Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra instrukcija Nr. 1 "Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2017., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/op/2017/21.14

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 32

Par finansējuma piešķiršanu Ķeguma novada domei pašvaldības autoceļa "Lielvārde-Misiņi" tehniskā projekta aktualizācijai un autoceļa rekonstrukcijai

Vēl šajā numurā

26.01.2017., Nr. 21

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: instrukcija

Numurs: 1

Pieņemts: 24.01.2017.

OP numurs: 2017/21.14

2017/21.14
RĪKI

Ministru kabineta instrukcijas: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ministru kabineta instrukcija Nr. 1

Rīgā 2017. gada 24. janvārī (prot. Nr. 4 12. §)

Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā

Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72. panta pirmās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcijas mērķis ir noteikt vienotu sadarbības kārtību valsts institūcijām, kuru kompetencē ir noziedzības novēršana un apkarošana (turpmāk – tiesībaizsardzības iestādes).

2. Lai pieņemtu optimālus lēmumus par nepieciešamo rīcību noziedzības novēršanā un apkarošanā, kā arī objektīvi definētu noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritātes, tiesībaizsardzības iestādes, balstoties uz kriminālizlūkošanā iegūtajiem rezultātiem, sadarbojas:

2.1. stratēģiskajā līmenī, lai nodrošinātu vienotu noziedzības novēršanas un apkarošanas valsts politiku;

2.2. taktiskajā līmenī, lai nodrošinātu tiesībaizsardzības iestāžu koordinētu un optimālu darbību atbilstoši noteiktajām noziedzības apkarošanas prioritātēm;

2.3. operatīvajā līmenī, lai iegūtu informāciju un zināšanas par noziedzīgiem nodarījumiem un tos izdarījušām personām, ietekmējošiem faktoriem, dinamiku un ietekmi (apdraudējumu), kā arī nodrošinātu saskaņotu rīcību.

3. Kriminālizlūkošana ir noteiktu darbību un procesu kopums, lai, balstoties uz tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā esošās informācijas analīzi, iegūtu zināšanas par noziedzīgiem nodarījumiem, tos izdarījušām personām, ietekmējošiem faktoriem, dinamiku un ietekmi (apdraudējumu), laikus novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, atklātu noziedzīgus nodarījumus un noskaidrotu tos izdarījušās personas, kā arī samazinātu noziedzības pieaugumu un tās izraisītās sekas kopumā.

II. Kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi

4. Kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi ir tiesībaizsardzības iestāžu patstāvīgi vai savstarpējā sadarbībā izstrādāti dokumenti, kuros ir ietverta informācija par noziedzības, noziedzības jomas vai atsevišķa noziedzības fenomena aktuālo situāciju, veicinošiem faktoriem, veiktajiem un veicamajiem novēršanas un apkarošanas pasākumiem. Kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi tiek sagatavoti, balstoties uz vienotu analītiskā darba metodiku.

5. Sagatavo šādus kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus:

5.1. stratēģiskais novērtējums, kas raksturo noziedzības stāvokli, attīstības tendences un fenomenus, identificē ilgtermiņa problēmas, kā arī, pamatojoties uz situācijas novērtējumu, nosaka noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritātes gada un ilgāka termiņa ietvaros, nozīmīgākos uzdevumus prioritāšu ietvaros un nepieciešamos resursus uzdevumu izpildei;

5.2. taktiskais novērtējums, kas raksturo aktuālo stāvokli un attīstības tendences konkrētajās noziedzības jomās, kā arī definē īstermiņa uzdevumus noziedzības ierobežošanai un novēršanai;

5.3. problēmas profils, kas raksturo atsevišķus noziegumus, to raksturu, bīstamību un izplatību, lai, pamatojoties uz šo informāciju, veiktu kopīgus izmeklēšanas vai citus pasākumus;

5.4. mērķa profils, kas identificē noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas vai noziedzīgas grupas, to darbības raksturu un bīstamību, kā arī veicamos pasākumus, lai novērstu un atklātu noziedzīgās darbības;

5.5. citi analītiskie ziņojumi, ja nepieciešams.

6. Kriminālizlūkošanas analītisko ziņojumu sagatavošanā un informācijas apmaiņā ievēro normatīvajos aktos noteiktos ierobežotas pieejamības un valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzības noteikumus.

III. Kriminālizlūkošanas sadarbības institūcijas

7. Noziedzības novēršanas un apkarošanas politikas saskaņotai īstenošanai izveido šādas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības darba grupas:

7.1. tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa;

7.2. tiesībaizsardzības iestāžu ekspertu darba grupa (turpmāk – starpinstitūciju ekspertu grupa);

7.3. tiesībaizsardzības iestāžu ekspertu darba grupa specializētiem uzdevumiem (turpmāk – specializētā starpinstitūciju ekspertu grupa).

8. Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa nodrošina nepieciešamās informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm un saskaņo to rīcību, lai sekmētu tiesībaizsardzības iestāžu koordinētu un optimālu darbību atbilstoši noteiktajām noziedzības apkarošanas prioritātēm.

9. Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupas sastāvā ir:

9.1. Valsts policijas priekšnieks (tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupas vadītājs);

9.2. Valsts robežsardzes priekšnieks;

9.3. Drošības policijas priekšnieks;

9.4. Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktors;

9.5. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvaldes direktors;

9.6. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks;

9.7. Militārās policijas komandieris;

9.8. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks;

9.9. Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots prokurors;

9.10. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks;

9.11. Iekšējās drošības biroja priekšnieks.

10. Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupa izvērtē:

10.1. priekšlikumus par prioritārajiem noziedzības novēršanas un apkarošanas virzieniem un lemj par atbalstāmajām noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritātēm;

10.2. kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus;

10.3. noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritāšu un rīcības plānu īstenošanai veicamos uzdevumus un veikto uzdevumu rezultātus;

10.4. priekšlikumus par papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritāro pasākumu īstenošanai;

10.5. identificētās organizatoriskās, informācijas aprites vai cita veida aktuālās problēmas un priekšlikumus šo problēmu risināšanai.

11. Starpinstitūciju ekspertu grupa koordinē tiesībaizsardzības iestāžu pastāvīgu sadarbību kriminālizlūkošanas, kriminālizlūkošanas informācijas apkopošanas un analīzes, kriminālizlūkošanas analītisko ziņojumu sagatavošanas un metodiskās vadības jomā, kā arī rakstveidā sniedz priekšlikumus par veicamajiem uzdevumiem un pasākumiem noziedzības novēršanai un apkarošanai.

12. Starpinstitūciju ekspertu grupas sastāvā ir šādu institūciju deleģēti pārstāvji:

12.1. Valsts policija (starpinstitūciju ekspertu grupas vadītājs);

12.2. Valsts robežsardze;

12.3. Drošības policija;

12.4. Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde;

12.5. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas pārvalde;

12.6. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

12.7. Ieslodzījuma vietu pārvalde;

12.8. Militārā policija;

12.9. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests;

12.10. Iekšējās drošības birojs;

12.11. Ģenerālprokuratūra.

13. Starpinstitūciju ekspertu grupa:

13.1. veic šādas informācijas apkopošanu, analīzi un apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm:

13.1.1. informācija, kas raksturo noziedzības stāvokli un attīstības tendences;

13.1.2. informācija par atsevišķām noziedzības jomām un noziegumiem, to raksturu un izplatību;

13.1.3. informācija par problēmām un apstākļiem, kas veicina noziedzību;

13.1.4. informācija par veicamajiem pasākumiem noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī šo pasākumu rezultātiem;

13.2. izvērtē un sniedz priekšlikumus par prioritārajiem noziedzības novēršanas un apkarošanas virzieniem un veicamajiem pasākumiem un to izpildes rezultatīvajiem rādītājiem konkrētajā prioritātē;

13.3. sniedz tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupai priekšlikumus par nepieciešamību izveidot specializēto starpinstitūciju ekspertu grupu;

13.4. sagatavo starpnozaru kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus;

13.5. novērtē noziedzības novēršanas un apkarošanas efektivitāti, tostarp identificējot problēmas, kas kavē efektīvu noziedzības apkarošanu, sagatavo atbilstošus pārskatus un sniedz priekšlikumus problēmu novēršanai;

13.6. izstrādā vienotu kriminālizlūkošanas analītisko ziņojumu sagatavošanas metodiku vai standartu, kā arī sniedz metodisko atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm analītiskajā darbā;

13.7. apzina un izpēta jaunākos sasniegumus analītiskajā darbā un metodikā un veicina to ieviešanu tiesībaizsardzības iestāžu darbā, kā arī sniedz priekšlikumus kriminālizlūkošanas pilnveidošanai.

14. Starpinstitūciju ekspertu grupai ir tiesības iniciēt tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupas sasaukšanu, ja tas nepieciešams ekspertu grupas uzdevumu sekmīgai izpildei vai tūlītējai noziedzības draudu novēršanai.

15. Specializētā starpinstitūciju ekspertu grupa tiek izveidota noteiktā noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā un veic šādus uzdevumus:

15.1. nodrošina šīs instrukcijas 13.1. apakšpunktā noteiktās informācijas apkopošanu, analīzi un apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm attiecīgajā noziedzības apkarošanas jomā;

15.2. sagatavo starpnozaru kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus attiecīgajā noziedzības apkarošanas jomā;

15.3. izvērtē un sniedz priekšlikumus par noziedzības novēršanas un apkarošanas virzieniem, veicamajiem pasākumiem un šo pasākumu izpildes rezultatīvajiem rādītājiem noteiktā noziedzības apkarošanas prioritātē;

15.4. novērtē noziedzības novēršanas un apkarošanas efektivitāti, tostarp identificējot problēmas, kas kavē efektīvu noziedzības apkarošanu, kā arī sagatavo atbilstošus pārskatus un sniedz priekšlikumus problēmu novēršanai attiecīgajā noziedzības apkarošanas jomā.

16. Specializēto starpinstitūciju ekspertu grupu izveido, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestāžu vadības grupas lēmumu.

17. Lēmumā par specializētās starpinstitūciju ekspertu grupas izveidi norāda institūcijas, kuru pārstāvji ir deleģējami dalībai ekspertu grupā, ekspertu grupas uzdevumus un darbības laiku, kā arī ekspertu grupas vadošo iestādi.

IV. Kriminālizlūkošanas sadarbības institūciju darbības principi

18. Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupas, starpinstitūciju ekspertu grupas un specializētās starpinstitūciju ekspertu grupas (turpmāk – darba grupa) darbu vada attiecīgās darba grupas vadītājs.

19. Darba grupas vadītājs:

19.1. organizē darba grupas uzdevumu izpildi;

19.2. sasauc un vada darba grupas sēdes, kā arī nosaka to darba kārtību;

19.3. paraksta darba grupas lēmumus un sēžu protokolus.

20. Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupas sēdes notiek ne retāk kā divas reizes gadā. Tiesībaizsardzības iestāžu vadības darba grupas sēdi var sasaukt, ja to ierosina vismaz viens darba grupas loceklis.

21. Starpinstitūciju ekspertu grupa un specializētā starpinstitūciju ekspertu grupa darbojas pastāvīgi, nosakot savu darba grafiku.

22. Darba grupas sēdes protokolē. Protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus un pieņemtos lēmumus, kā arī personas, kuras piedalījušās sēdē un kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu.

23. Iestāde, kuras pārstāvis vada darba grupu (darba grupas vadošā iestāde), materiāltehniski nodrošina darba grupas sēžu norisi, sagatavo darba grupas dokumentus, apkopo informāciju par darba grupas lēmumu izpildi, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu starp darba grupas locekļiem.

24. Pēc darba grupas vadītāja uzaicinājuma darba grupas sēdēs var piedalīties arī citu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti.

25. Darba grupas locekļi darbojas savas pārstāvētās institūcijas kompetences ietvaros.

26. Darba grupa lēmumus pieņem, savstarpēji vienojoties vai ar balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir darba grupas vadītāja balss. Darba grupas lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

27. Darba grupa ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no darba grupas locekļiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim