Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 12.Saeimas rudens sesijas trešā sēde 2017.gada 21.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 21.septembra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Edgara Mukāna atbrīvošanu no Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata". Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem darba kārtības grozījumiem? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Lindas Dīzenbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem darba kārtības grozījumiem? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Silvijas Salenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem darba kārtības grozījumiem? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pēdējās pāris nedēļas dzirdam diskusiju par šo likumprojektu, kurš paredz izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem.

Argumenti un viedokļi ir dzirdēti dažādi, un tieši tāpēc, ka šie dažādie viedokļi izskanējuši, es uzskatīju par nepieciešamu uzstāties, lai pateiktu savas domas par šo likumprojektu, un arī partijas biedri atbalstīja manas domas.

Vajadzētu virzīt šo likumprojektu tālāk un nodot komisijai apspriešanai, jo tikai apspriešanas gaitā mēs varam izvērtēt visus "par" un "pret".

Tad, kad izskanēja ekspertu viedokļi pie Valsts prezidenta, es ļoti cerēju, ka pretī būs nolikti kādi argumenti, kāpēc šis likumprojekts ir nepieņemams, taču argumentus es nedzirdēju. Jā! Es dzirdēju politiskus lozungus: "Mums vienkārši nepatīk tas, ka šie bērni ir dzimuši nepilsoņu ģimenēs un ka šo nepilsoņu ģimenēs vecāki ir tādi un šitādi!" "Mums vienkārši nepatīk!" – tas ir vienīgais arguments.

Es saprotu, ka politiskie argumenti ir laba lieta, bet tie ir politikai; mēs tomēr domājam par to, kāda Latvijas sabiedrība būs nākotnē. Vecie saukļi, ka krievi pārņems Latviju vai būs pilsoņi, kas nemīlēs Latviju un nodos Latviju, – īstenībā tā ir diezgan veca zupa. Mums vajadzētu domāt par nākotnes Latviju.

Protams, vēl sliktāk ir tad, ja īstu argumentu nav, bet par vienīgo argumentu kalpo šāds aizbildinājums: "Mums ir līgums." Dīvains politisko partiju līgums, saskaņā ar kuru nav vajadzīgi nekādi argumenti attiecībā uz likumprojektu, bet ir tikai bailes pazaudēt krēslus! Es ceru, ka tie, kas šodien no šīs tribīnes runās "pret", minēs arī īstus argumentus, nevis tikai teiks: "Mums viņi nepatīk."

Un vēl es ļoti ceru, ka no šīs tribīnes neskanēs tas, kas dažkārt izskan, kad argumentu nav: tad sāk ķerties klāt tam cilvēkam, kas likumprojektu ir radījis, vai tiem, kuri atbalsta likumprojektu.

Proti, vieglāk ir kaut ko nomelnot un pateikt: "Man viņš nepatīk." Pēc analoģijas tas būtu tāpat, ja šie cilvēki teiktu: "Ziniet, tās izgudrotās jaunās vēža ārstēšanas zāles mēs Latvijas pilsoņiem nedosim tikai tāpēc, ka izgudrotājs un ražotājs mums nav mīlams."

Domāju, ka nebūtu pamatoti, ja 16 procenti Latvijas vēlētāju pārstāvju – 16 procenti! – teiktu, ka viņi ir vienīgie Latvijas patrioti un viņi vienīgie zina, kādai jābūt Latvijai, ka visi pārējie ir ienaidnieki, kuri nesaprot, kādu Latviju viņi grib, un ir Latvijas nodevēji.

Līdakas kungs, kas vakar komisijā minēja, ka šis likumprojekts ir tāds, kas vēl vairāk sašķels sabiedrību, varbūt neievēroja, ka SKDS aptaujā (Dep. S.Āboltiņa: "Kāpēc uzbrukums konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir savs viedoklis?") 75 procenti – 75 procenti! – atbalsta šo likumprojektu. Un, manuprāt, tas liecina, ka Latvijas sabiedrība ir krietni saliedētāka nekā politiķi, kuri pārstāv Latvijas sabiedrību.

Par juridisko argumentāciju likumprojektam. ANO Bērnu tiesību konvencijas 7.pantā skaidri un gaiši rakstīts, ka bērnam kopš piedzimšanas ir tiesības iegūt pilsonību. Ko darām mēs? Latvijas valsts 27 gadus lemj par to, ka mēs gribam atražot okupācijas režīma sekas. 1995.gada likumā rakstīts, ka nepilsonis ir Latvijā dzīvojošs bijušās PSRS pilsonis, kurš nav kādas citas valsts pilsonis. Tātad mēs sakām, ka mums vēl ir bijušās PSRS pilsoņi. Bija plānots, ka šis statuss ir pārejas statuss jeb pagaidu statuss. Vismaz tā 2005.gadā Saeima rakstīja Satversmes tiesai, un es ceru, ka nemeloja. Sakiet, lūdzu, – cik ilgi pārejas statuss vai pagaidu statuss var pastāvēt? Ja mēs šodien turpinām un turpināsim piešķirt nepilsoņa statusu jaundzimušajiem, tad mēs gribam, lai Latvijas valstij šāds statuss būtu arī pēc 70 vai 100 gadiem?

Otrs arguments, kas ir izskanējis, – ka pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem būtu... Es ļoti atvainojos, es varētu vienu minūti?

Sēdes vadītāja. Nē, nav iespējams pēc Kārtības ruļļa. Tātad jūsu runas laiks ir beidzies.

G.Kūtris. Es aicinu kolēģus, balsojot par šo likumprojektu, balsot par bērnu nākotni, nevis par to, ka mums nepatīk viņu vecāki!

Sēdes vadītāja. Paldies, Kūtra kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt prezidenta Vējoņa virzītā likumprojekta nodošanu komisijai, jo šai iniciatīvai tik ļoti spīd cauri politiskā korupcija, ka šodien, kad Latvijas sabiedrība cīnās pret oligarhu un Maskavas slēpto ietekmi, atbalstīt ko tādu, kas, visdrīzāk, ir daļa no tās, es domāju, būtu visai dīvaini. (Dep. I.Zariņš: "Ārstēties neesat mēģinājuši?")

Tas, kādā veidā šis likumprojekts tiek dzīts cauri, arvien vairāk liek domāt, ka pamatā šim likumprojektam ir nevis sabiedrības intereses, kā tiek deklarēts, bet drīzāk darīšana ir vienkārši ar iepriekš apsolītu pakalpojumu apmaiņā pret SASKAŅAS balsīm esošā prezidenta ievēlēšanā.

Tagad par būtību.

Prezidents piedāvā mainīt kārtību, kādā nepilsoņu bērni iegūst Latvijas pilsonību. Kāda tad ir esošā kārtība?

