Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošas iestādes publicē informāciju par izveidotajiem mikroliegumiem īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos.

Oficiālajā izdevumā publicē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izdotos rīkojumus par:

  • nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu apturēšanu;
  • nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu atzīšanu par spēku zaudējušiem;
  • domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Domes priekšsēdētājs uzskatāms par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar dienu, kad publicēts ministra rīkojums.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2017. gada 1. augusta rīkojums Nr. 1-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017.gada 16.jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr.12, 4.§) 1., 3., 4. un 5.punkta darbības apturēšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.2017., Nr. 154 (5981) https://www.vestnesis.lv/op/2017/154.11

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Privatizācijas aģentūras informācija

Par privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomiem un vidējām cenām (24.07.-28.07.)

Vēl šajā numurā

04.08.2017., Nr. 154 (5981)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 1-13/6038

Pieņemts: 01.08.2017.

OP numurs: 2017/154.11

2017/154.11
RĪKI

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.1-13/6038

Rīgā 2017.gada 1.augustā

Par Salaspils novada domes 2017.gada 16.jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr.12, 4.§) 1., 3., 4. un 5.punkta darbības apturēšanu

[1.] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – Ministrija) 2017.gada 6.jūlijā (reģ. Nr.10244) tika saņemts Salaspils novada domes (turpmāk – Dome) deputāta 2017.gada 6.jūlija iesniegums "Par 16.06.2017. Salaspils novada domes lēmuma atcelšanu" (turpmāk – Iesniegums). Iesniegumā lūgts izvērtēt Domes 2017.gada 16.jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr.12, 4.§) (turpmāk – Lēmums) atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 54.pantam un domes rīcību, Lēmumu pieņemot. Saskaņā ar Iesniegumā sniegto informāciju, pieņemot Lēmumu, Dome nav ievērojusi proporcionalitātes principu, un komitejās ievēlēto deputātu skaits proporcionāli neatbilst Domē ievēlēto deputātu skaitam no katras politiskās partijas.

[1.1.] Likuma "Par pašvaldībām" 50.pants nosaka, ka dome no domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas. Saskaņā ar minētā likuma 24.panta otrās daļas 3.punktu pašvaldības nolikumā nosaka domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju. Ministrija konstatē, ka atbilstoši Domes 2009.gada 15.jūlija saistošo noteikumu Nr.17/2009 "Salaspils novada pašvaldības nolikums" 4.1.apakšpunktam, lai nodrošinātu domes darbību un izstrādātu domes lēmumu projektus, dome ievēlē šādas pastāvīgās komitejas:

1) Finanšu komiteja – septiņu deputātu sastāvā;

2) Sociālās aizsardzības un veselības aprūpes komiteja – septiņu deputātu sastāvā;

3) Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komiteja – septiņu deputātu sastāvā;

4) Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komiteja – septiņu deputātu sastāvā;

5) Dzīvokļu saimniecības komiteja – septiņu deputātu sastāvā.

Pamatojoties uz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 2.panta pirmo daļu, Domē ir ievēlēti 17 deputāti no šādām politiskajām partijām un to apvienībām:

1) "Partija "VIENOTĪBA"" – deviņi deputāti;

2) ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" – trīs deputāti;

3) "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" – divi deputāti;

4) "Zaļo un Zemnieku savienība" – divi deputāti;

5) "Politiskā partija "Alternative"" – viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 1.punktu Finanšu komitejā ir ievēlēti locekļi no šādām politiskajām partijām:

1) "Partija "VIENOTĪBA"" – pieci deputāti;

2) ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" – viens deputāts;

3) "Politiskā partija "Alternative"" – viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 2.punktu Sociālās aizsardzības un veselības aprūpes komitejā ir ievēlēti locekļi no šādām politiskajām partijām:

1) "Partija "VIENOTĪBA"" – četri deputāti;

2) ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" – viens deputāts;

3) "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" – viens deputāts;

4) "Politiskā partija "Alternative"" – viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 3.punktu Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komitejā ir ievēlēti locekļi no šādām politiskajām partijām un to apvienībām:

1) "Partija "VIENOTĪBA"" – pieci deputāti;

2) ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" – viens deputāts;

3) "Zaļo un Zemnieku savienība" – viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 4.punktu Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komitejā ir ievēlēti locekļi no šādām politiskajām partijām un to apvienībām:

1) "Partija "VIENOTĪBA"" – pieci deputāti;

2) "Zaļo un Zemnieku savienība" – viens deputāts;

3) "Politiskā partija "Alternative"" – viens deputāts.

Saskaņā ar Lēmuma 5.punktu Dzīvokļu saimniecības komitejā ir ievēlēti locekļi no šādām politiskajām partijām un to apvienībām:

1) "Partija "VIENOTĪBA"" – četri deputāti;

2) "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" – viens deputāts;

3) "Zaļo un Zemnieku savienība" – divi deputāti.

[1.2.] Likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmā daļa paredz, ka katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam (turpmāk arī – proporcionalitātes princips). Proporcionalitātes princips nozīmē, ka katrā Domes komitejā pārstāvēto politisko partiju deputātu skaitam ir jābūt tieši proporcionālam Domē ievēlēto politisko partiju deputātu skaitam. Savukārt norāde "iespēju robežās" attiecībā par proporcionalitātes principu saprotama tā, ka gadījumos, kad tiešu matemātisku proporciju nav iespējams ievērot vai tā ir vienāda vairākām politiskajām partijām, Dome lēmumu pieņem, balstoties uz vienlīdzības principu starp Domē ievēlētajām politiskajām partijām. Ar vienlīdzības principu Ministrija konkrētā gadījumā saprot visu Domē ievēlēto politisko partiju vienlīdzīgas iespējas piedalīties Domes komiteju darbā atkarībā no katras politiskās partijas deputātu skaita Domē.

Izvērtējot Domē ievēlēto politisko partiju un politisko partiju apvienību (turpmāk – politiskā partija) deputātu skaitu attiecībā pret deputātu sadalījumu komitejās, Ministrija konstatēja, ka proporcionalitātes princips nav ticis ievērots četru komiteju sastāva veidošanā, kur to bija iespējams ievērot, proti:

1) Finanšu komitejā no politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti deviņi deputāti, bija ievēlējami četri deputāti, savukārt no politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti divi deputāti, – viens deputāts;

2) Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komitejā no politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti deviņi deputāti, bija ievēlējami četri deputāti, savukārt no katras politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti divi deputāti, – viens deputāts;

3) Ekonomiskās un teritoriālās attīstības komitejā no politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti deviņi deputāti, bija ievēlējami četri deputāti, savukārt no politiskajām partijām, no kurām Domē ievēlēti divi vai viens deputāts, – kopā divi deputāti;

4) Dzīvokļu saimniecības komitejā no katras politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti divi deputāti, bija ievēlējams viens deputāts, kā arī no politiskās partijas, no kuras Domē ievēlēti trīs deputāti, – viens deputāts.

[1.3.] Ministrija 2017.gada 11.jūlijā nosūtīja Domei vēstuli Nr.1-17/5520 un norādīja uz Domes pienākumu komiteju sastāva veidošanā ievērot proporcionalitātes principu, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmo daļu. Ministrija lūdza Domi nodrošināt Domes darbu atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" normām un nepieciešamības gadījumā atkārtoti izvērtēt komiteju sastāvu.

Ministrija 2017.gada 13.jūlijā (reģ. Nr.10573) saņēma Domes 2017.gada 12.jūlija vēstuli Nr.ADM/1-18/17/2348 "Par normatīvo aktu prasību ievērošanu". Vēstulē Dome sniedza paskaidrojumu, ka Lēmums ir politisks lēmums, kura izvērtēšana nav nedz Ministrijas, nedz tiesas kompetencē, pamatojot savu nostāju ar līdzšinējo tiesu praksi, lietu izskatīšanā Augstākās tiesas Senātā un Satversmes tiesā.

[2.] Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 1.pantu novada domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, un tādēļ saskaņā ar attiecīgā likuma 41.pantu vēlēšanu rezultāti atbilstoši vēlētāju nodotajām balsīm par deputātu kandidātu sarakstiem tiek noteikti, ievērojot proporcionalitātes principu. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 22.pantu domes darbs notiek sēdēs un pastāvīgajās komitejās. No tā izriet, ka proporcionalitātes princips ievērojams arī komiteju darbībā.

Likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmā daļa paredz, ka katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Atbilstoši 54.panta otrajai daļai komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem, kā arī komitejas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju. Savukārt 55.panta pirmā daļa nosaka, ka katram deputātam jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim.

