Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicē normatīvos noteikumus, ieteikumus un lēmumus, kā arī informāciju par kredītiestādes noguldītājiem garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, laiku un vietu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 20. decembra ieteikumi Nr. 210 "Ieteikumi kredītiestādēm klientu izpētei pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2017., Nr. 257 https://www.vestnesis.lv/op/2017/257.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums Nr. 162

Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ĀDAŽU NAMSAIMNIEKS" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu piemērošanas kārtību

Vēl šajā numurā

28.12.2017., Nr. 257

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: ieteikumi

Numurs: 210

Pieņemts: 20.12.2017.

OP numurs: 2017/257.8

2017/257.8
RĪKI

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr. 210

Rīgā 2017. gada 20. decembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 55 5. p.)

Ieteikumi kredītiestādēm klientu izpētei pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā

Saturs

1. Vispārīgie jautājumi

2. Klienta izpēte

2.1. Klienta identifikācija

2.1.1. Klienta identifikācija, klientam personiski piedaloties identifikācijas procedūrā (klātienes identifikācija)

2.1.2. Klienta identifikācija, klientam personiski nepiedaloties identifikācijas procedūrā (neklātienes identifikācija)

2.1.3. Personu apliecinošo dokumentu kopiju izgatavošana

2.1.4. Tiesības atzīt un pieņemt klienta izpētes rezultātus

2.2. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

2.3. Klienta saimnieciskā vai personiskā darbība

2.4. Informācija par klienta darījumu partneriem

2.5. Informācija par darījumu apmēru

2.6. Klienta patiesais labuma guvējs

2.7. Līdzekļu un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme

2.8. Politiski nozīmīgas personas statusa noskaidrošana

2.9. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana

3. Pasākumi, kas veicami klienta padziļinātās izpētes ietvaros papildus klienta izpētes pasākumiem

4. Lēmuma pieņemšana par darījuma attiecību uzsākšanu

5. Klienta darījumu sākotnējā uzraudzība

1. Vispārīgie jautājumi

1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) ir izstrādājusi ieteikumus kredītiestādēm un dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm (tālāk tekstā – kredītiestāde) klientu izpētei pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā (tālāk tekstā – ieteikumi), lai sekmētu vienotu kredītiestāžu izpratni par īstenojamajiem pasākumiem klientu izpētē, pēc iespējas novēršot kredītiestāžu iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā (tālāk tekstā – NILLTF), kā arī šādu darbību mēģinājumā.

2. Ņemot vērā Komisijas kredītiestāžu pārbaudēs konstatētos trūkumus, kas saistīti ar klienta izpētes ietvaros veicamajiem pasākumiem, uzsākot darījuma attiecības un darījuma attiecību laikā, Komisija izdod ieteikumus, lai:

2.1. skaidrotu normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, kas veicami klientu izpētes ietvaros visiem klientiem pirms darījuma attiecību uzsākšanas;

2.2. skaidrotu normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, kas veicami klientu izpētes ietvaros klientiem, kas pakļauti padziļinātajai izpētei, darījuma attiecību laikā;

2.3. sniegtu ieteikumus, pamatojoties uz labāko praksi NILLTF novēršanas jomā.

3. Ieteikumos minētie klientu izpētes pasākumi ir piemērojami, pamatojoties uz riska izvērtējumu, – jo augstāks klientam piemītošais NILLTF risks, jo detalizētāka izpēte par klientu veicama.

4. Ieteikumi sagatavoti, apkopojot kredītiestāžu uzraudzības procesā Komisijas konstatētās nepilnības un labās prakses piemērus klientu izpētē un uzraudzībā, kā arī ārvalstu organizāciju ieteikumus, vadlīnijas un labāko praksi (piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komitejas ieteikumus), vienlaikus ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvo aktu, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (tālāk tekstā – NILLTFN) likuma prasības un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus.

2. Klienta izpēte

5. Atbilstoši NILLTFN likumam klienta izpēte ir uz risku novērtējumu balstīts darbību kopums, kura ietvaros:

5.1. identificē klientu un pārbauda iegūtos identifikācijas datus;

5.2. noskaidro patieso labuma guvēju un, pamatojoties uz risku novērtējumu, pārliecinās, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Juridiskajam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu;

5.3. iegūst informāciju par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību;

5.4. pēc darījuma attiecību sākšanas veic to uzraudzību, tostarp pārbaudes, kas apstiprina, ka darījuma attiecību laikā slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;

5.5. nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

6. Nosakot klienta izpētes apjomu un pasākumus, kredītiestāde izvērtē un ņem vērā klientam piemītošo NILLTF risku. Dažādiem klientiem izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms var būt atšķirīgs, un kredītiestādei jāspēj pierādīt, ka klienta izpētes apjoms atbilst klientam piemītošajam NILLTF riskam.

7. NILLTFN likums uzliek pienākumu, pamatojoties uz NILLTF risku novērtējumu, sākot darījuma attiecības, iegūt un dokumentēt informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tajā skaitā par to, kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros klients izmantos kredītiestādes pakalpojumus, un, ja nepieciešams, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme.

8. NILLTFN likuma prasības paredz, ka, nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā NILLTF riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi. Klienta sākotnējā izpēte veicama tā, lai noskaidrotu klientam piemītošo NILLTF risku un NILLTF risku paaugstinošos faktorus, tajā skaitā Komisijas 23.12.2015. noteikumos Nr. 234 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm" (tālāk tekstā – Padziļinātās izpētes noteikumi) noteiktos faktorus.

9. Kredītiestāde klienta izpētes laikā iegūst informāciju un dokumentē secinājumus tādā apjomā, lai uzraudzības iestāde, veicot pārbaudi kredītiestādē, varētu gūt pārliecību, ka kredītiestāde atbilstoši NILLTF riskam pārzina sava klienta saimniecisko vai personisko darbību un ir veikusi atbilstošus NILLTF riskus mazinošos pasākumus, lai nodrošinātu NILLTFN likuma mērķa – novērst kredītiestādes iesaisti NILLTF – sasniegšanu.

10. Ja jau sākotnēji kredītiestāde ir ieguvusi izpratni par klienta darbību (tajā skaitā saņēmusi atbildes arī uz jautājumu par iemesliem, kāpēc klients vēlas nodibināt darījuma attiecības ar kredītiestādi Latvijā), kredītiestādei vēlāk ar lielāku paļāvību ir iespējams veikt klienta darījumu uzraudzību, salīdzinot to ar sākotnēji iegūto informāciju.

2.1. Klienta identifikācija

11. Klienta identifikācijas mērķis ir nodrošināt, ka kredītiestāde ir pārliecināta, ka tā zina personu, ar kuru nodibina darījuma attiecības. Kredītiestāde politikās un procedūrās nosaka, kāda veida identifikācijas procedūras ir pieļaujamas, vai tās ir vienādas visiem klientiem, vai atšķiras starp klientu segmentiem vai tipiem, piemēram, rezidentiem un nerezidentiem. Politikās un procedūrās kredītiestāde nosaka katram identifikācijas procedūras veidam uz riska izvērtējumu balstītus un atbilstošus NILLTF risku mazinošos pasākumus (piemēram, ja klients tiek identificēts, tam personiski nepiedaloties identifikācijas procedūrā, kredītiestāde šim identifikācijas veidam paredz atbilstošus piemērojamos NILLTF risku mazinošos pasākumus).

12. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām pirms darījuma attiecību sākšanas un pirms gadījuma rakstura darījuma veikšanas, kas norādīti NILLTFN likuma 11. panta pirmās daļas 2. apakšpunktā, kredītiestādei ir pienākums identificēt klientu. NILLTFN likums aizliedz kredītiestādei atvērt un uzturēt anonīmus kontus vai kontus ar fiktīviem (personu apliecinošiem dokumentiem neatbilstošiem) vārdiem, tomēr gadījumos, kad NILLTF risks ir zems un saskaņā ar NILLTFN likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav jāveic, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, ir pieļaujams, ka klienta identifikācijas pārbaude tiek veikta darījuma attiecību sākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams pēc sākotnējās saziņas ar klientu, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.

2.1.1. Klienta identifikācija, klientam personiski piedaloties identifikācijas procedūrā (klātienes identifikācija)

13. Par klātienes identifikāciju ir uzskatāma identifikācijas procedūra, ko veic kredītiestādes darbinieks vai pilnvarotā persona (piemēram, aģents, ar kuru kredītiestāde noslēgusi līgumu par klientu identificēšanu kredītiestādes interesēs), klientam personiski (fiziski) piedaloties identifikācijā.

