Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumi Nr. 75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.02.2017., Nr. 34 (5861) https://www.vestnesis.lv/op/2017/34.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 76

Augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritēriju un aprites noteikumi

Vēl šajā numurā

14.02.2017., Nr. 34 (5861)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 75

Pieņemts: 07.02.2017.

Stājas spēkā: 15.02.2017.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2017/34.2

2017/34.2
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 75

Rīgā 2017. gada 7. februārī (prot. Nr. 6 7. §)

Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu
likuma 31.1 pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba organizācijas, resursu plānošanas, dokumentu pārvaldības, reģistru un lietu veidošanas prasības zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.

2. Noteikumi attiecas uz zvērinātu revidentu, kas sniedz revīzijas pakalpojumu kā individuālais komersants vai pašnodarbināta persona (turpmāk – pašnodarbinātais zvērināts revidents), un zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kas sniedz revīzijas pakalpojumu.

3. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas sniedz revīzijas pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai, papildus šajos noteikumos un Revīzijas pakalpojumu likumā (turpmāk – likums) noteiktajām prasībām attiecībā uz darba organizāciju, dokumentu pārvaldību un revīzijas uzdevumu iekšējo kvalitātes kontroli piemēro arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (turpmāk – regula Nr. 537/2014).

4. Piemērojot likuma, regulas Nr. 537/2014 un šo noteikumu prasības, ņem vērā, ka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā revīzija (pārbaude), kas veikta saskaņā ar likumā, Latvijā atzītajos starptautiskajos revīzijas standartos un šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī par šo revīziju (pārbaudi) sagatavotais revidenta ziņojums negarantē klienta spēju turpināt savu darbību nākotnē vai klienta vadības līdzšinējās vai turpmākās darbības efektivitāti vai lietderību.

II. Darba organizācija un resursu plānošana

5. Pašnodarbinātā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir katram revīzijas pakalpojumam veltīt pietiekami ilgu laiku, lai, ievērojot likumā noteiktās prasības, varētu izpildīt revīzijas pakalpojuma līguma saistības, kā arī nodrošināt revīzijas pakalpojuma kvalitatīvai sniegšanai nepieciešamos resursus. Ja nepieciešams, konkrētu revīzijas procedūru veikšanai piesaista ekspertus, lietpratējus vai palīgus, kuru kompetence, spējas, motivācija un ētikas prasību ievērošana ir pietiekama, lai revīzijas pakalpojumu sniegtu atbilstoši likuma prasībām, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, – arī atbilstoši regulas Nr. 537/2014 prasībām.

6. Zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kurā profesionālo darbību veic divi vai vairāki zvērināti revidenti, piemērojot likuma 31. panta prasības, ieceļ zvērinātu revidentu, kurš ir atbildīgs par revīzijas pakalpojuma sniegšanu (turpmāk – atbildīgais zvērināts revidents). Galvenie kritēriji, kurus zvērinātu revidentu komercsabiedrība ņem vērā, ieceļot atbildīgo zvērinātu revidentu, ir revīzijas pakalpojuma kvalitātes nodrošināšana, neatkarība, objektivitāte un kompetence.

7. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un atbildīgais zvērināts revidents revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā saglabā profesionālo skepticismu un pieļauj iespēju, ka klienta finanšu pārskatā varētu būt būtiska neatbilstība Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu izpratnē, kas radusies kļūdas vai krāpšanas dēļ, tādēļ viņš izvērtē visus apstākļus un revīzijas pierādījumus, kas varētu norādīt uz iespējamas krāpšanas un kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību.

8. Par profesionālo skepticismu šo noteikumu izpratnē ir uzskatāma skeptiska attieksme – klienta finanšu pārskata informācijas un citas saistībā ar šo pārskatu sniegtās informācijas ticamības apšaubīšana, modrība attiecībā uz apstākļiem, kas varētu norādīt uz iespējamu nepatiesu informāciju, krāpšanu vai kļūdu, kā arī kritiska revīzijas pierādījumu novērtēšana.

9. Profesionālais skepticisms revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā saglabājams neatkarīgi no pašnodarbinātā zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības vai atbildīgā zvērināta revidenta iepriekšējās sadarbības pieredzes ar attiecīgo klientu vai uzskatiem par klienta vadības vai attiecīgo klienta amatpersonu godprātību, īpaši, izvērtējot klienta vadības veiktās aplēses attiecībā uz aktīvu patieso vērtību un tās samazināšanos, uzkrājumiem un nākotnē sagaidāmo naudas plūsmu, kas ir būtiski klienta darbības turpināšanai nākotnē.

10. Lai saskaņā ar likuma 26. pantā noteiktajām prasībām netiktu apdraudēta atbildīgā zvērināta revidenta neatkarība un objektivitāte, zvērinātu revidentu komercsabiedrība izstrādā savas darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošu politiku un procedūras, nodrošinot, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedri, akcionāri vai dalībnieki, izpildinstitūcijas locekļi un ar šo komercsabiedrību saistītā puse nekādā veidā neiejaucas atbildīgā zvērināta revidenta revīzijas pakalpojuma sniegšanā un revidenta ziņojuma sagatavošanā.

11. Šo noteikumu izpratnē par politiku ir uzskatāmi attiecīgi principi, metodes un noteikumi, bet par procedūrām – darbības, kas veicamas, lai īstenotu zvērinātu revidentu komercsabiedrības izstrādāto konkrēto politiku.

12. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izveido savas darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu un revīzijas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – iekšējās kvalitātes kontroles sistēma), izstrādā attiecīgās risku novērtēšanas procedūras, risku mazināšanas pasākumus un informācijas apstrādes sistēmu aizsardzības pasākumus. Šajā punktā minētajām sistēmām, procedūrām un pasākumiem ir jānodrošina kontrole pār pašnodarbinātā zvērināta revidenta, atbildīgā zvērināta revidenta, pašnodarbinātā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības darbinieku, kā arī visu pašnodarbinātā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības pieaicināto ekspertu, lietpratēju vai palīgu darbības atbilstību pašnodarbinātā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pieņemtajiem lēmumiem, politikām un procedūrām. Zvērinātu revidentu komercsabiedrībā par iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu atbildīgais darbinieks ir zvērināts revidents.

13. Papildus šo noteikumu 10. punktā minētajai politikai un procedūrām pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izstrādā arī citas savu darbību apjomam un sarežģītībai atbilstošas politikas un procedūras, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka:

13.1. pašnodarbinātā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības darbiniekiem un jebkurām citām fiziskajām personām, kuru pakalpojumus izmanto pašnodarbinātais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība un kuras ir tieši iesaistītas revīzijas pakalpojuma sniegšanā, ir veicamajiem pienākumiem piemērotas zināšanas un pieredze;

13.2. revīzijas pakalpojuma sniegšanas ietvaros veiktā būtisku darbību deleģēšana, izmantojot ārpakalpojumus, nepasliktina pašnodarbinātā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iespējas veikt iekšējo kvalitātes kontroli, kā arī Finanšu ministrijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas iespējas tieši vai savstarpējā sadarbībā uzraudzīt pašnodarbinātā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbilstību likumā un, ja pašnodarbinātais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai, regulā Nr. 537/2014 tai noteiktajām prasībām. Apstāklis, ka pašnodarbinātais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība izmanto ārpakalpojumus, to neatbrīvo no likumā un noslēgtajā revīzijas pakalpojumu līgumā noteiktās atbildības – pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja darbībām un to rezultātiem tādā pašā apmērā kā par savu darbību.

14. Pašnodarbinātais zvērināts revidents, ja viņš revīzijas pakalpojuma sniegšanā iesaista citus darbiniekus, un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izstrādā revīzijas pakalpojuma sniegšanas politiku un procedūras, darbinieku apmācības politiku, revīzijas pakalpojuma sniegšanā iesaistīto darbinieku darba kvalitātes iekšējās kontroles politiku, kā arī procedūras, ar kurām nodrošina, ka tiek izveidota šo noteikumu 25. punktā minētā revīzijas lieta.

15. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ievieš tās darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai būtu iespējams:

15.1. konstatēt, atklāt un novērst pašnodarbinātā zvērināta revidenta, atbildīgā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarības un objektivitātes apdraudējumu, kas minēts likuma 26. pantā, un izpildīt prasību par neatkarību un objektivitāti apdraudošu apstākļu (ja tādi konstatēti) norādīšanu revīzijas darba dokumentos;

15.2. kontrolēt, vai tiek novērtēta pašnodarbinātā zvērināta revidenta, atbildīgā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība un to apdraudošie apstākļi pirms revīzijas pakalpojuma līguma noslēgšanas ar klientu, kā arī šajā līgumā paredzētā revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā;

15.3. kontrolēt, vai netiek pārkāpti likuma 29. panta piektajā daļā noteiktie amata ieņemšanas ierobežojumi.

16. Lai nodrošinātu revīzijas pakalpojuma kvalitāti, pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izveido tās darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošu personāla motivācijas politiku un atlīdzības (atalgojuma un peļņai piesaistītas prēmēšanas) sistēmu. Ienākumi, kurus pašnodarbinātais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība saņem par klientam sniegtu ar revīziju nesaistītu pakalpojumu, nevar veidot daļu no atlīdzības, ko saņem šim pašam klientam sniegtajā revīzijas pakalpojumā iesaistīta persona vai tāda persona, kura spēj ietekmēt revīzijas rezultātu.

17. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic nepieciešamos organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai:

17.1. izmantojot tās darbībai atbilstošos resursus un procedūras, laikus veiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošina darbības nepārtrauktību un revīzijas pakalpojumu sniegšanas regularitāti (sistemātiskumu);

17.2. novērstu un reģistrētu visus starpgadījumus, kam ir vai varētu būt būtiska ietekme uz sniegtā revīzijas pakalpojuma kvalitāti.

18. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība regulāri pārbauda un novērtē iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbību, reģistrē konstatētos trūkumus un saņemtos ieteikumus, kā arī veic nepieciešamās darbības šīs sistēmas uzlabošanai. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība regulāri novērtē arī citu saskaņā ar likumu vai regulu Nr. 537/2014 veikto pasākumu lietderību un efektivitāti un veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu atklātās nepilnības.

19. Pašnodarbinātā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir:

19.1. darīt zināmas saviem darbiniekiem šo noteikumu 10., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētās politikas, procedūras un pasākumus. Ja saņemts attiecīgs Finanšu ministrijas vai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas rakstveida pieprasījums, sniegt pierādījumus, ka šīs politikas un procedūras atbilst tās darbības apjomam un sarežģītībai;

19.2. izstrādāt atbilstošu iekšējās ziņošanas kārtību un nodrošināt nepieciešamos līdzekļus, lai darbinieki varētu ziņot par iespējamiem likuma un regulas Nr. 537/2014 pārkāpumiem.

20. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var izvēlēties šo noteikumu 10., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētās politikas un procedūras dokumentēt elektroniski vai papīra formā, kā arī vienā vai vairākos atbilstoši nosauktos dokumentos (piemēram, iekšējās kārtības noteikumos).

21. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var nepiemērot šo noteikumu 19. punktā minētās prasības, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

21.1. pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība sniedz revīzijas pakalpojumus tikai mazajām komercsabiedrībām, kuru darbības rādītāji nepārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta trešajā daļā minēto kritēriju robežvērtības;

21.2. šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētā mazā komercsabiedrība nav sabiedriskas nozīmes struktūra;

21.3. pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība izstrādā (elektroniski vai papīra formā) ar revīzijas pakalpojumu sniegšanu saistīto iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu, kvalitātes kontroles politiku un procedūras atbilstoši Latvijā atzītā starptautiskā revīzijas standarta – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas apstiprinātā Starptautiskā kvalitātes kontroles standarta Nr. 1 prasībām.

III. Dokumentu pārvaldība, reģistru un lietu veidošana

22. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība nodrošina visu likumā minēto pārkāpumu, bet attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūrām – regulā Nr. 537/2014 minēto pārkāpumu reģistrēšanu attiecīgā reģistrā. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība reģistrē arī informāciju par jebkādām no minēto normatīvo aktu pārkāpumiem izrietošām sekām, tai skaitā par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu minētos pārkāpumus un izdarītu nepieciešamās izmaiņas iekšējās kvalitātes kontroles sistēmā. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība reizi gadā sagatavo pārskatu par šajā punktā minētajiem pasākumiem un informē par tiem savus darbiniekus.

23. Ja pašnodarbinātais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir pieprasījusi ārēja eksperta viedokli, tā dokumentē (elektroniski vai papīra formā) nosūtīto pieprasījumu un saņemto atzinumu.

24. Pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība kārto (elektroniski vai papīra formā) vienu vai vairākus klientu uzskaites reģistrus. Reģistrā (reģistros) par katru klientu ieraksta šādas ziņas:

24.1. klienta nosaukums un veids, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese (ja klients saskaņā ar likumu vai citas valsts normatīvajiem aktiem jāreģistrē) vai juridiskajai adresei līdzvērtīga adrese (ja klients saskaņā ar likumu vai citas valsts normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē) un saimnieciskās darbības veikšanas vieta (ja tāda ir), kur atrodas minētā klienta vadība un kur tiek pieņemti galvenie ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie administratīvie lēmumi;

24.2. zvērinātu revidentu komercsabiedrībai – atbildīgā zvērināta revidenta vārds, uzvārds un zvērināta revidenta sertifikāta numurs;

24.3. attiecīgajā pārskata gadā saņemtā atlīdzība par revīzijas pakalpojumiem un ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem sadalījumā pa minēto pakalpojumu veidiem.

25. Lai nodrošinātu to, ka nav apdraudēta pašnodarbinātā zvērināta revidenta un atbildīgā zvērināta revidenta neatkarība un objektivitāte, kā arī lai Finanšu ministrijai būtu iespējams tieši vai sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju uzraudzīt likuma un regulas Nr. 537/2014 prasību ievērošanu, pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība katram revīzijas uzdevumam iekārto atsevišķu revīzijas lietu.

26. Šo noteikumu 25. punktā minētajā lietā norāda likuma 26. panta devītajā daļā minētās ziņas, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, arī regulas Nr. 537/2014 6., 7. un 8. pantā minētās ziņas. Šajā lietā iekļauj arī citus revīzijas darba dokumentus, kas ir būtiski, lai pamatotu sagatavotajā revidenta ziņojumā vai pārbaudes ziņojumā, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, arī regulas Nr. 537/2014 10. un 11. pantā minētajos ziņojumos norādīto informāciju.

27. Šo noteikumu 25. punktā minēto lietu slēdz ne vēlāk kā 60 dienas pēc likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā un 32. pantā minētā revidenta ziņojuma, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, pēc regulas Nr. 537/2014 10. pantā minētā revīzijas ziņojuma parakstīšanas dienas.

28. Pašnodarbinātajam zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums reģistrēt (atsevišķā reģistrā vai klientu uzskaites reģistrā) visas rakstveida sūdzības un pretenzijas, kas saņemtas saistībā ar sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem, kā arī, pamatojoties uz saņemto rakstveida pieprasījumu, sniegt informāciju par tām Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvas 2014/56/ES, ar kuru groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!