Kad nepilsoņu ģimenē piedzimst bērns, dzimtsarakstu nodaļā vecākam uzdod jautājumu: "Vai gribat, ka jūsu bērns būs Latvijas pilsonis?" Ja viens vecāks pasaka: "Jā," – bērns momentā kļūst par Latvijas pilsoni. Ja gadījumā saka: "Nē," – tad likums dod iespēju pārdomāt. Jāuzraksta tikai iesniegums, un bērns kļūst par Latvijas pilsoni. Ja vecāki tomēr nepārdomā, tad bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem pats var uzrakstīt šādu iesniegumu un kļūt par Latvijas pilsoni. Arī to paredz likums.

Šķiet, visi iespējamie varianti ir nosegti. Pasaki tikai "jā", un tev dod pilsonību. Jau tagad tā ir. Ko te varētu vēl uzlabot?!

Izrādās, prezidentam nepatīk, ka daļa vecāku, kas ir nepilsoņi, tomēr konsekventi saka: "Nē," un 27 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pēc skološanās Latvijas izglītības sistēmā vienalga negrib Latvijas pilsonību nedz sev, nedz saviem bērniem.

Kā šo problēmu risināt?

Nu, risinājumi te varētu būt dažādi: grozīt līdzšinējo integrācijas politiku, mainīt segregēto izglītības sistēmu... Daudzas lietas varētu uzlabot! Bet prezidents ir izdomājis kaut ko citu: vajag ar likumu aizliegt šiem vecākiem teikt "nē". Un viss! Tas problēmu atrisināšot.

Tas nekas, ka satrauktie vecāki zvana uz PMLP un aicina to nepieļaut. Tā stāsta PMLP vadība. Un šos vecākus var saprast: dzīve sarežģīsies, būs grūtāk ar ģimeni ceļot pie radiem NVS. Bet prezidentu jau tas neinteresē! Iedabūšana ar šo likumprojektu Latvijas pilsonībā būtībā pielīdzināma tam, kā agrāk cilvēkus iedabūja kolhozā: no sākuma – brīvprātīgi, tad – piespiedu kārtā un beigās jau automātiski reģistrēja visus, nevienam neko neprasot, – grib vai negrib.

Likumprojekta atbalstītāji teic, ka šādā veidā – faktiski uzspiežot Latvijas pilsonību – tikšot likvidētas okupācijas sekas un saliedēta sabiedrība. Pēc šīs loģikas pietiek tikai reģistrēt visus Latvijas nepilsoņus par pilsoņiem, un okupācijas sekas izzudīs, bet sabiedrība kļūs saliedēta. Nepilsoņu kongress tieši tā arī domā: apsveic Vējoņa sperto pirmo soli un aicina pie nepilsoņu bērniem neapstāties – vajagot iet tālāk. Un ir pilnīgi skaidrs, ka tālāk arī ies.

Šī likumprojekta mērķis acīm redzami ir tikai ielikt kāju durvīs, lai pēc tam šīs durvis varētu plašāk vērt vaļā. Prezidents Vējonis līdz šim ir bijis diezgan aktīvs ar likumdošanas un dažādām citādām iniciatīvām. Viņš aicinājis Saeimu mīkstināt noteikumus termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem, aicinājis vājināt latviešu valodas prasības, aicinājis Latvijā biežāk runāt krieviski. Un tagad viņš aicina automātiski piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem.

Kad pienāks tā diena, kad mūsu prezidents aicinās kaut ko darīt, lai apturētu latviešu jauniešu izstumšanu no darba tirgus, lai likvidētu klaji diskriminējošās rindas latviešu bērnudārzos, lai stiprinātu latviešu valodas pozīcijas medijos, lai pārietu uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā?!

Šis likumprojekts liecina, ka šāda diena, visdrīzāk, nepienāks. Prezidenta un viņa atbalstītāju intereses ir nevis kaut ko mainīt pēc būtības, bet vienkārši legalizēt esošo stāvokli. Divkopienu sabiedrība viņus pilnībā apmierina. Ir rindas latviešu bērnudārzos? Nu, lai iet krievu! Nevar dabūt darbu Rīgā? Lai iemācās krieviski, dabūs! Prezidents acīmredzot nesaskata te problēmu, lai nāktu ar kādām īpašām iniciatīvām.

Sēdes vadītāja. Šnores kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

E.Šnore. Tas, protams, ir ļoti žēl.

Es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis "par" (Aplausi.), viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 38, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, lai frakcijas SASKAŅA vārdā sniegtu ziņojumu par balsošanas motīviem.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Augstā Saeima! Sociāldemokrātiskās partijas SASKAŅA frakcija ir atbalstījusi likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem" šādu apsvērumu dēļ.

Augstākā padome 1995.gadā pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem". Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju – pastāvīgo iedzīvotāju un viņu pēcnācēju – ir piešķirts pagaidu statuss: ar 1995.gada likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" pieņemšanu viņi ir nepilsoņi.

Kā ir atzinušas mūsu tiesas, šis statuss ir pagaidu statuss. Frakcija SASKAŅA uzskata, ka, atzīmējot Latvijas Republikas simtgadi, šim pārejas periodam, kas ilgst jau 26 gadus, būtu jāpieliek punkts.

Ikvienam valstiski domājošam deputātam būtu svēts pienākums atbalstīt iesniegto likumprojektu... likumdošanas iniciatīvu un arī plašāku ideju – izbeigt nepilsoņa statusu nākotnē. Pilsonība nav dāvana, ko valdība vai koalīcija var dalīt pēc saviem ieskatiem un izdevīguma. Pilsonība ir vienlīdzības principa iemiesojums, mūsu laikmeta sasniegums un Eiropas vērtību kodols. Attiecībā uz cilvēka pamattiesībām Latvija kā eiropeiska valsts nedrīkst dalīt cilvēkus pēc kārtām, šķirām, sociālās izcelsmes vai mantiskā stāvokļa.

Kā trāpīgi atzīmēts 2015.gadā veiktajā Eiropas Parlamenta pētījumā par bezvalstnieka statusa novēršanu un izbeigšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, Latvijas nepilsoņus varētu kvalificēt kā otrās šķiras pilsoņus.

Pret likumprojektu izskanējušie viedokļi ir liekulības kalngals. Likumprojekts runā vienīgi par to, ka nepilsoņu tiesības nodot šo statusu saviem bērniem ir izbeidzamas.

Saskaņā ar spēkā esošo Pilsonības likumu šiem bērniem jau ir tiesības uz Latvijas pilsonību. Neredzam nekādus juridiskus šķēršļus likumprojekta tālākai virzīšanai un pieņemšanai. Runas par koalīcijas līgumu, par lojalitāti vai nelojalitāti, par topošajiem draudiem un briesmām ir ne vairāk kā apšaubāmi argumenti koalīcijas partneru priekšvēlēšanu cīņā par vietām pie valsts siles.

Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka tauta atbalsta nepilsoņu bērnu iekļaušanu pilsoņu lokā. Visu rangu eksperti uzskata...

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, jums atvēlētais laiks motivācijas nolasīšanai ir beidzies. Motivācija tiek pievienota Saeimas sēdes stenogrammai.

S.Dolgopolovs. ... uzskata...

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām sēdes darbu.

S.Dolgopolovs. Es atvainojos. Man ir jāpabeidz šis teksts.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Konsulārā reglamenta likums" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valteram Dambem šā gada 21.septembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valtera Dambes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.septembrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Edgara Mukāna atbrīvošanu no Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 19.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Edgara Mukāna atbrīvošanu no Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbrīvot Edgaru Mukānu no Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Edgara Mukāna atbrīvošanu no Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Lindas Dīzenbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 19.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Lindas Dīzenbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Lindu Dīzenbergu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Aicinu neatbalstīt šo tiesneša amata kandidāti. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka tiesnesis ir tas, kurš lemj cilvēku likteņus. Lemj par to, vai cilvēkam sēdēt cietumā vai maksāt 100 tūkstošus, vai arī par to, kas ar viņa bērniem notiks. (Dep. S.Āboltiņa: "Par konkrēto lēmuma projektu runājiet!") Es runāju tieši par šo konkrēto lēmuma projektu (Dep. S.Āboltiņa: "Par konkrēto tiesnesi!") un lūdzu nepārtraukt mani no zāles!

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, ja jūs nerunāsiet par konkrēto lēmuma projektu, jums tiks izslēgts mikrofons! (Starpsaucieni. Dep. V.Kalnozols runā bez mikrofona: "Jūs man traucējat darbu..." Starpsaucieni.)

V.Kalnozols. Tātad pirmais jautājums ir šāds: tiesnesis ir tas, kas lemj. Kāpēc es to saku? Ne jau tāpēc, ka es kaut kāds dīvainais esmu (Smiekli. Starpsaucieni: "Nē! Nē, ko jūs?!"), bet tāpēc, ka... tāpēc, ka arī mūsu godājamā Vaira Vīķe-Freiberga saka: "Latvijai vēl jāstrādā pie tieslietu sistēmas sakārtošanas, kas būtu labākā dāvana valsts simtgadē." Un...

Sēdes vadītāja. Lūdzu runāt par konkrētās kandidātes iecelšanu tiesneša amatā!

V.Kalnozols. Ināras kundze, es sapratu, ka jums ir kaut kāds savs viedoklis. Jums... (Dep. V.Kalnozols runā bez mikrofona.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, atbilstoši Kārtības rullim runājiet par konkrēto lēmuma projektu! Lūdzu, nediskutējiet ar sēdes vadītāju! Runājiet par konkrēto lēmuma projektu!

V.Kalnozols. Lūdzu, nediskutējiet ar mani! Es izsaku savu viedokli, kāpēc nevajadzētu atbalstīt šo tiesneša amata kandidāti. Lūdzu atļaut man izteikt zālē šo viedokli, kāpēc es aicinu neatbalstīt šo tiesnesi, un nepārtraukt mani!

Šobrīd es jau trīs minūtes runāju ar jums, un jūs neļaujat man izpaust savu viedokli. Lūdzu, atļaujiet man izpaust savu viedokli, kāpēc es neatbalstu šo tiesnesi!

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli runājiet, lūdzu, par konkrēto lēmuma projektu!

V.Kalnozols. Jā. Liels lūgums – uzklausīt mani. Un nepārtraukt!

Es jau norādīju jums, ka Vaira Vīķe-Freiberga teica, ka labākā dāvana ir sakārtot šo tiesu sistēmu.

Nākamais. Latvijas Juristu biedrības prezidents Borovkovs uzskata, ka sabiedrība tiesu sistēmai neuzticas tāpēc, ka kopumā ir zudusi ticība taisnīgumam.

Un pēdējais. (Dep. S.Āboltiņa: "Kāds tam sakars ar Lindu Dīzenbergu?") Pie mums, Latvijā, iedzīvotāji vismazāk uzticas tiesai... vismazāk no visām Eiropas Savienības valstīm.

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, jums tiek aizrādīts otrreiz. Lūdzu, runājiet par konkrēto lēmuma projektu, vai arī jums tiks izslēgts mikrofons!

V.Kalnozols. Paskatieties viņas CV!

Sakārtojiet šo sistēmu, lai labākie juristi vēlētos kļūt par tiesnešiem, nevis tie, kas kaut kur... nezin kur... nevar atrast darbu! Es aicinu...

Sēdes vadītāja. Tātad jums tiek atņemts vārds. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Valdim Kalnozolam!

Debates slēdzu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Vai ir kas piebilstams par konkrēto lēmuma projektu? Tātad nekas piebilstams nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Lindas Dīzenbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Silvijas Salenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 19.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Silvijas Salenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Silviju Salenieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu, kurš paredz, ka par tiesnesi kļūtu tiesneša palīdze, bijusī tiesas sekretāre. Un aicinu sakārtot mūsu tiesu sistēmu, lai labākie juristi ietu strādāt par tiesnešiem.

Es jums nolasīšu to, ko Vaira Vīķe-Freiberga ir teikusi (Dep. S.Āboltiņa: "Vai viņa kaut ko teica par Silviju Salenieci?"): "Latvijai vēl jāstrādā pie tieslietu sistēmas sakārtošanas, kas būtu labākā dāvana valsts simtgadē." Tā uzskata bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga! Viņa...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par konkrēto lēmuma projektu – "Par Silvijas Salenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"!

V.Kalnozols. ...rūpīgi vērtē tiesnešu, prokuroru kvalifikāciju ik pa desmit gadiem. Intervijā atzina tieslietu sistēmu...

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, man jums ir jāaizrāda vēlreiz: runājiet par konkrēto lēmuma projektu "Par Silvijas Salenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". (Dep. V.Kalnozols vienlaikus turpina runāt.)

Tā kā jūs neievērojat Saeimas kārtības rulli, jums tiek atņemts vārds.

Debates slēdzu.

Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Kalnozolam! (Dep. V.Kalnozols turpina runāt bez mikrofona.)

Debates ir slēgtas. Kalnozola kungs, lūdzu, ieņemiet vietu zālē! (Dep. V.Kalnozols turpina runāt bez mikrofona.) (Starpsaucieni: "Skaļāk! Mēs nedzirdam!")

Kalnozola kungs, lūdzu, ieņemiet vietu Saeimas Sēžu zālē! Debates ir slēgtas, un aicinu turpināt Saeimas sēdi.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par konkrēto lēmuma projektu? Tātad nekas piebilstams nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Silvijas Salenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

A.Jakimovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" otrajam lasījumam Juridiskā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir tehnisks priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir tehnisks priekšlikums, kuru komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Daudze. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" izskatīt Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Otrais, galīgais, lasījums.

