Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumi Nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2017., Nr. 183 (6010) https://www.vestnesis.lv/op/2017/183.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 546

Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi

Vēl šajā numurā

14.09.2017., Nr. 183 (6010)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 545

Pieņemts: 12.09.2017.

Stājas spēkā: 15.09.2017.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2017/183.8

2017/183.8
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 15 Pēdējās nedēļas laikā 7 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 545

Rīgā 2017. gada 12. septembrī (prot. Nr. 45 18. §)

Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā

Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma
6. panta trešo daļu

1. Noteikumi nosaka valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju (turpmāk – institūcija) sadarbības organizēšanu un kārtību, kādā īstenojama bērnu tiesību aizsardzība.

2. Institūcijas atbilstoši to kompetencē esošajiem bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem un darbības mērķiem īsteno bērnu tiesību aizsardzību bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupu (turpmāk – sadarbības grupa) un Bērnu lietu sadarbības padomes ietvaros.

3. Bērnu lietu sadarbības padome ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir veicināt vienotu izpratni par bērna interešu prioritātes principa ievērošanu pašvaldību un valsts rīcībpolitikās, kā arī veicināt institūciju, tai skaitā sadarbības grupu, saskaņotu darbību bērnu tiesību aizsardzībā. Bērnu lietu sadarbības padomi izveido, tās uzdevumus un sastāvu nosaka un darbības nolikumu apstiprina labklājības ministrs.

4. Sadarbības grupa ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuru izveido pašvaldība, un tās darbības teritorija ir attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija. Vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas sadarbības grupas vai vairākas pašvaldības var izveidot vienu kopīgu sadarbības grupu. Šādos gadījumos nosakāma katras sadarbības grupas darbības teritorija.

5. Sadarbības grupas sastāvā iekļauj pārstāvjus no:

5.1. pašvaldības policijas vai Valsts policijas, ja pašvaldība nav izveidojusi pašvaldības policiju vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai;

5.2. pašvaldības sociālā dienesta;

5.3. pašvaldības izglītības pārvaldes vai izglītības speciālistu;

5.4. bāriņtiesas.

6. Pēc sadarbības grupas locekļu iniciatīvas sadarbības grupā var pieaicināt pārstāvjus no:

6.1. izglītības iestādēm;

6.2. bērnu aprūpes iestādēm;

6.3. ieslodzījuma vietām;

6.4. pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas;

6.5. pašvaldības administratīvās komisijas;

6.6. Valsts probācijas dienesta;

6.7. Valsts policijas;

6.8. nevalstiskajām organizācijām.

7. Individuālu gadījumu izskatīšanai sadarbības grupa var pieaicināt citus speciālistus vai pieprasīt no viņiem nepieciešamo informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem fizisko personu datu aizsardzības jomā, ja attiecīgā informācija varētu būt būtiska sadarbības grupas darbā.

8. Sadarbības grupa:

8.1. izskata individuālus gadījumus saistībā ar iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem, ja ir nepieciešama ātra rīcība un vairāku institūciju sadarbība, kā arī ja radušos situāciju nav iespējams atrisināt vienas institūcijas ietvaros vai nav to izdevies atrisināt ilgstošā laikposmā;

8.2. analizē situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā un sniedz pašvaldībai priekšlikumus novada vai republikas pilsētas bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrādei, tostarp par nepieciešamajiem pasākumiem institūciju sadarbības sistēmas pilnveidošanai un saskaņotai un koordinētai institūciju sadarbībai;

8.3. sniedz Labklājības ministrijai priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei un sadarbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā. Labklājības ministrija minētos priekšlikumus virza izskatīšanai Bērnu lietu sadarbības padomē;

8.4. informē sabiedrību par aktuāliem bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.

9. Ja sadarbības grupas pārstāvim ir informācija par šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajiem gadījumiem saistībā ar iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem, pārstāvis ierosina jautājumu par attiecīgā gadījuma izskatīšanu sadarbības grupas sanāksmē.

10. Izskatot individuālo gadījumu, sadarbības grupas pārstāvji sniedz un analizē viņu rīcībā esošo informāciju un saskaņo turpmāko rīcību, vienojoties par katras pārstāvētās institūcijas veicamajiem pasākumiem atbilstoši kompetencei. Panākto vienošanos ieraksta sadarbības grupas sanāksmes protokolā.

11. Ja sadarbības grupa, izskatot individuālo gadījumu, nevar vienoties par saskaņotu un koordinētu sadarbību, tā informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sniedz konsultatīvu un metodisku atbalstu, lai tiktu ievērotas bērna intereses.

12. Šo noteikumu 8. punktā minētos sadarbības grupas uzdevumus var pildīt arī pašvaldībā jau izveidota koleģiāla institūcija, ja tajā ir iesaistīti šo noteikumu 5. punktā minēto institūciju pārstāvji.

13. Pirmo sadarbības grupas sanāksmi sasauc pašvaldības domes priekšsēdētāja norīkota amatpersona. Pirmajā sadarbības grupas sanāksmē sadarbības grupas pārstāvji no sava vidus uz gadu ievēlē sadarbības grupas vadītāju.

14. Sadarbības grupa darbojas saskaņā ar pašvaldības domes izstrādāto sadarbības grupas nolikumu. Sanāksmes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā četras reizes gadā. Sanāksmes sasauc attiecīgās sadarbības grupas vadītājs.

15. Sadarbības grupas vadītājs vada sadarbības grupas darbu, tai skaitā apstiprina grupas sanāksmju darba kārtību, vada grupas sanāksmes un paraksta sanāksmju protokolus.

16. Sadarbības grupas darbu materiāltehniski nodrošina attiecīgās pašvaldības norīkota amatpersona – protokolē sanāksmes, sagatavo izskatāmos materiālus, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu starp sadarbības grupas pārstāvjiem, ievērojot normatīvo aktu regulējumu fizisko personu datu aizsardzības jomā.

17. Sadarbības grupas sanāksmes darba kārtībā paredzētos jautājumus var izskatīt, ja sanāksmē piedalās vismaz puse no sadarbības grupas pārstāvjiem.

18. Pašvaldība izveido sadarbības grupu vai, ja tāda jau ir izveidota, pilnveido to atbilstoši šo noteikumu prasībām. Sadarbības grupas nolikumu publicē pašvaldības tīmekļvietnē līdz 2017. gada 1. decembrim.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Labklājības ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!