Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumi Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2017., Nr. 237 (6064) https://www.vestnesis.lv/op/2017/237.7

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 693

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 389 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide un sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

30.11.2017., Nr. 237 (6064)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 692

Pieņemts: 28.11.2017.

Stājas spēkā: 01.12.2017.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2017/237.7

2017/237.7
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 15 Pēdējās nedēļas laikā 22 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 692

Rīgā 2017. gada 28. novembrī (prot. Nr. 59 19. §)

Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 38.panta
pirmo daļu un Ūdens apsaimniekošanas likuma 5. panta
desmitās daļas 6., 7., 8., 9. un 10. punktu un 22. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtību;

1.2. peldvietas, kurās ūdens monitoringu peldsezonas laikā veic par valsts budžeta līdzekļiem;

1.3. drošības un higiēnas prasības peldvietām;

1.4. prasības sabiedrības informēšanai un kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par peldvietu;

1.5. prasības peldvietu ūdens monitoringam;

1.6. peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas kārtību;

1.7. prasības peldvietu ūdens aprakstiem;

1.8. pasākumus peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai.

2. Noteikumu prasības attiecas uz šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajām peldvietām, kuras, pamatojoties uz pašvaldību sniegto informāciju par attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo peldvietu apmeklējumu tendencēm, kā arī peldvietu infrastruktūru, tajās esošajām iekārtām vai veiktajiem labiekārtošanas pasākumiem peldēšanās veicināšanai, Veselības inspekcija ir atzinusi par tādām, ko apmeklē liels skaits peldētāju.

3. Noteikumu prasības nepiemēro attiecībā uz peldbaseiniem (tai skaitā publiskas lietošanas peldbaseiniem, kas tiek izmantoti peldēšanai, aktīvai atpūtai un ārstnieciskai profilaksei, arī SPA peldbaseiniem, atbilstoši normatīvajiem aktiem par higiēnas prasībām publiskas lietošanas peldbaseiniem), norobežotu ūdeni, kas pakļauts apstrādei vai ko izmanto ārstnieciskiem nolūkiem, kā arī mākslīgi radītu, norobežotu ūdeni, kas nošķirts no virszemes ūdeņiem un pazemes ūdeņiem.

4. Pašvaldības katru gadu izvērtē informāciju par to teritorijā esošajām peldvietām un līdz 31. decembrim iesniedz Veselības inspekcijā priekšlikumu, ja nepieciešama peldvietas iekļaušana šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minētajā sarakstā vai svītrošana no tā.

5. Peldvietas apsaimniekotājs – juridiska vai fiziska persona, pēc kuras iniciatīvas ir izveidota peldvieta, – ir atbildīgs par peldvietas izveidošanu, uzturēšanu, drošības un higiēnas prasību ievērošanu peldvietā, kā arī par informatīvo uzrakstu un citas ar peldvietu saistītas informācijas izvietošanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

6. Peldvietas ūdens pārvaldības pasākumi šo noteikumu izpratnē ietver:

6.1. monitoringa kalendāra plāna izstrādāšanu;

6.2. peldvietas ūdens monitoringu;

6.3. peldvietas ūdens kvalitātes novērtēšanu un klasificēšanu;

6.4. peldvietas ūdens apraksta izstrādāšanu un uzturēšanu;

6.5. piesārņojuma identificēšanu un tā ietekmes novērtēšanu, lai tas neradītu kaitējumu peldētāju veselībai;

6.6. informācijas sniegšanu sabiedrībai;

6.7. pasākumus, lai novērstu peldētāju saskari ar piesārņojumu;

6.8. pasākumus piesārņojuma risku mazināšanai.

7. Šo noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.

II. Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība, kā arī drošības un higiēnas prasības peldvietā

8. Peldvietu izveido saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto (atļauto) izmantošanu. Peldvietas robežas nosaka pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā peldvieta atrodas.

9. Peldvietu aizliegts ierīkot un tā nedrīkst atrasties:

9.1. notekūdeņu ieplūdes vietā vai tiešā tās tuvumā – attālumā, kas ir mazāks par ūdens pilnīgai sajaukšanai nepieciešamo attālumu. Prasība neattiecas uz lietus notekūdeņu ieplūdes vietām, ja saskaņā ar attiecīgās peldvietas ūdens aprakstu, kas izstrādāts atbilstoši šiem noteikumiem, lietus notekūdeņu dēļ nepasliktinās peldvietas ūdens kvalitāte un peldvietas ūdens ir klasificēts vismaz kā pietiekamas kvalitātes ūdens;

9.2. rūpniecības uzņēmuma teritorijā vai vietā, kur ostas teritorijas ūdens neatbilst kvalitātes prasībām, vai vietā, kur peldvietas dēļ tiek traucēta ostas darbība;

9.3. vietā, kur ir nelabvēlīgs peldvietas hidroloģiskais režīms vai nestabila gultne;

9.4. vietā, kur tiek intensīvi izmantoti kuģošanas līdzekļi.

10. Peldvietas apsaimniekotājs pirms peldsezonas sākuma:

10.1. izveido gājēju celiņus, lai nodrošinātu piekļuvi peldvietai;

10.2. nodrošina, lai peldvietai būtu piebraucamais ceļš, kas nepieciešams operatīvajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, ko izmanto peldvietas apsaimniekošanai, uzraudzībai un kontrolei;

10.3. izvērtē un, ja iespējams, nodrošina peldvietas un tās infrastruktūras objektu vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī piekļuvi ar bērnu ratiņiem;

10.4. peldvietu ūdeni norobežo ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem;

10.5. peldvietā, ja iespējams, izveido un norobežo peldēšanās sektoru bērniem līdz 10 gadu vecumam. Bērniem paredzētā sektora pamatni izvēlas vai izveido ar nelielu slīpumu un maksimālo dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm;

10.6. nodrošina ērtu pieeju peldvietas ūdenim, drošu ūdensobjekta pamata reljefu un aizsardzību pret bīstamiem ģeoloģiskiem procesiem (piemēram, krasta nogruvumiem, noslīdējumiem);

10.7. ņemot vērā peldvietas noslogojumu, izvērtē nepieciešamību nodrošināt glābšanas dienesta darbību.

11. Peldvietas apsaimniekotājs var izveidot peldvietā funkcionālos sektorus (piemēram, sauļošanās zonu, sporta zonu, bērnu sektoru ar rotaļu laukumu pirmsskolas vecuma bērniem, nūdistu zonu).

12. Peldvietas apsaimniekotājs peldsezonas laikā peldvietā:

12.1. ierīko tualetes, paredzot kanalizācijas sistēmu ar notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā vai vietējās attīrīšanas iekārtās, vai izvieto pārvietojamās tualetes;

12.2. ierīko ģērbtuves;

12.3. novieto atkritumu konteinerus;

12.4. nodrošina peldvietas sauszemes daļas smilšu virskārtas irdināšanu un sijāšanu, kur tas atļauts;

12.5. nodrošina regulāru un savlaicīgu atkritumu savākšanu un izvešanu.

13. Peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki).

III. Prasības sabiedrības informēšanai un kārtība, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par peldvietu

14. Veselības inspekcija pēc peldvietu ūdens kvalitātes rezultātu iegūšanas iespējami īsā laikposmā pārbaudes rezultātus publicē Veselības inspekcijas tīmekļvietnē, kā arī plašsaziņas līdzekļiem un peldvietas apsaimniekotājam sniedz šādu informāciju par tām peldvietām un to ūdens kvalitāti, kurās monitorings veikts par valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem:

14.1. katru gadu pirms peldsezonas sākuma – peldvietu sarakstu;

14.2. peldvietas ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas rezultātus pēdējo triju gadu laikā, kā arī peldvietas ūdens aprakstu;

14.3. katras peldvietas ūdens kvalitātes monitoringa rezultātus;

14.4. par zemas kvalitātes peldvietu ūdens piesārņojuma cēloņiem, avotiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu piesārņojuma cēloņus un ierobežotu peldētāju nonākšanu saskarē ar piesārņojumu;

14.5. par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, norādot pamatojumu un minot iemeslus;

14.6. ja peldvietas ūdens ir pakļauts īstermiņa piesārņojumam:

14.6.1. brīdinājumu, ja paredzams īstermiņa piesārņojums vai pastāv šāda iespējamība, un informāciju par tā paredzamo ilgumu;

14.6.2. paziņojumu, ka peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums;

14.6.3. informāciju par apstākļiem, kas varēja izraisīt īstermiņa piesārņojumu;

14.6.4. informāciju par īstermiņa piesārņojuma cēloņiem un veiktajiem pasākumiem, lai novērstu piesārņojuma cēloņus un ierobežotu peldētāju nonākšanu saskarē ar piesārņojumu;

14.6.5. informāciju par dienu skaitu iepriekšējā peldsezonā, kurās bija aizliegts peldēties vai bija ieteikts nepeldēties īstermiņa piesārņojuma dēļ;

14.7. ārkārtas gadījumā, ja ūdens piesārņojumu rada avārijas situācija – ķīmisko, radioaktīvo vai bioloģisko vielu noplūde vidē, – informāciju par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;

14.8. par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un tās iemesliem;

14.9. par peldēšanās pastāvīga aizlieguma noteikšanu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties un minētā aizlieguma vai ieteikuma iemesliem.

15. Veselības inspekcija nodrošina šo noteikumu 14. punktā minētās informācijas sniegšanu sabiedrībai, norādot konkrētās peldvietas atrašanās vietu attiecīgās pašvaldības teritorijā, kā arī izmantojot šo noteikumu 3. pielikumā norādītās informatīvās zīmes.

16. Peldvietas apsaimniekotājs peldsezonas laikā peldvietā labi saskatāmā vietā un drošā veidā izvieto informatīvo stendu, kurā norāda:

16.1. peldvietas nosaukumu;

16.2. konkrētās peldvietas atrašanās vietu attiecīgās pašvaldības teritorijā un peldvietas robežas, tai skaitā funkcionālo sektoru izvietojumu un glābšanas dienesta atrašanās vietu, ja tas atrodas peldvietas teritorijā;

16.3. peldvietas hidroloģisko raksturojumu (piemēram, ūdens līmeņa svārstības) un gultnes morfoloģisko raksturojumu (piemēram, gultnes stabilitāte, drošs ūdensobjekta pamata reljefs);

16.4. peldvietas maksimālo dziļumu;

16.5. instrukciju par pirmās palīdzības sniegšanu slīkšanas gadījumā, ja peldvietā nav nodrošināta nepārtraukta glābšanas dienesta darbība;

16.6. peldvietas apsaimniekotāja kontaktinformāciju un glābšanas dienesta tālruņa numurus;

16.7. sabiedriskās kārtības ievērošanas prasības peldvietā saskaņā ar attiecīgās pašvaldības izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem;

16.8. informāciju par drošības prasībām peldvietā atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam;

16.9. informāciju par aizliegumu ievest peldvietā dzīvniekus;

16.10. informāciju par smēķēšanas ierobežojumiem peldvietā atbilstoši normatīvajiem aktiem par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu apriti;

16.11. informāciju par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, norādot pamatojumu un minot iemeslus, kā arī izmantojot informatīvās zīmes, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā;

16.12. informāciju par pašreizējo peldvietas ūdens kvalitātes klasifikāciju, izmantojot informatīvās zīmes, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikuma 2. punktā;

16.13. vispārīgu peldvietas ūdens aprakstu, ko atbilstoši šo noteikumu prasībām Veselības inspekcija sagatavojusi sabiedrībai viegli uztveramā veidā;

16.14. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, – šo noteikumu 14.6. apakšpunktā minēto Veselības inspekcijas sagatavoto informāciju;

16.15. ārkārtas gadījumā, ja ūdens piesārņojumu rada avārijas situācija – ķīmisko, radioaktīvo vai bioloģisko vielu noplūde vidē, – informāciju par ārkārtas situācijas raksturu un paredzamo ilgumu;

16.16. informāciju par peldvietas svītrošanu no peldvietu saraksta un tās iemesliem;

16.17. informāciju par pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu attiecīgajā peldvietā nepeldēties, kā arī minētā aizlieguma vai ieteikuma iemesliem;

16.18. norādi uz Veselības inspekcijas tīmekļvietni un citiem avotiem, kur pieejama detalizēta informācija par peldvietas ūdens kvalitāti.

17. Veselības inspekcija tīmekļvietnē ievieto informāciju par sabiedrības iespējām brīvprātīgi iesaistīties peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa veikšanā, veicot vizuālus peldvietu ūdens kvalitātes novērojumus, kā arī par iespējām piedalīties no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem monitorējamo peldvietu saraksta izveidošanā, aktualizēšanā un atjaunošanā. Veselības inspekcija izvērtē iesniegtos priekšlikumus un, ja tie ir pamatoti, ņem vērā.

18. Veselības inspekcija tīmekļvietnē izveido sadaļu, kur sabiedrība var sniegt ierosinājumus, uzdot jautājumus, izteikt piezīmes vai sūdzības par šo noteikumu prasību izpildi.

IV. Prasības peldvietas ūdens monitoringam

19. Veselības inspekcija katru gadu līdz 30. aprīlim izstrādā un apstiprina šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minēto peldvietu monitoringa kalendāra plānu.

20. Veselības inspekcija katru gadu no 15. maija līdz 15. septembrim saskaņā ar peldvietu ūdens monitoringa kalendāra plānu par valsts budžeta līdzekļiem veic šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minēto peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu.

21. Monitoringu veic četru dienu laikā pēc monitoringa kalendāra plānā noteiktā datuma. Monitoringā iegūtā informācija veido peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu.

22. Atkāpes no monitoringa kalendāra plāna iespējamas ne biežāk kā reizi četros gados, ja radusies ārkārtas situācija un apstākļi, kas ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti konkrētajā teritorijā. Monitoringa kalendāra plānā iekļauto peldvietu kontroli atsāk iespējami drīz pēc ārkārtas situācijas beigām, lai paņemtu nepieciešamos paraugus, ko ārkārtas situācijas dēļ nebija iespējams paņemt.

23. Peldvietu ūdens paraugus ņem pastāvīgo novērojumu vietās, kur uzturas daudz peldētāju vai ir paredzams lielākais piesārņojuma risks saskaņā ar peldvietu ūdens aprakstu. Ņemot paraugus, ievēro šādas prasības:

23.1. vienu ūdens paraugu ņem pirms katras peldsezonas sākuma. Ņemot vērā attiecīgajā ūdens paraugā iegūtos kvalitātes rādītājus, katrā peldsezonā ņem un analizē ne mazāk kā četrus ūdens paraugus;

23.2. starp ūdens paraugu ņemšanas laikiem nosaka vienmērīgus intervālus visā peldsezonas laikā. Minētais intervāls nepārsniedz vienu mēnesi;

23.3. ja konstatēts īstermiņa piesārņojums, papildus ņem vēl vienu ūdens paraugu, lai apstiprinātu, ka ūdens vairs nav piesārņots. Par īstermiņa piesārņojumu uzskata šo noteikumu 5. pielikumā minēto mikrobioloģisko piesārņojumu, ja tam ir skaidri nosakāmi iemesli un tas neietekmē peldvietas ūdens kvalitāti ilgāk par 72 stundām, un Veselības inspekcija ir izstrādājusi procedūras, lai novērstu piesārņojumu atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam. Īstermiņa piesārņojuma laikā un pēc tā novēršanas papildus ņemto ūdens paraugu neiekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Ja nepieciešams, peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopuma papildināšanai ūdens paraugu ņem septiņu dienu laikā pēc tam, kad īstermiņa piesārņojums vairs nav konstatēts.

24. Ņemot peldvietas ūdens paraugu, lai noteiktu tā atbilstību šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem rādītājiem, papildus veic:

24.1. vizuālus zilaļģu izplatīšanās novērojumus, lai laikus konstatētu ūdens "ziedēšanu" un peldētāju veselības apdraudējumu, īpaši, ja peldvietas ūdens apraksts liecina, ka iespējama zilaļģu izplatīšanās;

24.2. vizuālus novērojumus, lai konstatētu peldvietas ūdens piesārņojumu ar jebkura veida peldošiem un citiem atkritumiem (piemēram, naftas produktiem, stiklu vai plastmasu);

24.3. vizuālus novērojumus, lai konstatētu piesārņojumu ar virsmas aktīvām vielām, par ko liecina ilgnoturīgas putas.

25. Peldvietas apsaimniekotājam peldsezonas laikā par saviem līdzekļiem, ievērojot šo noteikumu prasības, ir tiesības:

25.1. veikt to peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un novērtēšanu, kuras nav iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peldvietu sarakstā;

25.2. veikt to peldvietu papildu monitoringu biežākos laika intervālos vai ārpus peldsezonas laika, kuras ir iekļautas par valsts budžeta līdzekļiem monitorējamo peldvietu sarakstā.

26. Informāciju par šo noteikumu 25. punktā minētā monitoringa rezultātiem, par laboratorijām, kas ir testējušas attiecīgo peldvietu ūdens paraugus, kā arī par izmantotajām testēšanas metodēm peldvietas apsaimniekotājs līdz attiecīgā gada 31. oktobrim iesniedz Veselības inspekcijā. Veselības inspekcija monitoringa rezultātus iekļauj peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumā. Peldvietu ūdens kvalitātes informācijas kopumu izmanto peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanā.

27. Peldvietas ūdens paraugus ir tiesīgas testēt laboratorijas, kuras ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību.

V. Peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas kārtība

28. Veselības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā.

29. Peldvietas ūdens kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 32. punktam nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5. un 7. pielikumu.

30. Peldvietas ūdens kvalitātes noteikšanā atļauts izmantot citas analīzes metodes, ja ar tām iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi rezultātiem, kas iegūti, lai izpildītu šo noteikumu 5., 7. un 8. pielikumā minētās prasības.

31. Peldvietas ūdens uzskatāms par piesārņotu, ja, veicot novērojumus atbilstoši šo noteikumu 24. punktam, tajā konstatē šo noteikumu 5. pielikumā minētos mikroorganismus vai citus organismus, vai atkritumus, kas ietekmē ūdens kvalitāti un rada risku peldētāju veselībai.

32. Veselības inspekcija pēc katras peldsezonas beigām izvērtē katras šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētās peldvietas ūdens kvalitāti, ņemot vērā attiecīgās peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu par pēdējiem četriem gadiem, ietverot pēdējo peldsezonu, un šo noteikumu 5. un 6. pielikumā minētās prasības.

33. Pamatojoties uz šo noteikumu 32. punktā minēto peldvietas ūdens kvalitātes novērtējumu, Veselības inspekcija atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam novērtē peldvietas ūdens kvalitāti un klasificē to, ņemot vērā noteikto ūdens kvalitātes klasi:

33.1. zemas kvalitātes peldvietas ūdens;

33.2. pietiekamas kvalitātes peldvietas ūdens;

33.3. labas kvalitātes peldvietas ūdens;

33.4. izcilas kvalitātes peldvietas ūdens.

34. Peldvietas ūdens novērtēšanu, pamatojoties uz peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā apkopoti ūdens kvalitātes rādītāji par mazāk nekā četrām peldsezonām, atļauts veikt, ja:

34.1. tā ir jauna peldvieta;

34.2. ir notikušas izmaiņas, kas var ietekmēt peldvietas ūdens klasifikāciju saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu. Šādā gadījumā peldvietas ūdeni novērtē, pamatojoties uz peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu, kurā ir tikai to ūdens paraugu analīzes rezultāti, kas ņemti pēc izmaiņām peldvietas ūdens klasifikācijā;

34.3. peldvietas ūdens kvalitāte jau ir novērtēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Šādā gadījumā izmanto atbilstošu informāciju, kas iegūta saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem, uzskatot, ka fekālo koliformu skaita rādītājs ir ekvivalents šo noteikumu 5. pielikumā minētajam Escherichia coli skaita rādītājam.

35. Peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā, ko izmanto, lai novērtētu peldvietas ūdens kvalitāti pēdējo četru gadu laikā vai mazākā laikposmā atbilstoši šo noteikumu 34. punktā minētajām prasībām, ietver ne mazāk kā 16 ūdens paraugu.

36. Ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējumu, vienas ūdenstilpes peldvietu ūdeņus var sadalīt vai apvienot vienā grupā, ja:

36.1. peldvietu ūdeņi atrodas blakus;

36.2. peldvietu ūdens kvalitāte iepriekšējo četru gadu laikā ir novērtēta līdzīgā veidā atbilstoši šo noteikumu prasībām;

36.3. peldvietu ūdens apraksti identificē kopīgus riska faktorus vai liecina, ka riska faktoru nav.

37. Veselības inspekcija peldvietu ūdens kvalitāti novērtē nekavējoties pēc katra ūdens parauga ņemšanas atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajām prasībām.

VI.  Prasības peldvietu ūdens aprakstiem

38. Veselības inspekcija sadarbībā ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" un citām kompetentajām organizācijām izstrādā ūdens aprakstus šo noteikumu 1. un 2. pielikumā iekļautajām peldvietām.

39. Ūdens apraksti var attiekties uz atsevišķu peldvietu ūdeņiem vai uz vienas ūdenstilpes vairāku blakusesošu peldvietu ūdeņiem, ja šīs peldvietas atrodas vienā ūdens objektā.

40. Izstrādājot, pārskatot un atjaunojot ūdens aprakstus, izmanto upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos un pašvaldību teritoriju plānojumos ietverto informāciju, peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa datus, kā arī citu informāciju.

41. Ūdens aprakstā ietver informāciju:

41.1. par peldvietu ūdeņu un citu peldvietu ūdens sateces baseinā ietilpstošo virszemes ūdeņu fizikālajām, ģeogrāfiskajām un hidroloģiskajām īpašībām, kuras varētu būt piesārņojumu veicinošs faktors un ir svarīgas peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldībā, kā arī upju sateces baseinu pārvaldībā;

41.2. par piesārņojuma avotiem, kas varētu ietekmēt peldvietu ūdeņu kvalitāti un peldētāju veselību, un to novērtējumu;

41.3. par peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa punktu atrašanās vietu;

41.4. par zilaļģu izplatīšanās iespēju, tai skaitā ķīmisko un citu faktoru novērtējumu, kuri var radīt zilaļģu masveida savairošanos;

41.5. par makroaļģu un fitoplanktona izplatīšanās iespēju.

42. Šo noteikumu 41.1. un 41.2. apakšpunktā minēto informāciju, ja iespējams, attēlo detalizēti izstrādātā kartē.

43. Valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī publiskas personas un kapitālsabiedrības bez maksas sniedz Veselības inspekcijai ūdens aprakstu izstrādāšanai nepieciešamo informāciju un datus, kurus tās veido un uztur par valsts budžeta līdzekļiem.

44. Ja šo noteikumu 41.4. un 41.5. apakšpunktā minētais novērtējums nav veikts par valsts budžeta līdzekļiem, peldvietas apsaimniekotājs vai valdītājs sniedz attiecīgo informāciju un datus Veselības inspekcijai.

45. Ūdens aprakstam var būt pievienota vai tajā var būt ietverta cita informācija, kas raksturo ūdens kvalitāti un to ietekmējošos faktorus.

46. Ja šo noteikumu 41.2. apakšpunktā veiktais novērtējums liecina par īstermiņa piesārņojuma risku, ūdens aprakstā ietver šādu papildu informāciju:

46.1. sagaidāmā īstermiņa piesārņojuma paredzamais raksturs, biežums un ilgums;

46.2. piesārņojuma avotu identifikācija un to radītās ietekmes novērtējums;

46.3. veicamie pārvaldības pasākumi un laika grafiks piesārņojuma cēloņu likvidēšanai.

47. Ja peldvietā ir novērots īstermiņa piesārņojums, ūdens aprakstā ietver īstermiņa piesārņojuma laikā veikto pārvaldības pasākumu aprakstu, kā arī to iestāžu nosaukumus un kontaktinformāciju, kuras ir atbildīgas par šiem pasākumiem.

48. Ūdens apraksta projektu publicē Veselības inspekcijas tīmekļvietnē, dodot iespēju visām ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai vienu mēnesi izteikt viedokli par minēto projektu.

49. Ūdens aprakstu pārskata atbilstoši šo noteikumu 33. punktam:

49.1. ne retāk kā reizi četros gados, ja peldvietas ūdens ir klasificēts kā labas kvalitātes ūdens;

49.2. ne retāk kā reizi trijos gados, ja peldvietas ūdens ir klasificēts kā pietiekamas kvalitātes ūdens;

49.3. ne retāk kā reizi divos gados, ja peldvietas ūdens ir klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens.

50. Ūdens aprakstu pārskata, novērtējot, vai kāds no šo noteikumu 41., 45., 46. un 47. punktā minētajiem aspektiem nav mainījies, un, ja nepieciešams, atjauno aprakstā ietverto informāciju. Ūdens aprakstā atjaunojamo informāciju nosaka, pamatojoties uz piesārņojuma raksturu un tā bīstamību.

51. Ja peldvietas ūdens ir klasificēts kā izcilas kvalitātes ūdens, ūdens aprakstu pārskata un, ja nepieciešams, atjauno tikai tad, ja ūdens kvalitāte mainās uz labu, pietiekamu vai zemu.

52. Ja peldvietas ūdeņos vai to tuvumā tiek plānoti vai veikti nozīmīgi būvdarbi vai ievērojamas infrastruktūras izmaiņas, kas atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam ietekmē vai var ietekmēt peldvietas ūdens kvalitāti, pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas peldvieta, informē par to Veselības inspekciju. Veselības inspekcija ūdens aprakstu atjauno pirms nākamās peldsezonas sākuma.

VII. Pasākumi peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai

53. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sadarbībā ar Veselības inspekciju upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos iekļauj pasākumus, lai:

53.1. palielinātu to peldvietu skaitu, kuru ūdens atbilst izcilai vai labai kvalitātei;

53.2. novērstu zilaļģu, makroaļģu un jūras fitoplanktona pārmērīgas izplatības cēloņus, ja tie var radīt kaitējumu cilvēku veselībai, ņemot vērā šo noteikumu 58. un 59. punktā minētos nosacījumus.

54. Ja peldvietas ūdens klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens, sākot ar nākamo peldsezonu pēc ūdens klasificēšanas, veic šādus pasākumus:

54.1. Veselības inspekcija, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka cilvēkiem attiecīgajā peldvietā nepeldēties, lai nenodarītu kaitējumu veselībai, kā arī veic citus piemērotus pārvaldības pasākumus;

54.2. Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei norāda cēloņus un iemeslus, kuru dēļ ūdens kvalitāte nav pietiekama;

54.3. peldvietas apsaimniekotājs veic pasākumus, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojumu;

54.4. Veselības inspekcija un peldvietas apsaimniekotājs sniedz sabiedrībai informāciju atbilstoši šo noteikumu prasībām.

55. Ja peldvietas ūdens piecus gadus pēc kārtas klasificēts kā zemas kvalitātes ūdens, Veselības inspekcija, ņemot vērā peldvietas ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka pastāvīgu peldēšanās aizliegumu vai iesaka nepeldēties, līdz tiek sasniegta pietiekama peldvietas ūdens kvalitāte.

56. Ja peldvietas ūdens apraksts liecina, ka tas netiks klasificēts kā pietiekamas kvalitātes ūdens vai šā mērķa sasniegšanai nepieciešami nesamērīgi izdevumi, Veselības ministrija sagatavo atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, lai peldvietu svītrotu no peldvietu saraksta.

57. Situācijās, kas nelabvēlīgi ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti un apdraud peldētāju veselību, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka iespējama nelabvēlīga ietekme (neparedzēta situācija), Veselības inspekcija, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka pagaidu peldēšanās aizliegumu vai iesaka kādu laiku nepeldēties, par to nekavējoties informējot sabiedrību, kā arī veic citus piemērotus un savlaicīgus pārvaldības pasākumus.

58. Ja Veselības inspekcija konstatē zilaļģu izplatīšanos (zilaļģu vairošanās, aļģu "ziedēšana" putu vai zilaļģu "paklāja" veidā) un ir pamats uzskatīt, ka tās var radīt kaitējumu cilvēku veselībai, Veselības inspekcija attiecīgajā peldvietā nekavējoties nosaka peldēšanās aizliegumu un informē par to sabiedrību, kā arī veic citus piemērotus pārvaldības pasākumus.

59. Ja peldvietas ūdens apraksts liecina par iespējamu makroaļģu vai jūras fitoplanktona pārmērīgu izplatīšanos, Veselības inspekcija novērtē, kā tie ietekmēs peldētāju veselību, un, ja nepieciešams, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, par to nekavējoties informējot sabiedrību, kā arī veic citus piemērotus pārvaldības pasākumus.

60. Ja peldvietas ūdens ir piesārņots ar peldošiem un citiem atkritumiem (piemēram, naftas produktiem, stiklu, plastmasu vai virsmas aktīvām vielām), tiek veikti šādi pasākumi:

60.1. Veselības inspekcija novērtē, kā piesārņojums ietekmēs peldētāju veselību, un, ja nepieciešams, ņemot vērā peldvietu ūdens kvalitātes novērtējuma rezultātus, nosaka peldēšanās aizliegumu vai iesaka attiecīgajā peldvietā nepeldēties, paziņojot par to plašsaziņas līdzekļos;

60.2. Valsts vides dienests nosaka piesārņojuma iemeslus;

60.3. peldvietas apsaimniekotājs pēc piesārņojuma cēloņu likvidēšanas veic nepieciešamos pasākumus peldvietas ūdens attīrīšanai no piesārņojuma;

60.4. Veselības inspekcija veic ārpuskārtas peldvietas ūdens vizuālus novērojumus, kā arī citus piemērotus pārvaldības pasākumus.

61. Pēc šo noteikumu 37. punktā minētās peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes Veselības inspekcija nosaka, vai peldēties ir atļauts, peldēties nav ieteicams vai peldēties ir aizliegts.

62. Ja peldvietas ūdens kvalitāti nosaka pārrobežu ietekme, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Veselības ministrija atbilstoši 1992. gada Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolam par ūdeni un veselību sadarbojas ar iesaistītās kaimiņvalsts kompetentajām iestādēm un koordinē pasākumus, lai novērstu nelabvēlīgo ietekmi uz peldvietu ūdeni, kā arī nodrošina atbilstošu informācijas apmaiņu.

VIII. Eiropas Komisijai sniedzamā informācija

63. Veselības inspekcija katru gadu pirms peldsezonas sākuma iesniedz Eiropas Komisijai šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minēto peldvietu sarakstu, pamatojot jebkādas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

64. Veselības inspekcija katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz Eiropas Komisijai šādu informāciju:

64.1. peldvietu ūdens monitoringa rezultāti un iepriekšējās peldsezonas novērtējums;

64.2. izmantotās monitoringa rādītāju analīžu metodes, kas atšķiras no šo noteikumu 5. pielikumā minētajām metodēm, un attiecīgs pamatojums;

64.3. atkāpes no šo noteikumu 7. pielikumā minētajām prasībām saistībā ar peldvietu ūdens paraugu ņemšanu un attiecīgs pamatojums;

64.4. gadījumi, kad monitoringa kalendāra plāna īstenošana iepriekšējā peldsezonā bija pārtraukta;

64.5. veiktie nozīmīgie pārvaldības pasākumi un to apraksts.

IX.  Noslēguma jautājumi

65. Atzīt par spēku zaudējušiem:

65.1. Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumus Nr. 38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 7. nr.; 2013, 98. nr.; 2014, 87. nr.; 2015, 172. nr.; 2016, 159. nr.);

65.2. Ministru kabineta 2010. gada 6. jūlija noteikumus Nr. 608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 111., 185. nr.; 2011, 91. nr., 2012, 51. nr.).

66. Noteikumi stājas spēkā 2017. gada 1. decembrī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu.

Ministru prezidenta vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Veselības ministre Anda Čakša

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 28. novembra
noteikumiem Nr. 692

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietas

1. Dundagas novads, Kolkas pagasts, Kolka.

2. Engures novads:

2.1. Engures pagasts:

2.1.1. Abragciems;

2.1.2. Klapkalnciems;

2.1.3. Ķesterciems;

2.2. Lapmežciema pagasts, Ragaciems.

3. Jūrmala:

3.1. Asari;

3.2. Bulduri;

3.3. Dubulti;

3.4. Dzintari;

3.5. Jaunķemeri;

3.6. Kauguri;

3.7. Lielupe;

3.8. Majori;

3.9. Melluži;

3.10. Pumpuri;

3.11. Vaivari.

4. Liepāja:

4.1. dienvidrietumu peldvieta;

4.2. peldvieta pie stadiona.

5. Limbažu novads, Skultes pagasts, Skulte (Vārzas).

6. Mērsraga novads, Mērsrags.

7. Pāvilostas novads, Pāvilostas pilsēta, Pāvilosta.

8. Rīga:

8.1. Daugavgrīva;

8.2. Vakarbuļļi;

8.3. Vecāķi.

9. Rojas novads, Roja.

10. Rucavas novads, Rucavas pagasts, peldvieta "Pie Papes bākas".

11. Salacgrīvas novads:

11.1. Ainažu pagasts, Ainaži;

11.2. Liepupes pagasts, Tūja (atpūtas vieta);

11.3. Salacgrīvas pilsēta, Salacgrīva.

12. Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta:

12.1. Saulkrasti (centrs);

12.2. Rūķīši.

13. Ventspils:

13.1. pilsētas pludmale;

13.2. Staldzenes pludmale.

Veselības ministre Anda Čakša

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 28. novembra
noteikumiem Nr. 692

Iekšzemes peldvietas

1. Brocēnu novads, Brocēnu pilsēta, Cieceres ezera peldvieta.

2. Daugavpils:

2.1. Lielā Stropu ezera peldvieta;

2.2. Lielā Stropu ezera peldvieta "Stropu vilnis";

2.3. Šūņu ezera peldvieta.

3. Daugavpils novads, Višķu pagasts, Luknas ezers, Višķu tehnikuma ciema peldvieta.

4. Dobeles novads, Dobeles pagasts, Gaurata ezera peldvieta.

5. Jēkabpils, peldvieta "Radžu ūdenskrātuve".

6. Jelgava:

6.1. Lielupes kreisā krasta peldvieta "Pasta salas peldvieta";

6.2. Lielupes labā krasta peldvieta.

7. Jūrmala, Lielupes peldvieta "Ezeru ielas peldvieta".

8. Krāslavas novads, Krāslavas pagasts, Zirga ezera peldvieta.

9. Kuldīgas novads, Kuldīgas pilsēta, Ventas upes peldvieta "Mārtiņsala".

10. Liepāja, karjera "Beberliņi" peldvieta.

11. Limbažu novads, Limbaži, Limbažu Lielezera peldvieta.

12. Rēzekne, Kovšu ezera peldvieta.

13. Rēzeknes novads:

13.1. Gaigalavas pagasts, Lubāna ezera peldvieta;

13.2. Mākoņkalna pagasts, Rāznas ezera peldvieta Lipuškos.

14. Rīga:

14.1. Bābelītes ezera peldvieta;

14.2. Daugavas peldvieta "Lucavsala";

14.3. Daugavas peldvieta "Rumbula".

15. Saldus novads, Saldus pilsēta, Saldus ezera peldvieta.

16. Siguldas novads, Siguldas pilsēta, Gauja, Siguldas peldvieta.

17. Ventspils, Būšnieku ezera peldvieta.

Veselības ministre Anda Čakša

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 28. novembra
noteikumiem Nr. 692

Informatīvās zīmes

I. Informatīvās zīmes ar norādi par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu nepeldēties

1. Informatīvā zīme ar norādi par peldēšanās aizliegumu vai ieteikumu nepeldēties ir taisnstūra formā, tās augstums attiecībā pret platumu ir 1:2.

2. Informatīvā zīme sastāv no simbola zīmes kreisajā pusē un uzraksta "Ieteikums nepeldēties" (1. attēls) vai "Peldēties aizliegts" (2. attēls) zīmes labajā pusē.

3. Simbols ir apļa formā. Simbola malas un diagonālā līnija ir sarkanā krāsā. Simbola vidū ir piktogramma melnā krāsā uz balta fona.

4. Uzraksts ir melnā krāsā, burtu augstums ne mazāks kā 15 mm.

5. Informatīvās zīmes izmērs ir ne mazāks kā 200 x 400 mm.

6. Informatīvo zīmi uztver kā veselu attēlu. Informatīvo zīmi nedrīkst mainīt, un to atveido, neizmainot proporcijas un krāsas.

1. attēls

2. attēls

II. Informatīvās zīmes ar norādi par peldvietas ūdens klasifikāciju

1. Informatīvā zīme ar norādi par peldvietas ūdens klasifikāciju ir taisnstūra formā, tās augstums attiecībā pret platumu ir 1:2.