Atbildīgā komisija ir sagatavojusi vienu būtībā redakcionālu priekšlikumu un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likuma "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" otrreizēja caurlūkošana.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns...

Tātad komisijas vārdā – deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus šim otrreizējai caurlūkošanai nodotajam likumam.

1. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pašas izstrādātais priekšlikums, kurā tiek pārskatīts termiņš, kādā akcionārs var prasīt akciju atpirkšanu. Tas nozīmē, ka līdzšinējais piedāvātais termiņš – trīs gadi – tiek aizstāts ar daudz īsāku termiņu – 18 mēneši.

Par šo likumu komisija jau vairākās sēdēs pirms tam bija diskutējusi un vēl vienreiz kopā arī ar ekspertiem šis likums tika izskatīts. Komisija uzskatīja, ka ir būtiski šo normu saglabāt likumā. Pirmām kārtām – kā preventīvu normu, kas negodprātīgiem akcionāriem liek pildīt savus akcionāra pienākumus tajā brīdī, kad viņi ir ieguvuši akciju vairākumu. Būtībā mēs runājam par tiem gadījumiem, kad akcionārs pats ir slēpies kā vairākuma akcionārs ilgāku laika posmu. Kad tiek pierādīts, ka viņš ir patiesais labuma guvējs, viņam tiek uzlikts par pienākumu šīs akcijas atpirkt. Un, ja šis pienākums netiek pildīts, šī norma vēlreiz pastiprina nosacījumus tādā situācijā, kad akcionārs mēģina izvairīties no saviem likumā noteiktajiem pienākumiem.

Es lūdzu atbalstīt šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Intam Dālderim.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis konkrētais priekšlikums likumā, kurā tika ieviesta jauna norma, respektīvi, 74.¹ pants, faktiski tikai nedaudz maina to problēmu, uz kuru norādīja Valsts prezidents, šo likumu Saeimai atdodams otrreizējai caurlūkošanai.

Jo, kā mēs zinām, normālas, mūsdienīgas ekonomikas attīstības un arī funkcionēšanas pamatā ir normāla, mūsdienīga fondu birža ar atbilstošu tiesisko regulējumu. Un viens no tiesiskā regulējuma pamatiem ir samērīguma princips. Šinī gadījumā tās ir samērīgas tiesības gan mazākuma akcionāram, gan arī... Tas ir ļoti būtiski un ļoti svarīgi, ka mēs nepārkāpjam arī vairākuma akcionāra tiesības.

Šajā gadījumā gan Valsts prezidents, gan Tieslietu ministrija, gan Finanšu ministrija, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka šis princips ar šo normu tiek pārkāpts.

Komisijas sēdē es rosināju, lai mēs izveidotu komisijas priekšlikumu, ar kuru mēs tomēr šo pantu izslēgtu no šī likuma. Jo, kā redzam, visi eksperti viennozīmīgi norāda uz to, ka tas būs fondu tirgus attīstību neveicinošs pasākums. Un, man liekas, mums visiem ir pilnīgi skaidrs – ja jūs esat akcionārs, jūs pie šāda regulējuma sāksiet domāt, vai iet biržā un emitēt sava uzņēmuma akcijas vai ne, tad, pilnīgi skaidrs, jūs teiksiet: "Nē! Es meklēšu citus veidus, kā piesaistīt papildu kapitālu savam uzņēmumam!"

Tādēļ es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, arī šo likumu... vēlreiz tāpat mums būs pie tā jāatgriežas... un arī šo likumu kopumā neatbalstīt un vēlreiz par to pārdomāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Mūsu frakcija balsos "pret".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Sudraba. Jā. Komisijas vārdā es vēl īsi pateikšu to argumentāciju, kas komisijas sēdē izskanēja, šo normu apspriežot.

Tātad vēlreiz atkārtoju: mēs pirmām kārtām runājām par preventīvām normām, par gadījumiem, kuros akcionārs apzināti izvairās no savu pienākumu pildīšanas. Nevienu brīdi, kamēr akcionārs strādā kā akcionārs ar mērķi gūt peļņu, godprātīgi atklājis savu patieso situāciju, šādas normas pat nav vajadzīgs pielietot, jo viņš vēlas uzņēmumu vadīt un uzņēmumā darboties.

Bet šī ir Latvijas specifiskā situācija gadījumos, kādi pirms tam jau ir bijuši praksē, piemēram, akcionārs ilgstoši slēpjas un faktiski ir vairākuma akcionārs, realizē šīs vairākuma akcionāra tiesības slēptā veidā. Kad kļūst zināms, ka akciju sabiedrībā faktiski ir noteicošais stāvoklis kādai grupai vai vienam cilvēkam, tad – dzīvē izveidojas tāda realitāte! – visi pārējie akcionāri apzinās, ka viņi vairs nekādā veidā nevar ietekmēt lēmumu pieņemšanu šajā akciju sabiedrībā. Tajā brīdī šo akciju cena vairs neko nenozīmē. Šīs akcijas nav iespējams pārdot ne tuvu par to cenu, kas šīm akcijām bija varbūt pirms stundas vai pirms dienas, kad nebija zināms, ka īstenībā akciju sabiedrībā slēptā veidā darbojas vairākuma akcionārs. Tātad šādā situācijā negodīgā veidā tiek izmantotas vairākuma tiesības. Mazākumam tajā brīdī vairs nav iespējas savas akcijas realizēt par... ne tuvu ne par tirgus cenu, ne par kādu bilances cenu. Jo – kurš gan vēlēsies iegūt akcijas, ar kurām tu vairs nevari nekādā veidā ietekmēt lēmumu pieņemšanu konkrētajā akciju sabiedrībā?!

Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, tāpēc ka šis priekšlikums aizsargā mazākuma akcionārus no vairākuma akcionāru negodprātīgas rīcības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 20, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Sudraba. Nākamie divi priekšlikumi arī ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi, kuri tehniski sakārto likuma spēkā stāšanos. Jo līdzšinējais noteikums, ka šī norma stājas spēkā 1.augustā, loģiski un hronoloģiski neatbilst, tāpēc 2.priekšlikums nosaka, ka šis likums stājas spēkā... šī norma stājas spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.

Lūdzu atbalstīt 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu? Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 20, atturas – nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

I.Sudraba. Un arī 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanos, proti, tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 19, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Sudraba. Lūdzu atbalstīt likumu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" pēc otrreizējas caurlūkošanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 20, atturas – 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Pirmo grozījumu Saprašanās memorandā starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3875. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam.

Saņēmām divus tehniska rakstura priekšlikumus no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra. Aicinu kolēģus atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 2.priekšlikums arī ir no parlamentārā sekretāra. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Pirmo grozījumu Saprašanās memorandā starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3876.

Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts būtībā tādēļ, lai nodrošinātu divus uzdevumus.

Pirmais uzdevums ir saistīts ar to, ka Saeima otrajā lasījumā jau ir atbalstījusi likumprojektu "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums". Proti, ir runa par administratīvajiem pārkāpumiem. Ja šajā procesā ir pieļauti no valsts pārvaldes puses kādi pārkāpumi un personai radīts kaitējums, tad to atlīdzinās pēc jaunā likuma, nevis pēc Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma. Proti, šīs normas ir jāizņem ārā no šī likuma, jo to regulēs jauns likums.

Savukārt otrs uzdevums ir saistīts ar to, ka jau šogad valsts budžeta programma Finanšu ministrijai... valsts budžetā vairs nepastāv tāda speciālā programma – fiziskajām un juridiskajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Proti, līdzšinējā kārtība bija tāda: tad, kad iestāde bija nodarījusi kādam cilvēkam kaitējumu un tai tas bija jāatlīdzina šim cilvēkam, iestāde vērsās pie Finanšu ministrijas, un Finanšu ministrija no šīs budžeta programmas izmaksāja attiecīgo summu. Lēma par to arī valdība. Tagad tas atlīdzinājums būs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, kura būs radījusi kaitējumu, ar savu argumentāciju vērsīsies pie Finanšu ministrijas, un finanšu ministrs lems par šī kaitējuma atlīdzināšanu. Proti, tā procedūra izskatās nedaudz vieglāka. Vienlaikus arī valsts pārvaldes iestādes gadījumos, kad zaudējums ir jāatlīdzina cilvēkam, vairāk domās, vai amatpersona tiešām ir darbojusies saprātīgi vai nav.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 5.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".

Likumprojekts izstrādāts, lai vienkāršotu izmeklēšanu kriminālprocesā, nodrošinātu likuma pārkāpuma smagumam samērīgu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, kā arī lai pārskatītu kriminālprocesa apturēšanas un izbeigšanas nosacījumus.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā atzinumus, kas tika izdarīti pēc pētījuma, kuru veica Valsts policija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un kura mērķis bija meklēt iespēju vienkāršot kriminālprocesu. Kaut gan likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka vairākās valstīs izmeklēšanas materiāli var būt līdz pat astoņām lapaspusēm, tad ar šo projektu, protams, tik mazus kriminālprocesa materiālus mēs nevarēsim nodrošināt, taču ir piedāvāts veikt vairākus grozījumus, kas var vienkāršot kriminālprocesu.

Likumprojekta mērķis ir panākt, lai būtu mazāk procesuālo dokumentu. Ir paredzēts, ka ar vienu dokumentu būs iespējams aizstāt vairākus patlaban izmantojamos dokumentus. Ir paredzēts efektīvāk fiksēt izmeklēšanas darbību. Ir paredzēts apvienot divus vienkāršus kriminālprocesus, kas patlaban ir paredzēti Kriminālprocesa likumā. Proti, tagad mums ir saīsinātais process un kriminālprocesu ir iespējams veikt neatliekamības kārtībā. Turpmāk būs viens kriminālprocess, kas paredz, ka gadījumos, ja ir izdarīts mazāk smags noziegums, kriminālpārkāpums vai, teiksim, nodarījums, kuram nav liela smaguma, pirmstiesas procesu būs iespējams pabeigt mēneša laikā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Judins. 5.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Jūras kodeksā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Jūras kodeksā, likumprojekts Nr.937/Lp12.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Īsi iepazīstināšu ar to, kas šajā likumprojektā ir.

Pirmām kārtām Jūras kodekss nosaka valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" pienākumus attiecībā uz bīstamiem kuģu vrakiem, kas apdraud kuģošanas drošību.

Jūras kodekss paredz arī to, ka kuģa kapteinis uzrauga, lai jūrnieki uz kuģa tiktu nodrošināti ar atbilstošas kvalitātes un daudzuma pārtiku un dzeramo ūdeni. Šobrīd šāds pienākums nav noteikts. Līdz ar šiem grozījumiem tas tiek precizēts.

Tāpat tiek noteiktas prasības par jūrnieku darba un atpūtas laika uzskaiti. Praksē ir konstatēts, ka grūti šīs prasības piemērot jūrniekiem, kuri Latvijas ūdeņos strādā uz kuģiem tikai piekrastes ūdeņos, iekšējos ūdeņos vai ostu ūdeņos. Šiem jūrniekiem galvenokārt Darba likums regulē šos nosacījumus. Līdz ar to kopējās prasības tiek mīkstinātas.

Grozījumi paredz arī pienākumu kuģa īpašniekam civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā ietvert apdrošināšanu pamestu jūrnieku repatriācijai. Un ir arī citi redakcionāli precizējumi.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un sagatavoja pirmajam lasījumam. Komisijas vārdā es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Jūras kodeksā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 5.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (Nr.938/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un sagatavoja pirmajam lasījumam.

Likumprojekta anotācijā ir teikts: "Projekta mērķis ir sakārtot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu finansēšanu fotoradaru ieviešanas jomā, kā arī nodrošināt taupīgāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, deleģējot jaunu valsts pārvaldes uzdevumu privātpersonai, kas to var veikt efektīvāk."

Projekts paredz papildinājumus Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ pantā "Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli". Proti, tas paredz, ka Valsts policija var slēgt deleģēšanas līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju par atsevišķu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto darbību veikšanu, kas saistītas ar uzlikto naudas sodu izpildi (piemēram, ar protokola–lēmuma izpildi saistīto dokumentu nosūtīšanu personai, kurai piemērots administratīvais sods).

Ar šiem grozījumiem tātad šī sistēma tiks sakārtota un darbosies efektīvāk.

Komisijā izskatījām šo likumprojektu. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 26.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.septembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Sākām šīsdienas sēdi, runājot arī par nacionālo drošību, kā daži kolēģi uzsvēra. Es vēlos šo tēmu turpināt.

Proti, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma grozījumi ļautu aizsardzības nozarei veikt "[..] nacionālajām drošības interesēm būtisku un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ārējos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei kritiski nepieciešamu militāras nozīmes preču iegādes Latvijā, tādā veidā mazinot to piegāžu drošības riskus."

Likumprojekts paredz, ka šis izņēmums tiks attiecināts tikai uz militāras nozīmes precēm saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā noteikto un tā piemērošanai būs nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

Ar šo likumprojektu, kolēģi, tāpat tiek paredzēts izdarīt vairākus precizējumus atbilstoši Publisko iepirkumu likumā ietvertajiem jauninājumiem vai iepriekšējiem grozījumiem.

Komisijā esam izskatījuši šo likumprojektu, un aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi! Ja jums ir kāds labs priekšlikums, kā uzlabot Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, aicinām priekšlikumus iesniegt līdz šī gada 5.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz izslēgt 36.panta otro daļu. 36.panta otrajā daļā bija teikts, ka, pārsniedzot laimestus, kuru vērtība ir 1000 eiro vai lielāka, ir jāpieraksta klienta identifikācijas dati.