Fizisko personu identifikācija

Prasības, kas attiecas uz visām fiziskajām personām

14. Identificējot fizisko personu, kredītiestādei jāsalīdzina klienta vizuālā līdzība ar uzrādītajā personu apliecinošajā dokumentā ietverto fotoattēlu. Ja rodas šaubas un kredītiestāde nevar pārliecināties, ka klients, kas uzrāda personu apliecinošu dokumentu, ir dokumenta fotoattēlā redzamā persona, tā sadarbību ar šādu klientu nesāk un lemj par ziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (tālāk tekstā – Kontroles dienests).

15. Kredītiestāde klienta personu apliecinošo dokumentu pārbauda publiski pieejamos reģistros (salīdzina un pārbauda klienta iesniegtā dokumenta numuru, pārliecinās, vai dokuments nav zagts, nozaudēts, gājis bojā, anulēts un vai to neizmanto trešā persona u.tml.). Latvijas Republikas izdots personu apliecinošs dokuments jāpārbauda Nederīgo dokumentu reģistrā (https://www.latvija.lv/epakalpojumi/ep22). Attiecībā uz klientu, kuram ir ārvalsts izdots personu apliecinošs dokuments, var izmantot konkrētās valsts datu bāzes, ja tādas ir, bet ieteicams pārbaudīt vismaz izdotā dokumenta mašīnlasāmās zonas numuru (piemēram, izmantojot komerciālās datu bāzes). Pārbaudot klienta uzrādītā personu apliecinošā dokumenta īstumu, kredītiestāde var izmantot publiski pieejamu informāciju (piemēram, http://www.consilium.europa.eu/prado/LV/prado-start-page.html) vai komerciālās datu bāzes, kas piedāvā informāciju par personu apliecinošu dokumentu veidiem dažādās valstīs.

16. Identificējot klientu, kredītiestādei jāpievērš uzmanība identifikācijas dokumentu juridiskajam spēkam. Kredītiestādei jāpārliecinās, ka personu apliecinošs dokuments ir derīgs, tā derīguma termiņš nav beidzies, tas nav bojāts un nesatur viltojuma pazīmes.

Prasības, kas attiecas uz fizisku personu – rezidentu

17. Fizisko personu rezidentu identificē, pārbaudot tā identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kas ietver informāciju par klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu. Informācija par Latvijas Republikas izdoto personu apliecinošiem dokumentu paraugiem ir pieejama Ministru kabineta 21.02.2012. noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi".

18. Personu apliecinošie dokumenti atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam ir pase un personas apliecība. Atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam ir šādas pases:

18.1. Latvijas pilsoņa pase;

18.2. Latvijas nepilsoņa pase;

18.3. diplomātiskā pase;

18.4. dienesta pase;

18.5. bezvalstnieka ceļošanas dokuments;

18.6. bēgļa ceļošanas dokuments;

18.7. ceļošanas dokuments personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss.

19. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu pastāv šādas personas apliecības:

19.1. Latvijas pilsoņa personas apliecība;

19.2. Latvijas nepilsoņa personas apliecība;

19.3. citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa personas apliecība;

19.4. trešās valsts pilsoņa personas apliecība;

19.5. Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, konsulārās iestādes darbinieka vai šāda darbinieka ģimenes locekļa personas apliecība.

Prasības, kas attiecas uz fizisku personu – nerezidentu

20. Saskaņā ar NILLTFN likuma prasībām fizisko personu nerezidentu identificē, pārbaudot tā identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kas ietver informāciju par klienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas fotoattēlu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.

21. Atbilstoši NILLTFN likumā noteiktajam nerezidentu, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijas Republikā, identifikācijai izmanto tikai ieceļošanai Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu. Ārzemnieku ceļošanas dokumentus atzīst par derīgiem ieceļošanai Latvijas Republikā atbilstoši Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr. 215 "Ārzemnieku ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība" prasībām. Klienta identifikācijas procesā var tikt izmantots dokuments, kas atzīts par derīgu ieceļošanai Latvijas Republikā un ietver klienta vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas fotoattēlu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.

22. Gadījumos, kad personai ir tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā tikai ar ceļošanai derīgu personu apliecinošu dokumentu (plašāka informācija pieejama Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļā "Konsulārā informācija" http://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija), kredītiestāde izgatavo personu apliecinoša dokumenta kopiju. Gadījumos, kad personai ir tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā ar ceļošanai derīgu personu apliecinošu dokumentu un derīgu vīzu vai Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju, kredītiestāde izgatavo ne tikai personu apliecinoša dokumenta, bet arī vīzas vai uzturēšanās atļaujas kopiju, jo tā apliecina klienta tiesības ieceļot valstī.

23. Var būt gadījumi, kad trešās valsts pilsoņa personas apliecība ir Latvijas Republikas izdota uzturēšanās atļauja (termiņuzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja), ko izsniedz saskaņā ar personu pārvietošanos regulējošiem tiesību aktiem. Līdz ar to gadījumos, kad klients ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā personas apliecības formātā, tā identifikāciju var veikt, pamatojoties arī uz uzturēšanās atļauju.

Juridisko personu identifikācija

24. Juridisko personu atbilstoši NILLTFN likumā noteiktajām prasībām identificē, lūdzot:

24.1. uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

24.2. sniegt ziņas par juridisko adresi (un faktiskās darbības vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses);

24.3. uzrādīt juridiskās personas dibināšanas dokumentu (dibināšanas līgumu, statūtus) un identificējot personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar kredītiestādi, tajā skaitā noskaidrojot to personu vārdus un uzvārdus, kuras ieņem amatu juridiskās personas pārvaldes institūcijā, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu (piemēram, pilnvaru, kredītiestādei izvērtējot tās saturu un pārliecinoties, ka pilnvarojums ietver tiesības atvērt kontu kredītiestādē), kā arī veicot šo personu identitātes pārbaudi. Pilnvaroto personu identificē atbilstoši fiziskās personas identifikācijas prasībām.

25. Gadījumos, kad klients ir juridiska persona un darbojas ilgāku laiku (vismaz vienu gadu), papildus nepieciešams iegūt arī dokumentus, kas apliecina klienta identifikācijas rezultātā iegūto datu aktualitāti un kas ir izgatavoti ne agrāk kā gadu pirms darījuma attiecību sākšanas (piemēram, pieprasot klientam iesniegt reģistra izziņu, kas izsniegta ne agrāk kā pirms gada, par tā statusu vai cita veida izziņu, kas ietver informāciju par klienta statusu (aktīvs vai likvidēts uzņēmums) un struktūru (piemēram, Incumbency Certificate, Certificate of Good Standing)).

26. Ja klienta, kas ir juridiska persona, direktors ir juridiska persona, tad kredītiestādei ir jāpievērš uzmanība un jāizvērtē arī šīs juridiskās personas statuss (aktīvs vai likvidēts uzņēmums). Lai par to pārliecinātos, kredītiestāde pieprasa klientam iesniegt juridiskās personas, kas ir klienta direktors, pārstāvja paraksta tiesības apliecinošu dokumentu un uzņēmuma, kas ir klienta direktors, statusu apliecinošu dokumentu, kas nav vecāks par gadu (piemēram, Incumbency Certificate, Certificate of Good Standing reģistra izziņa).

27. Atbilstoši NILLTFN likumā noteiktajam kredītiestāde ir tiesīga iegūt dokumentus, kas apliecina klienta juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju, no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota, un šādai avotu izmantošanai ir jābūt noteiktai kredītiestādes politikās un procedūrās. Informāciju par Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem var iegūt no Uzņēmumu reģistra, tostarp no komerciālām datu bāzēm, kas uztur Uzņēmuma reģistra informāciju, savukārt informāciju par nerezidentiem var iegūt no konkrētās valsts uzņēmuma reģistra datu bāzes (piemēram, Lielbritānija: http://www.companieshouse.gov.uk/index.shtml, Īrija: http://www.cro.ie/ena/online-services-company-search.aspx, Kipra: http://www.mcit.gov.cy/mcit/drcor/ drcor.nsf/index_en/index_en?OpenDocument, Luksemburga: https://www.rcsl.lu/mjrcs/displayConsult Documents.do?removeList=true&isFromIndex=true&time=1231934766691, Šveice: http://www.zefix.ch/zfx-cgi/hrform.cgi/hraPage?alle_eintr=on&pers_sort=original&pers_num=0&language=4&col_width=366&amt=007).

Juridisko veidojumu identifikācija

28. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām juridisku veidojumu identificē:

28.1. pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiska veidojuma statusu, izveidošanas mērķi un nosaukumu;

28.2. pieprasot sniegt ziņas par juridiska veidojuma juridisko adresi un faktiskās darbības vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

28.3. noskaidrojot juridiska veidojuma struktūru un pārvaldes mehānismu, tostarp patieso labuma guvēju vai personu, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums.

29. Par klientu, kas ir čaulas veidojums, kuram ir nominālie akcionāri juridiskās personas, kredītiestādei jāiegūst dokumenti, kas nav vecāki par vienu gadu un kas apliecina nominālā akcionāra aktīvo statusu (piemēram, Incumbency Certificate, Certificate of Good Standing uzņēmuma reģistra izziņu).

2.1.2. Klienta identifikācija, klientam personiski nepiedaloties identifikācijas procedūrā (neklātienes identifikācija)

30. Atbilstoši NILLTFN likumam ar klienta personisku nepiedalīšanos identifikācijā jāsaprot gadījumi, kad, sākot darījuma attiecības, klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarota persona, piemēram, aģents, atbilstoši Komisijas 29.11.2016. normatīvo noteikumu Nr. 196 "Sadarbības ar trešajām personām un prasību darījuma attiecībām ar klientiem, kuru identifikācijā vai izpētē izmantoti trešās personas pakalpojumi, normatīvie noteikumi" prasībām.

31. Klientam piemērojama padziļināta izpēte, ja tas identificēts neklātienē, izņemot gadījumu, kad tiek ievēroti NILLTFN likuma 22. panta otrās daļas 1. apakšpunktā noteiktie nosacījumi.

32. Gadījumos, kad kredītiestāde atzīst klienta identifikāciju, ko veikusi tāda trešā persona citā valstī, kura nav kredītiestādes darbinieks vai aģents, kredītiestāde pārliecinās, ka šai personai atbilstoši konkrētās valsts tiesiskajam regulējumam ir tiesības veikt personu identifikāciju, un noskaidro kārtību, kādā tā veicama. Kredītiestāde dokumentē, kā tā ir pārliecinājusies par regulējumu (piemēram, sagatavo izvērtējumu, iegūst materiālus no publiski pieejamiem avotiem u.tml.).

33. Gadījumos, kad kredītiestāde atzīst notāra veiktu identifikāciju, kredītiestāde pārbauda un izvērtē notāra apliecinājumu pēc būtības (apliecinājuma tekstu) – kādu notārs ir pārbaudījis un apliecinājis. Notariāli apliecināta personu apliecinoša dokumenta kopija pati par sevi bez notāra apliecinājuma, ka notārs ir veicis personu apliecinošā dokumenta turētāja identitātes pārbaudi, nav pietiekama klienta identifikācijai.

34. Gadījumos, kad klienta identifikācija veikta neklātienē un identifikācijas dokumenti saņemti pa pastu, kredītiestāde saglabā arī aploksni, kurā dokumenti sūtīti, kā pierādījumu, kad un no kurienes dokumenti saņemti.

35. Komisija ieteikumus attiecībā uz klienta neklātienes identifikāciju ir sniegusi tās izdotajos "Ieteikumos klientu neklātienes identifikācijai" (pieejami Komisijas interneta vietnē).

2.1.3. Personu apliecinošo dokumentu kopiju izgatavošana

36. Atbilstoši NILLTFN likuma prasībām kredītiestāde izgatavo to dokumentu kopijas, uz kā pamata veikta klienta identifikācija, kā arī dokumentē identifikācijas un klienta izpētes pasākumus (tostarp neklātienes identifikācijas procedūras metodes un iegūto informāciju).

37. Noformējot identifikācijas dokumentu kopijas, kredītiestāde nodrošina, ka ir iespējams noteikt klientu identificējušā darbinieka vārdu, uzvārdu, amatu, identifikācijas datumu, laiku un vietu.

2.1.4. Tiesības atzīt un pieņemt klienta izpētes rezultātus

38. Atbilstoši NILLTFN likuma 29. panta pirmajai daļai kredītiestādei ir tiesības atzīt un pieņemt klienta izpētes rezultātus attiecībā uz klienta identifikāciju, klienta patieso labuma guvēju un darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību, ko dalībvalstīs vai trešajās valstīs veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, ja ir ievēroti 29. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi. Tādējādi kredītiestāde nevis automātiski pieņem, ka cita kredītiestāde ir veikusi iepriekš minētos klienta izpētes pasākumus, bet iegūst tās veiktās klientu izpētes rezultātus. Kredītiestāde ir atbildīga par NILLTFN likuma prasību izpildi arī gadījumā, kad tā izmanto NILLTFN likumā noteiktās tiesības atzīt un pieņemt klienta izpētes rezultātus.

39. Atbilstoši NILLTFN likuma 29. panta otrajai daļai klienta izpētes atzīšana un rezultātu pieņemšana nedod tiesības paļauties uz to, ka cita kredītiestāde vai finanšu iestāde veic klienta darījumu uzraudzību. Piemēram, saņemot klienta kontā klientam netipiski lielu maksājumu no personas konta kādā Eiropas Savienības bankā, kredītiestādei pašai, pamatojoties uz risku balstītu pieeju, jāpārliecinās par darījumā iesaistīto līdzekļu izcelsmi.

2.2. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

40. Lai pēc būtības izvērtētu, kāpēc klientam ir nepieciešams konts kredītiestādē, ir jāizvērtē klienta sniegtās informācijas pamatotība un darījumu attiecību ekonomiskais mērķis, nepietiek tikai pieņemt klienta anketu bez tās izvērtēšanas.

41. Komisija kredītiestāžu pārbaudēs ir konstatējusi, ka viens no izplatītākajiem iemesliem, kas tiek norādīts kā pamatojums konta atvēršanai, ir klienta skaidrojums, ka konts nepieciešams, jo konkrētā kredītiestāde piedāvā izdevīgas komisijas maksas, nodrošina kvalitatīvu apkalpošanu klientam ērtā valodā, kredītiestādi ir ieteicis darījuma partneris u.tml., tomēr šāds konta atvēršanas pamatojums ir uzskatāms par formālu un nav pietiekams – kredītiestādei jāizprot klienta saikne ar Latviju pēc būtības.

Piemēri

1. situācija

Klients, kas reģistrēts Belizā un darbojas 2 gadus, anketā norādījis, ka tā saimnieciskā darbība ir investīciju veikšana un galvenie sadarbības partneri ir uzņēmumi, kas reģistrēti Kaimanu salās, Honkongā un Lielbritānijā. Klients vēlas atvērt norēķinu kontu investīciju veikšanai.

Kredītiestādes rīcība

Kredītiestāde izvērtē klienta saimniecisko darbību pēc būtības un klientam piemītošā NILLTF riska paaugstinošos faktorus. Papildus kredītiestāde iegūst un dokumentē informāciju, kas pamato, kāpēc investīciju veikšanai nevar izmantot klienta kontu rezidences valstī un nepieciešams konts Latvijā, kā arī iegūst papildu informāciju par klienta iepriekšējo pieredzi investīciju jomā. Kredītiestāde iegūst informāciju par investīciju objektu, piemēram:

investīcijas nekustamajā īpašumā

iegūst informāciju par nekustamā īpašuma adresi, kuru pārbauda, – vai tāda adrese pastāv, noskaidro nekustamā īpašuma veidu (viesnīca, biroja ēka, daudzdzīvokļu ēka u.tml.)

investīcijas vērtspapīros

iegūst informāciju par emitenta nosaukumu, vērtspapīru tirgus un nominālo vērtību, vērtspapīru daudzumu, pārliecinās, vai plānotais darījums nav organizēts ar mērķi izvairīties no starptautiskajām sankcijām u.tml.

Papildus kredītiestāde noskaidro plānoto ieguldāmo līdzekļu apmēru un izcelsmi. Ja līdzekļu izcelsme ir cita sadarbības partnera aizdevums, ir nepietiekami aprobežoties ar aizdevuma līguma iegūšanu. Šādā gadījumā ir jāiegūst un jāizvērtē informācija par sadarbības partneri, tā finanšu pārskati, jānoskaidro īpašnieki un šā partnera saistība ar klientu.

2. situācija

Klients – juridiska persona –, kurš reģistrēts Krievijā un kura saimnieciskā darbība ir starpniecība ar nekustamiem īpašumiem Krievijā un Spānijā, vēlas atvērt kontu Latvijā, norādot, ka konta uzturēšanas izmaksas ir lētākas nekā rezidences valsts kredītiestādēs.

Kredītiestādes rīcība

Kredītiestāde izvērtē klienta saimniecisko darbību pēc būtības un tam piemītošā NILLTF riska paaugstinošos faktorus. Ja kredītiestāde klienta darbību izprot un klientam piemītošais NILLTF risks ir kredītiestādei pieņemams, tā papildus no publiski pieejamiem avotiem iegūst un dokumentē informāciju par klienta rezidences valsts kredītiestāžu piedāvāto kontu atvēršanas un uzturēšanas pakalpojumu izmaksām – kādas ir izmaksas un vai tās Latvijas kredītiestādē tiešām ir ekonomiski izdevīgākas. Kredītiestāde, ja nepieciešams, veikto izvērtējumu var izmantot attiecībā uz visiem šīs valsts rezidentiem, kas vēlas kredītiestādē atvērt kontu.