2. Informatīvā zīme sastāv no simbola ar apzīmējumu (attiecīgs zvaigznīšu skaits vai svītra) zīmes kreisajā pusē un uzraksta ar apzīmējumu skaidrojumu zīmes labajā pusē:

2.1. "Izcila peldvietas ūdens kvalitāte" (3. attēls);

2.2. "Laba peldvietas ūdens kvalitāte" (4. attēls);

2.3. "Pietiekama peldvietas ūdens kvalitāte" (5. attēls);

2.4. "Zema peldvietas ūdens kvalitāte" (6. attēls).

3. Simbols ir kvadrāta formā. Simbola malas ir tumši zilā krāsā. Simbola vidū ir tumši zila piktogramma uz balta fona.

4. Uzraksts ir melnā krāsā, burtu augstums ir ne mazāks kā 10 mm. Apzīmējumi (zvaigznītes un svītra) ir tumši zilā krāsā.

5. Informatīvās zīmes izmērs ir ne mazāks kā 200 x 400 mm.

6. Informatīvo zīmi uztver kā veselu attēlu. Informatīvo zīmi nedrīkst mainīt, un to atveido, neizmainot proporcijas un krāsas.

3. attēls

4. attēls

5. attēls

6. attēls

Veselības ministre Anda Čakša

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 28. novembra
noteikumiem Nr. 692

Informācija par drošu uzvedību peldvietā

1. Peldēties drīkst tikai peldvietas teritorijā. Nepeldiet aiz bojām, kas norobežo peldvietu.

2. Sekojiet norādījumiem vai izmaiņām peldvietas informatīvajā stendā.

3. Nepeldieties naktī vai stipra vēja vai negaisa laikā.

4. Alkohola vai narkotisko vielu ietekmē peldēties ir aizliegts!

5. Nepeldieties vienatnē. Pirms peldēšanās brīdiniet krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu peldēsiet vai nirsiet zem ūdens.

6. Pirms peldēšanās brīdiniet apkārtējos, ja neprotat labi peldēt. Izmantojiet speciālus peldlīdzekļus, piemēram, peldvesti.

7. Pēc sakaršanas saulē ūdenī ejiet lēnām, lai izvairītos no muskuļu krampjiem sakarā ar strauju ķermeņa temperatūras maiņu.

8. Nepārvērtējiet savus spēkus, nepeldiet pārāk tālu no krasta.

9. Pārtrauciet peldēties, parādoties pirmajām aukstuma sajūtām.

10. Bērniem ļaujiet peldēties tiem atbilstoši ierīkotās peldvietās, labas redzamības robežās, kur nekavējoties var sniegt palīdzību.

11. Nodrošiniet pieaugušā uzraudzību, kad bērns atrodas ūdenī vai rotaļājas ūdens tuvumā.

12. Uzmaniet bērnus no viļņiem, lai izvairītos no ienešanas dzelmē.

13. Konstatējot nelaimes gadījumu:

13.1. novērtējiet situāciju un izvērtējiet savas spējas glābt slīcēju. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina glābšanas paņēmienus;

13.2. nekavējoties izsauciet glābējus, zvanot uz tālruni 112 un pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes gadījuma vietas koordinātas un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.

Veselības ministre Anda Čakša

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 28. novembra
noteikumiem Nr. 692

Peldvietu ūdens monitoringa rādītāji un kvalitātes kritēriji

I. Iekšzemes ūdeņi

Nr.

p. k.

Rādītājs

Izcila kvalitāte

Laba kvalitāte

Pietiekama kvalitāte

Analīzes metode

1.

Zarnu enterokoki (KVV3/100 ml)

2001

4001

3302

Piemērojamos standartos noteiktā metode vai citas metodes, kuras izmantojot iegūtie rādītāji atbilst šo noteikumu prasību izpildei

2.

Escherichia coli

(KVV3/100 ml)

5001

10001

9002

Piezīmes.

Saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā noteikto 95. procentiles aprēķināšanas kārtību.

Saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā noteikto 90. procentiles aprēķināšanas kārtību.

KVV – koloniju veidojošās vienības.

II. Piekrastes un pārejas ūdeņi

Nr. p. k.

Rādītājs

Izcila kvalitāte

Laba kvalitāte

Pietiekama kvalitāte

Analīzes metode

1.

Zarnu enterokoki (KVV3/100 ml)

1001

2001

1852

Piemērojamos standartos noteiktā metode vai citas metodes, kuras izmantojot iegūtie rādītāji atbilst šo noteikumu prasību izpildei

2.

Escherichia coli (KVV3/100 ml)

2501

5001

5002

Piezīmes.

1 Saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā noteikto 95. procentiles aprēķināšanas kārtību.

Saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā noteikto 90. procentiles aprēķināšanas kārtību.

3 KVV – koloniju veidojošās vienības.

Veselības ministre Anda Čakša

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 28. novembra
noteikumiem Nr. 692

Prasības peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanai un klasificēšanai

1. Peldvietas ūdeni klasificē kā zemas kvalitātes ūdeni, ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmua procentiles vērtībab mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir zemākac nekā pietiekamas kvalitātes vērtība, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.

2. Peldvietas ūdeni klasificē kā pietiekamas kvalitātes ūdeni:

2.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstākad nekā pietiekamas kvalitātes vērtība, kas noteikta šo noteikumu 5. pielikumā;

2.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:

2.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

2.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;

2.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar šo noteikumu 23.3. apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai arī nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.

3. Peldvietas ūdeni klasificē kā labas kvalitātes ūdeni:

3.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka nekā labas kvalitātes vērtība, kas noteikta šo noteikumu 5. pielikumā;

3.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:

3.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

3.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;

3.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar šo noteikumu 23.3. apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.

4. Peldvietas ūdeni klasificē kā izcilas kvalitātes ūdeni:

4.1. ja peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumā par pēdējo novērtēšanas laikposmu procentiles vērtība mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir vienāda vai augstāka nekā izcilas kvalitātes vērtība, kas noteikta šo noteikumu 5. pielikumā;

4.2. ja peldvietas ūdenī konstatēts īstermiņa piesārņojums, bet:

4.2.1. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, tai skaitā piesārņojuma situācijas pārraudzība, agrā brīdināšana un monitorings, lai nepakļautu riskam peldētājus, brīdinot tos, vai, ja nepieciešams, nosakot peldēšanās aizliegumu;

4.2.2. tiek veikti atbilstoši pārvaldības pasākumi, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu piesārņojuma cēloņus;

4.2.3. to ūdens paraugu skaits, kas īstermiņa piesārņojuma dēļ netika ņemti vērā saskaņā ar šo noteikumu 23.3. apakšpunktu, pēdējā novērtēšanas laikposmā nepārsniedz 15 % no kopējā paraugu skaita, kas tika paredzēts monitoringa kalendāra plānā attiecīgajam laikposmam, vai nepārsniedz vienu paraugu katrā peldsezonā.

Piezīmes.

1. Pēdējais novērtēšanas laikposms ir konkrētā peldsezona, pēdējās četras peldsezonas vai laikposms, kas ir mazāks par pēdējām četrām peldsezonām, ja tiek ievērotas šo noteikumu 33. punktā minētās prasības.

2. Procentili aprēķina, pamatojoties uz iespējamā normālā sadalījuma blīvuma funkciju visām konkrētās peldvietas ūdens mikrobioloģisko rādītāju vērtībām, kas izteiktas log10 formā:

1) aprēķina log10 vērtību visām mikrobioloģisko rādītāju vērtībām attiecīgajā datu rindā (ja kāda vērtība ir nulle, ņem log10 vērtību no izmantotās analītiskās metodes mazākās noteikšanas robežas);

2) aprēķina visu iegūto log10 vērtību aritmētisko vidējo vērtību (µ);

3) aprēķina visu iegūto log10 vērtību standartnovirzi (σ);

4) augšējās 90. procentiles vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:

augšējā 90. procentile = antilog (µ + 1,282 σ);

5) augšējās 95. procentiles vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:

augšējā 95. procentile = antilog (µ + 1,65 σ).

3. Augstākas koncentrācijas vērtība, kas izteikta kā KVV/100 ml.

4. Zemākas koncentrācijas vērtība, kas izteikta kā KVV/100 ml.

Veselības ministre Anda Čakša

 

7. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 28. novembra
noteikumiem Nr. 692

Prasības ūdens paraugu ņemšanai peldvietās mikrobioloģiskajai analīzei

1. Ja iespējams, ūdens paraugu ņem 30 centimetru zem ūdens virsmas. Ūdens ir vismaz vienu metru dziļš. Ja nepieciešams, ūdens paraugu ņem no laivas.

2. Ūdens paraugu pudeles atbilst vienai no šādām prasībām:

2.1. tās sterilizētas autoklāvā ne mazāk kā 15 minūtes 121 ºC temperatūrā;

2.2. veikta sausā sterilizēšana 160 ºC līdz 170 ºC temperatūrā ne mazāk kā vienu stundu;

2.3. apstaroti ūdens paraugu trauki, kas saņemti sterilā iepakojumā tieši no ražotāja.

3. Ūdens paraugu ņemšana:

3.1. ūdens paraugu pudeles (trauka) apjoms ir atkarīgs no ūdens daudzuma, kas nepieciešams, lai pārbaudītu katru rādītāju. Minimālais pudeles (trauka) tilpums ir 250 ml;

3.2. ūdens paraugu pudeles (trauki) ir no caurspīdīga un bezkrāsaina materiāla (stikla vai plastmasas – polietēna vai polipropilēna);

3.3. lai novērstu ūdens parauga nejaušu piesārņošanu, parauga ņēmējs izmanto aseptisku parauga ņemšanas tehniku, kas ļauj saglabāt parauga trauka sterilitāti un nepiesārņo paraugu. Ja paraugs tiek ņemts atbilstoši šai tehnikai, papildus nav nepieciešams sterils aprīkojums (piemēram, sterili ķirurģiskie cimdi, knaibles, kārts);

3.4. ūdens paraugu skaidri apzīmē ar neizdzēšamu tinti uz pudeles (trauka) un izdara atzīmi ūdens paraugu ņemšanas veidlapā.

4. Ūdens paraugu glabāšana un transportēšana pirms analīzes:

4.1. visos transportēšanas posmos ūdens paraugu aizsargā no gaismas (īpaši no tiešas saules gaismas);

4.2. ūdens paraugu līdz nogādāšanai laboratorijā glabā apmēram 4 ºC temperatūrā aukstuma kastē vai ledusskapī (atkarībā no laikapstākļiem). Ja transportēšana uz laboratoriju aizņem vairāk nekā četras stundas, ūdens paraugu transportē ledusskapī;

4.3. laikposmam starp ūdens paraugu ņemšanu un analīzes veikšanu jābūt iespējami īsam. Ieteicams ūdens paraugu analizēt tajā pašā darbdienā. Ja tas nav iespējams, ūdens paraugu analizē ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā ņemšanas. Līdz tam ūdens paraugus glabā tumsā 4 ºC ± 3 ºC temperatūrā.

Veselības ministre Anda Čakša

 

8. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 28. novembra
noteikumiem Nr. 692

Peldvietas ūdens kvalitātes tūlītējas novērtēšanas rādītāji, robežlielumi un analīzes metodes

Nr.

p. k.

Rādītājs

Robežlielums

Analīzes metode

1.

Zarnu enterokoki (KVV/100 ml)

300

Piemērojamos standartos noteiktā metode vai citas metodes, kuras izmantojot iegūtie rādītāji atbilst šo noteikumu prasību izpildei

2.

Escherichia coli

(KVV/100 ml)

1000

Piemērojamos standartos noteiktā metode vai citas metodes, kuras izmantojot iegūtie rādītāji atbilst šo noteikumu prasību izpildei

3.

Zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu ziedēšana

Nedrīkst būt

Vizuāla pārbaude

4.

Naftas produkti

Nav raksturīgas smakas un peldošas plēves

Organoleptiska un vizuāla pārbaude

5.

Virsmas aktīvās vielas

Nav ilgnoturīgu putu

Vizuāla pārbaude

6.

Piesārņojums ar peldošiem un citiem atkritumiem

Nedrīkst būt

Vizuāla pārbaude

Piezīme. KVV – koloniju veidojošās vienības.

Veselības ministre Anda Čakša

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!