Minētās tiesību normas uzskatāmas par imperatīvām (pienākumus uzliekošām vai aizliedzošām) tiesību normām, jo pašvaldības domei nav dotas tiesības tās neievērot, tajā skaitā komiteju veidošanā neievērot proporcionalitātes principu. Šo imperatīvo tiesību normu mērķis ir to konstitucionāla ranga principu aizsardzība, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. un 101.panta. Savukārt atruna par proporcionalitātes principa ievērošanu "iespēju robežās" ir attiecināma tikai uz tādiem gadījumiem, kad tiesisku, objektīvu, uz matemātiskiem aprēķiniem balstītu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt domē ievēlēto politisko partiju un to apvienību deputātu proporciju komitejā, vienlaikus ievērojot arī likuma "Par pašvaldībām" 54.panta otrās daļas un 55.panta pirmās daļas nosacījumus. Šādos gadījumos komitejas locekļa ievēlēšana no vienas vai citas politiskās partijas vai to apvienības ir domes politiska izšķiršanās.

[2.1.] Lemjot par likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanu otrajā lasījumā 1994.gada 21.aprīlī, Latvijas Republikas Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš par 54.pantā ietverto proporcionalitātes principu ir norādījis: "Godātie kolēģi, šeit ir runa par ļoti svarīgu tiesību, proti, ka domē (padomē) pārstāvētām politiskām organizācijām un vēlētāju apvienībām ir tiesības vairākos gadījumos tajās institūcijās, kuras izveido dome (padome), uz proporcionalitātes pamatiem sūtīt savus pārstāvjus. Un šis princips ir ietverts 54.pantā un vairākos tālākajos pantos, jo komisija uzskata, ka būtu ļoti pareizi, ja šis politiskās pārstāvniecības princips tiktu ievērots pašvaldībās. Tas nodrošinātu demokrātismu, un vairākums nevarētu mazākumam uzspiest savu gribu. It sevišķi tas attiecas uz revīzijas komisiju, kurā obligāti būtu jābūt pārstāvētam mazākumam, lai varētu realizēt sekmīgu kontroli. Un tādēļ 54.pantā tas ir nostiprināts – kaut gan nosakot šādu piebildi, ka šis politiskās proporcionalitātes princips tiek ievērots, ņemot vērā iespēju robežas. Jo deputātu būs ļoti maz. Pagastos būs septiņi deputāti, un ļoti grūti būs ievērot to pilnīgi precīzi, tā teikt, matemātiski. Tādēļ ir šāda diplomātiska piebilde."1

[2.2.] Tiesību teorijā atzīts, ka katra pilnīga tiesību norma sastāv no tiesiskā sastāva un tiesiskajām sekām. Tiesību normas sastāvdaļas savstarpēji saista vārdi "vajadzēt" vai "varēt". Ja tiesiskā sastāva gadījumā tiesisko seku iestāšanās ir obligāta, tad tā ir imperatīva tiesību norma, tāpēc tiesību piemērotājam nav nekādu iespēju izvairīties no tiesisko seku iestāšanās. Ja tiesību normas piemērotājs var izvēlēties, izmantot iestājušās tiesiskās sekas vai nē, tad tā ir dispozitīva tiesību norma (sal. J.Neimanis. Ievads tiesībās, Rīga, 2004, autora izdevums, 46., 52. lpp.).2

No minētā secināms, ka likumdevējs ir vēlējies noteikt likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmajā daļā proporcionalitātes principu kā vispārsaistošu imperatīvu nosacījumu, lemjot par komiteju sastāvu. Pašvaldības dome nav tiesīga izvēlēties, vai komitejas sastāva veidošanā piemērot proporcionalitātes principu. Savukārt atruna par proporcionalitātes principa ievērošanu "iespēju robežās" pamatā ir saistīta tieši ar matemātisku aprēķinu rezultātiem.

[2.3.] Saskaņā ar Satversmes 1.pantu Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka no Satversmes 101.panta otrās daļas pirmā teikuma kopsakarā ar Satversmes 1.pantu izriet pašvaldības princips, kas aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī.3 Likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmā daļa ir pašvaldības principā ietilpstošo prasību kopumā, un šī daļa nodrošina konstitucionāla ranga principu ievērošanu pašvaldību darbā.

Tādējādi demokrātijas princips ir noteikts kā viens no valsts pamatprincipiem jeb valsti organizējošiem principiem un ir attiecināms arī uz lēmumu pieņemšanu vēlētās institūcijās, tajā skaitā pašvaldības domē.

Satversmes tiesas tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Neimanis ir norādījis: "Vienbalsīgi lēmumi demokrātiskās valstīs ir faktiski nesasniedzams ideāls. Pat totalitāras valstis simboliski norāda, ka vēlēšanās uzvarētājs ieguvis 99,99% balsu. Tādēļ demokrātijas princips paredz, ka noteicošs ir vairākuma lēmums, kas nozīmē, ka visi lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Balsu vairākums var būt dažāds (absolūtais, vienkāršais, kvalificētais), tomēr vienojošā ideja ir, ka nepieciešamais "par" balsu skaits ir pārsvarā (vairākuma princips). [..] Tomēr vairākuma princips nav absolūts, un tas būtu nesavienojami ar demokrātijas principu. Demokrātijas princips pieprasa, lai vairākuma principam būtu "atsvars" – mazākuma princips. Tas nepieciešams, lai demokrātija un ar to saistītā tautas leģitimācija tiktu īstenota pilnībā, lai lēmumu pieņemšanā tiktu respektēta arī tā tautas daļa, kuras viedoklis palicis mazākumā, lai mazākumam tiktu saglabāta iespēja reiz kļūt par vairākumu. Tādēļ gan Satversmes teksts, gan likumi, jo īpaši konstitucionālie principi aizsargā mazākumu jeb opozīcijas tiesības. [..]

Mazākuma princips pieprasa, lai mazākumam būtu iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā. Mazākuma princips nenozīmē, ka mazākums var pieņemt lēmumu, bet gan demokrātisku līdzdalības prasību. Tādēļ vairākums nevar izslēgt vispār mazākumu no lēmumu pieņemšanas procesa vai padarīt to par fikciju. Piemēram, vairākums nevar noteikt, ka mazākums tiek izslēgts no dalības lēmumu pieņemšanā, vairākums nevar mazākumam liegt pieeju lēmuma pieņemšanai nepieciešamajai informācijai, apgrūtināt to, vai atklāt to īsi pirms lēmuma pieņemšanas procedūras (pat ar atrunu, ka mazākums tāpat neko nevar ietekmēt lēmuma pieņemšanā un tas ir nesvarīgi).

Tikai tādu lēmumu, kur šie vairākuma un mazākuma principi ir ievēroti, var uzlūkot kā tautas leģitimētu un spēkā esošu. Ja vairākuma princips un mazākuma princips lēmumu pieņemšanas procesā netiek ievērots, tā tiesiskās sekas ir attiecīgā tiesību akta prettiesiskums."4

Šāds viedoklis atbilst Satversmes tiesas praksei par mazākuma tiesību aizsardzību parlamenta līmenī, proti, ka procedūrām jābūt vērstām uz to, lai nodrošinātu taisnīguma principu, panākot līdzsvaru starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm, ir jāievēro, ka, īstenojot vairākuma gribu, vienlaikus garantējamas arī mazākuma tiesības.5

Tādējādi secināms, ka likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmajā daļā ietvertajam proporcionalitātes principam ir aprakstītā mazākuma principa mērķis un proporcionalitātes princips iekļaujas Satversmes 1.pantā noteiktajā demokrātijas principā.

[3.] Likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Saskaņā ar 10.panta vienpadsmito daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.

Minētais regulējums nepārprotami attiecināms arī uz pašvaldības domes lēmumu par komitejas locekļu ievēlēšanu, kam visupirms ir jāatbilst likumā "Par pašvaldībām" ietvertajiem komiteju veidošanas nosacījumiem.

Dome paskaidrojumos Ministrijai norāda uz Lēmuma politisko raksturu. Tomēr jāņem vērā, ka Satversmes tiesa ir nepārprotami atzinusi, ka tiesības un politika ir cieši saistīti jēdzieni; tiesiskā valstī politika nevar būt pilnīgi brīva no tiesībām. Demokrātiski izveidotām institūcijām piešķirtā valsts vara kļūst saistoša tikai tad, kad tā izteikta tiesību veidā. Satversme aizsargā personu tiesības, jo nodrošina gan to, ka prasība pēc veicamās darbības tiesiskuma ir saistoša visiem valsts varas atzariem, gan arī to, ka valsts vara netiek izmantota ļaunprātīgi.6

Līdz ar to nav tiesiska pamata atkāpties no proporcionalitātes principa Domes komiteju veidošanā, to argumentējot vien ar politisku lēmumu vai politiku, jo šāds arguments nedod pamatu pieņemt prettiesiskus lēmumus, kuru rezultātā ne tikai tiek ierobežots mazākuma princips, bet arī pārkāpta vēlētāju izteiktā griba, ievēlot Domi noteiktā politisko spēku proporcijā. Domei nav tiesību neievērot konstitucionāla ranga principus, pieņemot politisku lēmumu.

[3.1.] Satversmes tiesa ir secinājusi: "Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No Satversmes 1.panta izriet vairāki tiesiskas valsts principi, tostarp arī tiesību virsvadības princips, kas valsts pārvaldē tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma principu. No demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību likumam, tas ir, likuma virsvadību un citus tiesiskas valsts principus. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem."7

[3.2.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību. Likuma 8.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā un apjomā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piektās daļas pirmo teikumu Ministrija pārrauga pašvaldību darbību šā likuma ietvaros.

Likuma "Par pašvaldībām" 49.pants noteic, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 47.panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

No minētā izriet, ka likums ministru pilnvaro izvērtēt ne tikai saistošos noteikumus, bet arī citus pašvaldības lēmumus, kuri nav administratīvie akti, it īpaši gadījumos, kad tie skar pašvaldības principu un tiem pēc būtības ir normatīvs raksturs. Lēmumam ir normatīvs raksturs, jo tas paredz politisko spēku tiesības virzīt noteiktu skaitu deputātus noteiktās komitejās šobrīd un visā Domes pilnvaru laikā saistībā ar atteikšanos no deputāta mandāta u.tml. Tādējādi Lēmumam ir būtiska ietekme uz pašvaldības principu un mazākuma principu, un tas neievēro proporcionalitātes principu, pārkāpj ne tikai opozīcijas deputātu intereses, bet arī neievēro vēlēšanu rezultātus, jo paredz atsevišķiem politiskajiem spēkiem lielāku ietekmi, nekā izriet no vēlēšanu rezultātiem.

Jānis Neimanis pauž sekojošu uzskatu: "Satversmes 1.pants ne tikai definē valsti kā demokrātisku (sal. Satversmes 1.panta tekstā – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika), bet arī no visiem pieprasa, lai valsts būtu demokrātiska (Satversmes 1.pants jālasa, ka Latvijai ir jābūt neatkarīgai demokrātiskai republikai). Tas nozīmē, ka gan pilsoņu kopumam, gan valsts iestādēm ir jārīkojas, lai demokrātijas principa tiesiskās sekas iestātos attiecībā uz visiem vienādi un pilnīgi. Ja Saeima neievēro vairākuma un mazākuma principus, tad gan ikvienam, kura tiesības ir aizskartas, gan arī organizētam Saeimas mazākumam (20 deputātiem) ir piešķirtas tiesības apstrīdēt vairākuma pieņemtos tiesību aktus Satversmes tiesā. Savukārt, ja pašvaldība neievēro šos principus, pār to uzraudzību veic valsts (Ministru kabineta un jo īpaši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra personā)."8

Šajā sakarā arī Satversmes tiesas likuma 16.panta 5.punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu.

Ievērojot iepriekšminēto un to, ka Lēmums skar konstitucionāla ranga principu ievērošanu pašvaldību darbā, secināms, ka ministram, veicot pašvaldību pārraudzību, ir tiesības ar rīkojumu apturēt tāda domes lēmuma vai to atsevišķu punktu darbību, kas neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

[4.] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otro daļu un 54.panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo un vienpadsmito daļu, Lēmuma 1., 3., 4. un 5.punkts ir atceļami kā nelikumīgi.

Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otro un piekto daļu, 8.panta ceturto daļu, apturēt Lēmuma 1., 3., 4. un 5.punkta darbību.

Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms Salaspils novada domes priekšsēdētājam.


1 Latvijas Republikas Saeimas 1994.gada 21.aprīļa sēdes stenogramma, skatīts 28.07.2017. http://www.saeima.lv/steno/st_94/st2104.html

2 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 10.februāra spriedums lietā Nr. SKC – 37.

3 Satversmes tiesas 2008.gada 16.aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8.punkts.

4 Jānis Neimanis: Mazākuma (opozīcijas) princips, skatīts 28.07.2017. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/janis-neimanis-mazakuma-opozicijas-princips.d?id=49004661

5 Satversmes tiesas 2005.gada 13.maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 7.punkts.

6 Satversmes tiesas 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr. 2015-12-0103 17.punkts.

7 Satversmes tiesas 2009.gada 20.janvāra sprieduma lietā Nr.2008-08-0306 13.punkts.

8 Jānis Neimanis: Mazākuma (opozīcijas) princips, skatīts 28.07.2017. http://www.delfi.lv/news/comment/comment/janis-neimanis-mazakuma-opozicijas-princips.d?id=49004661

Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs K.Gerhards

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!