3. situācija

Klients – juridiska persona –, kurš reģistrēts Ukrainā un nodarbojas ar sadzīves preču vairumtirdzniecību, norādījis, ka tam ir konti kredītiestādēs Ukrainā un Latvijā un vēlas atvērt kontu kredītiestādē grāmatvedības un diversifikācijas mērķiem.

Kredītiestādes rīcība

Kredītiestāde izvērtē klienta saimniecisko darbību pēc būtības un klientam piemītošos NILLTF risku paaugstinošos faktorus. Ja kredītiestāde klienta darbību izprot un tam piemītošais NILLTF risks ir kredītiestādei pieņemams, tā papildus iegūst klienta paskaidrojumu, kādiem grāmatvedības un diversifikācijas mērķiem konts tiks izmantots, – kādi maksājumi tiks veikti Latvijas kredītiestādē, kurā klientam konts jau ir atvērts, un kādi – kredītiestādē, kurā plānots atvērt kontu, kāpēc šim mērķim nevar atvērt papildu kontu Latvijas kredītiestādē, kurā klientam jau ir konts. Kredītiestāde noskaidro, kāds ir klienta pamatojums kredītiestāžu komisijas maksu segšanai vairākās kredītiestādēs.

2.3. Klienta saimnieciskā vai personiskā darbība

Pasākumi, kas veicami klienta izpētes ietvaros

42. Kredītiestāde iegūst informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību, noskaidrojot vismaz klienta darbības nozari, reģionu (juridiskām personām) vai klienta nodarbošanos, darba devēju, profesiju (fiziskām personām).

43. Klienta izpētes ietvaros kredītiestādei, pamatojoties uz risku izvērtējumu, jāizvērtē arī publiski pieejamā informācija par klientu, patieso labuma guvēju un pārstāvi. Būtiski ir izvērtēt ne tikai pozitīvu, bet arī negatīvu informāciju saturošos materiālus (piemēram, nav pieņemami, ka par klientu pieejamā informācija, kas liecina par viņa turīgumu, viņam piederošajiem uzņēmumiem, kas darbojas ar peļņu, tiek ņemta vērā un ietverta klienta izvērtējumā, bet informācija, kurā norādīta iespējama klienta saistība ar krāpšanu, netiek minēta un netiek vērtēta). Dokumentējot publiski pieejamās informācijas meklēšanu un vērtēšanu, kredītiestādei ir jāspēj pierādīt, pēc kādiem parametriem informācija tika meklēta (klienta nosaukums vai vārds, uzvārds, klienta patiesā labuma guvēja vārds un pārstāvja vārds un uzvārds), kādās interneta vietnēs informācija tika meklēta, kurš darbinieks meklēja un izvērtēja informāciju.

Pasākumi, kas veicami klienta padziļinātās izpētes ietvaros

44. Iegūstot papildu informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību, kredītiestāde iegūst ne tikai klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veida nosaukumu (piemēram, tirdzniecība, starpniecība tirdzniecības darījumos), bet arī detalizētāku informāciju par to, piemēram:

- kā klients organizē savu saimniecisko vai personisko darbību;

- kāda ir faktiskā saimnieciskās darbības veikšanas vieta;

- kāds ir nodarbināto skaits uzņēmumā;

- kādi ir preču un pakalpojumu izplatīšanas kanāli;

- kāda ir iepriekšējo periodu saimnieciskā darbība.

Kredītiestādei, pamatojoties uz riska izvērtējumu, ir jāiegūst arī dokumenti, kas šo informāciju apliecina.

45. Pamatojoties uz riska izvērtējumu, kredītiestāde var pieprasīt iesniegt darījumu apliecinošos dokumentus vai kontu izrakstus par iepriekšējās darbības periodu, kas ļauj izvērtēt klienta iepriekš veiktos darījumus, darījumu partnerus, darījumu apjomu un salīdzināt ar klienta deklarēto informāciju kredītiestādē. Papildus kredītiestāde no publiskiem un neatkarīgiem informācijas avotiem var iegūt citu informāciju, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par klienta saimniecisko darbību un tās apjomu.

46. Kredītiestāde, pamatojoties uz riska izvērtējumu un iegūstot informāciju par klienta faktisko saimnieciskās darbības veikšanas vietu, noskaidro ne tikai valstis un teritorijas, kurās klients piedāvā vai saņem produktus un pakalpojumus, bet arī klienta faktiskās saimnieciskās darbības veikšanas vietas adresi (piemēram, biroja adresi, kur kredītiestādes darbinieks var ierasties uz tikšanos ar klientu, noliktavas adresi, kur tiek glabāta klienta piedāvātā prece u.tml.).

47. Izvērtējot klienta saimniecisko vai personisko darbību, kredītiestāde ņem vērā NILLTF risku paaugstinošos faktorus atbilstoši Padziļinātās izpētes noteikumu prasībām, tostarp attiecībā uz fiziskām personām noskaidro valsti, kuras pilsonis ir klients, lai pilnvērtīgi izvērtētu klienta valsts un ģeogrāfisko risku.

48. Kredītiestāde, pamatojoties uz riska izvērtējumu, var lemt par nepieciešamību apmeklēt klientu tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā. Klienta apmeklēšana tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā ir īpaši apsverama gadījumos, kad klienta saimnieciskā darbība ir saistīta ar tirdzniecību un dažādu pakalpojumu sniegšanu, kam pēc būtības nepieciešamas speciālas telpas vai aprīkojums (noliktavas, veikali, ražotne, autotransports, iekārtas u.tml.). Kredītiestāde var pārliecināties par adresi publiski pieejamos avotos, pieprasīt un izvērtēt informāciju, kas apliecina telpu īri, un pēc tam lemt par klienta apmeklēšanas nepieciešamību. Gadījumos, kad kredītiestāde apmeklē klientu tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā, tikšanās ar klientu jādokumentē, norādot darbinieku, kurš klientu apmeklējis, datumu, laiku, vietu un konstatētos apstākļus, ko darbinieks apliecina ar parakstu.

Piemēri

1. situācija

Klients, Ukrainas pilsonis, kurš vēlas kredītiestādē atvērt kontu, lai veiktu norēķinus par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, norādījis, ka Ukrainā nodarbojas ar uzņēmējdarbību – sniedz konsultācijas grāmatvedības jautājumos.

Kredītiestādes rīcība

Kredītiestāde iegūst papildu informāciju un izvērtē, vai klienta darbības veikšanai ir nepieciešams reģistrēties, piemēram, kā individuālajam komersantam, izvērtē partnerus, kam klients sniedz konsultācijas, vai par klienta darbību ir pieejama informācija publiskajos avotos. Kredītiestāde var pieprasīt ienākumu deklarāciju, lai pārliecinātos, ka klients neizvairās no nodokļu nomaksas.

2. situācija

Klients – juridiska persona –, kurš reģistrēts Krievijā, kredītiestādei anketā norādījis, ka tā saimnieciskā darbība ir starpniecība ar būvmateriāliem un tā sadarbības partneri ir uzņēmumi Ukrainā, Ķīnā un Baltkrievijā.

Kredītiestādes rīcība

Kredītiestāde iegūst papildu informāciju un dokumentē, tieši kādus starpniecības pakalpojumus klients sniedz, – kāda ir klienta loma darījumos (shematiski attēlo maksājumu un preču plūsmu), kas nodrošina būvmateriālu (noskaidrojot, tieši kādu) glabāšanu un transportēšanu, kas ir materiālu piegādātāji un gala patērētāji. Noskaidro, vai klients jau ir noslēdzis līgumus ar partneriem un veicis norēķinus. Ja klients ir noslēdzis līgumus un veicis norēķinus, tad iegūst un izvērtē dokumentu kopijas, kas apliecina klienta darījumus ar partneriem, tostarp iegūst preču kustību apliecinošus dokumentus.

2.4. Informācija par klienta darījumu partneriem

Pasākumi, kas veicami klienta izpētes ietvaros

49. Kredītiestāde noskaidro klienta galvenos darījumu partnerus, ar ko klients veiks norēķinus, – maksājumu saņēmējus un nosūtītājus, kāda rakstura norēķiniem konts tiks izmantots (piemēram, komunālo pakalpojumu segšanai), ja konkrētus sadarbības partnerus norādīt nav iespējams.

Pasākumi, kas veicami padziļinātās izpētes ietvaros

50. Pamatojoties uz riska izvērtējumu, kredītiestāde iegūst papildu informāciju par klienta galvenajiem darījumu partneriem – ne tikai partneru nosaukumus, no kuriem klients saņems vai kuriem veiks maksājumus, bet arī informāciju par to piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem, to izcelsmes valsti, kā arī darījuma attiecību raksturu. Papildus nepieciešams vērtēt arī informāciju par klienta partneru interneta vietnes esamību un saturu, kā arī citu publiski pieejamu vai klienta sniegtu informāciju. Kredītiestāde var vērtēt nepieciešamību iegūt līguma kopijas ar galvenajiem darījumu partneriem un veikt to izvērtējumu.

Piemēri

Situācija

Klients – juridiska persona – kredītiestādei anketā norādījis, ka veic saimniecisko darbību vairāk nekā 3 gadus un tā saimnieciskā darbība ir pārtikas preču vairumtirdzniecība, preču piegādātājs ir uzņēmums A1 Gmbh (Vācija) un galīgais preču patērētājs ir uzņēmums A2 OOO (Krievija).

Kredītiestādes rīcība

Kredītiestāde iegūst un vērtē publiski pieejamo informāciju par klienta darījumu partneriem, tajā skaitā darījumu partneru mājaslapas, un noskaidro, vai partneru saimnieciskā darbība atbilst klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai un kas nodrošina preču transportēšanu. Izpētes datus kredītiestāde dokumentē (piemēram, no interneta vietnes, izdrukājot vai elektroniski saglabājot informāciju, kur redzama gan interneta vietnes adrese, gan datums, kad tā ir skatīta). Ņemot vērā, ka klients veic saimniecisko darbību jau vairāk nekā 3 gadus, kredītiestāde pieprasa darījumu apliecinošus dokumentus (piemēram, līgumus ar darījuma partneriem, rēķinus, kas izsniegti vai saņemti, pamatojoties uz līgumiem, muitas deklarācijas, preču izcelsmes sertifikātus u.tml.) un klienta kontu izrakstus par iepriekšējo darbības periodu, kas apstiprina klienta darījumus ar minētajiem partneriem.

2.5. Informācija par darījumu apmēru

Pasākumi, kas veicami klienta izpētes ietvaros

51. Kredītiestāde noskaidro klienta plānoto skaidras un bezskaidras naudas darījumu apmēru par konkrētu periodu (piemēram, mēnesi vai ceturksni), lai darījumu attiecību laikā, veicot regulāru darījumu uzraudzību, varētu izprast klienta darījumu atbilstību tā saimnieciskajai vai personiskajai darbībai un iepriekš deklarētajam apmēram.

Pasākumi, kas veicami padziļinātās izpētes ietvaros

52. Iegūstot papildu informāciju par plānoto darījumu apmēru, kredītiestāde ņem vērā klienta saimnieciskās vai personiskās darbības jomu, kā arī deklarēto darījumu apmēru atbilstību faktiskajai tirgus situācijai, izvērtējot, vai klienta norādītie apmēri ir atbilstoši klienta deklarētajai darbībai (piemēram, iegūst klienta finanšu pārskatus un izvērtē deklarētos darījumu apmērus attiecībā pret klienta apgrozījumu).

Piemērs

Situācija

Klients – juridiska persona – kredītiestādei anketā norādījis, ka 2 gadus nodarbojas ar apavu vairumtirdzniecību, iepērkot tos Ķīnā un realizējot preci Austrumeiropā, un tā plānotais mēneša apgrozījums ir 1 000 000 EUR.

Kredītiestādes rīcība

Kredītiestāde iegūst informāciju par preču gala saņēmējiem un izvērtē to finanšu rādītājus – vai tie liecina, ka gala saņēmējs spēj realizēt preces norādītajā apmērā, vai saimnieciskā darbība rada peļņu vai zaudējumus. Ja preču gala saņēmēji ir uzņēmumi – čaulas kompānijas, tad kredītiestāde izvērtē iespējamo NILLTF risku, tajā skaitā fiktīvu saimniecisko darbību. Papildus kredītiestāde iegūst preču iepirkšanas un pārdošanas līgumus ar klienta deklarētajiem partneriem un preču transporta dokumentus un izvērtē norādīto preču apjomu un to, vai iepirkšanas un pārdošanas cena atbilst līdzīga veida preču vidējai cenai.

2.6. Klienta patiesais labuma guvējs

Pasākumi, kas veicami patiesā labuma guvēja (tālāk tekstā – PLG) noskaidrošanai klienta izpētes ietvaros

53. Atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) rekomendāciju "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai" 10. rekomendācijas skaidrojošajai piezīmei, īstenojot klienta izpētes pasākumus attiecībā uz klientiem, kuri ir juridiskas personas vai veidojumi, finanšu iestāžu pienākums ir identificēt un pārbaudīt šā klienta identitāti, kā arī saprast tā uzņēmējdarbības būtību, piederību un kontroles struktūru. Ja netiek identificēta neviena persona, kura kontrolē uzņēmumu ar īpašumtiesībām vai citiem līdzekļiem, finanšu iestādēm ir jāidentificē un jāveic pamatoti pasākumi, lai pārbaudītu to fizisko personu identitāti, kuras ieņem amatu augstākajā vadībā.

54. Kredītiestāde, lai noskaidrotu klienta PLG, ņemot vērā uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, izvērtē visus kritērijus, kas ietverti NILLTFN likuma PLG definīcijā. Paaugstināta NILLTF riska gadījumā ir nepietiekami noskaidrot tikai klienta kapitāldaļu procentuālu sadalījumu, kas ir indikatīvs PLG noskaidrošanas parametrs un automātiski nenozīmē, ka persona, kurai pieder vismaz 25 procenti no uzņēmuma, ir tā PLG. PLG var būt arī cita – trešā persona. Kredītiestāde noskaidro personu, kura citādā veidā kontrolē klienta darbību vai kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības. Kredītiestāde veic samērīgus pasākumus atbilstoši NILLTF riskam, lai noskaidrotu personu, kura kontrolē klientu. Tikai gadījumos, kad izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot PLG, kā arī tiek izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam ir cits PLG, kredītiestāde par klienta PLG var uzskatīt personu, kura ieņem amatu klienta augstākās pārvaldības institūcijā. Šādā gadījumā kredītiestāde pamato un dokumentē darbības, ko tā ir veikusi, lai noskaidrotu klienta PLG.

55. Gadījumos, kad vienai fiziskajai personai pieder lielākā daļa kapitāldaļu (51% un vairāk), var būt nepieciešams noskaidrot arī citas fiziskās personas, kurām pieder klienta kapitāldaļas. Ja kredītiestādei pastāv šaubas, vai persona, kurai pieder lielākais kapitāldaļu skaits, ir persona, kas kontrolē klientu, un ja klientam piemīt augsts NILLTF risks, ir jānoskaidro un jāizvērtē arī citas personas, kam pieder klienta kapitāldaļas, lai noskaidrotu personu, kas patiesībā kontrolē klientu. Tāpat būtiski noskaidrot visus kapitāldaļu turētājus ir gadījumos, kad kapitāldaļu īpašniekiem ir tiesības pārstāvēt klientu atsevišķi vai kopā ar citām personām, jo caur pārstāvības tiesībām tiek īstenota kapitāldaļu īpašnieku kontrole pār klientu. Līdz ar to kredītiestādei ir jāizvērtē, kuram kapitāldaļu īpašniekam ir kontrole pār klientu (piemēram, 5 fiziskām personām katrai pieder 20% kapitāldaļu un klienta valdē ir trīs no pieciem īpašniekiem, kur katram ir tiesības pārstāvēt klientu atsevišķi).

56. NILLTFN likums nosaka, ka par juridiskā veidojuma PLG ir uzskatāma fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks).

57. Latvijas tiesiskais regulējums neparedz tādu juridisko veidojumu kā trasts, taču gadījumos, kad kredītiestādes klients ir trasts kā juridisks veidojums, kas dibināts kādā no dalībvalstīm vai trešajā valstī, par tā PLG uzskatāma persona, kas ir trasta dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvēji no trasta vai, ja nav noteiktas fiziskās personas, kas ir labuma guvējas no trasta, tad personu grupa, kuru interesēs ir izveidots vai darbojas trasts, vai jebkura cita persona, kas faktiski īsteno kontroli pār trastu, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus.

58. Kredītiestādei visos klientu izpētes gadījumos jāveic pasākumi, lai pārliecinātos par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs, taču atkarībā no NILLTF riska līmeņa atšķirsies veicamo pasākumu apjoms un veidi.