Sakarā ar to, ka tagad stājusies spēkā direktīva par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, un šajā direktīvā minētā summa ir 2000 eiro, mums ir jāpieskaņojas, un turpmāk šīs summas tiks attiecīgi mainītas arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Pārejas noteikumi paredz, ka attiecībā uz tiem darījumiem, kas ir veikti līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā iepriekšējā summa – 1000 eiro.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 3.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, Saeimas deputāti! Runa ir par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumiem. Likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu bandītu finansēšanai un naudas atmazgāšanai.

Spēkā esošajos normatīvajos aktos pastāv vienota uzraudzība maksājumu pakalpojumu sniegšanas un elektroniskās naudas emisijas jomā, bet nepastāv vienota uzraudzība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Finanšu iestādes uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, bet valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" darbības uzraudzību veic Satiksmes ministrija.

2011.gadā Latvijas lietas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā izvērtēja starptautiska ekspertu grupa un ieteica Latvijas atbildīgajām iestādēm apsvērt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" sniegto naudas un vērtību pārveduma pakalpojumu pārraudzību nodot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzītajām iestādēm. Ar šo likumprojektu, kā arī ar likumprojektu Nr.952/Lp12, kurš tagad ir apritē un tiek skatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, šī rekomendācija tiks ievērota un īstenota.

Šī gada novembrī minētā ekspertu grupa atkārtoti apmeklēs Latviju, lai izvērtētu, cik lielā mērā ir novērstas inspekcijas iepriekš norādītās nepilnības. Tāpēc Latvijai ir svarīgi laikus īstenot šos norādījumus.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā, un komisijas vārdā es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Pimenovs. Komisija lūdz priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 27.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.septembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3519.

Konvencijas mērķis ir to personu aizsardzība, kuras veselības traucējumu vai citu šīs personas ierobežojošu faktoru dēļ vairs nevar pilnvērtīgi aizsargāt savas intereses. Konvencija uzsver starptautisko sadarbību, jo tā ietver arī personu aizsardzību citās valstīs gadījumos, kad šīs personas vairs nespēj aizsargāt savas intereses savu spēju pasliktināšanās vai to nepietiekamības gadījumos. Konvencija ir attiecināma uz jebkuru personu, kura sasniegusi 18 gadu vecumu.

Konvenciju parakstījušas 13 Eiropas Savienības valstis, kā arī Šveice un Monako, un jau ratificējušas septiņas Eiropas Savienības valstis.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja pirms pirmā lasījuma un atbalstīja.

Aicinu kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par 2014.gada Protokolu, kas papildina Starptautiskās darba organizācijas 1930.gada Piespiedu darba konvenciju", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3481.

Šis protokols atzīst, ka piespiedu darba aizliegums ir daļa no pamattiesībām un ka piespiedu darbs pārkāpj cilvēka tiesības, noniecina cilvēka godu un veicina nabadzību, kā arī neļauj veikt cienīgu darbu visiem.

Protokols paredz vairākus preventīvus un aizsargājošus pasākumus (piemēram, informēt sabiedrību par piespiedu darbu, nodrošināt darba tiesisko attiecību regulējuma attiecināšanu uz visiem darbiniekiem un atbalstīt nepieciešamās pārbaudes).

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Aicinu Saeimu to atbalstīt šodien.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par 2014.gada Protokolu, kas papildina Starptautiskās darba organizācijas 1930.gada Piespiedu darba konvenciju" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Protokolu Nr.15, ar ko tiek grozīta Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3579.

Protokola galīgais mērķis ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas reforma. Latvijas iedzīvotājiem tas sniegs papildu garantijas, ka nākotnē viņu sūdzības tiesā tiks izskatītas ātrāk un efektīvāk (tagad tie būs četri mēneši iepriekšējo sešu mēnešu vietā). Mainīts tiek arī tiesnešu maksimālā vecuma slieksnis.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma un atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt šodien.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Protokolu Nr.15, ar ko tiek grozīta Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3866, un tie ir grozījumi Militārā dienesta likumā otrajā lasījumā, kurus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi savā 12.septembra sēdē.

Pirmie trīs kolēģa Jura Vectirāna iesniegtie priekšlikumi ir atsaukti.

Sēdes vadītāja. Tātad 1., 2. un 3.priekšlikums ir atsaukti, tomēr debates par šiem priekšlikumiem ir iespējamas.

Uzsākam debates par 1.priekšlikumu.

Vārds deputātam Jurim Vectirānam.

J.Vectirāns (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jau aprīlī mēs sākām izskatīt daudzus jautājumus, kas palīdzēs sakārtot likumdošanu militārajā jomā. Aprīlī mēs pieņēmām grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Tur bija runa par aktīvo dienestu, un ir skaidri un gaiši pateikts, kas ir aktīvais dienests. Arī šajā likumā, kurā pārsvarā tieši ir šis jautājums par aktīvo dienestu – profesionālais dienests, aktīvais dienests, kas tas tāds ir... Un, lai nesarežģītu karavīriem dienesta... piemērošanas formulējumus, es piedāvāju izdarīt grozījumus. Tomēr komisijā acīmredzot laika bija par maz un par maz mēs bijām diskutējuši par šo jautājumu un nepanācām kopēju viedokli. Mans viedoklis netika atbalstīts, tika atbalstīts Aizsardzības ministrijas viedoklis.

Runājot ar aizsardzības ministru un ministrijas darbiniekiem, mēs nonācām pie secinājuma, ka šie priekšlikumi jāvirza tālāk, bet daudz plašākā spektrā, lai tie aptvertu visus likumus, kuros ir šī terminoloģija. Tāpēc es atsaucu savus priekšlikumus, un to mans kolēģis Veiko Spolītis jau teica.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 1., 2. un 3.priekšlikums, kā teica priekšlikumu iesniedzējs un komisijas ziņotājs, ir atsaukti.

V.Spolītis. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 9. – deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 10. – aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 11. – aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 12. – aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 13. – aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Vectirānam.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir ļoti svarīgs formulējums. Un tas ir: "Kārtējo dienesta pakāpi karavīram var piešķirt pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē par kaujas un citiem nopelniem..."

Sēdes vadītāja. Vectirāna kungs, mums darba kārtībā ir 14. – Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums.

J.Vectirāns. Paldies. Atvainojos!

Sēdes vadītāja. Tātad vai kāds no deputātiem vēlas debatēt par 14.priekšlikumu? Nevēlas. Debates slēdzam.

Tātad ir priekšlikums šo, 14., priekšlikumu atbalstīt. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Jā! 15. ... Atvainojos!

Sēdes vadītāja. 15.priekšlikums.

V.Spolītis. Jā. 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 16. – kolēģa Jura Vectirāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Vectirānam.

J.Vectirāns (ZZS).

Kolēģi! Jūs jau dzirdējāt manu ievadu 16.priekšlikumam.

Lietas būtība ir ļoti vienkārša. Es uzskatu, ka attiecībā uz karavīru, kuru iesaka apbalvot, paātrinātā kārtībā piešķirot pakāpi par kaujas nopelniem un citiem izciliem nopelniem, nav vajadzības piemērot šo secību jeb kārtību, jo viņš jau ir pelnījis to. Ko tas nozīmē? Ja šādā gadījumā saka: "Nē! Paskatīsimies, vai viņš atbilst tai noteiktajai kārtībai, kādā to pakāpi piešķir!" – tad, es uzskatu, tas nav pareizi. Pakāpe jāpiešķir, pamatojoties uz to, ko viņš ir veicis, – par viņa izcilo veikumu. Un te nevar būt noteikta kaut kāda secība. Jo, esot jau pašreizējā amatā, viņš šo kārtību ir izpildījis, viņš jau ir pieņemts dienestā atbilstošā kārtībā – tā, kā tas pienākas karavīram gan instruktoru sastāvā, gan arī virsnieku sastāvā. Un, ja ir kaujas nopelni, tur nevar būt kaut kādas birokrātiskas prasības attiecībā uz viņiem.

Arī 69.pantā ir skaidri un gaiši pateikts: par kaujas un citiem izciliem nopelniem. Un viss! Nekādu jautājumu par 33.panta piemērošanu nav. Piemēram, angļu valodas zināšanas... Viņam jau to pārbaudījuši ir, tas nav vajadzīgs.

Paldies. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

V.Spolītis. Nē! Diemžēl komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tātad ir par šo priekšlikumu jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Vectirāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 40, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Spolītis. 17. – aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 18. – kolēģa Jura Vectirāna priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Spolītis. 19. – aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. 22. – aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Un visbeidzot 23. – kolēģa Edvīna Šnores priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Spolītis. Līdz ar to 34. ...

Sēdes vadītāja. 24. ...

V.Spolītis. 24. – aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Un visbeidzot 25. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Spolītis. Esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā lasījumā, un lūdzu atbalstīt to kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Spolītis. Priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam lūdzam dot trīs nedēļas – šā gada 12.oktobri...

Sēdes vadītāja. 12.oktobri?

V.Spolītis. 12.oktobri. Jā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.oktobrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, labdien! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā".

Kopumā ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. – Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. – Ministru prezidenta biedra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. – Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. – Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums par likuma stāšanos spēkā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus deviņus priekšlikumus, un komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi, komisija lēmusi, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs gana īss – piecas dienas, tātad līdz 26.septembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.septembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Darba likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Likumprojekts tiek virzīts, realizējot Latvijā administratīvo sodu decentralizācijas procesu. Grozījumi Darba likumā paredz papildināt likumu ar nodaļu par administratīvo atbildību darba tiesisko attiecību jomā un kompetenci soda piemērošanā, kas paredz soda veidus par darba līgumu nenoslēgšanu rakstveidā, par valsts noteiktās minimālās mēnešalgas nenodrošināšanu, par attiekšanos no sarunām par darba koplīguma slēgšanu, par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu darba tiesisko attiecību jomā un citiem administratīviem pārkāpumiem. Likumprojekts paredz kompetenci soda piemērošanā, un administratīvo procesu par šiem pārkāpumiem veiks Valsts darba inspekcija.

Priekšlikumus šim likumprojektam ir iesniegusi un diskusijas paredz turpināt arī Latvijas Darba devēju konfederācija, lai normatīvajos aktos iekļautu nelegālās nodarbinātības definīciju.

Piedāvāju projektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Darba likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

M.Šics. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Arī šis likumprojekts paredz administratīvo sodu noteikšanu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Likumprojekts tiek papildināts ar nodaļu par administratīvo atbildību sociālo pakalpojumu jomā un kompetenci soda piemērošanā gan par pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu, gan par to nereģistrētu sniegšanu. Un kā atbildīgā par administratīvo pārkāpumu procesu tiek noteikta Labklājības ministrija.

Likumprojekts ir saskaņots ar Tieslietu ministriju un paredz vienīgi šo grozījumu.

Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

M.Šics. Arī šim likumprojektam komisijas vārdā lūdzu noteikt termiņu – 3.novembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šics.

M.Šics (LRA).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar administratīvo sodu decentralizāciju un šo normu iestrādi speciālajos likumos, un tas paredz administratīvās atbildības noteikšanu par epidemioloģiskās drošības normu pārkāpumiem, kā arī noteic kompetenci sodu piemērošanā. Ir paredzēts, ka šos sodus uzliks Veselības inspekcija.

Lūdzam pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

M.Šics. Arī šim likumprojektam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam komisijas vārdā lūdzu noteikt 3.novembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.novembrim.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" (Nr.1025/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā", kas paredzēts, lai regulētu jautājumus, kuri saistīti ar sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu finansēšanu. Likumprojekts paredz, ka pasažieru pārvadātājs, kas veic pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu pamata, var vienoties ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju par likumisko nokavējuma procentu nepiemērošanu.

Līdzīgu likumprojektu jau bija sagatavojis un iesniedzis Ministru kabinets, bet šī gada 21.jūlijā Saeimā tas tika noraidīts.

Šis likumprojekts ir sagatavots komisijā, pamatojoties uz iepriekš sagatavoto Ministru kabineta likumprojektu, un paredz... nevis obligāti, tā teikt, šīs nokavējuma naudas norakstīšanu, bet iespēju vienoties un nemaksāt šo kavējuma naudu.

Jā, komisijā šis likumprojekts tika sagatavots un atbalstīts pirmajam lasījumam. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Āboltiņa, Brigmanis, Zariņš un Cilinskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: "Viens no labākajiem šodienas priekšlikumiem!")

Tātad, ja būs nepieciešams, Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Viss nav tik viennozīmīgi ar šo likumprojektu.

Kā jūs atceraties, pirms kāda laika tas jau bija šeit, Saeimā. Tas bija Satiksmes ministrijas sagatavots, un mēs visi to draudzīgi noraidījām, jo tas bija reāls absurds.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir mēģinājusi labot šo situāciju. Jautājums – vai tas mums ir līdz galam izdevies? Kur ir problēmas? Es pastāstīšu. Tātad, ja mēs skatāmies no valsts budžeta viedokļa, tad šis ir loģisks risinājums, jo – kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka var rasties tāda situācija, ka "Pasažieru vilciens", kurš veic dotētus pārvadājumus, par kuriem tam maksā valsts, var nesaņemt naudu, un tas nozīmē, ka tas nevarēs norēķināties ar "Latvijas dzelzceļu", ar infrastruktūras turētāju, par pakalpojumu izmantošanu. Tātad, ja tas to nevar izpildīt, tad tam ir jāmaksā soda nauda. Un sanāk beigās tā, ka valsts pati sev sit pa savu kabatu. Un, lai šo situāciju izmainītu, mēs kaut kā mēģinām to risināt caur likumdošanu. Tātad valsts neizdarību mēģinām labot ar likumdošanu.

Kā es jau minēju, no budžeta viedokļa tas ir it kā loģisks risinājums. Bet problēmas var parādīties, ja mēs skatāmies no tirgus viedokļa, jo šī pēc būtības ir tirgus kropļošana – situācija, kad mēs ar likumu piedāvājam vienam dzelzceļa infrastruktūras lietotājam noteikt atšķirīgus nosacījumus, nekā tas ir citiem infrastruktūras lietotājiem. Un šeit var būt risks, ka tie citi infrastruktūras lietotāji nāks un teiks: "Pagaidiet! Jūs tagad kropļojat konkurenci! Jūs piedāvājat ar likumu noteikt kādam atšķirīgus nosacījumus!"

Un tad mēs varam nonākt situācijā, ka šādi nosacījumi mums būs jāpiedāvā visiem. Ir vairāki riski, kas var parādīties. Viens, ko es jau minēju, – ka var tiešām rasties lavīnveida efekts: mēs vai nu varam nonākt pie tā, ka tiks apstrīdēts šīs likumprojekts, šīs likuma normas un būs lūgums tās mainīt, vai arī tās būs jāpiemēro visiem. Un kāds vēl risks šeit parādās? Parādās tāds risks: ja šāda norma tiks pieņemta, principā mēs ar to pateiksim, ka valsts var nepildīt savas saistības, pieņemsim, pret "Pasažieru vilcienu", var šo naudu nemaksāt, jo tik un tā "Pasažieru vilciens" tālāk varēs nemaksāt.

Bet, kolēģi, ko tas nozīmēs? Tas nozīmēs, ka infrastruktūra, dzelzceļš, nevar segt savus izdevumus, un rezultātā var ciest visa tranzīta nozare. Mēs varam pakļaut nopietnām problēmām veselu tranzīta nozari – nozīmīgu tautsaimniecības daļu.

Tāpēc, kolēģi, būtu vērts padomāt par to visu, un, ja mēs pirmajā lasījumā atbalstīsim, vajadzētu piesaistīt ne tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju ar tās kompetenci, bet piesaistīt arī nozares pārstāvjus – tos, kas šo nozari redz plašāk un sistēmiskāk un zina šo problēmu dziļāk nekā mēs. Pretējā gadījumā, izmantojot latviešu tautas teicienu, mēs varam iebraukt auzās.

Tā ka aicinu, kolēģi, būt atbildīgiem un šādu situāciju nepieļaut.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Zariņa kungs jau lielā mērā izstāstīja to diskusiju, kas mums komisijā bija. Jāteic, ka atšķirībā no iepriekšējā likumprojekta šis likumprojekts nenosaka to, ka automātiski tiek dzēsti šie procenti, bet paredz iespēju vienoties.

Situācija ir tāda, ka gan "Pasažieru vilciens", gan "Latvijas dzelzceļš", kas ir infrastruktūras turētājs, ir Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības. Principā Satiksmes ministrija kā kapitāla daļu turētāja var vienoties arī tāpat, bez šī likuma. Tā ka šis likumprojekts lielā mērā ir deklaratīvs, lai zināmā mērā atbildību no Satiksmes ministrijas pārnestu uz likumdevēju un tādējādi paredzētu iespēju, kas jau tāpat pēc būtības paredzēta Komerclikumā.

Kas attiecas uz finanšu apsvērumiem, tad tiešām tā ir zināma problēma, jo infrastruktūras maksa visiem tiek aprēķināta vienādi. Infrastruktūras maksa sedz tos izdevumus, kas ir saistīti ar sliežu ceļu uzturēšanu, pārbrauktuvēm, pārējām lietām, kuras ir jānodrošina visiem, kas pārvietojas pa dzelzceļu, tajā skaitā pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā kravu pārvadājumiem. Un, ja viens spēlētājs šo maksu nemaksā, tas nozīmē, ka citiem var sanākt maksāt vairāk. Vai arī, ja "Latvijas dzelzceļš" šo naudu no "Pasažieru vilciena" nesaņem laikus vai, teiksim, saņem ar pusgada nobīdi, var veidoties situācija, ka "Latvijas dzelzceļam" šī nauda ir jāaizņemas, un tādējādi atkal ir procenti, un tā tālāk. Un "Latvijas dzelzceļam" rodas zaudējumi, kas tiek vienmērīgi sadalīti uz visiem.

Līdz ar to jautājums, protams, ir diskutabls. Šinī gadījumā likums nenosaka to, ka automātiski būtu kaut kādā veidā šī infrastruktūras maksa jāatlaiž, tomēr likums šādu iespēju paredz.

Es domāju, ka mēs vēl uz turpmākajiem lasījumiem varam šo likumprojektu precizēt un papildināt, un vajadzētu darīt visu, lai neatstātu iespaidu uz pārējiem, uz privātajiem kravu pārvadātājiem, un šo slogu nepārliktu uz viņiem tāpēc, ka valsts nesamaksā pilnu infrastruktūras maksas daļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas komisijas vārdā ko piebilst?

A.Matīss. Nē. Komisija sagatavoja šo likumprojektu. Un aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 26.oktobrim. Tātad pietiekami ilgs laiks, lai varētu izdiskutēt šos jautājumus detalizēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.oktobrim.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Sudrabas, Kūtra, Meijas, Šimfas un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim "Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Sudraba, Meija, Kūtris, Platpers un Balodis iesnieguši jautājumu "Par valsts piešķirtās dotācijas finansējuma apmēru viena izglītojamā ēdināšanai, kāds tiek novirzīts pārtikas produktu iegādei", ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Andrejs Klementjevs, Šimfa, Šics, Urbanovičs un Morozovs iesnieguši jautājumu "Par demogrāfijas uzlabošanu un dzimstības veicināšanu", ko nododam labklājības ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Cienījamie un godātie deputāti! Aicinu jūs pēc piecām minūtēm pulcēties Saeimas Sarkanajā zālē, lai dibinātu deputātu grupu "Parlamentārieši līdz 40 gadu vecumam". Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti! Pulksten 11.30 komisijas telpās turpinām izskatīt grozījumus likumā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Cienījamie Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, aicinu jūs uz īsu apspriedīti Dzeltenajā zālē tūlīt pēc Saeimas sēdes!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš, Inesis Boķis, Valters Dambe, Artuss Kaimiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis un Vladimirs Nikonovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem