Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošas iestādes publicē informāciju par izveidotajiem mikroliegumiem īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos.

Oficiālajā izdevumā publicē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izdotos rīkojumus par:

  • nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu apturēšanu;
  • nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu atzīšanu par spēku zaudējušiem;
  • domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Domes priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad publicēts ministra rīkojums.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2017. gada 26. septembra rīkojums Nr. 1-2/7346 "Par Rēzeknes pilsētas domes 2016.gada 22.decembra lēmuma Nr.1872 "Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs un uzcenojuma apstiprināšanu" (protokols Nr.103, 13.punkts) 1.3.apakšpunkta daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas) noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7.punkta darbības apturēšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 2.10.2017., Nr. 195 (6022) https://www.vestnesis.lv/op/2017/195.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālā veselības dienesta rīkojums Nr. 4.1-2/233

Par izmaiņām Kompensējamo zāļu sarakstā

Vēl šajā numurā

02.10.2017., Nr. 195 (6022)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 1-2/7346

Pieņemts: 26.09.2017.

OP numurs: 2017/195.4

2017/195.4
RĪKI

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.1-2/7346

Rīgā 2017.gada 26.septembrī

Par Rēzeknes pilsētas domes 2016.gada 22.decembra lēmuma Nr.1872 "Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs un uzcenojuma apstiprināšanu" (protokols Nr.103, 13.punkts) 1.3.apakšpunkta daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas) noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7.punkta darbības apturēšanu

[1.] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – Ministrija) 2017.gada 13.jūnijā (reģ. Nr.U-420) tika saņemts fiziskas personas (turpmāk – Iesniedzējs) 2017.gada 13.jūnija iesniegums "Par uzziņu" (turpmāk – Iesniegums). Iesniegumā lūgts sniegt uzziņu, vai Rēzeknes pilsētas dome (turpmāk – Dome) likumīgi ir pieņēmusi 2016.gada 22.decembra lēmumu Nr.1872 "Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs un uzcenojuma apstiprināšanu" (protokols Nr.103, 13.punkts) (turpmāk – Lēmums) un vai Dome ir tiesīga pieprasīt no speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu vecākiem daļēji segt speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas.

Ar Lēmuma 1.3.apakšpunktu Dome ir noteikusi dienas ēdināšanas izmaksas Rēzeknes pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, tajā skaitā speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, ar ietvertu uzcenojumu 50 procentu apmērā (vecāku maksa) 2,13 euro vienam audzēknim, diennakts grupā – 2,36 euro vienam audzēknim. Saskaņā ar Lēmuma 7.punktu Lēmuma 1.3.apakšpunkts attiecībā uz speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm stājas spēkā 2017.gada 1.februārī.

Ministrija 2017.gada 28.jūnija vēstulē Nr.1-17/5153 informēja Iesniedzēju par Valsts pārvaldes iekārtas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" noteikto Ministrijas kompetenci un Administratīvā procesa likuma regulējumu attiecībā par uzziņu par savām tiesībām saņemšanu. Vienlaikus Ministrija ar 2017.gada 28.jūnija vēstuli Nr.1-13/5148 pārsūtīja Iesniegumu atbilstoši kompetencei Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – Izglītības ministrija) un Latvijas Republikas tiesībsargam (turpmāk – Tiesībsargs) izvērtēšanai un atbildes sniegšanai Iesniedzējam. Ministrija lūdza Izglītības ministriju un Tiesībsargu informēt Ministriju par Iesnieguma izskatīšanas rezultātiem.

[1.1.] Ministrija 2017.gada 10.jūlijā (reģ. Nr.10358) saņēma Tiesībsarga 2017.gada 7.jūlija vēstuli Nr.6-1/1266 "Par bērnu ēdināšanas izmaksu segšanu speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē", kas adresēta Iesniedzējam, Domes priekšsēdētājam, Ministrijai un informācijai Izglītības ministrijai. Tiesībsargs konstatēja, ka Lēmums daļā par vecāku maksas noteikšanu bērnu ēdināšanai speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem. Tiesībsargs aicināja Domi atcelt Lēmumu daļā, kas attiecas uz speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, un atlīdzināt no pašvaldības budžeta speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamo likumiskajiem pārstāvjiem zaudējumus, kas radušies prettiesiskā Lēmuma rezultātā (sākot no 2017.gada 1.februāra veiktos maksājumus par bērna ēdināšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs).