Pasākumi, kas veicami, lai pārliecinātos, ka klienta izpētē noskaidrotais PLG ir klienta PLG

59. Kredītiestādei attiecībā uz klientiem, kas pakļauti padziļinātai izpētei, pamatojoties uz riska izvērtējumu, būtu nepieciešams iegūt PLG personu apliecinoša dokumenta kopiju, jo PLG personu apliecinoša dokumenta kopija ļauj pārliecināties, ka noskaidrotā patiesā labuma guvēja identificējošā informācija ir ticama un patiesais labuma guvējs ir reāla persona. Kredītiestāde politikās un procedūrās papildus NILLTFN likuma 18. panta ceturtajā daļā minētajiem gadījumiem var noteikt vēl citus NILLTF risku paaugstinošos kritērijus (piemēram, klientu segmenti, pakalpojumu veidi), kurus identificējot kredītiestāde iegūst pašrocīgi parakstītu PLG deklarāciju vai PLG personu apliecinošu dokumentu.

60. Noskaidrojot papildu informāciju par klienta PLG, nepieciešams ne tikai iegūt papildu dokumentus (piemēram, patiesā labuma guvēja CV (Curriculum vitae), trešās personas (piemēram, nodokļu administrācijas) izdotu izziņu par PLG izmaksāto atalgojumu, dokumentu kopijas, kas apliecina PLG iegūto izglītību vai piederošo nekustamo vai kustamo īpašumu u.tml.), bet arī izvērtēt šo informāciju un dokumentus.

Piemēri

1. situācija

Klients – juridiska persona –, kurš reģistrēts Ukrainā, kura deklarētā saimnieciskā darbība ir būvmateriālu vairumtirdzniecība un kura saimnieciskās darbības deklarētais apgrozījums mēnesī ir 2 000 000 EUR, norādījis, ka tā PLG ir Ukrainas pilsonis A.X.

Kredītiestādes rīcība

Kredītiestāde iegūst papildu informāciju par A.X. piederošo kustamo un nekustamo īpašumu un vērtē, kā iegūtā informācija (piemēram, dzīvoklis un automašīna klienta reģistrācijas valstī) apliecina, ka A.X. ir klienta PLG. Kredītiestāde izvērtē iegūto informāciju kontekstā ar klienta deklarēto saimniecisko darbību un apgrozījumu – kāda ir aptuvenā dzīvokļa un automašīnas vērtība un vai norādītajam PLG varētu būt tādi līdzekļi, lai veiktu saimniecisko darbību ar deklarēto apgrozījumu, kā arī noskaidro A.X. pieredzi uzņēmuma saimnieciskās darbības jomā.

2. situācija

Klients – Krievijas uzņēmums OOO –, kura saimnieciskā darbība paredz darījumu veikšanu ar nekustamo īpašumu un kurš darbojas pusgadu, un kura plānotais deklarētais apgrozījums ir 1 500 000 EUR mēnesī, norāda, ka tā PLG ir persona A.S., kurai pieder vēl 3 uzņēmumi Krievijā.

Kredītiestādes rīcība

Kredītiestāde noskaidro papildu informāciju par A.S. piederošajiem uzņēmumiem (nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, saimnieciskās darbības veids u.tml.) un izvērtē par tiem publiski pieejamo informāciju, kā arī to finanšu radītājus (vai darbojas ar peļņu vai zaudējumiem), reģistrēto pamatkapitālu apmēru, kā arī izvērtē, vai norādītajam PLG A.S. varētu būt līdzekļi, lai veiktu saimniecisko darbību ar deklarēto apgrozījumu.

2.7. Līdzekļu un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme

61. Komisija ieteikumus attiecībā uz klienta līdzekļu izcelsmi un materiālo stāvokli raksturojošo labklājības izcelsmi ir sniegusi "Ieteikumos kredītiestādēm klientu līdzekļu un labklājības izcelsmes noteikšanai" (pieejami Komisijas interneta vietnē).

2.8. Politiski nozīmīgas personas statusa noskaidrošana

62. Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, kredītiestāde, veicot uz risku balstītus pasākumus, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.

63. Uzsākot darījuma attiecības ar klientu – politiski nozīmīgu personu –, kredītiestādei jāpievērš uzmanība, vai klienta rezidences valsts tiesiskais regulējums nenosaka ierobežojumus konta atvēršanai ārvalstīs un vai klients nemēģina apiet savas valsts prasības.

64. Komisija ieteikumus politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai ir sniegusi Komisijas 02.03.2016. ieteikumos Nr. 55 "Ieteikumi kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai".

2.9. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana

Pasākumi, kas veicami klienta izpētes ietvaros

65. Lai pilnvērtīgi izvērtētu klientam piemītošo NILLTF risku, uzsākot darījuma attiecības ar paaugstināta riska klientu, veicot klienta izpēti, kredītiestāde, balstoties uz riska izvērtējumu, pārbauda, izvērtē un dokumentē, vai klients ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā vismaz pēc šādām pazīmēm:

65.1. viena patiesā labuma guvēja vai īpašnieku struktūras;

65.2. patieso labuma guvēju radniecības saitēm (piemēram, viena klienta patiesais labuma guvējs ir dēls cita klienta patiesajam labuma guvējam);

65.3. vienas pilnvarotās personas;

65.4. klienta kontaktinformācijas (faktiskās un juridiskās adreses, kontakttālruņa, elektroniskā pasta adreses).

66. Gadījumos, kad diviem vai vairāk klientiem ir kopīgs patiesais labuma guvējs, šie klienti automātiski uzskatāmi par savstarpēji saistītu klientu grupu. Savukārt gadījumos, kad diviem vai vairāk klientiem konstatē patieso labuma guvēju radniecību, pilnvarotā pārstāvja vai kontaktinformācijas sakritību, kredītiestāde izvērtē šīs pazīmes un nepieciešamības gadījumā iegūst papildu informāciju, ņemot vērā to, ka tās var liecināt par savstarpēji saistītu klientu grupas esamību. Piemēram, ja kredītiestāde konstatē vairākus klientus, kuriem sakrīt to faktiskā adrese, tā noskaidro, kāda tipa ēka atrodas konkrētajā adresē un vai tā nav biroju ēka, kas tiek izīrēta uzņēmumiem. Šādā gadījumā jāvērtē, vai starp klientiem pastāv saistība (piemēram, plānots veikt savstarpējus darījumus), lai noteiktu, vai klienti uzskatāmi par savstarpēji saistītu klientu grupu.

67. Konstatējot savstarpēji saistītu klientu grupu, kredītiestāde dokumentē katra klienta lomu grupā un shematiski attēlo naudas un preču plūsmu grupas ietvaros un ar darījumu partneriem ārpus grupas. Ja vienam patiesajam labuma guvējam ir vairāki uzņēmumi ar tādu pašu saimnieciskās darbības virzienu, tad kredītiestāde noskaidro un dokumentē iemeslu vairāku uzņēmumu dibināšanai ar vienādu saimniecisko darbību.

68. Gadījumā, kad kredītiestāde konstatē savstarpēji saistītu klientu grupu un kādam no grupā ietilpstošajiem klientiem tiek piemērota padziļinātā izpēte, kredītiestāde piemēro padziļināto izpēti visiem klientiem, kas ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā.

Pasākumi, kas veicami padziļinātās izpētes ietvaros

69. Lai darījumu attiecību laikā izvērtētu, vai klients ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā, papildus pazīmēm, kas minētas šo ieteikumu 65. punktā, kredītiestāde pārbauda un izvērtē klienta savstarpēji veiktos darījumus. Ja savstarpējie klientu darījumi veido vismaz 30%1 no klienta mēneša2 apgrozījuma, kredītiestāde izvērtē un dokumentē, vai starp klientiem pastāv saistība un tie uzskatāmi par savstarpēji saistītu klientu grupu. Ja kredītiestāde konstatē savstarpēji saistītu klientu grupu, tā veic pasākumus, kas minēti šo ieteikumu 66. punktā.

3. Pasākumi, kas veicami klienta padziļinātās izpētes ietvaros papildus klienta izpētes pasākumiem

70. Atbilstoši Padziļinātās izpētes noteikumu 44.3. punktam kredītiestāde pēc publiski pieejamās informācijas noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona un patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts vai netiek turēts aizdomās par krāpnieciskām darbībām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šādu darbību mēģinājumu. Kredītiestāde var pārbaudīt šo informāciju pati, dokumentējot pārbaudi un tās rezultātu (izdrukāt vai elektroniski saglabāt interneta vietnes informāciju, kurā redzama interneta adrese, drukāšanas vai skatīšanas datums un laiks), vai arī, nodrošinot izpētes rezultātu dokumentēšanu, izmantot ārpakalpojuma sniedzējus, kas apkopo publiski pieejamo informāciju, piemēram, komerciālās datu bāzēs.

71. Kredītiestāde pārliecinās, ka klientam ir licence, speciāla atļauja un vai tas ir reģistrēts attiecīgajā kompetentajā iestādē, ja to nosaka klienta valsts tiesiskais regulējums. Kredītiestāde iegūst licences vai speciālās atļaujas kopiju vai pārbauda licences vai speciālās atļaujas izsniegšanas vai reģistrācijas faktu publiski pieejamos reģistros, to attiecīgi dokumentējot (piemēram, izdrukājot vai elektroniski saglabājot informāciju no interneta vietnes, kurā informācija ir apstiprināta; uz izdrukas vai elektroniski saglabātās kopijas jābūt redzamai interneta vietnes adresei un datumam, kad informācija drukāta vai skatīta).

72. Pamatojoties uz riska izvērtējumu, kredītiestāde pārliecinās, ka atbilstoši klienta rezidences valsts tiesiskajam regulējumam licence vai reģistrācija nav nepieciešama arī gadījumos, kad klients norādījis, ka tā saimnieciskās darbības veikšanai licence vai reģistrācija nav nepieciešama (piemēram, ja klienta saimnieciskā darbība ir aizdevumu sniegšana un klients norādījis, ka tā darbībai nav nepieciešama reģistrācija).

73. Gadījumos, kad klients ir juridiskā persona, kas emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus) papīra formā (bearer shares), tostarp uzņēmuma statūtos ir paredzēta iespēja izdot uzrādītāja akcijas, kredītiestāde pieprasa uz sadarbības laiku nodot klienta emitētās uzrādītāja akcijas kredītiestādes drošā glabāšanā un saņem klienta rakstveida apstiprinājumu, ka kredītiestāde saņems rakstveida informāciju no klienta, ja notiks klienta akciju papildu emisija. Šādos gadījumos kredītiestāde politikās un procedūrās nosaka uzrādītāja akciju glabāšanas kārtību. Iespējami gadījumi, kad šādam klientam ir atvērts konts arī citā kredītiestādē un tas nodevis emitētās uzrādītāja akcijas šīs kredītiestādes glabāšanā. Šādā situācijā var būt gadījumi, kad kredītiestāde pieprasa otras kredītiestādes izziņu, kurā ir apliecināts, ka klients nodevis glabāšanā klienta emitētās uzrādītāja akcijas. Tomēr kredītiestādei ir jāizvērtē gan konkrētās kredītiestādes, gan valsts risks, kurā tā darbojas. Jāņem vērā, ka kredītiestādei pastāv risks, ka tā netiks informēta vai savlaicīgi netiks informēta par akcionāru maiņu, un kredītiestādei jāizvērtē iespējamais risks sadarbībai ar klientu šādā situācijā.

4. Lēmuma pieņemšana par darījuma attiecību uzsākšanu

74. Kredītiestāde politikās un procedūrās nosaka darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumu par darījuma attiecību uzsākšanu ar klientu. Pilnvarojumam jābūt balstītam uz klientam piemītošo NILLTF risku (riska skaitlisko novērtējumu), paredzot NILLTF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas struktūrvienību darbinieka, kura amata pienākumos ir ietverta NILLTF riska kontrole vai kredītiestādes augstākās vadības (valdes vai NILLTFN jomu pārraugošā valdes locekļa), iesaisti un lomu gadījumos, kad klientam piemīt paaugstināts NILLTF risks (augstāks klienta riska skaitliskais novērtējums).

75. Kredītiestāde, veidojot tās iekšējos procesus, nodrošina, ka tā visos gadījumos var noteikt darbinieku, kurš pieņēmis lēmumu par darījuma attiecību uzsākšanu ar klientu vai sadarbības atteikšanu.

76. Kredītiestāde tās informācijas sistēmā atver norēķinu kontu klientam tikai pēc tam, kad atbilstoši kredītiestādes noteiktajam pilnvarojumam NILLTF novēršanas jomā ir pieņemts lēmums par darījuma attiecību uzsākšanu ar klientu. Nav pieļaujama situācija, kad klientam tiek paziņots norēķinu konta numurs pirms lēmuma pieņemšanas par darījumu attiecību uzsākšanu, kaut arī bez iespējas veikt darījumus, kamēr kredītiestādes darbinieks atbilstoši pilnvarojumam nav veicis klienta izpēti, pieņēmis un dokumentējis lēmumu uzsākt darījuma attiecības. Izņēmumi pieļaujami, vienīgi izpildot šādus nosacījumus:

76.1. norēķinu konta rezervēšana klientam, tostarp numura paziņošana klientam pirms klienta izpētes pasākumu pabeigšanas un atbilstoši pilnvarotā kredītiestādes darbinieka lēmuma pieņemšanas par sadarbības uzsākšanu ar klientu, ir pieļaujama klientiem, kuriem nav veicama padziļinātā izpēte (NILLTF novēršanas likuma 42. pants);

76.2. atbilstoši riska izvērtējumam nav konstatēts paaugstināts NILLTF risks sadarbības uzsākšanai ar klientu, un tam nav paredzēts sniegt paaugstināta riska finanšu pakalpojumus vai sniegt minētos pakalpojumus, izmantojot paaugstināta riska finanšu pakalpojumu piegādes kanālus;

76.3. kredītiestāde ir noteikusi un piemērojusi atbilstošus risku mazinošus pasākumus, tajā skaitā:

76.3.1. ierobežojumus klienta darījumu apmēram, paaugstināta ģeogrāfiskā riska faktoriem;

76.3.2. gadījumos, kad konta numurs tiek paziņots klientam pirms izpētes pabeigšanas un lēmuma par sadarbību pieņemšanas, kredītiestāde ir noteikusi konkrētu laika periodu, līdz kuram pabeidzama klienta izpēte, un nodrošinājusi klientam paziņotās konta informācijas anulēšanu (konta slēgšanu), ja izpētei nepieciešamā informācija nav saņemta no klienta noteiktajā laikā;

76.3.3. procedūrās un politikās ir noteikusi detalizētas prasības attiecībā uz darbībām, ko kredītiestāde veic, lai nepieļautu finanšu līdzekļu ieskaitīšanu klientu kontos, kuru informācija ir paziņota klientam pirms izpētes pasākumu pabeigšanas un lēmuma par sadarbības uzsākšanu ar klientu pieņemšanas;

76.3.4. uz iepriekš minētajiem kontiem adresēto naudas līdzekļu pārskaitīšana atpakaļ maksātājam notiek tikai uz tiem kontiem, no kuriem saņemti maksājumi;

76.3.5. attiecībā uz iepriekš minētajiem maksājumiem kredītiestāde nodrošina darījuma padziļināto izpēti atbilstoši Padziļinātās izpētes noteikumu 37. punkta prasībām, sniedzot aizdomīga darījuma ziņojumu Kontroles dienestam, ja, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, konstatēts aizdomīgs darījums:

76.4. kredītiestādes iekšējās kontroles sistēma nodrošina regulāru kontroli pār iepriekš minēto izņēmumu piemērošanu, tajā skaitā:

76.4.1. regulāri (ne retāk kā reizi kalendārajā ceturksnī) apkopo un izvērtē statistiku par gadījumiem, kad:

76.4.1.1. konta numurs ir paziņots klientam pirms lēmuma pieņemšanas par darījuma attiecību uzsākšanu;

76.4.1.2. klientam tiek atteikta darījuma attiecību uzsākšana;

76.4.1.3. klientam rezervētā konta atvēršana un sadarbības uzsākšana ar klientu tiek atteikta, ņemot vērā klienta izpētes rezultātus (darījumu attiecību uzsākšana ir atteikta);

76.4.2. veic regulāras pārbaudes par kredītiestādes darbiniekiem noteiktā pilnvarojuma ievērošanu attiecībā uz klientu kontu informācijas sniegšanu klientam pirms izpētes pasākumu pabeigšanas un lēmuma par sadarbību pieņemšanas.

Iepriekš minētās prasības nav attiecināmas uz pagaidu konta apkalpošanu, kas tiek atvērts, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu reģistrēt juridisko personu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un ir nepieciešams, lai dalībnieki veiktu pamatkapitāla iemaksu, jo šo darījuma attiecību ietvaros klientam netiek nodrošināts norēķinu konta pakalpojumam raksturīgās iespējas (piemēram, klientam nav iespējams veikt izejošos darījumus, netiek nodrošināta iespēja veikt maksājumus, izmantojot attālināto pieeju u.tml.)

5. Klienta darījumu sākotnējā uzraudzība

77. Lai mazinātu iespējamu kredītiestādes iesaisti NILLTF un izvērtētu klientam piemītošo NILLTF risku, kredītiestāde nosaka darījumu sākotnējo uzraudzību uz noteiktu laika periodu, kas nav īsāks par trīs mēnešiem no brīža, kad klients kontā sāk veikt maksājumus par saimniecisko darbību, vismaz klientu kategorijām, kuras minētas Padziļinātās izpētes noteikumu 24.5.–24.8. punktā un kurām veicama padziļinātā izpēte. Klienta darījumu sākotnējo uzraudzību piemēro uzreiz pēc darījuma attiecību uzsākšanas, lai pārliecinātos, vai klienta deklarētā saimnieciskā vai personiskā darbība atbilst klienta veiktajiem darījumiem kredītiestādē (tālāk tekstā – darījumu sākotnējā uzraudzība). Darījumu sākotnējās uzraudzības perioda maksimālo termiņu nosaka, ņemot vērā klientam piemītošo NILLTF risku un klienta riska skaitlisko novērtējumu, – jo augstāks klienta riska skaitliskais novērtējums, jo ilgāks darījumu sākotnējās uzraudzības periods.

78. Darījumu sākotnējās uzraudzības periodā kredītiestāde nosaka un piemēro klienta darījumiem maksimāli pieļaujamo apmēru (tālāk tekstā – kvantitatīvais limits).

79. Kredītiestādei, izmantojot informācijas tehnoloģiju sistēmu risinājumus, jānodrošina automatizēta kontrole, lai klients bez kredītiestādes akcepta nevarētu veikt darījumus, pārsniedzot tam noteikto kvantitatīvo limitu. Kredītiestāde politikās un procedūrās nosaka darījuma izvērtēšanas kārtību, tajā skaitā paredzot darbiniekus, kuri ir pilnvaroti akceptēt darījumus virs klientam noteiktā kvantitatīvā limita.

80. Nosakot klienta darījumiem kvantitatīvos limitus, kredītiestāde izvērtē un ņem vērā klienta saimniecisko vai personisko darbību, paredzot limitus, kas atbilst klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veidam (tirgus nozarei) un klienta vēsturiskās darbības apmēram. Gadījumos, kad klientam nav saimnieciskās darbības vēstures, kredītiestāde nosaka kvantitatīvos limitus, izvērtējot apmēru, kas raksturīgs klienta darbības nozarei, un klienta norādīto plānoto apgrozījumu.

81. Kredītiestāde, nosakot darījumu kvantitatīvos limitus, izvērtē vismaz šādus kritērijus:

81.1. saimnieciskās vai personiskās darbības veids un raksturs,

81.2. plānotais darījumu apmērs,

81.3. klienta un klienta patiesā labuma guvēja pieredze un zināšanas saimnieciskās vai personiskās darbības jomā,

81.4. klienta un klienta patiesā labuma guvēja līdzekļu vai materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme,

81.5. savstarpēji saistīto klientu grupas darbība, kurā klients ietilpst.

82. Kredītiestāde nodrošina, ka tad, ja klienta darījums pārsniedz 20%3 no noteiktā kvantitatīvā limita, kredītiestāde veic darījuma izpēti, pieprasot un izvērtējot darījuma pamatojošos dokumentus. Kredītiestāde, pamatojoties uz riska izvērtējumu, politikās un procedūrās nosaka, kuros gadījumos darījuma padziļinātā izpēte veicama pirms un kuros – pēc pamatojošo dokumentu izvērtēšanas. Pēc darījuma izvērtēšanas kredītiestāde sagatavo slēdzienu, vai darījums atbilst klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai, vai darījumam ir saprotams ekonomiskais pamatojums, vai iesniegtie dokumenti nesatur viltojuma pazīmes. Lēmuma pieņemšanā jābūt iesaistītam NILLTF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas struktūrvienības darbiniekam, kura amata pienākumos ir NILLTF riska kontrole, pilnvarojot šo darbinieku pieņemt lēmumu vai pilnvarojot citu struktūrvienību darbinieku pieņemt lēmumu, pamatojoties uz NILLTF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas struktūrvienības darbinieka, kura amata pienākumos ir NILLTF riska kontrole, sagatavotu slēdzienu.

83. Papildus darījumu kvantitatīvo limitu noteikšanai kredītiestāde darījumu sākotnējās uzraudzības ietvaros var piemērot vēl šādus pasākumus:

83.1. veikt darījumu izpildi vienīgi pēc darījumu pamatojošo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas;

83.2. veikt darījumu izpildi tikai ar atbilstoši pilnvarota kredītiestādes darbinieka vai kredītiestādes augstākā līmeņa amatpersonas piekrišanu;

83.3. noteikt klientam pakalpojumu un produktu ierobežojumus (piemēram, atļaujot tikai noteikta veida darījumus vai maksājumus, atļaujot tikai darījumus uz noteiktām valstīm vai ar noteiktiem sadarbības partneriem).

84. Līdz darījumu sākotnējās uzraudzības perioda beigām kredītiestāde pārliecinās un dokumentē, vai klientam noteiktais riska skaitliskais novērtējums atbilst klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai, kā arī izvērtē klienta veiktos darījumus un pieņem lēmumu:

84.1. pārtraukt darījumu sākotnējo uzraudzību, atceļot klientam noteikto darījumu kvantitatīvo limitu;

84.2. pagarināt darījumu sākotnējās uzraudzības periodu, saglabājot klientam noteikto darījumu kvantitatīvo limitu, kura apmēra atbilstību kredītiestāde atkārtoti izvērtē;

84.3. pārtraukt darījuma attiecības ar klientu.

85. Kredītiestāde dokumentē apstākļus, kas bijuši par pamatu lēmumam par turpmāko sadarbību ar klientu.

86. Pieņemot lēmumu par turpmāko sadarbību ar klientu, kredītiestādei jāizvērtē un jādokumentē klienta iesniegto dokumentu atbilstība un pietiekamība, klienta faktiskās darbības salīdzinājums ar klienta deklarēto darbību (tostarp norādītie darījumu kvantitatīvie limiti, sadarbības partneri), darījumu ekonomiskā būtība un tiesiskais mērķis, tas, vai darījumu sākotnējās uzraudzības periodā kredītiestāde klienta darbībā ir konstatējusi aizdomīgu vai neparastu darījumu, vai klienta sadarbības partneris nav persona, par kuru kredītiestādes rīcībā ir negatīva rakstura informācija, vai par klientu vai tā darījumiem ir bijis informācijas pieprasījums no tiesībsargājošām iestādēm vai citas kredītiestādes saistībā ar NILLTF u.tml.

87. Kredītiestāde var lemt par darījumu sākotnējās uzraudzības perioda pagarināšanu, saglabājot klientam noteiktos darījumu kvantitatīvos limitus vai tos atkārtoti izvērtējot un mainot, ja, pamatojoties uz uzraudzības periodā iegūto informāciju un dokumentiem, tā nav guvusi pilnīgu izpratni par klienta darījumu apmēru vai tam piemītošo NILLTF risku.

88. Kredītiestāde pārtrauc darījuma attiecības ar klientu, ja līdz darījumu sākotnējās uzraudzības perioda beigām nav ieguvusi informāciju un dokumentus, kas ļauj kredītiestādei pārzināt klienta deklarēto saimniecisko vai personisko darbību pēc būtības, iegūtā informācija nepamato klienta veiktos darījumus, tiem nav saprotama ekonomiska pamatojuma vai iesniegto dokumentu analīze liecina par to formālu esamību, vai klientam piemītošais NILLTF risks neatbilst kredītiestādes NILLTF riska pārvaldīšanas stratēģijai.

89. Lēmumu par turpmāko sadarbību ar klientu, kas ir čaulas kompānija, darījumu sākotnējās uzraudzības perioda beigās pieņem valdes loceklis, kurš pārrauga NILLTF novēršanas jomu kredītiestādē, attiecībā uz klientu, kas ir politiski nozīmīga persona, vai klientu, kura PLG ir politiski nozīmīga persona, – valdes loceklis, kurš pārrauga NILLTF novēršanas jomu kredītiestādē, vai kredītiestādes augstākā vadība, pārējos gadījumos ir pieļaujams, ka lēmumu pieņem iekšējās kontroles sistēmas struktūrvienības darbinieks, kura amata pienākumos ir ietverta NILLTF riska kontrole.

 


1 Kredītiestāde politikās un procedūrās var noteikt citu robežlielumu atbilstoši riskiem un tās iekšējās kontroles sistēmai, pamatojoties uz riska izvērtējumu.

2 Kredītiestāde politikās un procedūrās var noteikt citu periodu atbilstoši riskiem un tās iekšējās kontroles sistēmai, pamatojoties uz riska izvērtējumu.

3 Kredītiestāde politikās un procedūrās var noteikt citu robežlielumu atbilstoši riskiem un tās iekšējās kontroles sistēmai, pamatojoties uz riska izvērtējumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs P. Putniņš

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!