Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2017. gada 24. maija rīkojums Nr. 245 "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.–2021. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.05.2017., Nr. 105 (5932) https://www.vestnesis.lv/op/2017/105.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrijas informācija

Par Protokola stāšanos spēkā un Konvencijas piemērošanas apturēšanu

Vēl šajā numurā

30.05.2017., Nr. 105 (5932)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 245

Pieņemts: 24.05.2017.

Stājas spēkā: 24.05.2017.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2017/105.3

2017/105.3
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 14 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 245

Rīgā 2017. gada 24. maijā (prot. Nr. 23 21. §)

Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.–2021. gadam

1. Atbalstīt Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2021. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Ņemt vērā, ka:

2.1. saskaņā ar veselības nozares finansējuma pieauguma grafiku, kas jāizstrādā līdz 2017. gada jūnijam, 2020. gadā veselības nozares budžets ir jāparedz 4 % apmērā no IKP;

2.2. īstenojot pamatnostādnes, tiek ievērots strukturālais budžeta deficīta apjoms un nodrošināta atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam atbilstoši Latvijas sagatavotajam ekonomikas attīstības novērtējumam;

2.3. vidēja termiņa budžeta veidošanas procesā tiek nodrošināts finansējums iesākto reformu turpināšanai izglītībā un nacionālajā drošībā;

2.4. ar pamatnostādņu īstenošanu saistītie likumprojekti, kuriem jāstājas spēkā 2018. gadā, ir sagatavojami, fiskāli vērtējami un virzāmi izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā vienotā likumprojektu paketē.

3. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām 2017. gadā pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, izņemot papildu finansējumu minimālās algas celšanai. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2018. un turpmākajos gados saistībā ar kompensējošiem pasākumiem akcīzes nodokļa pieaugumam degvielai skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019., 2020. gadam" sagatavošanas procesā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

4. Lai nodrošinātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetu plānošanā un nepieciešamos finanšu resursus vidējā termiņā pašvaldību funkciju nodrošināšanai un saistību izpildei, Ministru kabinets, iesniedzot Saeimā likumprojektu "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019., 2020. gadam", nodrošina, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir ne mazāk kā 19,5 % no vispārējās valdības nodokļu ieņēmumiem.

5. Pieņemt zināšanai, ka Latvijas Stabilitātes programmā 2017.–2020. gadam ietverta atkāpe no vidēja termiņa mērķa, tādējādi nodrošinot papildu finansējumu veselības nozarei, kas ir attiecīgi 0,1 % no IKP 2017. gadā (atkāpe ir saskaņota ar Eiropas Komisiju), 0,4 % no IKP 2018. gadā un 0,5 % no IKP 2019. gadā.

6. Pieņemt zināšanai, ka šā rīkojuma 5. punktā minētā atkāpe no vidēja termiņa mērķa 2018. gadā nodrošina finansējumu veselības nozarei līdz 110 milj. euro, kas tuvina nozares finansējumu 4 % apmēram no IKP, un turpināt darbu, lai apzinātu papildu finansējuma avotus šā mērķa sasniegšanai, tai skaitā valsts budžeta sagatavošanas procesā ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

7. Ievērojot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes lēmumus, kā arī lai nodrošinātu nodokļu reformas ieviešanu no 2018. gada 1. janvāra, Finanšu ministrijai un pārējām atbildīgajām ministrijām uzsākt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes, tai skaitā:

7.1. normatīvā regulējuma izstrādes gaitā Finanšu ministrijai turpināt diskusijas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes budžeta un nodokļu apakšpadomē, kā arī turpināt analizēt institūciju iebildumus un priekšlikumus, kuri izteikti pamatnostādņu projekta saskaņošanas laikā;

7.2. analizējot priekšlikumus un papildinājumus, kas radušies ar nodokļu reformu saistīto tiesību aktu izstrādes gaitā, ievērot fiskālās disciplīnas principus;

7.3. ņemt vērā, ka lauksaimniecības nozarē tiek konceptuāli atbalstīts princips, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem (saimnieciskās darbības veicējiem) subsīdijas nodokļa aprēķināšanas nolūkiem (80 % attaisnoto izdevumu normas noteikšanai) tiek pieskaitītas pie apgrozījuma;

7.4. Finanšu ministrijai turpināt diskusijas:

7.4.1. ar meža nozares pārstāvjiem par piemērojamo izdevumu normu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinam;

7.4.2. ar nozares pārstāvjiem par pārējiem lauksaimniecības nozares identificētajiem jautājumiem, tai skaitā par esošo atvieglojumu termiņu iespējamu pagarināšanu.

8. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju nodokļu pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Kultūras ministriju, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju, Tieslietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts kasi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts reģionālās attīstības aģentūru.

9. Par pamatnostādņu V sadaļā minēto rīcības virzienu uzdevumu izpildi ir atbildīgas šādas institūcijas:

9.1. par 1.2.2., 1.3.1., 2.2.2. un 2.3.8. uzdevumu – Labklājības ministrija;

9.2. par 1.8.2., 1.8.3., 1.8.4., 3.2.6., 3.4.1., 3.4.2., 3.4.3., 3.4.4., 3.6.2. uz­devumu un 3.7.1. uzdevuma 1. punktu – Tieslietu ministrija, bet 1.8.2. uzdevuma izpildē iesaistīt Zemkopības ministriju;

9.3. par 3.7.1. uzdevuma 2. un 3. punktu – Tieslietu ministrija (Tiesu administrācija) un Valsts kanceleja (Valsts administrācijas skola);

9.4. par 1.9.1. uzdevumu, 3.2.10. uzdevuma 3. punktu un 3.2.12. uzdevu­mu – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

9.5. par 3.2.10. uzdevuma 2. punktu – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Valsts reģionālās attīstības aģentūra);

9.6. par 1.11.1. uzdevumu – Veselības ministrija;

9.7. par 2.3.5. uzdevumu – Finanšu ministrija (Valsts ieņēmumu dienests);

9.8. par 2.3.6. uzdevumu – Ekonomikas ministrija;

9.9. par 3.8.1. uzdevumu – Iekšlietu ministrija.

10. Par pamatnostādņu īstenošanu līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2019. gada 1. martam iesniegt Finanšu ministrijā pārskatu par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem.

11. Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram līdz 2019. gada 1. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

 

(Ministru kabineta
2017. gada 24. maija
rīkojums Nr. 245)

valsts nodokļu politikas PAMATNOSTĀDNES 2018.–2021. GADAM

2017

Satura rādītājs

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

I Pamatnostādņu kopsavilkums

II problēmas un risinājumi

III Nodokļu POLITIKAS MĒRĶI UN Rīcības virzieni

IV Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

V Rīcības virzieni un uzdevumi

VI Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

AN – akcīzes nodoklis

AS – akciju sabiedrība

BICEPS – Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs

CSDD – Ceļu satiksmes drošības direkcija

CSP – Centrālā statistikas pārvalde

DRN – dabas resursu nodoklis

EDS – elektroniskā deklarēšanas sistēma

EEZ – Eiropas ekonomiskā zona

EK – Eiropas Komisija

EN – elektroenerģijas nodoklis

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES – Eiropas Savienība

FM – Finanšu ministrija

GID – gada ienākumu deklarācija

IAN – izložu un azartspēļu nodoklis

IIN – iedzīvotāju ienākuma nodoklis

IK – individuālais komersants

IKP – iekšzemes kopprodukts

IU – individuālais uzņēmums

LAPK – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

MK – ministru kabinets

MU – mikrouzņēmumi

MUN – mikrouzņēmumu nodoklis

NACE – ES Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija

NĪN – nekustāmā īpašuma nodoklis

OECD – Organisation for Economic Co-operation and Development (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija)

PVN – pievienotās vērtības nodoklis

SIA – sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SEN – subsidētās elektroenerģijas nodoklis

TA – Tiesu administrācija

TEN – transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis

UIN – uzņēmumu ienākuma nodoklis

UR – Uzņēmumu reģistrs

UVTN – uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

VAMN – vieglo automobiļu un motociklu nodoklis

VARAM – Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības Ministrija

VAS – Valsts administrācijas skola

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VSAOI – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

ZS – zemnieku saimniecība

ZvS – zvejnieku saimniecība

I Pamatnostādņu kopsavilkums

Saskaņā ar Valdības rīcības plāna 23.uzdevumu Finanšu ministrijai kopīgi ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir uzdots izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.

Finanšu ministrija kopīgi ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir izstrādājusi nodokļu politikas reformu, kura tiek iekļauta nodokļu politikas pamatnostādnēs un kura tika konceptuāli atbalstīta 2017.gada 28.februārī Ministru kabinetā notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Valsts nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti.

Latvijā spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma pamatā balstās uz 1995.gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika periodā ir arī būtiski grozīti vai pieņemti no jauna. Laika gaitā atbilstoši ekonomiskajai situācijai mainījušies nodokļu veidi, likmes, kā arī ar nodokļiem apliekamie objekti. Kā neatņemama sastāvdaļa nodokļu sistēmas pilnveides procesā jāmin arī nodokļu likumu saskaņošana ar ES prasībām.

Nodokļu sistēmu Latvijā veido nodokļi, kuru ieņēmumi ir paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldību funkciju finansēšanai. Daļa valsts iekasēto nodokļu ir personalizēti un saistīti ar saņemamā pakalpojuma apjomu, piemēram, slimības pabalsti, bērnu kopšanas pabalsti, pensijas, bezdarbnieku pabalsti. Savukārt tādi publiskie pakalpojumi, no kuriem iegūst visi valsts iedzīvotāji, piemēram, izglītība, neatliekamā medicīniskā palīdzība, valsts ārējā un iekšējā drošība, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tiek finansēti no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem. Tomēr, nepietiekamās nodokļu iekasējamības dēļ, valsts funkciju finansēšana nākotnē var tikt apdraudēta.

Šobrīd valstī ir nepieciešams veikt nopietnu, pārdomātu un radikālu nodokļu politikas reformu, lai sasniegtu NAP 2020 galveno mērķi – ekonomisko izrāvienu, kā arī Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus: mazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto nodokļu apjomu 2021.gadā 1/3 no IKP, paaugstināt VID darbības efektivitāti, kā arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu, gan arī, lai sasniegtu VID stratēģijā noteikto – palielināt uzticamības rādītāju, un atrastu papildu finansējumu veselības nozarei (Latvijā ir ievērojama atšķirība finansējuma apjomā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm).

Ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir nedaudz sabremzējusies, kavējoties ES fondu investīcijām. Gadā kopumā IKP palielinājies par 2,0%, kas ir lēnāka izaugsme nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Galvenais izaugsmes samazināšanās iemesls 2016.gadā ir kopējais investīciju kritums, kad investīcijas pamatkapitālā 2016.gadā samazinājās kopumā par 11,2%. 2017.gadā, līdz ar aktīvāku ES fondu līdzekļu ieplūdi un straujāku ekonomikas izaugsmi Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, Finanšu ministrija prognozē ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos līdz 3,2%. Par straujāku ekonomikas izaugsmi 2017.gadā liecina jau 2016.gada ceturtā ceturkšņa dati, kad IKP gada pieaugums paātrinājies līdz 2,6%, salīdzinot ar 0,5% iepriekšējā ceturksnī. Tāpat uzlabojas situācija ārējā vidē, par ko liecina konfidences indikatoru uzlabošanās ES, fondu tirgu kāpums un uzlabotas ekonomikas izaugsmes prognozes pasaulei kopumā un Latvijas tirdzniecības partnervalstīm. Ja Latvijas reālais IKP turpina palielināties pašreizējā tempā – tas ir par 3% gadā, bet ES reālā izaugsme paātrinās līdz 2% gadā, ES vidējais līmenis pēc IKP pēc pirktspējas paritātes uz 1 iedzīvotāju tiks sasniegs tikai pēc 45–50 gadiem.

Pēc Pasaules Bankas veiktās analīzes, secināms, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir salīdzinoši augsti darbaspēka nodokļi, bet ļoti zemi kapitāla nodokļi. Savukārt salīdzinot ar OECD dalībvalstīm, 2014.gadā Latvijā bija nedaudz lielāks nodokļu ieņēmumu apjoms no patēriņa (pievienotās vērtības nodokļa), taču iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokļu ieņēmumi bija nedaudz zem vidējā OECD līmeņa. Arī ieņēmumu daļa no kapitāla ienākumiem bija zemāka. Ja salīdzina Latviju ar tuvākā reģiona valstīm – Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Poliju un Slovākiju, secināms, ka Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas bija zemākas par 2,5 līdz 6 procentpunktiem no IKP, ko varētu skaidrot ar zemāku VSAOI standarta likmi, bet IIN attiecība pret IKP bija augstāka nekā visās citās minētajās valstīs. To varētu skaidrot ar to, ka Latvijā ir salīdzinoši augsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ar salīdzinošu nelielu neapliekamo minimumu. Citās līdzīgās valstīs bija vai nu augstāks neapliekamais minimums vai arī zemāka nodokļu likme. Tāpat secināms, ka Latvija iekasē lielākus pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus procentuālā izteiksmē no IKP nekā līdzīgas valstis reģionā, izņemot Igauniju. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars pret IKP Latvijā bija tāds pats kā Lietuvā, Igaunijā un Polijā, bet zemāks nekā Slovākijā un Čehijā.

Lai Latvija sasniegtu NAP 2020 paredzēto ekonomikas izrāvienu, būtiski jāpalielinās tādu uzņēmumu skaits un apgrozījums, kuri vienlaikus ir ar:

• fokusu uz eksportu;

• augstu produktivitāti;

• augstu vidējā atalgojuma līmeni.

Tādējādi ir iespējams gūt lielākus nodokļu ieņēmumus, jo:

• ir vairāk tādu maksātāju;

• esošajiem uzņēmējiem pieaug pelnītspēja un biznesa apjoms;

• pieaug godīgu nodokļu maksātāju motivācija un konkurētspēja.

Finanšu ministrija jau vairāk kā gadu ciešā sadarbība ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem strādā pie priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu. Tika saņemti un analizēti priekšlikumi no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, Domnīcas Certus, kā arī Pasaules Bankas un OECD. Visi šie priekšlikumu iesniedzēji minēja, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, it īpaši uz mazām algām, ir nepieciešams reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (Pasaules Bankas un OECD iesaka pārskatīt atvieglojumus un atbrīvojumus, savukārt pārējie – ieviest UIN piemērošanu sadalītajai peļņai, nevis gūtajai peļņai, un vienādot ienākumu nodokļu likmes dažādiem ienākumiem. Tāpat viens no Latvijas budžeta papildus izaicinājumiem ir atrast papildus finansējumu veselības nozarei.

Vidēja termiņa nodokļu reformas galvenie plānotie virzieni ir atlikt UIN līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi, samazināt IIN algota darba ienākumam, vienādot citu ienākuma veidu nodokļu likmes, kā arī integrēt solidaritātes nodokli valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās. Lai mazinātu reformas negatīvo fiskālo ietekmi, plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, azartspēļu nodokļa likmes spēļu galdiem un automātiem, sakārtot nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, noteikt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem, saglabāt līdzšinējo TEN maksāšanas kārtību, īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus (t.sk. PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšanu, reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa samazināšanu un PVN deklarācijā atšifrējamo darījumu sliekšņa precizēšanu), kā arī īstenot nodokļu administrēšanas pasākumus un pilnveidot piedziņas procesus un sodu politiku.

Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas kā pārējās Baltijas valstīs, veicinās konkurētspēju reģiona līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu attīstībā, piesaistīt investorus un maksāt nodokļus, iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū, kā arī to, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām.

Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama vismaz līdz 2021.gadam. Turklāt tiks izpildīta EK rekomendācija par nodokļu īpatsvaru samazināšanu darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem, veicot izaugsmei labvēlīgas pārmaiņas nodokļu jomā, proti, novirzot uzsvaru uz vides, patēriņa un īpašuma nodokļiem un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.

Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties ES fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas IKP reālais pieaugums reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020.gadam var pārsniegt 4%, salīdzinot ar pašreizējā Latvijas stabilitātes programmas 2017.–2020.gadam scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.

Papildus nodokļu politikas izmaiņām nepieciešams risināt tādas problēmas kā ieņēmumu krituma kompensēšanu pašvaldībām, veselības finansēšanas jautājumus un no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izmaksājamo īstermiņa pabalstu lielumu ierobežošanu. Sabiedrisko pakalpojumu apjoms un kvalitāte pašlaik ir zema. Tā ir gadiem pastāvošā neapmierinātība ar izglītības, veselības aizsardzības sistēmu, nesakārtotiem ceļiem un neapmierinošais ieguldījums aizsardzībā, sabiedriskā drošībā u.tml. Latvijai ir ļoti ierobežota budžeta telpa jebkādiem atbalsta un modernizācijas pakalpojumiem. Tāpēc būtiski ir palielināt nodokļu ieņēmu īpatsvaru ekonomikā. Zemu nodokļu ievākumu nosaka iespējas nemaksāt un izvairīties no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu optimizēšanas shēmas, ko nevar atrisināt tikai nodokļu reformas rezultātā. Tāpēc tiks turpināts aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kam jākļūst par galveno papildus ienākumu avotu budžetā. Galvenie rīcības virzieni ir PVN izkrāpšanas gadījumu apkarošana, PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana, tiešsaistes tirdzniecības darījumu reģistra ieviešana, vienotā konta un uzkrājuma principa ieviešana, saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana mazajai uzņēmējdarbībai, VID pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana, padziļinātas sadarbības programmas reforma, ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošana būvniecības nozarē, u.c. Jaunie pasākumi iesaistītajām ministrijām jāiesniedz izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē un pēc to apstiprināšanas tiks papildināts Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai. Lielākajai daļai iniciatīvu jāstājas spēkā 2018.gadā.

Papildus tam tiks pārskatīti nelietderīgie budžeta izdevumi, kā arī tiks meklētas iespējas nodokļu reformas laikā palielināt budžeta deficītu.

II problēmas un risinājumi

Ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir nedaudz sabremzējusies, kavējoties ES fondu investīcijām. Gadā kopumā IKP palielinājies par 2,0%, kas ir lēnāka izaugsme nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Galvenais izaugsmes samazināšanās iemesls 2016.gadā ir kopējais investīciju kritums, kad investīcijas pamatkapitālā 2016.gadā samazinājās kopumā par 11,2%. Ja Latvijas reālais IKP turpina palielināties pašreizējā tempā – tas ir par 3% gadā, bet ES reālā izaugsme paātrinās līdz 2% gadā, ES vidējais līmenis pēc IKP pēc pirktspējas paritātes uz 1 iedzīvotāju tiks sasniegs tikai pēc 45–50 gadiem.

 

1.att. IKP izmaiņas, salīdzināmās cenas, gads pret gadu, %

Ekonomikas izaugsme pie nemainīgas politikas 2018.gadam šobrīd tiek prognozēta 3,4% apmērā, un sagaidāms, ka potenciālā IKP izaugsme vidējā termiņā būs aptuveni 3% līmenī. Izlaižu starpība starp faktisko un potenciālo ekonomikas izlaidi 2017.gadā vēl saglabāsies negatīva, bet jau nākamajos gados faktiskā izlaide būs lielāka par potenciālo, līdz 2020.gadam izlaižu starpībai sasniedzot 0,7%. Latvijas ekonomikas potenciālo izaugsmi vidējā termiņā noteiks kapitāla un produktivitātes pieaugums, savukārt nodarbinātības pieauguma ietekme, samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, būs nebūtiska.

2.att. Rezidentu kredītdinamika no 2011.–2016.gadam, tūkst. euro

Avots: FKTK

Kreditēšanas aktivitāte laikā kopš ekonomiskās krīzes Latvijā ir bijusi zema un kopējais rezidentiem izsniegto kredītu portfelis līdz pat 2016.gadam pastāvīgi samazinājās. Kopējais rezidentiem izsniegto kredītu apjoms no pāri par 20 miljardiem euro 2008.gada beigās bija samazinājies līdz 12,4 miljardiem euro 2015.gada beigās. Kredītportfeļa pieaugums atsākās tikai 2016.gadā, kad rezidentiem jaunizsniegtie kredīti salīdzinājumā ar 2015.gadu palielinājās par 46%, sasniedzot 2 miljardus euro. Attiecīgi kopējais rezidentu kredītportfelis 2016.gada 4.ceturkšņa beigās veidoja 12,8 miljardus euro, kas bija par 3,1% vairāk nekā 2015.gada 4.ceturkšņa beigās.

* Nefinanšu komersantu (komercsabiedrību) ilgtermiņa ieguldījumi (tajā skaitā nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finanšu ieguldījumi) atbilstoši uzņēmumu bilances aktīvu posteņiem, CSP apkopotie dati

3.att. Nefinanšu komersantu (komercsabiedrību) ilgtermiņa ieguldījumi* un uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas perioda beigās, milj. euro

Avots: CSP, Latvijas banka

Statistikas dati par uzņēmumu ilgtermiņa ieguldījumiem liecina, ka uzņēmumu uzkrātās investīcijas kopš 2015.gada vidus vairs nepieaug, un tāpat 2016.gada sākumā ir samazinājušās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas. Lai gan ārvalstu tiešās investīcijas investīciju samazinājumu 2016.gada sākumā ir ietekmējuši arī vienreizēji un ar kopējo investīciju vidi tieši nesaistīti faktori, kā Swedbank AS pamatkapitāla samazinājums par 367,9 milj. euro, kopējā investīciju dinamika uzrādīja investīciju samazināšanos ekonomikā. 2016.gadā kopā investīcijas pamatkapitālā (bruto pamatkapitāla veidošana) bijušas par 11,2% mazākas nekā pirms gada, un investīciju līmenis ekonomikā jau no 2013.gada ir bijis zems.

Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu ieņēmumu īpatsvariem IKP ES1. Nodokļu ieņēmumu prognozes liecina, ka turpmākajos gados nodokļu ieņēmumu pieaugums pakāpeniski palielināsies2, tomēr šāds nodokļu ieņēmumu pieauguma temps nenodrošina Valdības deklarācijā noteiktā mērķa sasniegšanu – 2020.gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP. Tāpat Valdības deklarācijā noteikts, ka primāri mērķa sasniegšanai ieņēmumi jāgūst no ēnu ekonomikas mazināšanas3.

 

4.att. Latvijas, ES valstu un OECD valstu nodokļu ienākumu salīdzinājums pret IKP 2014.gadā

Avots: Pasaules Banka, Eurostat, OECD un VID

Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem Latvija ierindojas starp astoņām ES dalībvalstīm ar augstāko PVN plaisas rādītāju4. VID aprēķinājis, ka lielākā neiekasētā nodokļu masa veidojas no aplokšņu algām tirdzniecības, transporta pakalpojumu, būvniecības un saimnieciskās darbības jeb individuālo pakalpojumu (skaistumkopšanas, tulku, aukļu, apbedītāju u.tml. pakalpojumu) sektorā.

5.att. Džini koeficients ES valstīs 2015.gadā

Avots: Eurostat

Latvijā ienākumu nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Pēc Eurostat datiem Latvijā 2015.gadā Džini koeficients bija 35,4%, kas ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā (vidēji ES 2015.gadā tas bija 31,0%). Savukārt darbaspēka nodokļa plaisas rādītājs5 strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas, pēc Eurostat datiem 2015.gadā Latvijā bija 41,9%, Lietuvā – 39,2%, bet Igaunijā – 38,0%.

6.att. Darba ņēmēju skaita sadalījums pēc bruto darba ienākumiem, euro mēnesī

Avots: CSP dati 2016.gada oktobris

Latvijā ir ievērojams zemo algu saņēmēju īpatsvars. Saskaņā ar CSP datiem 2016.gada oktobrī 74,7% nodarbināto saņēma bruto algu līdz 1000 euro mēnesī, savukārt lielākais darba ņēmēju skaits (191 275 jeb 24,0% no kopējā nodarbināto skaita) saņēma bruto darba algu 300 – 500 euro mēnesī apmērā.

Tāpat joprojām aktuāls jautājums ir arī par "aplokšņu algām". Kā liecina CSP dati (4.att.) no kopējā darba ņēmēju skaita 21,6% strādājošajiem tiek oficiāli uzrādīti mēneša darba ienākumi, kas ir vienādi vai zemāki par minimālo algu. Pasaules Bankas un profesora Dr. M.Hazana pētījums liecina, ka, jo lielāki ir strādājošā vidējie deklarētie ienākumi, jo mazāka ienākumu daļa tiek samaksāta kā "aplokšņu alga". Savukārt, jo mazāki ir strādājošā vidējie deklarētie ienākumi, jo procentuāli lielāka ienākumu daļa tiek maksāta kā "aplokšņu alga".

7.att. Aplokšņu algas daļa mēneša ienākumos Latvijā

Avots: Pasaules Bankas, Dr.mat., prof. M.Hazana aprēķini

Līdzīgi kā ar zemo algu saņēmējiem, tāpat arī pensionāru sadalījumā pēc piešķirtā vecuma pensijas apmēra ir vērojams liels īpatsvars mazo pensiju saņēmēju skaitam. Jau šobrīd apmēram 1/3 pensionāru saņem pensiju ar IIN neapliekamā pensionāru minimuma apmērā – 235 euro. Ja pensionāru neapliekamais minimums tiktu paaugstināts līdz 300 euro, tad jau tiktu atbalstīti 69,4% pensionāru, saņemot aprēķināto pensiju pilnā apmērā, kurai netiek piemērots IIN. Pensijas, kas piešķirtas līdz 1996.gadam, neapliekamais minimums sakrīt ar pensijas apmēru, kas var būt arī lielāks par 235 euro.

8.att. Vecuma pensiju sadalījums pēc piešķirtā apmēra (ar piemaksu), euro mēnesī

Avots: VSAA dati uz 2016.gada septembri

Jāatzīmē, ka 2016.gadā starp "mazo" nodokļu režīmiem pēc maksātāju skaita populārākais bija mikrouzņēmuma nodokļa režīms, savukārt vismazāk tika izmantots patentmaksu režīms. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms vairs nepilda tā sākotnējo mērķi, jo statistika liecina, ka liela daļa šo nodokļa režīmu izmanto nodokļu optimizācijai, kropļojot konkurenci. Otra būtiska problēma ir "mazajos" nodokļu režīmos strādājošo sociālā aizsardzība, kas nākotnē sociālās apdrošināšanas iestāšanās gadījumā var radīt būtiskas finansiālas problēmas šajos režīmos strādājošajiem. Pēc VID informācijas "mazo" nodokļu režīmu maksātāju skaits 2016.gadā bija (nodokļu maksātāji var izvēlētie vairākus nodokļu režīmus vienlaikus):

– patentmaksas (t.sk. samazinātās patentmaksas) – 3,4 tūkst.6;

– atbrīvojums ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, lauku tūrisma, sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu, kā arī parka vīngliemežu vākšanas – 13,0 tūkst.;

– vispārējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms saimnieciskās darbības veicējiem – 90,7 tūkst7.;

– mikrouzņēmumu nodokļa režīms (darba ņēmēji) – 95,0 tūkst.

Pēdējos gados nodokļu politika ir vērsta uz darbaspēka nodokļu ieņēmumu īpatsvara samazināšanu kopējos nodokļu ieņēmumos un attiecīgi IKP. Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un ienākumu nodokļu sistēmas progresivitātes palielināšanai ar 2016.gadu tika ieviests ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais diferencētais minimums un solidaritātes nodoklis. Tai pašā laikā šis samazinājums nav kompensēts ar patēriņa, īpašuma, kapitāla un vides nodokļu attiecīgu pieaugumu. Pēc Eurostat datiem 2014.gadā patēriņa nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP Latvijā bija par 0,5 procentpunktiem augstāks kā vidēji ES, vides nodokļu īpatsvars par 0,2 procentpunktiem augstāks kā vidēji ES, tomēr kapitāla nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP bija otrais zemākais starp ES dalībvalstīm.

9.att. Kapitāla, darbaspēka un patēriņa faktiskās (netiešās) nodokļu likmes Latvijā un salīdzināmajās valstīs 2014.gadā

Avots: Eurostat (Pasaules bankas pētījums)

Arī pēc Pasaules Bankas veiktās analīzes, secināms, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir salīdzinoši augsti darbaspēka nodokļi, bet ļoti zemi kapitāla nodokļi. Salīdzinot ar OECD dalībvalstīm, 2014.gadā Latvijā bija nedaudz lielāks nodokļu ieņēmumu apjoms no patēriņa (pievienotās vērtības nodokļa), taču iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokļu ieņēmumi bija nedaudz zem vidējā OECD līmeņa. Arī ieņēmumu daļa no kapitāla ienākumiem bija zemāka. Tāpat jāuzsver, ka kapitāla ienākumu nodokļu likmes ir dažādas un tās nepieciešams vienādot.

Lai sasniegtu Valdības deklarācijā noteikto mērķi, kā arī NAP 2020 galveno mērķi – ekonomisko izrāvienu, ir svarīgi veikt radikālas izmaiņas nodokļu politikas sistēmā.

Galvenie nodokļu politikas pamatnostādnēs piedāvātie risinājumi:

1) reformēt UIN sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī nevis par gūto peļņu (pašreiz likme ir 15%, ko piemēro ar nodokli apliekamajam ienākumam) – piemērojot 20% likmi (t.i., izmaksām, kas netiek investētas uzņēmuma attīstībā, t.sk., dividendēm, ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem, reprezentācijas izmaksām, kas pārsniedz noteikto apmēru, u.c.). Tāpat tiek noteikts pārejas periods kas paredzēs iespēju izmantot UIN atlaidi par atbalstāmo investīciju projektu, ja tas apstiprināts Ministru kabinetā līdz 2017.gada 31.decembrim. Tiks saglabāta arī UIN atlaide, kas piemērojama atbilstoši likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" normām.

Papildus tam tiks noteikts atbalsts ziedojumiem, paredzot UIN atvieglojumu par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām ar ierobežojumu:

a) ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 10% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas; vai

b) ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 3% no iepriekšējā pārskata gadā izmaksātā darba algas apmēra; vai

c) pārskata gadā aprēķināto UIN par aprēķinātajām dividendēm var samazināt – noteiktā apmērā no ziedotās summas, bet ne vairāk, kā noteiktā apmērā no aprēķinātās UIN summas (darbs ar ierobežojumu noteikšanu turpināsies tiesību aktu izstrādes laikā);

2) reformēt darbaspēka nodokļu sistēmu:

ieviešot divas IIN pamatlikmes (pašreiz pamatlikme ir 23%):

20% – ienākumiem līdz 45 000 euro gadā;

23% – ienākumiem virs 45 000 euro gadā (pārsniegumam);

būtiski paaugstinot ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu, (atsakoties no diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas rezumējošā kārtība, piemērojot to pilnā apmērā jau taksācijas gada laikā):

0–250 euro mēnesī (250 euro mēnesī ienākumiem līdz 440 euro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 000 euro mēnesī (2019.gadā – ienākumiem no 440 līdz 1 100 euro mēnesī) – neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākumiem virs 1 000 euro mēnesī (2019.gadā – ienākumiem virs 1 100 euro mēnesī) – tas sasniedz 0;

paaugstinot atvieglojumu par apgādībā esošām personām uz 250 euro mēnesī (pašlaik 175 euro mēnesī)

atceļot solidaritātes nodokli un ieviešot VSAOI objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 95 100 euro gadā:

ienākumiem līdz 55 000 euro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā un tiek saņemti visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi

ienākumiem no 55 000 līdz 95 100 euro gadā (2018.gadam plānotā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga x 100) – tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai pensiju apdrošināšanu 1.un 2.līmenī;

no ienākumiem virs 95 100 euro gadā – sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā;

paaugstinot minimālo mēneša darba algu līdz 430 euro (pašlaik 380 euro);

paaugstinot neapliekamo minimumu pensionāriem vidējā termiņā līdz 300 euro mēnesī (pašlaik 235 euro mēnesī);

ar 2018.gadu identificē pacienta sasaisti VSAOI.

3) vienādot IIN likmes dažādiem ienākumu veidiem, nosakot tās 20% un 23% apmērā līdzīgi kā algota darba ienākumam:

20% IIN likme – ienākumam no kapitāla un kapitāla pieaugumam (pašreiz IIN likme ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (piemēram, dividendēm, procentu ienākumam) ir 10%, bet ienākumam no kapitāla pieauguma – 15%). Izņēmums ir dividendes (tad 0% likme), ja tās jau ir apliktas ar 20% ienākuma nodokļa likmi uzņēmuma līmenī peļņas sadales brīdī;

20/23% IIN likme – saimnieciskās darbības veicējiem (pašreiz 23% likme):

20% IIN likme – apliekamajam ienākumam līdz 45 000 euro gadā;

23% IIN likme – apliekamajam ienākumam virs 45 000 euro gadā;

VSAOI objekts – no apliekamā ienākuma, ja tas nepārsniedz 430 euro mēnesī, veic iemaksas privātajā pensiju fondā (3.pensiju līmenis) vismaz 5% apmērā. Apliekamajam ienākumam, kas pārsniedz 430 euro mēnesī – līdzšinējā kārtība, t.i., brīvi noteikts iemaksu objekts, bet ne mazāks kā vismaz minimālās algas apmērā, likme par 430 euro – līdzšinējā (atkarībā no pašnodarbinātās personas statusa), pārsniegumam 5% (samazināta VSAOI likme un samazināts sociālo garantiju apjoms, piemēram, tikai pensijas apdrošināšana);

izmaiņas apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības noteikšanas kārtībā, nosakot ierobežojumu saimnieciskās darbības izdevumiem – līdz 80% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem (attiecīgi jāatsakās arī no pirmstaksācijas gadu zaudējumu pārnešanas, nosakot pārejas periodu iepriekš uzkrātajiem zaudējumiem). Minēto ierobežojumu nepiemēro, ja izdevumu limita pārsniegumu rada algota darba izmaksas. Papildu regulējums tiks noteikts lauksaimniecības nozarē, ņemot vērā pastāvošu īpašu režīmu attiecībā uz subsīdiju uzskaiti apgrozījumā;

pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšana saskaņā ar saimnieciskās darbības noteikto kārtību, taču šo kārtību var mainīt tikai pie noteiktiem nosacījumiem (piemēram, pēc 5 gadiem, ar īpašu pamatojumu u.tml.);

20/23% IIN likme – maksātājiem, kas gūst ienākumus uz uzņēmumu līguma pamata, bet nav reģistrējuši saimniecisko darbību (pašreiz 23% likme), saglabājot iepriekšējo nodokļu piemērošanas kārtību:

20% IIN likme – apliekamajam ienākumam līdz 45 000 euro gadā;

23% IIN likme – apliekamajam ienākumam virs 45 000 euro gadā;

VSAOI – tāpat kā algas nodokļa maksātājiem;

20/23% IIN likme – autoratlīdzību saņēmējiem, saglabājot likumā noteiktas normas:

20% IIN likme – apliekamajam ienākumam līdz 45 000 euro gadā;

23% IIN likme – apliekamajam ienākumam virs 45 000 euro gadā;

VSAOI likme 5% no izmaksātāja līdzekļiem (pensiju apdrošināšanai), ko ietur izmaksas brīdī Ja autoratlīdzība pārsniedz 430 euro mēnesī, ieturētā summa tiek novirzīta uz 1.un 2. pensiju līmenim. Ja autoratlīdzība ir mazāka par 430 euro mēnesī izvērtē iemaksas ieskaitīšanas iespēju 3.pensiju līmenī;

precizēt attaisnoto izdevumu normas autoriem, paredzot 50 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas par šādu darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu (arhitektūras darbiem, vizuālās mākslas darbiem, muzikāliem darbiem ar vai bez teksta, audiovizuāliem, horeogrāfiskiem un teātra darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem un rūpnieciskiem paraugiem); 15 % literāriem darbiem, tai skaitā darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos masu informācijas līdzekļos;

autortiesību mantiniekiem – saglabājas līdzšinējā kārtība, t.i., VSAOI iemaksas nav jāveic;

20% IIN likme – ienākumam no nomas/īres, nereģistrējot saimniecisko darbību (pašreiz IIN likme 10%), nosakot 50% izdevumu normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā faktiskos izdevumus) (pašreiz nav, ir tikai NĪN par nekustamo īpašumu);

20% IIN likme – ienākumam no augoša meža/kokmateriālu pārdošanas (pašreiz IIN likme 10%), nosakot 50% izdevumu normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā faktiskos izdevumus) (pašreiz izdevumu norma ir 25% no augoša meža pārdošanas (ar meža atjaunošanu saistītie izdevumi) un 50% no kokmateriālu pārdošanas ienākuma (ar kokmateriālu sagatavošanu/pārdošanu saistītie izdevumi));

20% IIN likmeienākumam no metāllūžņu pārdošanas (pašreiz IIN likme 10%), nosakot 50% izdevumu normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā faktiskos izdevumus (pašreiz faktiskie izdevumi netiek ņemti vērā));

20% IIN likme – izložu vai azartspēļu laimestus, kas pārsniedz 3000 euro (izņēmums – simtgades loterija);

4) samazināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksni, vienādojot to ar reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā slieksni (apgrozījuma slieksnis – līdz 40 000 euro gadā, pašreiz 100 000 euro gadā), kā arī noteikt mikrouzņēmumu nodokļa dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumussaglabāt līdzšinējos ierobežojumus un uzlabot VID kontroli attiecībā uz mikrouzņēmumiem;

5) uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb "dzīvesstila" uzņēmējiem, vienādojot likmes (pašreiz patentmaksas ir noteiktas no 43 līdz 100 euro atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām), vienkāršojot to samaksu un administrēšanu, bet saglabājot līdzšinējos ierobežojumus, kā arī ieviest brīvprātīgu risinājumu visiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Iepriekšminētās izmaiņas samazina kopējus nodokļu ieņēmumus valstī no darbaspēka nodokļiem, tāpēc vienlaikus tiek īstenoti šādi pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļa sloga pārvirzi no darba spēka uz patēriņu un kapitālu (t.sk. atbilstoši vairāku starptautisku organizāciju ieteikumiem):

1) sakārtot nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un pārskatīt atsevišķu nekustamo īpašumu pielietojuma kategorijas;

2) par 30% paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem;

3) pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs;

1.tab. Plānotās akcīzes nodokļa likmju izmaiņas naftas produktiem

Naftas produkti 01.01.2015. 01.01.2016. 01.01.2018. 01.01.2020.

Svinu nesaturošs benzīns, euro par 1000 l

411,21 436,0 470,0 495,0

Svinu saturošs benzīns, euro par 1000 l

455,32 455,3 564,0 594,0

Dīzeļdegviela, petroleja, degviel­eļļa, euro par 1000 l

332,95 341,0 378,0 425,0

Sašķidrinātā naftas gāze, euro par 1000 kg

161,00 206,0 231,0 278,0

2.tab. Plānotās akcīzes nodokļa likmju izmaiņas tabakas izstrādājumiem

2016 2017 2018 2019 2020
No 01.07. No 01.07. No 01.07. No 01.07. No 01.07. No 01.07.
Cigaretēm
Specifiskā likme, euro 56,20 67,00 69,5 70,70 74,60 78,70
Ad Valorem 25% 20% 20% 20% 20% 20%
Minimālais līmenis, euro 93,70 99,00 103,5 104,00 109,20 114,70
  No 01.01. No 01.01. No 01.01. No 01.01. No 01.01.
Cigāriem un cigarellām, euro 42,69 58,0 73,0 88,00 95,20
Smēķējamai tabakai euro par 1000 g, tai skaitā:
Smalki sagriezta tabaka 58,0 62,00 66,0 70,0 75,0
Cita smēķējamā tabaka, tabakas lapas 58,0 62,00 66,0 70,0 75,0

Karsējamā tabaka

62,0
(no 01.03)
62,00 66,0 70,0 75,0

3.tab. Plānotās akcīzes nodokļa likmju izmaiņas alkoholiskajiem dzērieniem un alum

Alkoholiskie dzērieni un alus, euro par 100 l Plānotais Priekšlikums
01.03.2016. 01.03.2017. 01.03.2018. 01.03.2018. 01.03.2019. 01.03.2020.

Vīns, raudzētie dzērieni (virs 6%), starpprodukti līdz 15 tilpumprocentiem

74,0 78,0 82,0 92,0 101,0 111,0

Starpprodukti no 15 līdz 22 tilpumprocentiem

120,0 130,0 135,0 150,0 170,0 190,0

Pārējie alkoholiskie dzērieni, par absolūtā spirta %

1 400,0 1 450,0 1 500,0 1 670,0 1 840,0 2 025,0

Alus, par katru absolūtā spirta tilpumprocentu

4,2 4,5 4,8 5,6 6,1 6,8

Alus, minimālā likme

7,8 8,2 8,6 10,3 11,1 12,5

4) noteikt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem, tai skaitā:

– noteikt gan procentuālu (50% no apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 600 euro gadā (par sevi un katru savu ģimenes locekli) – kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām, saglabājot iespēju attaisnotos izdevumus pārnest uz nākamajiem trīs taksācijas gadiem. Atļaut attaisnoto izdevumu atgūšanu par personām ar I. un II. grupas invaliditāti – brāļiem un māsām, ja tiem nav laulātā un nodokļa maksātājs ir tam vienīgais radinieks;

– noteikt gan procentuālu (10% no gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 4 000 euro gadā – attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, pārveidot attaisnoto izdevumu piemērošanas nosacījumus, pagarinot dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) periodu (piemēram, uz 10 gadiem) un nodrošināt apdrošināšanas prēmiju maksājumu regularitāti, kā arī pagarināt veikto iemaksu turēšanas periodu privātajos pensiju fondos (piemēram, līdz 5 gadiem), vienlaikus nosakot pārejas noteikumus uz jau noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos.

5) saglabāt līdzšinējo TEN maksāšanas kārtību arī 2019.gadā un turpmāk.

Ārpus nodokļu struktūras pasākumiem tiek rosināts pilnveidot nodokļu administrēšanas pasākumus un nodrošināt aktīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu:

1) īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, kuru pamatvirzieni izriet no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. Galvenie virzieni ēnu ekonomikas apkarošanai ir:

– PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana (būvmateriālu, metālizstrādājumu un sadzīves tehnikas piegādēm);

– reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa samazināšana no 50 000 euro uz 40 000 euro;

– noteikt pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas atšifrēšanas slieksni 150 euro un to attiecināt tikai uz darījumiem ar reģistrētiem PVN maksātājiem; ;

– tiešsaistes tirdzniecības darījumu reģistra ieviešana u.c.;

2) īstenot nodokļu administrēšanas pasākumus, galvenie no tiem:

– vienotā konta un uzkrājuma principa ieviešana;

– saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana mazajai uzņēmējdarbībai;

– VID "nodokļu rēķina" automātiskas apmaksas risinājuma ieviešana;

– VID pakalpojumu pieejamība un kvalitāte;

– padziļinātas sadarbības programmas reforma;

– grāmatvedības prasību pārskatīšana atkarībā no apgrozījuma, statusa un darbības veida;

– IIN attaisnoto izmaksu administrēšanas optimizācija;

3) pilnveidot piedziņas procesus un sodu politiku.

Nodokļu reformas ietekme uz ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecību

Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās 2016.gadā bija saistīta ar zemo ES fondu investīciju plūsmu, kas bijusi 225 miljonu euro apmērā – vairāk nekā par 300 miljoniem euro mazāka nekā bija plānots 2015.gada vidū un tāpat arī būtiski zemāka par 2016.gada sākumā plānoto. Sagaidāms, ka nākamajos gados, – laikā, kad paredzēta nodokļu sistēmas reforma, ES fondu investīciju aktivitāte būtiski palielināsies, 2020.gadā ES fondu investīcijām sasniedzot 720 miljonus euro. Šobrīd ir pieņemti lēmumi (MK noteikumi un citi priekšnosacījumi) par lielāko daļu no investīcijām visam plānošanas periodam (ES fondi 4,4, miljardi euro), notiek intensīvs projektu atlašu un līgumslēgšanas posms. Tādēļ jo svarīgi ir radīt stimulus uzņēmējdarbības un investīciju vides pievilcībai un attīstībai. Ir būtiski, lai ES investīciju plūsma būtu atbilstoša plānotajam, palīdzot nodrošināt spēcīgu ekonomikas izaugsmi, kas attiecīgi nodrošinātu arī ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā. Sagaidāms, ka nodokļu sistēmas reforma varētu dot pozitīvus stimulus.

10. att. IKP faktiskajās cenās, milj. euro

Avots: CSP, FM aprēķini

Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, tiks veicināts arī papildu pieprasījums pēc kredītiem. Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām būtu radīta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus. Pieeja papildus līdzfinansējumam veicinās arī raitāku ES fondu apguvi.

IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā no jauna izsniegto kredītu apjoms turpmākajos gados varētu pieaugt par papildus 5 procentpunktiem, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu. Tā rezultātā, kopējais rezidentu kredītportfelis pieaugs straujāk nekā bāzes scenārija.

11.att. Rezidentu kopējais kredītportfelis, milj. euro un pieauguma temps (%)

Avots: FKTK, FM aprēķini

Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, kā arī saglabājoties pozitīvai attīstībai galvenajās Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs un paātrinoties ES fondu līdzekļu ieplūdei, Latvijas IKP reālais pieaugums reformas realizācijas periodā laikā līdz 2021.gadam var pārsniegt 4%, salīdzinot ar pašreizējā Latvijas stabilitātes programmas 2017.–2020.gadam scenārijā paredzēto 3% izaugsmi.

12. att. IKP izaugsmes potenciāls nodokļu reformas rezultātā

Nodokļu politikas reforma veicinās konkurētspēju reģiona līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu attīstībā, piesaistīt investorus un maksāt nodokļus, iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū, kā arī to, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. Tāpat nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana nodrošinātu to, ka nodokļu sistēma būtu prognozējama vismaz līdz 2021.gadam. Līdz ar to sagaidāms, ka pieaugs arī nodokļu ieņēmumi, sasniedzot Valdības deklarācijā noteikto mērķi – vidējā termiņā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.

12. att. Nodokļu slogs, % no IKP

Paredzams, ka nodokļu reformu rezultātā Latvijā samazināsies ēnu ekonomikas apjoms, par apmēram 1 procentpunktu gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 60 milj. euro. Šādu ēnu ekonomikas mazināšanas tempu plānots saglabāt arī turpmāk, 2021.gadā sasniedzot 18,3% no IKP.

13.att. Aplēse par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā 2010.–2015.gadā (% no IKP) (pēc ekon. prof.F. Šneidera pieejas)

UIN reformas priekšlikuma mērķis ir veicināt tautsaimniecības attīstību, stimulējot uzņēmumus lielāku peļņas daļu atstāt uzņēmumā un veicinot investīciju pieaugumu. Ieviešot 0% likmi nesadalītajai peļņai, uzņēmumiem radīsies papildus motivācija un iespēja veikt investīcijas, piemēram, palielināt ražošanas vai pakalpojumu jaudu, mainīt ražošanas procesu.

14.att. Kopējā pamatkapitāla veidošana, milj. euro

Avots: CSP, FM aprēķini

Peļņa, kas tiks atstāta uzņēmumā, palielinās pamatkapitāla apjomu un uzlabos uzņēmuma bilanci kopumā. Dati par uzņēmumu pašu kapitālu Igaunijā apliecina, ka Igaunijas uzņēmumi kopumā ir krietni labāk kapitalizēti salīdzinājumā ar Latvijas uzņēmumiem. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka uzlabosies arī Latvijas uzņēmumu kapitalizācija, turklāt tiem mazināsies motivācija slēpt īsto peļņas apmēru. Tādējādi lielāks pamatkapitāls kopā ar citiem uzņēmējdarbības rādītājiem (apgrozījums, peļņa) uzlabos uzņēmumu pieeju kredītresursiem. 2015. un 2016.gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pieauga attiecīgi par 21% un 33%. Realizējot UIN reformu, no jauna izsniegto kredītu apjoms turpmākajos trijos gados varētu pieaugt par 5 procentpunktiem straujāk nekā bāzes scenārijā, dodot papildus stimulu uzņēmumu investīcijām.

Uzlabojoties uzņēmumu bilancēm, kā papildus investīcijas stimulējošs faktors varētu būt Eiropas Savienības fondu investīciju plūsmas paātrināšanās vidēji par 50 milj. euro gadā, tāpat palielinot uzņēmumu investīcijas salīdzinājumā ar bāzes scenāriju.

15. att. IKP un investīciju pieauguma tempi, bāzes scenārijs un nodokļu ietekmes scenārijs, gada pieauguma tempi %

Avots: CSP, FM aprēķini

UIN atliktās maksājuma kārtības ieviešana radītu vairākus pozitīvus efektus uz tautsaimniecību, kas savukārt palielinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā:

– palielinātos uzņēmumu finanšu resursi, jo UIN ir jāmaksā tikai par dividendēs sadalāmo peļņu, kas savukārt veicinātu uzņēmumus neņemt tik lielu peļņas daļu ārā dividendēs. Turklāt, ņemot vērā, ka uzņēmums UIN maksās tad, kad peļņa faktiski tiek sadalīta, līdz ar to netiks noteikti avansa maksājumi , kas kopumā veicina uzņēmumu finanšu resursu pieaugumu un iespēju iegūt papildu ārējo finansējumu, palielinot uzņēmumu pašu kapitālu;

– pieaugtu privāto investīciju apjoms, jo uzņēmumiem būtu lielāka finanšu neatkarība un noturība, kā arī lielāka uzņēmējdarbības un investīciju aktivitāte. Tas veicina mazāku rezidentu kapitāla aizplūšanu un lielāku rezidentu investīciju plūsmu;

– pieaugtu IKP un mazinātos ēnu ekonomika, ko veicinātu uzņēmumu skaita pieaugums un mazāka ieņēmumu slēpšana gadījumos, kad uzņēmumi neatbilst mikrouzņēmuma kritērijiem, kur kopējais nodokļu slogs ir salīdzinoši zemāks. Tas savukārt veicinātu uzņēmumu kvalitatīvās izaugsmes palielināšanos, produktivitātes celšanos, neto apgrozījuma pieaugumu, pašizmaksu samazināšanos (ņemot vērā, ka vienlaicīgi tiks samazināti darbaspēka nodokļi) un rentabilitātes paaugstināšanos.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir samazināt IIN slogu un palielināt strādājošo iedzīvotāju ienākumus, nosakot zemāku IIN likmi, paaugstinot neapliekamo minimumu, kā arī minimālo algu.

Nodokļu sloga samazinājumu darbaspēka ienākumiem izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus neto ienākumus. IIN likmes samazinājums no 23% līdz 20% ienākumiem, kuri nepārsniedz 45 000 euro gadā, skars visus strādājošos, palielinot to rīcībā esošo ienākumus, kurus varēs izmantot patēriņam, investīcijām vai uzkrājumiem. Arī nodarbinātie ar ienākumiem, kas ir augstāki par 45 000 euro gadā, iegūs no IIN likmes samazinājuma, jo 23% IIN likme tiks piemērota tikai tiem ienākumiem, kuri pārsniedz minēto slieksni.

 

16. att. Nodokļu plaisas izmaiņas pēc nodokļu reformas

Avots: FM aprēķini

Papildus pozitīva ietekme uz strādājošo iedzīvotāju ienākumiem būs IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanai, kas visbūtiskāk ietekmēs tieši zemāk atalgoto iedzīvotāju ienākumus, vienlaikus ar diferencētās IIN likmes ieviešanu mazinot ienākumu nevienlīdzību. Balstoties uz Finanšu ministrijas nodokļu reformas novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus.

Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 līdz 430 euro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo nevienlīdzību. Tiešā ietekme uz privātā patēriņa pieaugumu šim minimālās algas palielinājumam ir nenozīmīga, taču tas mazinās ēnu ekonomikas daļu, kas daļēji jau tiek ietverta IKP aprēķinos. Vienlaikus arī jāatzīmē, ka minimālās algas paaugstinājums šādā apmērā, ja tas tiek realizēts vienlaikus ar būtisku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, nemazinās uzņēmumu ārējo konkurētspēju, kā arī nepasliktinās uzņēmumu finansiālo situāciju, kas īpaši aktuāli ir Latvijas reģionos, kur kopējais darba samaksas līmenis ir ievērojami zemāks.

Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas kā pārējās Baltijas valstīs pie tam pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīs. Tā piemēram, Igaunijā minimālā mēneša darba alga pašreiz ir būtiski augstāka nekā Latvijā un Lietuvā (2017.gadā Igaunijā tā ir 470 euro mēnesī, bet Latvijā un Lietuvā – 380 euro mēnesī). Pēc reformas Latvijā tā būs 430 euro mēnesī, kas ir būtiski augstāka kā Lietuvā, bet joprojām zemāka kā Igaunijā. Arī Latvijā noteiktā IIN pamatlikme, kas pašreiz ir 23%, tiks pielīdzināta Igaunijā noteiktajai – 20% (Lietuvā tā ir 15%). Tāpat ar IIN neapliekamais minimums tiks tuvināts pārējo Baltijas valstu līmenim (Igaunijā 2017.gadā tas ir 180 euro mēnesī, bet no 2018.gada to plānots diferencēt no 0–500 euro mēnesī atkarībā no ienākumu līmeņa, Lietuvā – 2017.gadā neapliekamais minimums ir noteikts 0–310 euro mēnesī, ko arī piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa, bet Latvijā 2017.gadā tas ir 60–115 euro mēnesī (tāpat piemēro atkarībā no ienākuma līmeņa), bet pēc reformas to plānots paaugstināt uz 0–250 euro mēnesī. Jāatzīmē, ka VSAOI likme Latvijā ir viszemākā (Latvijā 2017.gadā tā ir 34,09%, no tās darba devēja likme – 23,59%, bet darba ņēmēja likme – 10,5%, Lietuvā – 40,2% un Igaunijā – 37,4%). Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ieviešot plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas, darbaspēka nodokļa plaisas rādītājs8 strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kas saņem 67% no vidējās darba algas, Latvijā samazināsies no 41,9% 2015.gadā (Eurostat dati) līdz pat 38,1% (pēc Eurostat datiem 2015.gadā Lietuvā tas bija – 39,2%, bet Igaunijā – 38,0%).