[1.2.] Ministrija 2017.gada 25.jūlijā nosūtīja Domei vēstuli Nr.1-13/5868, kurā lūdza Domi, pamatojoties uz Tiesībsarga konstatējumiem, veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Lēmuma tiesiskumu un ārējiem normatīvajiem aktiem atbilstošu speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu un grupu finansēšanu.

Ministrija 2017.gada 2.augustā (reģ. Nr.11467) saņēma Domes 2017.gada 31.jūlija atbildes vēstuli Nr.3.1.1.17/1160 "Par bērnu ēdināšanas izmaksu segšanu speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē". Vēstulē Dome pauda viedokli, ka normatīvie akti neuzliek pašvaldībai pienākumu nodrošināt bezmaksas ēdināšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Tādējādi, pieņemot Lēmumu, pašvaldība izmantoja savas tiesības noteikt, kā speciālās pirmsskolas izglītības iestādes tiek finansētas no pašvaldības budžeta. Dome informē, ka atsevišķām izglītojamo kategorijām ir tiesības saņemt ēdināšanas pabalstu pilnā apmērā no ēdināšanas maksas saskaņā ar Domes 2009.gada 27.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.15 "Par papildu materiālo palīdzību Rēzeknes pilsētas pašvaldībā" un Domes 2013.gada 20.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.70 "Par sociālo palīdzību Rēzeknes pilsētas pašvaldībā".

Ministrija 2017.gada 2.augustā (reģ. Nr.11519) saņēma Tiesībsarga 2017.gada 2.augusta vēstuli Nr.6-1/1408 "Par bērnu ēdināšanas izmaksu segšanu Rēzeknes pilsētas speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs", ar kuru Tiesībsargs nosūtīja Ministrijai Domes 2017.gada 25.jūlija atbildes vēstuli Nr.3.1.1.13/1144 uz Tiesībsarga 2017.gada 7.jūlija vēstuli Nr.6-1/1266. Domes atbildes vēstule Tiesībsargam pēc satura neatšķiras no Domes 2017.gada 31.jūlija atbildes vēstules Nr.3.1.1.17/1160 Ministrijai.

[1.3.] Ministrija 2017.gada 16.augustā (reģ. Nr.12068) saņēma Izglītības ministrijas 2017.gada 15.augusta vēstuli Nr.01-10e/3081. Vēstulē sniegta informācija, ka Izglītības ministrija 2017.gada 10.februāra vēstulē Nr.01-12.1/38 "Par Rēzeknes pilsētas domes lēmumu" Iesniedzējam ir sniegusi viedokli par Lēmuma tiesisko pamatojumu. Izglītības ministrija 2017.gada 10.februāra vēstulē Nr.01-12.1/38 ir norādījusi, ka Izglītības ministrijas ieskatā izglītības jomu regulējošie ārējie normatīvie akti šobrīd nenosaka kārtību, kādā pašvaldība organizē tās funkcijas – ēdināšanas nodrošināšana pašvaldības padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs – izpildi gadījumos, kad pašvaldības budžetā nepietiek finanšu līdzekļu minētā mērķa izpildei, tai skaitā izglītības jomu regulējošie ārējie normatīvie akti nenosaka pašvaldības padotībā esošo speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamo vecāku jebkāda veida (tai skaitā Lēmumā 1.3.apakšpunktā minētā veida) līdzmaksājuma (papildu finansējumam no pašvaldības budžeta līdzekļiem un valsts budžeta līdzekļiem) izglītojamo ēdināšanai noteikšanas kārtību (tai skaitā šāda līdzmaksājuma apmēra noteikšanas kārtību).

[2.] Lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 4.punktu un Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1206 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai" (turpmāk – Noteikumi Nr.1206) 3. un 7.punktu. Dome paskaidrojumos Ministrijai un Tiesībsargam Lēmumu pamato arī ar Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 3. un 6.punktu, kas pilnvarojot pašvaldību pašu noteikt kārtību, kādā finansējamas tās padotībā esošās izglītības iestādes, un Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 13.punktu, kas paredzot pienākumu pašvaldībai tikai nodrošināt bērnu ēdināšanas procesu, bet ne to apmaksāt.

[2.1.] Likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.). Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 7.panta pirmo daļu šā likuma 15.pantā noteiktās pašvaldību autonomās funkcijas pildāmas kārtībā, kāda paredzēta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Saskaņā ar 7.panta otro daļu šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības, un šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 4.punkts vispārīgi nosaka funkciju pašvaldībai gādāt par iedzīvotāju izglītību, tajā skaitā pirmsskolas izglītību, taču kārtību, kādā izpildāma funkcija, nosaka nozares speciālie normatīvie akti, un pašvaldībai ir pienākums ievērot šo kārtību. Pirmsskolas izglītības nodrošināšanas kārtību valstī, tajā skaitā iesaistīto institūciju kompetenci, nosaka Vispārējās izglītības likums, Izglītības likums un uz to pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Pašvaldībām ir tiesības saistošajos noteikumos reglamentēt atsevišķus ar pirmsskolas izglītības nodrošināšanu saistītus jautājumus atbilstoši minētajos ārējos normatīvajos aktos, kā arī likumā "Par pašvaldībām" ietvertajam pilnvarojumam.

Arī Izglītības ministrija 2017.gada 10.februāra vēstulē Nr.01-12.1/38 ir norādījusi, ka likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā pašvaldības autonomajā funkcijā neietilpst pašvaldības pienākums nodrošināt ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs. Izglītības ministrijas ieskatā Lēmuma 1.3.apakšpunktā ietvertais Domes lēmums attiecībā uz dienas ēdināšanas izmaksu noteikšanu Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs, tai skaitā speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, nav pieņemts likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanas ietvaros un līdz ar to nav skaidrs pamatojums Lēmuma 1.3.apakšpunktā ietvertā Domes lēmuma pamatošanai ar minēto likuma "Par pašvaldībām" tiesību normu.

[2.2.] Saskaņā ar Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 3. un 6.punktu republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība nosaka kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības iestādes finansējamas no budžeta, kā arī piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē šo līdzekļu izmantošanu. Savukārt Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 7.punkts nosaka, ka pašvaldība uztur tās padotībā esošās izglītības iestādes, izņemot speciālās izglītības iestādes, speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs, internātskolas, arī tās, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, ievērojot, ka šo iestāžu finansiālais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto, un kontrolē šo finanšu līdzekļu izmantošanu. Jau minētais tiesiskais regulējums norāda uz atšķirīgu speciālās izglītības iestāžu, speciālās izglītības klašu un grupu vispārējās izglītības iestādēs (turpmāk visas kopā – speciālās izglītības iestādes) uzturēšanas (finansēšanas) kārtību. Pašvaldība ir tiesīga noteikt tās padotībā esošo izglītības iestāžu finansēšanas kārtību tiktāl, cik to nenosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi.

Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 13.punkts paredz, ka pašvaldība nodrošina ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs un internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Tiesību norma papildus minētajam 17.panta trešās daļas 3. un 6.punktam nosaka īpašu regulējumu tieši attiecībā uz izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanu pašvaldības padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs.

Saskaņā ar Izglītības likuma 59.panta trešo daļu speciālās izglītības iestādes, kā arī internātskolas finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības likuma 14.panta 17.punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un internātskolās.

[2.3.] Kārtību, kādā finansē speciālās izglītības iestādes un internātskolas, nosaka Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi Nr.477 "Speciālās izglītības iestāžu, internātskolu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.477). Saskaņā ar Noteikumu Nr.477 3.1punktu šie noteikumi īstenojami no pašvaldību budžeta un no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Noteikumu Nr.477 7.punkts paredz, ka pašvaldība nodrošina izglītojamo ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs un internātskolās, ievērojot veselīga uztura pamatprincipus.

Noteikumu Nr.477 1.pielikums "Uzturēšanas izdevumu normatīvs (gadā) vienam internātskolas izglītojamam, kas saņem internāta pakalpojumus" nosauc uzturēšanas izdevumus internātskolā, un tie ir: izglītības iestāžu darbinieku (izņemot pedagogus) atlīdzība, remontdarbi un iestādes uzturēšanas pakalpojumi, siltumapgāde, komandējumi un dienesta braucieni, mācību līdzekļi, ēdināšanas izdevumi, zāles un citi medicīnas materiāli, iekārtas un to uzturēšana, energoresursi, celtniecības materiāli, iekārtas, sadzīves tehnika, mēbeles. Tādējādi Ministru kabinets likumdevēja pilnvarojumā ir noteicis izglītības iestādes uzturēšanas izdevumus, un nav pamata uzskatīt, ka speciālās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumi ir atšķirīgi no internātskolas uzturēšanas izdevumiem.

Tiesībsargs ir norādījis, ka minētais Noteikumu Nr.477 7.punkts ir iekļauts Noteikumu Nr.477 II nodaļā, kas nosaka kārtību, kādā finansē izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus. Līdz ar to izglītojamo ēdināšanas izdevumi ietilpst izglītības iestādes uzturēšanas izdevumos, un atbilstoši Noteikumu Nr.477 6.punktam izglītības iestādes uzturēšanas izdevumus šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajām izglītības iestādēm – pašvaldību padotībā esošajām internātskolām, speciālās pirmsskolas izglītības iestādēm, speciālajām skolām, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēm un speciālās izglītības pirmsskolas grupām – sedz no pašvaldību budžeta finanšu līdzekļiem.

Ministrija 2017.gada 25.augustā ar vēstuli Nr.1-13/6610 vērsās Izglītības ministrijā un lūdza sniegt skaidrojumu par Noteikumu Nr.477 6. un 7.punkta piemērošanu un proti, vai pašvaldībām ir pienākums pilnā apmērā finansēt bērnu ēdināšanu to padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs, tajā skaitā speciālās pirmsskolas izglītības iestādēs un speciālās izglītības pirmsskolas grupās. Izglītības ministrija sniedza atbildi 2017.gada 5.septembra vēstulē Nr.01-10e/3361 (saņemta Ministrijā 2017.gada 5.septembrī, reģ. Nr.12997), norādot, ka Izglītības ministrijas ieskatā izglītības jomu regulējošie ārējie normatīvie akti šobrīd nenosaka kārtību, kādā pašvaldība organizē tās funkcijas – ēdināšanas nodrošināšana pašvaldības padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs – izpildi gadījumos, kad pašvaldības budžetā nepietiek finanšu līdzekļu minētā mērķa izpildei, tai skaitā izglītības jomu regulējošie ārējie normatīvie akti nenosaka pašvaldības padotībā esošo speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamo vecāku jebkāda veida līdzmaksājuma (papildu finansējumam no pašvaldības budžeta līdzekļiem un valsts budžeta līdzekļiem) izglītojamo ēdināšanai noteikšanas kārtību. Atbilstoši publisko tiesību principam, kas noteic, ka publiskajās tiesībās atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu, Izglītības ministrija informēja par to, ka Izglītības ministrijas ieskatā pašvaldībām nav tiesiska pamata imperatīvi noteikt speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamo vecākiem jebkāda veida līdzmaksājumus izglītojamo ēdināšanai speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

[2.4.] Administratīvā procesa likuma 17.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:

1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;

2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta;

3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;

4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz.

Savukārt Administratīvā procesa likuma 17.panta trešajā daļā noteikts, ka, ja interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas atbilst tiesību sistēmai, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā atbilst tiesību sistēmai.

Turpretī Administratīvā procesa likuma 15.panta divpadsmitajā daļā noteikts, ka iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums (iestādes ieskatā) nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu.

Vēsturiski noskaidrojot Noteikumu Nr.477 6. un 7.punkta mērķi un jēgu, jāatzīmē, ka Ministru kabinets vairākkārt ir no jauna izdevis noteikumus par speciālās izglītības iestāžu un internātskolu finansēšanas kārtību. Pirms Noteikumiem Nr.477 speciālās izglītības iestāžu un internātskolu finansēšanas kārtību noteica Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumi Nr.825 "Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība", savukārt līdz tam – Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra noteikumi Nr.652 "Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība".

Izstrādājot Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumus Nr.825 "Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība", to projekta anotācijā bija norādīts: "Ministru kabineta 2007.gada 25.septembra noteikumos Nr.652 "Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība" izglītības iestādes uzturēšanas izdevumos tika iekļauta norma par izglītojamo ēdināšanai paredzēto finansējumu. 2008.gada 13.novembrī Saeimā pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas cita starpā izteica minētā likuma 17.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Saskaņā ar Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 13.punktu republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība nodrošina ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs un internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Vārds "nodrošina" noteikumu projekta kontekstā netiek tulkots kā "finansē" attiecībā uz internātskolām un tām speciālās izglītības iestādēm, kurās valsts finansē iestāžu uzturēšanu, tādēļ, ka pašreiz situācija pašvaldību budžetos būtiski atšķiras no situācijas 2008.gadā, kad tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) uzskata, ka nav piemērotākais laiks, lai mainītu valsts mērķdotācijas izlietošanas nosacījumus, jo pašvaldības nespēs finansēt izglītojamo ēdināšanu. Vēršam arī uzmanību, ka šajās skolās izglītojamos komplektē pēc Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem, kā arī pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, tādejādi bieži mazos novados atrodas speciālās izglītības iestādes, kurās atrodas izglītojamie no visas Latvijas. Tādēļ būtu jāsaglabā līdzšinējā kārtība par ēdināšanas nodrošināšanu, saglabājot pašvaldības finansējumu izglītojamo ēdināšanai tikai tajās speciālās izglītības iestādēs, kurās nav internāta."1

Secināms, ka Ministru kabinets ar izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanu pašvaldības padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs saprot arī izglītojamo ēdināšanas finansēšanu no pašvaldības budžeta, ja netiek noteikts citādi. Tā kā Noteikumu Nr.477 6.punkts nosaka, ka pašvaldības padotībā esošo speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus sedz no pašvaldības budžeta finanšu līdzekļiem, arī izglītojamo ēdināšana šajās iestādēs ir sedzama no pašvaldības budžeta.

Noteikumu Nr.477 7.punkts paredz, ka pašvaldība nodrošina izglītojamo ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs un internātskolās, ievērojot veselīga uztura pamatprincipus. Minētā norma kontekstā ar 6.punktu tulkojama kā īpaša norāde izglītojamo ēdināšanā speciālās izglītības iestādēs ievērot veselīga uztura pamatprincipus.

[2.5.] Noteikumi Nr.1206, ar kuru 3. un 7.punktu Dome pamato Lēmumu, nosaka kārtību, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām to vispārējās izglītības iestāžu skolēnu ēdināšanai, kuras īsteno pamatizglītības programmas, kā arī valsts budžeta līdzekļu apmēru viena izglītojamā ēdināšanai dienā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.1206 3.punktu valsts budžeta līdzekļus, paredzot 1,42 euro dienā vienam izglītojamam, plāno, pamatojoties uz izglītojamo skaitu 1., 2., 3. un 4.klasē pašvaldības teritorijā esošajās izglītības iestādēs attiecīgā mācību gada 1.septembrī, un tos piešķir neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja statusa. Savukārt 7.punkts paredz, ka pašvaldība atbilstoši 1., 2., 3. un 4.klases izglītojamo skaitam sadala valsts budžeta līdzekļus attiecīgās pašvaldības teritorijā esošajām izglītības iestādēm 1., 2., 3. un 4.klases izglītojamo ēdināšanai. Ja izglītības iestādē ir neizmantoti valsts budžeta līdzekļi, izglītības iestādes direktors ir tiesīgs tos izlietot citu klašu izglītojamo ēdināšanai.

Noteikumu Nr.1206 regulējums nav attiecināms uz speciālās izglītības iestādēm, kā arī pirmsskolas izglītības iestādēm, līdz ar to neapliecina Domes pilnvaras pieņemt Lēmuma 1.3.apakšpunktā minēto lēmumu.

Arī Tiesībsargs 2017.gada 7.jūlija vēstulē Nr.6-1/1266 un Izglītības ministrija 2017.gada 5.septembra vēstulē Nr.01-10e/3361 ir norādījuši, ka Noteikumi Nr.1206 regulē pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanas finansēšanu un nav attiecināmi uz speciālās izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, izglītojamo ēdināšanas finansēšanu. Līdz ar to arī Lēmuma 1.3.apakšpunkts nav pamatojams ar Noteikumos Nr.1206 ietverto tiesisko regulējumu.

[2.6.] Lēmuma 7.punkts paredz, ka Lēmuma 1.3.apakšpunkts attiecībā uz speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm stājas spēkā 2017.gada 1.februārī. Tā kā Ministrija ir konstatējusi, ka Lēmuma 1.3.apakšpunkts ir prettiesisks, prettiesisks ir arī Lēmuma 7.punkts, kas nosaka Lēmuma 1.3.apakšpunkta spēkā stāšanās kārtību.

[3.] Likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Saskaņā ar 10.panta vienpadsmito daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.

Minētais regulējums nepārprotami attiecināms arī uz pašvaldības domes lēmumu par pašvaldības padotībā esošo speciālās izglītības iestāžu finansēšanu, kam visupirms ir jāatbilst nozari regulējošiem speciālajiem normatīvajiem aktiem.

Satversmes tiesa ir secinājusi: "Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No Satversmes 1.panta izriet vairāki tiesiskas valsts principi, tostarp arī tiesību virsvadības princips, kas valsts pārvaldē tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma principu. No demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību likumam, tas ir, likuma virsvadību un citus tiesiskas valsts principus. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem."2

[3.1.] Tiesību teorijā atzīts, ka katra pilnīga tiesību norma sastāv no tiesiskā sastāva un tiesiskajām sekām. Tiesību normas sastāvdaļas savstarpēji saista vārdi "vajadzēt" vai "varēt". Ja tiesiskā sastāva gadījumā tiesisko seku iestāšanās ir obligāta, tad tā ir imperatīva tiesību norma, tāpēc tiesību piemērotājam nav nekādu iespēju izvairīties no tiesisko seku iestāšanās. Ja tiesību normas piemērotājs var izvēlēties, izmantot iestājušās tiesiskās sekas vai nē, tad tā ir dispozitīva tiesību norma (sal. J.Neimanis. Ievads tiesībās, Rīga, 2004, autora izdevums, 46., 52. lpp.).3

No minētā secināms, ka likumdevējs ir vēlējies noteikt Izglītības likuma 17.panta pirmās daļas 13.punktā pienākumu nodrošināt ēdināšanu pašvaldības padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs kā vispārsaistošu imperatīvu (pienākumus uzliekošu) nosacījumu. Pašvaldības dome nav tiesīga izvēlēties, vai nodrošināt ēdināšanu speciālās izglītības iestādēs vai nē. Savukārt normā ietvertā norāde, ka ēdināšana tiek nodrošināta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, saprotama kā no ēdināšanas nodrošināšanas pienākuma izrietošs nosacījums attiecībā par šī pienākuma īstenošanas kārtību.

Arī Noteikumu Nr.477 6.punkts ir uzskatāms par imperatīvu tiesību normu, jo neparedz atkāpes no noteiktā tiesiskā regulējuma, ka pašvaldības padotībā esošo speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi tiek segti no pašvaldības budžeta finanšu līdzekļiem. Savukārt 7.punkts norāda uz pašvaldības pienākumu izglītojamo ēdināšanu nodrošināt, ievērojot veselīga uztura pamatprincipus.

[3.2.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību. Likuma 8.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā un apjomā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piektās daļas pirmo teikumu Ministrija pārrauga pašvaldību darbību šā likuma ietvaros.

Savukārt Satversmes tiesas likuma 16.panta 5.punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu.

Ievērojot iepriekšminēto un to, ka Lēmums skar konstitucionāla ranga principu ievērošanu pašvaldību darbā, secināms, ka ministram, veicot pašvaldību pārraudzību, ir tiesības ar rīkojumu apturēt tāda domes lēmuma vai to atsevišķu punktu darbību, kas neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

[4.] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 13.punktu, likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otro daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo un vienpadsmito daļu, Noteikumu Nr.477 6.punktu, Lēmuma 1.3.apakšpunkts daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas) noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7.punkts ir atceļami kā nelikumīgi.

Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otro un piekto daļu, 8.panta ceturto daļu, apturēt Lēmuma 1.3.apakšpunkta daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas) noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7.punkta darbību.

Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājam.


1 Ministru kabineta noteikumu projekta "Speciālās izglītības iestāžu, vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtība" anotācija; skatīts 07.08.2017. http://tap.mk.gov.lv/doc/2005/IZMAnot_170810_spizglfk.2333.docx

2 Satversmes tiesas 2009.gada 20.janvāra sprieduma lietā Nr.2008-08-0306 13.punkts.

3 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 10.februāra spriedums Lietā Nr. SKC – 37.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!