietu ministrija
Donora programmas partneris: Norvēģijas korekcijas dienestu direktorāts (turpmāk – KDI)

Programmas apraksts un pamatojums

Problēmas un vajadzības, ko aktualizē programma

Latvijā šobrīd ir 10 ieslodzījuma vietas, un 2018. gada 5. februārī tajās atradās 3748 ieslodzītie, no kuriem 1034 bija pirmstiesas apcietinājumā. Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – IeVP) nodarbināti aptuveni 2800 darbinieki, tai skaitā amatpersonas ar speciālām pakāpēm. Valsts probācijas dienesta (turpmāk – VPD) pārziņā 2016. gadā bija vairāk nekā 17 000 klientu, kam piemērota dažāda veida uzraudzība. VPD nodarbināti 383 darbinieki – gan ierēdņi, gan darbinieki.

Pēdējos desmit gados veikto likumdošanas izmaiņu rezultātā, ieslodzīto skaits ir ievērojami1 samazinājies un ieslodzījumam alternatīvo sodu piemērošanas gadījumu skaits ir pieaudzis. Ieslodzījumā atrodas tikai tās personas, kas paveikušas īpaši smagus noziegumus, personas, kas paveikušas mazāk bīstamus noziegumus, tiek nodotas probācijas uzraudzībā vai notiesātas ar piespiedu darbu. Tā rezultātā ir radusies nepieciešamība pēc jaunām darba metodēm – ir jāmaina ieslodzījuma vietu personāla izpratne, darba stils, kā arī personāla apmācības un izglītošanas process kopumā. Tāpat nevar noliegt jaunu izaicinājumu parādīšanos ieslodzījuma vietās, piemēram, radikālisma attīstību, kā novēršanai nepieciešamas īpašas personāla prasmes un zināšanas.

Šobrīd esošā IeVP personāla apmācību sistēma Latvijā var nodrošināt tikai izglītības pamatprasības ieslodzījuma vietu apsargiem (apsargā ieslodzījuma vietas perimetru). Nav iespējams nodrošināt atbilstošu apmācību visām citām ieslodzījuma vietu personāla grupām, lai nodrošinātu nepieciešamo profesionalitāti un prasmes. Šobrīd IeVP personāla apmācības sistēmā nav iespējams nodrošināt praktiskās pieredzes apguvi, piemēram, jaunais darbinieks nevar stažēties citās ieslodzījuma vietās kā pilnvērtīgs ieslodzījuma vietas darbinieks. Tāpat ļoti svarīgi ir, ka praktiskā pieredze tiek gūta jaunās telpās. Prakse sniedz iespēju apmācāmajam nostiprināt teorētiskās zināšanas un veicināt mūsdienīgas pieejas izplatīšanu soda izciešanā arī citās ieslodzījuma vietās.

VPD personāla apmācību sistēma nodrošina plašākas personāla izglītošanās iespējas, tostarp e-mācības, tomēr arī VPD nav pieejama atbilstoša infrastruktūra. Tostarp abām iestādēm trūkst atbilstošas infrastruktūras, kas ļautu izveidot regulāru vietēja mēroga un starptautisku apmācību sadarbību – organizēt izglītojošas diskusijas, seminārus, konferences un līdzīgus pasākumus.

Eiropas padomes2 rekomendācijās izglītots personāls norādīts kā pamats kvalitatīvam darbam ar cietumu un probācijas klientiem. Tādēļ jāveido kvalitatīva apmācību sistēma VPD un IeVP personālam, nepieciešamības gadījumā nodrošinot iespēju tiem mācīties kopā. Tāpat nepieciešams nodrošināt mācībām atbilstošu infrastruktūru.

Šobrīd konstatējamas šādas nepilnības, apmācot korekcijas dienestu personālu:

1. atbilstoša mācību satura trūkums (mācību saturs tiks izstrādāts Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta Nr. 9.1.3.0/16/I/001 "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – ESF projekts) ietvaros (tiks risināts ESF projektā));

2. zema mācību personāla kapacitāte (tiks risināts ESF projektā);

3. atbilstošas infrastruktūras neesamība, kur apgūt zinības.

2023. gadā plānots atklāt jaunu cietumu Liepājā (1200 ieslodzīto vietas), līdz ar to rodas milzīga nepieciešamība nodrošināt jauno cietumu ar profesionālu, atbilstoši apmācītu personālu, tādu personālu, kas spēs sevī nest un īstenot jaunu soda izciešanas filozofiju, nekā tas bijis līdz šim.

Tādēļ, ņemot vērā to, ka ESF projektos tiks izstrādāts apmācību saturs, vislielākais izaicinājums šobrīd ir atbilstošas un pārdomātas infrastruktūras izveidošana/būvniecība. Šī infrastruktūra jāveido tā, lai tajā būtu iespējams efektīvi apgūt jauno saturu.

Finanšu instrumentu trūkumi, esošais papildu finansējums un iepriekšēja pieredze finansējuma saņemšanā

Ministru kabinets 2015. gada 24. septembrī pieņēma Ieslodzīto resocializācijas politikas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam un pamatnostādņu ieviešanas plānu. Vadlīnijās ir norādīti nepieciešamās darbības virzieni visās jomās (ieskaitot personāla apmācības, atlases sistēmas attīstību) un nepieciešamo līdzekļu, tostarp dažādu finanšu avotu (piemēram, ESF) izvērtējumu. Tomēr ESF projektu finanšu apjoms un izdevumu kritēriji neatbalsta jaunas infrastruktūras izveidi korekcijas dienestu personāla apmācību vajadzībām. Līdz ar to šāds sadalījums noved pie iztrūkstoša finansējuma, mēģinot atrast balansu starp vajadzību pēc "mīkstajiem" pasākumiem (visu mācību sistēmas elementu izstrāde) un "stingrajiem" pasākumiem – jaunas infrastruktūras. Tāpēc Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk – NFI) 2014.–2021. gada periodā un šajā koncepcijas aprakstā sniegtās iniciatīvas palīdzēs risināt nepietiekamā finansējuma problēmu un formulēs resocializācijas politikas attīstību kā stratēģisku ieguldījumu. Projekta īstenotājam ir iepriekšēja pieredze finanšu instrumentu apguvē, tostarp īstenots projekts NFI 2009.–2014. gada periodā.

Programma "Korekcijas dienesti" atrodas unikālā stāvoklī, jo savstarpēji saistīti jautājumi tiek risināti programmās, ko paralēli īsteno divi dažādi finanšu instrumenti, proti, ESF un NFI. ESF ietvaros ir aizliegts finansēt "stingros" pasākumus, tomēr attiecīgie ESF projekti galvenokārt vērsti uz tiem pašiem mērķiem, kas noteikti NFI programmā. Ņemot vērā minēto, ir lieliska iespēja radīt sinerģiju starp šiem diviem finanšu instrumentiem. Turklāt svarīgi atzīmēt, ka ESF finansētā programma un pasākumi radīs sinerģiju ar iepriekš noteikto projektu NFI, jo IeVP vadītajā ESF projektā tiks izveidots apmācību saturs – tiks izstrādātas 3 jaunas mācību programmas (arī tēmas par alternatīviem soda veidiem un darbu ar dažādu režīmu ieslodzītajiem), pilnveidotas divas esošās mācību programmas, īstenotas apmācības, nodrošināti ikgadējie apmācību kursi, sagatavots apmācību vajadzību novērtējums, kā arī tiks izstrādātas aktivitātes darbinieku psiholoģiskās noturības stiprināšanai. ESF projektā tiks izstrādātas arī jauni darbinieku atlases un darbā pieņemšanas mehānismi.

Kā tiks risināti izaicinājumi; sagaidāmie rezultāti

Lai risinātu iepriekš minētos izaicinājumus, nepieciešams būvēt un attīstīt jaunu infrastruktūru – Mācību centru (turpmāk – MC) Olaines cietuma teritorijā. Olaines cietums šim mērķim ir vispiemērotākais, jo NFI 2009.–2014. gada periodā šeit tika uzbūvēts Atkarīgo centrs, kur tika integrētas jaunas resocializācijas programmas un uzsākta jauna, moderna soda izpildes pieeja. Turklāt Olaines cietumā izvietoti gan slēgtā, gan atklātā tipa cietuma režīmi, tostarp atklātā cietuma nodaļā atrodas sievietes.

MC plānotas 150 mācību vietas vienlaicīgi, infrastruktūras mērķis būs nodrošināt efektīvu apmācību procesa loģistiku. Jaunajā MC ēkā būs iespējams arī organizēt vietēja mēroga un starptautiskus pieredzes apmaiņas pasākumus, seminārus un mācības. IeVP sistēmā MC būs īpaša loma, kā ietvaros tiks nodrošināta sadarbība arī ar VPD un iekļauta arī VPD personāla apmācība. Visas nepieciešamās apmācības procedūras tiks noteiktas likumdošanā. Ministru kabineta noteikumos tiks definētas MC iekšējās darbības procedūras.

Programmas paredzamā ietekme un ilgtspēja

Programma nodrošinās ilgtspējīgu bāzi ieslodzījuma vietu un probācijas personāla kapacitātes uzlabošanai un profesionālajai izaugsmei. Jaunā MC infrastruktūras izveide būs atskaites punkts turpmākai korekcijas dienestu personāla profesionālajai attīstībai, tādā veidā kompleksi veicinot Latvijas korekcijas dienestu sistēmas izaugsmi un nodrošinot uzlabotu darba metožu ieviešanu korekcijas dienestos. MC pienesums nodrošinās personāla spēju sadarboties ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem tādā veidā, kas uzlabos kopējo sabiedrības drošību. Inovatīvā sadarbība pozitīvi ietekmēs recidīva samazināšanos un veicinās resocializāciju. Tāpēc programmas ilgtermiņa mērķis ir izmaiņas korekcijas dienestos, kas nākotnē nodrošinās nepieciešamos priekšnoteikumus efektīvi funkcionējošai korekcijas dienestu sistēmai.

Īpašas intereses

Programmas ietvaros tiks īstenots iepriekš noteiktais projekts "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā". Iepriekš noteiktais projekts būs daļa no modeļa, kas atspoguļo tiesiskuma ķēdes principa darbību korekcijas dienestu jomā, īpašu uzmanību pievēršot arī alternatīviem soda veidiem.

Programmas mērķis un aktivitātes tās ietvaros ir cieši saistītas ar Latvijas korekcijas dienestu reformu, kas šobrīd noris, kā arī pastarpināti tas būs iepriekšējā NFI perioda programmas turpinājums, nodrošinot ieviesto aktivitāšu ilgtspēju. Šajā NFI periodā iepriekš noteiktais projekts radīs pozitīvu ietekmi gan uz IeVP, gan VPD darbu. Tas tiks veikts pamatojoties uz apstākli, ka efektīva personāla apmācību sistēma tiks izveidota kopā ar ESF projektu, kur abas iestādes arī cieši sadarbojas. Tādējādi šī sinerģija uzlabos personāla kompetences un ļaus sekot līdzi un turpināt apmācību programmas, kas ieviestas jau NFI 2009.–2014. gada perioda programmā. Tāpat jaunizveidotā MC infrastruktūra veicinās Latvijas lomu un ietekmi starptautiskā mērogā korekcijas dienestu sfērā, sniedzot iespēju organizēt regulārus starptautiskus seminārus un konferences jaunajās telpās. Lai veicinātu tiesiskuma ķēdes principa attīstību Latvijā, iepriekš noteiktā projekta ietvaros tiks nodrošinātas apmācību aktivitātes nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO), kas strādā ar ieslodzītajiem.

Maksimālais finansējums, kas pieejams infrastruktūras ("stingro" pasākumu) kopējiem attaisnotajiem izdevumiem, ir apspriests ar donoriem un novērtēts kā pamatots sarunās par saprašanās memorandu un programmas koncepcijas izstrādes stadijā. Attiecīgi plānots novirzīt: 85% finansējuma "stingro" pasākumu un 15% finansējuma "mīksto" pasākumu īstenošanai.

Ņemot vērā starp diviem finanšu instrumentiem plānoto sinerģiju (ESF un NFI) un to, ka "mīkstie" pasākumi tiks īstenoti lielākoties ESF ietvaros, proporcija starp "stingrajiem" un "mīkstajiem" pasākumiem, apvienojot abas programmas, būs aptuveni 70% un 30%.

Tiesību aktu pilnveidošana un izstrāde (likumi un Ministru kabineta noteikumi) tiks finansēta no valsts budžeta ar nosacījumu, ka tas tiks veikts jau esošo ikdienas pienākumu ietvaros. No programmas finanšu līdzekļiem tiks apmaksātas aktivitātes, kas saistītas ar likumdošanas satura veidošanu, tostarp ārvalstu ekspertu mācību vizītes un ārvalstu ekspertu konsultācijas, kā arī MC iekšējo procedūru izstrādāšana.

Mērķa grupas un to ieguvums no programmas

Tiešā mērķa grupa:

• korekcijas dienestu personāls (~ 2800 cietuma speciālisti, ~ 370 probācijas speciālisti)

Ieguvēji:

• ieslodzītie (<3800);

• probācijas klienti (17000).

Mērķa grupa ir korekcijas dienestu personāls. Nodrošinot šīs mērķa grupas izaugsmi, pozitīvais rezultāts un atdeve laika gaitā sasniegs ieslodzītos un probācijas klientus, tādējādi uzlabojot soda izpildi ieslodzījuma vietās un alternatīvo sodu izpildi. Atklātā cietuma paraugkorpusa izveide veicinās zināšanu apmaiņu starp attiecīgās sfēras profesionāļiem Eiropā, tādējādi nodrošinot būtisku pozitīvu ietekmi ilgtermiņā. Uzlabojot darbinieku zināšanas un profesionālo kapacitāti, ievērojami attīstīsies metodes, kā strādāt ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem. Jaunizveidotās personāla prasmes veicinās ieslodzīto resocializāciju un mazinās recidīvismu, tādējādi sekmējot sabiedrības drošību kopumā.

Latvijas tieslietu un iekšlietu darbiniekiem (tiesneši, prokurori, policija u.c.) ir pieejamas personāla apmācības un sadarbības tīkli. Šīs iespējas tiek izmantotas, lai nodrošinātu visjaunākās informācijas apmaiņu un diskusijas dažādos veidos – VPD un IeVP personāls sniedz prezentācijas, lekcijas, diskusijas. Turklāt tiesneši, prokurori un policija ik gadu tiek informēti par faktisko situāciju un problēmjautājumiem. Tāpat tiek organizētas VPD reģionālās konsultatīvās padomes, kā arī ieslodzījuma vietu apmeklējumi. Informācijas apmaiņa tiek sniegta arī dažādās darba grupās, kurās ir iesaistīti citi tieslietu sistēmas darbinieki – t.i., darba grupas, kas izstrādā sodu izpildes kodeksa grozījumus vai jaunu likumu par sodu izpildi. Tādējādi tiek nodrošināta nepieciešamā sadarbība un informācija, un šīs programmas mērķa grupa ir korekcijas dienestu personāls.

Koncepcijas apraksta sagatavošanas process

Programmas koncepcijas projekts tika izstrādāts sadarbībā ar donorvalsts programmas partneri (KDI), Finanšu instrumenta biroju, Finanšu ministriju kā vadošo iestādi un potenciālo projekta īstenotāju. Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm par korekcijas dienestu jomu notika 2018. gada martā Latvijā, iepriekš noteiktā projekta īstenošanas valstī. Sanāksmi organizēja programmas apsaimniekotājs sadarbībā ar Finanšu instrumenta biroju, donorvalsts programmas partneri, kā arī IeVP un VPD. Iepriekš minēto iestāžu pārstāvju apspriede notika, piedaloties ieinteresētajām pusēm no valsts sektora, pilsoniskās sabiedrības, starptautiskām organizācijām (Eiropas Ieslodzījuma vietu un Korekcijas dienestu organizācija, Eiropas probācijas organizācija), Norvēģijas vēstniecības Latvijā, vadošās iestādes un pētniecības un akadēmiskās vides pārstāvjiem.

Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm programmas koncepcijas apraksta projekts tika sagatavots, pamatojoties uz ieteikumiem un idejām, ko Tieslietu ministrija kā programmas "Korekcijas dienesti" apsaimniekotājs saņēma no visām iesaistītajām pusēm. Ieinteresēto pušu idejas tika apkopotas un apspriestas stratēģijas sanāksmē, tādējādi papildus formulējot vienotu viedokli par programmas koncepcijas saturu no saņēmējvalsts un donorvalsts pusēm.

Divpusējās sadarbības mērķi

Programma paredz sadarbību starp Latvijas un Norvēģijas korekcijas dienestu institūcijām gan programmas, gan projekta līmenī. Sadarbībā plānots izmantot programmai piešķirtos divpusējā sadarbības fonda finanšu līdzekļus līdz 100 000 euro.

Programma tiks ieviesta, īstenojot vienu iepriekš noteiktu projektu "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā", kurā tiks nodrošināta arī donorvalsts partnerība. Programma turpinās balstīties uz īpaši veiksmīgo starpvalstu divpusējo sadarbību, kas izveidota NFI 2009.–2014. gada perioda programmas LV08 "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" ietvaros.

Iepriekš noteiktā projektā plānotās aktivitātes ļauj identificēt donorvalsts ekspertus, kuri varēs sniegt specifiskas zināšanas, nodrošinot programmas rezultātu sasniegšanu un papildus stiprinot divpusējās attiecības starp korekcijas dienestu iestādēm.

Programma tiks īstenota sadarbībā ar KDI kā donorvalsts programmas partneri. KDI Norvēģijā atbild par soda izpildi, kas vienlaikus nodrošina gan līdzpilsoņu drošību, gan mazina recidīva risku, ievērojot likumpārkāpēju tiesības un veicinot pozitīvas iniciatīvas viņos, rosinot vēlmi mainīt savu noziedzīgo uzvedību. KDI tiek uzskatīts par stratēģiski piemērotu partneri ne tikai dēļ tā, ka veic līdzīgus pienākumus, kā IeVP un VPD, bet arī dēļ zināšanām un teicamo praktisko pieredzi, kas iegūta, pateicoties plašajai sadarbībai šajā jomā. KDI būs nozīmīga loma pieredzes apmaiņas pasākumu plānošanā un organizēšanā starp Latviju un Norvēģiju. Partnerības ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt stabilu platformu intensīvai sadarbībai starp korekcijas dienestiem.

KDI būs centrālais atbalsts programmas īstenošanā. Kā sadarbības komitejas locekļi, KDI pārstāvji palīdzēs uzraudzīt programmā un projektā veiktās aktivitātes, pārskatīt progresu, apspriest izmaiņu nepieciešamību, izskatīt programmas un projekta īstenošanas rezultātus, pārskatīt gada programmas ziņojumus u.t.t. Ciešā sadarbībā tika sagatavots un sadarbības komitejā apstiprināts divpusējās sadarbības plāns, kas ietver donoru programmas partnera pieredzes apmaiņas vizīšu norisi saņēmējvalstī un otrādi. Tas paredz arī programmas apsaimniekotāja organizētas tematiskas divpusējas konferences, kas ir īpaši svarīgas nozares profesionāļiem. Šajās konferencēs Latvija var akcentēt faktiskās problēmas un izaicinājumus korekcijas dienestu sistēmā, kā arī aicināt donorvalsts un saņēmējvalsts viskvalificētākos speciālistus dalīties pieredzē. Divpusējās aktivitātes ir izstrādātas saskaņā ar programmas divpusējiem rādītājiem, ko izveidojis Finanšu instrumenta birojs.

Ņemot vērā centrālo programmas "Korekcijas dienesti" mērķi, ir panākta vienošanās, ka Eiropas padomes iesaiste programmā nebūs nepieciešama.

Divpusējā sadarbība projekta līmenī tiks īstenota ar KDI atbalstu. KDI un programmas apsaimniekotājs ir izvēlējušies šādus projekta partnerus: KDI, Norvēģijas Korekcijas dienestu personāla akadēmija (turpmāk – KRUS), Ullersmo cietums un NVO "Norvēģijas Sarkanais Krusts".

Divpusējā sadarbība fonda izmantošana tiek organizēta saskaņā ar savstarpēju vienošanos starp KDI un programmas apsaimniekotāju. Ir sagatavots divpusējās sadarbības pasākumu plāns, kas tiek aktualizēts vismaz reizi gadā vai pēc nepieciešamības. Divpusējās sadarbības pasākumi, piemēram, darba tikšanās, mācību vizītes, tehniskie semināri, konferences, kursi, sanāksmes, tiks organizēti ne tikai pēc iepriekš noteiktā divpusējā plāna, bet izvērtējot to nepieciešamību konkrētā brīdī. Tādēļ bilaterālās sadarbības plāns tiks aktualizēts ne tikai vienu reizi gadā, bet arī pēc vienošanās par konkrētu bilaterālo pasākumu īstenošanas nepieciešamību. Pēc programmas līguma noslēgšanas Sadarbības komitejas locekļi un projekta īstenotājs savstarpēji vienojoties varēs iesniegt papildu priekšlikumus par divpusējās sadarbības aktivitātēm. Visas divpusējās iniciatīvas un tām nepieciešamā finansējuma apmēru apspriež un apstiprina Sadarbības komiteja. Papildus Sadarbības komitejā var tikt lemts, ka programmas apsaimniekotājs vai KDI organizē divpusējās sadarbības aktivitātes programmas koncepcijas ietvaros.

Divpusējo attiecību fonds pieejams, lai atbalstītu šādas aktivitātes:

– pieredzes apmaiņa korekcijas dienestu darbiniekiem;

– līdzdalība tematiskajās konferencēs/semināros / darbsemināros vai to organizēšana, dalība starptautiskās konferencēs/forumos, augsta līmeņa sanāksmju organizēšana programmas jomā.

Programmas īstenošanā iesaistītajām pusēm ir nodoms izmantot iespēju palielināt finansējumu divpusējās sadarbības aktivitātēm, pieprasot papildu līdzekļus Divpusējās sadarbības fonda komitejai.

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

N/A

Programmas ieviešanas metodes

Programma tiks ieviesta šādā veidā:

 

Plānotais skaits: atklātais konkurss (i)/ neliela apjoma grantu shēma (s)/ iepriekš noteiktais (ie) projekti /finanšu instruments (i)

Plānotā summa (€)
(katram atklātajam konkursam, katrai neliela apjoma grantu shēmai, iepriekš noteiktajiem projektiem, finanšu instrumentiem)***

Projekta piešķīruma daļa (%)

Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties programmā

Partneri, kam ir tiesības piedalīties programmā

Atklātais (-ie) konkurss(-i): N/A        
Neliela apjoma grantu shēmas: N/A        
Iepriekš noteiktie projekti*: 1 13,923,529 € 100 % IeVP KDI

KRUS

Ullersmo cietums

Norvēģijas Sarkanais Krusts

Citas atbilstīgas Norvēģijas institūcijas/organizācijas

Finanšu instrumenti**: N/A        

*Attiecīgā gadījumā īsa informācija par iepriekš noteiktiem projektiem ir sniegta programmas koncepcijas 1. pielikumā.
**Attiecīgā gadījumā īss apraksts par finanšu instrumentiem ir sniegts programmas koncepcijas pielikumā.
***Kopā ar līdzfinansējumu

Programmas mērķi un rādītāji

 

Apraksts

Rādītāji

Sākuma stadija

Mērķis

PROGRAMMAS MĒRĶIS Uzlabota korekcijas sistēma
Rezultāts 1 Uzlaboti korekcijas dienesti Sagatavoto likumu/papildināto (koriģēto) normatīvo aktu skaits

0

3

Personāla procentuālais īpatsvars3, kuri norāda, ka uzlabotā infrastruktūra ir nozīmīgs faktors mācību procesā

N/A

80%

Personāla procentuālais īpatsvars4, kuri ziņo par kompetenču uzlabojumu5

N/A

80%

Iznākums 1.1 Izveidota jauna infrastruktūra korekcijas dienestu personāla apmācībai Uzcelts valstiskas nozīmes Mācību centrs

Izveidots ieslodzījuma vietas paraugkorpuss

Aprobēto apmācību programmu skaits6

0

5

Ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku skaits, kurus iespējams apmācīt Mācību centrā vienlaicīgi

0

150

Ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta darbinieku skaits, kas apmācīti Mācību centrā

0

50

Iznākums 1.2 Izvērtēta nepieciešamā likumdošana Pieredzes apmaiņas vizīšu/ ārvalstu ekspertu konsultāciju skaits

0

6

Veikts novērtējums par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā

Divpusējās sadarbības rezultāts Uzlabota sadarbība starp programmas īstenošanā iesaistītajām saņēmējvalstu un donorvalstu institūcijām Uzticamības līmenis starp sadarbības institūcijām saņēmējvalstīs un donorvalstīs (skalā 1–7)

TBD7

68

Apmierinātības līmenis ar partnerībām (skalā 1–7)

TBD9

610

Personu īpatsvars, kas sadarbības procesā izmanto bilaterālās sadarbības laikā iegūtās zināšanas

NA

50%

Kopīgo iniciatīvu skaits saņēmējvalstī vai donorvalstī ārpus programmas darbības jomas

0

2

Divpusējās sadarbības iznākums Sekmēta sadarbība starp donorvalsts un saņēmējvalsts iestādēm Donorvalsts un saņēmējvalsts iestāžu kopīgi organizēto apmācību skaits

0

4

Dalībnieku skaits, kas piedalījušies pieredzes apmaiņas vizītēs no saņēmējvalsts (pēc dzimuma)

0

50

Dalībnieku skaits, kas piedalījušies pieredzes apmaiņas vizītēs no donorvalsts (pēc dzimuma)

0

30

Projektu skaits, kuros notiks sadarbība ar donorvalsts projekta partneriem

0

1

Piešķīruma daļa un budžets

Attiecināmie programmas izdevumi

€15,294,118

Programmas piešķīruma daļa

85,00%

Kopējais programmas piešķīrums

€13,000,000

Programmas piešķīrums – EEZ piešķīrumi (€)

€ 0

Programmas piešķīrums – Norvēģijas piešķīrumi (€)

€13,000,000


 

Budžeta pozīcija

EEZ piešķīrumi

Norvēģijas piešķīrumi

Kopīgais piešķīrums

Programmas piešķīruma daļa

Attiecināmie programmas izdevumi

PV

Programmas administrēšanas izmaksas

NA

1,165,001

1,165,001

85,00%

1,370,58911

 

Rezultāts "Uzlaboti korekcijas dienesti"

NA

11,834,999

11,834,999

85,00%

13,923,529

 

Kopā

NA

13,000,000

13,000,000

85,00%

15,294,118



1 2000. gadā ieslodzījuma vietās atradās 8815 ieslodzītās personas.

2 Piemēram, Eiropas Padomes Rekomendācijas Nr. Rec (2014) 4 par elektronisko novērošanu, Eiropas Padomes Rekomendācijas Nr. Rec (2014) 3 par bīstamiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācijas Nr. Rec (2006) 2 par Eiropas cietuma noteikumiem, u.t.t.

3 Personāls, kas iesaistīts Mācību centra apmācību programmās.

4 Personāls, kas iesaistīts Mācību centra apmācību programmās.

5 Kompetences darbā ar speciālām ieslodzīto personu un probācijas klientu grupām, jaunas darba metodes, kvalifikācijas gūšana darbam korekcijas dienestos.

6 Programmas apstiprinātas ESF projekta Nr. 9.1.3.0/16/I/001"Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" kontekstā. Programmas aprobētas NFI vajadzībām, ieviešanai Mācību centrā, kas ir NFI indikators.

7 Aptauja jāveic Finanšu instrumenta birojam.

8 Un sākuma stadijas rādītāja palielinājums.

9 Aptauja jāveic Finanšu instrumenta birojam.

10 Un sākuma stadijas rādītāja palielinājums.

11 Papildu pamatojums tiks sniegts kā daļa no programmas līguma izstrādes.

 

1. pielikums

Iepriekš noteiktais projekts

Projekta nosaukums: "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā".

Projekta iesniedzējs: Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – IeVP).

Donora projekta partneri:

1. Norvēģijas korekcijas dienestu direktorāts (KDI);

2. Ullersmo cietums;

3. Norvēģijas korekcijas dienestu akadēmija (KRUS);

4. Norvēģijas Sarkanais Krusts.

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: EUR 13 923 529,00

Projekta piešķīruma daļa: 100%

Projekta piešķīruma summa*: 13 923 529,00 EUR

Plānotais ilgums: 58 mēneši

Veicina programmas rezultātu: Pilnveidota korekcijas sistēma

* Maksimālais finansējums no programmas budžeta

Iepriekš noteiktā projekta vispārīgais mērķis ir izveidot modernu infrastruktūru, kas atbilst efektīvas korekcijas dienestu personāla apmācību sistēmas vajadzībām.

Projekta partneri, to atlase un loma

KDI tieši piedalīsies projektā, kā arī nodrošinās ekspertus, kas piedalīsies iepriekš noteiktā projekta īstenošanā. KDI nodrošinās Norvēģijas puses partneru identificēšanu, kas līdzdarbosies iepriekš noteiktajā projektā un veicinās sadarbību starp Latvijas iepriekš noteiktā projekta īstenotāju un potenciālajiem partneriem Norvēģijā.

KDI ir iesaistīts iepriekš noteiktā projekta Norvēģijas partneru atlasē, lai nodrošinātu augstas kvalitātes sadarbību un vispiemērotāko partneru atlasi. Atlases process notiek, iesaistot Norvēģijas korekcijas dienestu reģionālo vadību.

Ullersmo cietums ir izraudzīts kā iepriekš noteiktā projekta "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" partneris. Ullersmo cietums tika izvēlēts, jo tas pēc struktūras un uzbūves līdzinās Olaines cietumam, tostarp tajā ietilpst dažādi soda izciešanas režīmi. Ullersmo cietums ir lielākais cietums Norvēģijā, un tajā ir 286 ieslodzīto vietas. Ullersmo cietums ir paaugstinātas drošības cietums, tajā tiek nodrošināti slēgtā un atklātā tipa soda izciešanas režīmi, kā arī tajā ir izvietota izmeklēšanas cietuma nodaļa. Tajā atrodas arī speciāla nodaļa no narkotiskajām vielām atkarīgajiem ieslodzītajiem un plaša nodarbinātības infrastruktūra. Turklāt Ullersmo cietums ir viens no Norvēģijas mācību cietumiem, kur 25–30 cietuma darbinieki gadu mācās un iegūst zināšanas. Ullersmo cietumā nesen atvērta jauna nodaļa, kas būvēta no saliekamām iepriekš izgatavotām vienībām. Ņemot vērā Olaines cietuma teritorijā plānotās iepriekš noteiktā projekta aktivitātes, tostarp Mācību centra un paraugkorpusa izveidi, ir atzīts, ka Ullersmo cietums būs vispiemērotākais Norvēģijas partneris. KDI saskata potenciālu plaša mēroga sadarbībai starp Ullersmo cietumu un Olaines cietumu dažādās jomās. Olaines cietuma pārstāvjiem būs īpaši noderīgi izpētīt, kā notiek korekcijas dienestu darbinieku mācības un prakses darbs Ullersmo cietumā, tostarp, kā apmācāmie strādā cietumā prakses perioda laikā. Tas varētu kalpot kā paraugs ieslodzījuma vietu darbinieku apmācībām jaunajā Mācību centrā, kas tiks izveidots Olaines cietuma teritorijā, tostarp ietvertu arī apmācāmo iespējas praktizēties paraugkorpusā un citās Olaines cietuma nodaļās.

KRUS ir izraudzīts kā iepriekš noteiktā projekta "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" partneris, jo tā ir Norvēģijas nacionālā izglītības iestāde korekcijas dienestu sistēmā strādājošajiem.

Norvēģijas Sarkanais Krusts ("Postpenitenciārās sadarbības tīkla struktūrvienība"). Nevalstiskā organizācija ir izraudzīta kā iepriekš noteiktā projekta "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" partneris, jo tai kā nevalstiskajai organizācijai (turpmāk – NVO) ir daudzveidīgs sociālo prasmju programmu piedāvājums ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, kas varētu tikt aprobēts un ieviests Mācību centrā Olainē. "Postpenitenciārās sadarbības tīkla struktūrvienība" ir Norvēģijas Sarkanā Krusta atzars, kas sniedz pakalpojumus bijušajiem ieslodzītajiem, kuri cenšas veidot dzīvi ārpus cietuma. Ar šo sadarbības tīkla atbalstu bijušie ieslodzītie saņem palīdzību, organizējot savu brīvo laiku un mēģinot atrast darbu, cenšas pabeigt mācības un iegūt izglītību, mācās rūpēties par savām finansēm, tostarp nokārtot parādsaistības. "Postpenitenciārās sadarbības tīkla struktūrvienībā" Oslo strādā ar 150–200 bijušiem ieslodzītiem, un apkalpošanas centrā ir 9 darbinieki. Norvēģijas korekcijas dienesti sadarbojas ar "Postpenitenciārās sadarbības tīkla struktūrvienību". Tādēļ pieredzes apmaiņas vizītēs jāiesaista arī Norvēģijas Sarkanā krusta "Postpenitenciārās sadarbības tīkla struktūrvienības" eksperti. Šajās vizītēs "Postpenitenciārās sadarbības tīkla struktūrvienība" sniegs aktuālu informāciju par dažādiem NVO iesaistes veidiem ieslodzīto un probācijas klientu resocializācijas veicināšanai. Rezultātā būs iespējams adaptēt kvalitatīvas un efektīvas darba metodes, tas ir, specifiskas resocializācijas programmas ieslodzītajiem. Papildus būs nepieciešams ieviest apmācību programmas arī darbiniekiem, tādā veidā paaugstinot Latvijas korekcijas dienestu darbinieku prasmes.

Nepieciešamība projektu definēt kā iepriekš noteikto

Īstenojot pēdējā desmitgadē ieslodzīto resocializācijas politiku, kā arī ieviešot Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam redzams, ka kritiski nozīmīgi ir jautājumi, kas saistīti ar ieslodzījuma vietu un Valsts probācijas dienesta personālu: kā nodrošināt kvalificētu personālu, kādam jābūt apmācību apjomam/diapazonam un kvalitātei; kā uzlabot personāla atlasi; kā attīstīt apmācībai atbilstošu ​​infrastruktūru.

Esošās ieslodzījuma vietu darbinieku apmācību sistēmas ietvaros nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu personāla sagatavošanu pietiekamā apjomā, jo nav pieejamas attiecīgas programmas dažādu kategoriju darbinieku apmācībai. IeVP Mācību centra mācībspēku kapacitāte ir nepietiekama, turklāt pašreizējā Mācību centra infrastruktūra ir novecojusi un neatbilstoša, lai organizētu nepieciešamās apmācības.

Valsts probācijas dienestam (turpmāk – VPD) ir izstrādāta apmācību sistēma, kas nodrošina labāku personāla apmācību, tomēr arī VPD jautājums par kvalitatīvu mācību infrastruktūru ir ļoti nozīmīgs.

Apzinoties to, ka kvalificēts personāls ir viens no pamatnosacījumiem kvalitatīvam darbam ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem, ir nepieciešams izveidot efektīvu apmācību sistēmu korekcijas dienestu darbiniekiem, apvienojot tos konkrētās jomās, kā arī nodrošināt atbilstošu infrastruktūru. IeVP sadarbībā ar VPD pašlaik īsteno divus ESF projektus. ESF projektā Nr. 9.1.3.0/16/I/001 "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" ietvaros (turpmāk – ESF finansētais projekts) plānots īstenot aktivitātes, kas saistītas ar personāla profesionālās kapacitātes stiprināšanu, tai skaitā nodrošinot personāla atlases un darbā pieņemšanas sistēmu pilnveidi. Projekta ietvaros tiks izstrādātas 3 jaunas un aktualizētas 2 esošās personāla apmācību programmas, tiks izveidota e-apmācību sistēma, kā arī tiks īstenota virkne citu ar personāla kapacitātes stiprināšanu saistītu aktivitāšu īstenošana.

Tādēļ, ņemot vērā ESF finansētā projekta ietvaros īstenotās aktivitātes, prioritārais uzdevums modernas un efektīvas personāla apmācību sistēmas sagatavošanā ir mūsdienīgas infrastruktūras izveide, kas atbilst korekcijas dienestu personāla efektīvas apmācību sistēmas vajadzībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iepriekš noteiktā projekta mērķis ir izveidot jaunu Mācību centra vajadzībām atbilstošu infrastruktūru, tai skaitā paredzot atklātā cietuma paraugkorpusa izveidi, tādejādi paredzot Olaines cietuma teritorijā pilnvērtīgu personāla apmācību prakses vietu nodrošināšanu.

Projekta tiešā mērķa grupa ir ieslodzījuma vietu un Valsts probācijas dienesta personāls. Atbalsta saņēmēji ir ieslodzītie, probācijas klienti, citas ieinteresētās puses un sabiedrība kopumā.

Iepriekš noteiktā projekta ietvaros plānots īstenot šādas aktivitātes: Mācību centra un atklātā cietuma paraugkorpusa būvniecība; likumdošanas pilnveidošana un attīstīšana; personāla apmācību programmu aprobācija jaunizveidotajā infrastruktūrā.

Iepriekš noteiktā projekta ietvaros plānots attīstīt Mācību centra infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot 150 apmācāmo vietas. Mācību centra infrastruktūrā tiks nodrošināta konferenču zāle (200 vietas), telpas četrām mācību grupām (katrā 30 apmācāmo vietas, ar iespēju pārveidot un transformēt telpas mazākām grupām); datoru telpa (30 apmācāmo vietas, ar iespēju telpu pārveidot uz divām mazākām telpām); sporta komplekss (divcīņas sportam, sporta zāle (ar aprīkojumu), elektroniskais šaušanas diapazons, sporta laukums), praktisko nodarbību telpas, personāla, tostarp pētnieku telpas, muzeja telpas, bibliotēka/lasītava, kopmītnes (40 vienvietīgas istabas), autostāvvieta. Precīza Mācību centra grīdas/teritorijas platība tiks noteikta pēc ēkas meta projekta izstrādes.

Lai nodrošinātu Mācību centrā apmācāmajiem iespēju iepazīties ar mūsdienīgu apmācību praksi Olaines cietumā**, iepriekš noteiktā projekta ietvaros ir nepieciešams attīstīt atklātā cietuma infrastruktūru, veidojot paraugkorpusu. Šobrīd ieslodzījuma vietu personāla apmācībām nepieciešamas kvalitatīvas praktisko apmācību iespējas, taču ir būtiski iegūt pieredzi tieši jaunā infrastruktūrā, kur ir nodrošināta jauna pieeja soda izpildei. Esošais novecojušās infrastruktūras atklātā režīma cietuma korpuss tiks nojaukts.

Iepriekš noteiktā projekta ietvaros plānots nodrošināt normatīvo aktu izstrādi un pilnveidošanu. Visas nepieciešamās apmācību procedūras tiks noteiktas likumdošanā. Ministru kabineta noteikumi ietvers nepieciešamo regulējumu attiecībā uz Mācību centra darbību. Darbības projektā, kas saistītas ar tiesību aktu pilnveidošanu, galvenokārt tiks finansētas no valsts budžeta. Izņēmums būs iespējamās pieredzes apmaiņas vizītes un ārvalstu ekspertu konsultācijas, ar mērķi labāk izprast Mācību centra iekšējās procedūras.

Jau iepriekš tika norādīts uz šī iepriekš noteiktā projekta ciešo saikni ar IeVP īstenoto ESF finansēto projektu, kura ietvaros plānots izstrādāt 3 jaunas personāla apmācību programmas un uzlabot 2 esošās personāla apmācību programmas. Atbilstoši Norvēģijas finanšu instrumenta finansētā projekta nosacījumiem, pēc Mācību centra infrastruktūras būvniecības jaunizveidotajā sistēmā/infrastruktūrā tiks nodrošināta šo piecu mācību programmu aprobācija.

Nosakot budžeta sadalījumu šī projekta ietvaros, tiks ņemta vērā ciešā sinerģija starp iepriekš noteikto projektu un ESF finansēto projektu, izstrādātie mācību materiāli un attiecīgās iepriekš noteiktā projekta aktivitātes sadarbībā ar projekta partneriem un donoru projektu partneriem.

** Olaines cietuma teritorija tika noteikta kā Mācību centra atrašanās vieta, ievērojot šādus nosacījumus:

1) Apmācību prakse reālajā cietuma vidē būs obligāta Mācību centra studentu apmācību procesa daļa;

2) Olaines cietumā atrodas Atkarīgo centrs. Atkarīgo centrā jau tiek piemērota jauna un mūsdienīga pieeja resocializācijā un soda izpildē;

3) Olaines cietumā atrodas bijušais izmeklēšanas cietums (pirmstiesas apcietinājums), slēgta tipa cietuma daļa, daļēji slēgta tipa cietuma daļa, atklāta tipa cietuma daļa, tostarp Latvijas cietuma slimnīca. Attiecīgi cietumā izvietoti ieslodzītie no gandrīz visām ieslodzījuma kategorijām, tādēļ, apmācāmajam, pabeidzot mācības Mācību centrā, uzreiz iespējams doties uz ieslodzījuma vietu veikt praksi;

4) studentiem būs iespēja izmantot Atkarīgo centra sporta zāli, lai nodrošinātu viņu fizisko formu;

5) Olaines cietuma teritorijā ir brīva vieta Mācību centra būvniecībai (šai vietai nav apgrūtinājumu);

6) Olaines cietums atrodas Latvijas centrālajā daļā, kas nav mazsvarīgi, organizējot kopīgus pasākumus citu ieslodzījuma vietu darbiniekiem – ikgadējām mācībām, aktuālām konferencēm u.t.t.

Pielikumā: informācija par ESF Nr. 9.1.3.0/16/I/001"Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana".

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

Programmas koncepcijas projekta pielikums

Informācija par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 9.1.3.0/16/I/001 "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – ESF projekts)*

Darbības joma

Aktivitāte

Sākuma stadija

Plānotā mērķa vērtība

Jauns apmācību saturs Mācību centrā ESF projektā izstrādāto jauno mācību programmu skaits 0 3
ESF projektā pilnveidoto esošo mācību programmu skaits 0 2
Jauna personāla atlases sistēma korekcijas dienestos Noteikta profesionālo standartu sistēma
Jaunu (Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – IeVP) un Valsts probācijas dienesta (turpmāk – VPD) personāla testēšanas metožu (psihometriskais tests) ieviešana
IeVP un VPD darbinieku profesionālās izturības stiprināšana
Izveidota kopīga darbinieku apmācību sistēma VPD un IeVP darbiniekiem Darbinieku skaits, kas iesaistīts IeVP un VPD darbinieku kopīgajās apmācībās Sākuma stadija 2018. gads 160 katru gadu
  Apmācītā personāla skaits, kas iesaistīti ikgadējā apmācībā, tostarp mācību kursi darbam ar jaunām vai pilnveidotām resocializācijas programmām, riska un vajadzību novērtēšanas instrumentiem u.tt.

* NB – neieskaitot tos, kas tiks apmācīti darbam jaunajās resocializācijas programmās

Sākuma stadija 2018. gads 1650

* (Bez darbiniekiem, kuri tiks apmācīti darbam ar riska un vajadzību novērtēšanas instrumentiem)

* Šis pielikums norāda uz sasaisti starp ESF projektu un Norvēģijas finanšu instrumenta programmu "Korekcijas dienesti". Šajā pielikumā aprakstīto aktivitāšu saturam un to plānotajām mērķa vērtībām ir informatīvs un indikatīvs raksturs, un norādītā informācija var mainīties. Šis pielikums nav juridiski saistošs ESF projekta un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Korekcijas dienesti" ieviešanai. Tā mērķis ir sniegt ieskatu ESF projektā īstenotajās aktivitātēs, kas arī saistītas ar Norvēģijas finanšu instrumenta programmu "Korekcijas dienesti". Norādītās indikatoru vērtības var mainīties.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!