Pēc nodokļu reformas darba ņēmējs saņems lielākus ieņēmumus, kas savukārt uzlabos Latvijas konkurētspēju ar pārējām Baltijas valstīm. Ja 2017.gadā pie vienas bruto algas (910,1 euro mēnesī) Latvijā strādājošais (bez apgādībā esošām personām) saņem neto algu – 641,0 euro mēnesī, tad pēc reformas – viņš saņems – 666,0 euro mēnesī (Lietuvā 2017.gadā pie vienādiem nosacījumiem strādājošā neto alga sastāda – 698,7 euro mēnesī, bet Igaunijā – 738,2 euro mēnesī).

17. att. Neto ienākumu izmaiņas strādājošajiem atkarībā no bruto ienākuma (2018.gads)

Avots: FM aprēķini

Nodokļu reforma pozitīvi ietekmēs arī Džini koeficientu strādājošajiem. Tā piemēram, strādājošais (bez apgādībā esošām personām), kas pelna minimālo darba algu, pēc nodokļu reformas saņems par 69,2 euro mēnesī vairāk kā 2017.gadā, strādājošais (bez apgādībā esošām personām), kas pelna 700 euro mēnesī, – par 28,1 euro mēnesī vairāk, bet strādājošais (bez apgādībā esošām personām), kas pelna 1 000 euro mēnesī, – par 18,8 euro mēnesī vairāk. Tāpat arī strādājošie ar apgādībā esošām personām gūs būtisku ikmēneša atbalstu. Piemēram, strādājošais (ar 2 apgādībā esošām personām), kas pelna minimālo darba algu, pēc nodokļu reformas saņems par 31,7 euro mēnesī vairāk kā 2017.gadā, strādājošais (ar 2 apgādībā esošām personām), kas pelna 700 euro mēnesī, – par 42,6 euro mēnesī vairāk, bet strādājošais (ar 2 apgādībā esošām personām), kas pelna 1 000 euro mēnesī, – par 38,3 euro mēnesī vairāk.

18. att. Džini koeficients strādājošajiem

Avots: FM aprēķini

Solidaritātes nodokļa integrēšana valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās, vienlaikus ierobežojot īstermiņa pabalstu izmaksu apjomu, ir loģisks solis, kas nepalielinās darbaspēka nodokļu slogu un paaugstinās valsts speciālā budžeta kapacitāti. No 2002.gada, paaugstinoties valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem, ko veicināja arī iestāšanās Eiropas Savienībā un investīciju ieplūdums valstī, palielinoties iedzīvotāju līdzdalībai reģistrētajā darba tirgū, kā arī pieaugot darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitam, jo darba tirgū ienāca astoņdesmitajos gados (labvēlīgas demogrāfiskas situācijas gados) dzimušie, valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā pamazām veidojās naudas līdzekļu pārpalikums. 2008.gadā valsts speciālā budžeta uzkrājuma līmenis bija sasniedzis augstāko punktu, kopumā veidojot 1,5 miljardus euro jeb 6,1% no IKP (pēc Eiropas kontu sistēmas (ESA) metodoloģijas; pēc naudas plūsmas naudas līdzekļu atlikumi uz 01.01.2009 bija 1,4 miljardi euro). 2009.gadā, strauji pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, kā rezultātā samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrātais naudas līdzekļu atlikums, un 2013.gada beigās tas sasniedza 266,2 milj. euro. Sākot no 2014.gada valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ir novērojama pozitīva tendence, kad ieņēmumi pārsniedz izdevumus, attiecīgi uz 2017.gada sākumu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikums sasniedz 506,3 milj. euro. Ierosinātās izmaiņas solidaritātes nodoklī, autoratlīdzību regulējumā, kā arī minimālās algas pieaugums nodrošina papildu ieņēmumus sociālajā budžetā, nodrošinot, ka uzkrājuma līmenis valsts speciālajā budžetā ir pietiekošs, lai pārvarētu ekonomikas attīstības cikliskās svārstības.

2017.gadā veiktās izmaiņas Veselības ministrijas programmu struktūrā turpmāk no­drošinās lielāku izdevumu izsekojamību un caurskatāmību. Tomēr joprojām aktuāls ir jau­tā­jums par papildus finansējuma piesaisti veselības nozarei. Tāpēc nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā risināmie jautājumi ir sociālās apdrošināšanas maksājumu sasaiste ar veselības nozares finansējumu un VSAOI maksātāju identifikācija, saņemot veselības pakalpojumus. Tāpat jārisina arī jautājumi ārpus nodokļu politikas ietvara, t.i. nozares politikas ietvaros. Jāatzīmē, ka vidējā termiņā papildus finansējums veselības nozares reformu īstenošanai, līdztekus valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek piešķirti jaunu politikas iniciatīvu finansēšanas ietvaros, tiek nodrošināts arī ar papildu atkāpi no budžeta deficīta mērķa un saskaņā ar pašreizējām prognozēm atkāpes apmērs ir attiecīgi 0,1% no IKP 2017.gadā, 0,4% no IKP 2018.gadā un 0,5% no IKP 2019.gadā. Tomēr jānorāda, ka atkāpe saskaņā ar Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas regulējumu tiek piešķirta uz noteiktu termiņu (trim gadiem), līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums ilgtspējīgu veselības finansēšanas modeli Latvijā.

IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmumu avots. 2016.gadā tas veidoja 83,9% no pašvaldību nodokļu ieņēmumiem. Ir prognozējams, ka nodokļu politikas reforma ieviešanas pirmajos gados samazināsies gan kopējie pašvaldību IIN ieņēmumi, gan arī izmainīsies šī nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldībām. Lai vidējā termiņā saglabātu stabilitāti un prognozējamību pašvaldību budžetos to funkciju īstenošanai un uzņemto saistību izpildei, piedāvājam noteikt, ka pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu un tam pielīdzinātu maksājumu īpatsvars vispārējās valdības nodokļu ieņēmumos nav mazāks par 19,5%. Nodokļu reformas pirmajos divos gados (2018. un 2019.gadā), kad pašvaldību finanšu izlīdzināšanas prognozi nosakot IIN tiks izmantoti 2016.un 2017.gada dati un tos neietekmēs nodokļu reformas pasākumi, tiek piedāvāts ieviest pārejas periodu un paredzēt īpašu kompensācijas mehānismu – speciālo dotāciju, kuras apmērs tiks aprēķināts tāds, lai pašvaldību kopējie nodokļu ieņēmumi kopā ar šo speciālo dotāciju veidotu augšminētos 19,5% no vispārējās valdības nodokļu ieņēmumiem. Šī speciālā dotācija tiks integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc IIN sadales principiem. Tālākais pašvaldību finansēšanas modelis tiks diskutēts ikgadēju sarunu ietvaros ar LPS, LLPA un Finanšu ministriju.

Patēriņa nodokļu, tajā skaitā akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas ietekme uz nominālo patēriņu ir neitrāla – tā nesamazinās iedzīvotāju kopējos izdevumus konkrēto akcīzes preču iegādei, taču var samazināt atsevišķu akcīzes preču patēriņa apjomus. Reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā sliekšņa samazināšana, PVN reversās maksāšanas kārtības piemērošanas paplašināšana, kā arī PVN deklarācijā atšifrējamo darījumu sliekšņa precizēšana ir ēnu ekonomiku mazinoši pasākumi, tādejādi veicinot godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā.

Kopumā Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka patēriņa cenu kāpums 2018. gadā varētu būt par aptuveni 0,8 procentpunktiem straujāks nekā bāzes scenārijā, tādējādi sasniedzot nepilnus trīs procentus. Savukārt, 2019–2020.gadā inflāciju paaugstinoša ietekme no paredzētajām nodokļu izmaiņām nedaudz piebremzēsies, palielinot inflācijas līmeni attiecīgi par 0,4 un 0,6 procentpunktiem vairāk nekā bāzes scenārijā , kā rezultātā inflācija sasniegtu 2,4–2,6% gadā. Jāatzīmē, ka lielākais cenu pieaugums sagaidāms no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Svarīgi atzīmēt, ka izstrādājot ietekmes scenāriju tika pieņemts, ka naftas cenas pasaules tirgos turpmākajos gados mēreni pieaugs un kopumā būs stabilas. Ja notiks nozīmīgas energoresursu cenu svārstības pasaules tirgos, tad tas var būtiski ietekmēt degvielas cenas un vidējo inflāciju kopumā – pieauguma vai samazinājuma virzienā.

IIN likmju vienādošanu dažādiem ienākumu veidiem šie pasākumi, tāpat kā minimālās darba algas paaugstināšana, neatstāj tiešu nozīmīgu ietekmi uz patēriņa pieaugumu, taču tiem ir būtiska loma ēnu ekonomikas mazināšanas kontekstā, ierobežojot iespējas optimizēt nodokļu maksājumus, uzrādot atšķirīgus ienākumu veidus. Nodokļu likmju vienādošana arī mazina pašreizējo nevienlīdzību, kad turīgāko iedzīvotāju daļai, kas gūst ienākumus no sava kapitāla pieauguma, nodokļa likme ir zemāka nekā tā ir strādājošajiem iedzīvotājiem par ienākumiem no darbaspēka.

"Mazo" nodokļu režīmu sakārtošana, tai skaitā, mikrouzņēmuma nodokļa režīma sakārtošana uzlabos uzņēmumu konkurētspēju, samazinās nodokļu optimizācijas problēmas, kā arī zināmā mērā risinās sociālās aizsardzības jautājumu. Mikrouzņēmumu maksimālās algas apmērs tiks tuvināts tādam līmenim, lai 2018.gadā VSAOI maksājums (80% no mikrouzņēmumu nodokļa, kas tiek novirzīts VSAOI) atbilstu VSAOI maksājumam no valstī noteiktā minimālās algas apmēra, kas mikrouzņēmumos strādājošajiem nodrošinātu vismaz minimālo pensijas līmeni. Tāpat tiks ņemta vērā atšķirīga situācija dažādās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā (pastāv īpašs regulējums attiecībā uz subsīdiju uzskaiti apgrozījumā).

Neapliekamā minimuma paaugstināšana pensionāriem līdz 300 euro mēnesī (pašlaik 235 euro mēnesī) samazinās pensionāru maksājamo IIN, tādejādi palielinot pensionāru rīcībā esošos ienākumus.

Vecuma pensiju vidējais apmērs 2016.gada decembrī bija 301 euro mēnesī. IIN maksā pensionāri, kuru pensijas pārsniedz pensionāru neapliekamo minimumu, kas pašreiz ir 235 euro mēnesī, jeb 70% no visiem vecuma pensionāriem Ja neapliekamo minimumu pensionāriem palielinātu līdz 300 euro mēnesī, tad IIN maksātu tikai 33% no visiem vecuma pensionāriem. Arī pārējo pensionārus stāvoklis uzlabotos. Piemēram, pensionārs, kura pensija ir 301 euro mēnesī (vienāda ar vidējo), nodoklī šobrīd samaksā 15 euro mēnesī, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 300 euro, viņam nodoklis saruktu līdz dažiem centiem. Tāpat arī IIN likmes samazināšana sniegs pozitīvu efektu, palielinot pensionāru ienākumus.

19. att. Neto pensijas izmaiņas atkarībā no pensijas lieluma (2018.gads)

Avots: FM aprēķini

III Nodokļu POLITIKAS MĒRĶI UN Rīcības virzieni

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķis (apakšmērķi) ir:

1) valsts konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana;

2) ienākumu nevienlīdzības mazināšana;

3) sasniegt nodokļu ieņēmumus 1/3 no IKP apmērā.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu stratēģijas ietvars ir:

1) nodokļu struktūras un likmju pārskatīšana;

2) nodokļu administrēšanas uzlabošana;

3) ēnu ekonomikas apkarošana.

IV Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

1. Politikas rezultāts (PR)
Stabila un prognozējama nodokļu politika, kas ilgtermiņā nodrošina pastāvīgus un stabilus nodokļu ieņēmumus
Rezultatīvais rādītājs (RR) 2018. gads 2019.gads 2020.gads 2021.gads
Kopējie nodokļu ieņēmumi, % no IKP( 2017.gads 30%) 30% 30% 30% 1/3 daļa no IKP
Nemainīgs un līdzīgs nodokļu slogs līdzīgiem ienākumu veidiem (2017.gads IIN23%, UIN 15%) IIN 20%/23%

UIN 0%/20%

IIN 20%/23%

UIN 0%/20%

IIN 20%/23%

UIN 0%/20%

IIN 20%/23%

UIN 0%/20%

Kopējo nodokļu ieņēmumu īpatsvars 1/3 daļas apmērā no IKP ir minēts Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (2016.gada februāris): "Vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde un efektīva budžeta izdevumu plānošana. Publisko pakalpojumu pieejamībai 2020.gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP, primāri mērķa sasniegšanai gūstot ieņēmumus no ēnu ekonomikas mazināšanas. Pārskatot nodokļu un nodevu sistēmu, sabalansēsim valsts attīstības mērķus, valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus". Atbilstoši tas iekļauts arī valdības rīcības darba plānā ar numuru 23.

2014.gada 5.decembra Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumā tiek uzsvērts, ka "Nodokļu ieņēmumi atpaliek no valdības deklarētā ilgtermiņa mērķa – 1/3 apmērā no IKP, kas apdraud Valdības spējas nodrošināt ilgtspējīgu sabiedrisko pakalpojumu attīstību, atbildēt drošības riskiem, kā arī attīstīt Latvijas infrastruktūru".

OECD rekomendācijas9 Latvijai paredz cīnīties pret nodokļu krāpniecību un uzlabot nodokļu iekasējamību. Savukārt Eiropas Komisija savās rekomendācijās10 norāda, ka Latvija ir veiksmīgi nostiprinājusi savas budžeta pozīcijas (zems deficīta līmenis procentos un valdības vispārējais parāds procentos no IKP), bet nepieciešams sekot līdzi, lai fiskālā pozīcija un budžeta stratēģija tiktu saglabāta vidējā termiņā stabila.

2. Politikas rezultāts (PR)
Konkurētspējīgs darbaspēka nodokļu slogs (vismaz Baltijas reģionā) un ienākumu nevienlīdzības samazināšanās strādājošiem iedzīvotājiem
Rezultatīvais rādītājs (RR) 2018. gads 2019.gads 2020.gads 2021.gads
Nodokļu plaisas rādītājs zemo algu saņēmējam (ar darba algu 67% apmērā no vidējās darba algas valstī) bez apgādībā esošām personām (2017.gads 41,9%) 38,1% 38,1% 38,1% 38,0 %
Nodokļu plaisas rādītājs zemo algu saņēmējam (ar darba algu 67% apmērā no vidējās darba algas valstī) ar vienu apgādībā esošu personu (2017.gads 36,5%) 32,1% 32,1% 32,1% 32,0%
Eiropas komisija 2016.gada ziņojumā par Latvijai doto rekomendāciju izpildi norāda, ka ierobežots progress ir gūts attiecībā uz lielā nodokļu īpatsvara samazināšanu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Ar 2016. gada budžeta pasākumiem darbaspēka aplikšana ar nodokļiem ir padarīta progresīvāka, tomēr augstais nodokļu īpatsvars cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir samazināts tikai nedaudz. OECD 2015.gada rekomendācijas norāda, ka ne tikai jāsamazina nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem, bet nodokļu sistēmai kopumā jābūt vairāk progresīvai.
3. Politikas rezultāts (PR)
Ierobežota ēnu ekonomika un nodokļu samaksas motivācijas uzlabošanās
Rezultatīvais rādītājs (RR) 2018. gads 2019.gads 2020.gads 2021.gads
Ēnu ekonomikas īpatsvars* (2015.gads 23.6%) 21% no IKP 20% no IKP 19% no IKP 18,3% no IKP
Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (2016.gada februāris) paredzēts: "Uzņēmēju un sabiedrības motivāciju veicinošs pasākumu kopums ēnu ekonomikas mazināšanai, ik gadu palielinot nodokļu iekasējamību un 2018. gadā sasniedzot 1 procentpunkta nodokļu iekasējamības pieaugumu pret IKP. Ēnu ekonomikas apkarošana kā horizontāls valdības darba uzdevums."

Pēc OECD 2015.gada rekomendācijām Latvijā ir nepieciešams novirzīt vairāk resursus nodokļu krāpšanas apkarošanai un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai. Potenciālie iekasēšanas uzlabošanas radītie ienākumi pēc OECD aprēķiniem varētu būt aptuveni 3,5% no IKP. Arī EK norāda uz nepieciešamību uzlabot nodokļu saistību izpildi un nodokļu iekasēšanu tās 2014.gada rekomendācijās.

* Tiek izmantots Austrijas Johanesa Keplera Universitātes profesora Frīdriha Šneidera novērtējums, kas balstīts uz makroekonomikas datu modeļa rezultātiem un, kas mēra ēnu ekonomikas apmērus 31 Eiropas valstī un 5 citās OECD valstīs.

4. Politikas rezultāts (PR)
Uzņēmumu rentabilitātes un produktivitātes paaugstināšana
Rezultatīvais rādītājs (RR) 2018. gads 2019.gads 2020.gads 2021.gads
Iekšzemes kopprodukts (pieauguma temps salīdzināmajās cenās, %)
(2017.gads 3.2%)
4,3% 4,4% 4,3% 4,2%
NAP 2020 paredz ekonomisko izrāvienu, tai skaitā veicinot uzņēmumu produktivitāti: "Īpaši tiek sekmēta radošu un augstu pievienoto vērtību veidojošu uzņēmumu dibināšana un attīstība. Jebkuram publiskajam finanšu ieguldījumam ir jābūt vērstam uz efektivitātes un resursu ekonomiskās atdeves palielināšanu. Augstas kvalitātes nodrošināšana un darba ražīguma kāpināšana ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem mūsu uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanai, tādēļ uzņēmēji tiek mudināti regulāri vērtēt savu resursu izmantošanas efektivitāti, darbinieku darba ražīgumu un inovāciju potenciālu, lai Latvija eksportētu iespējami pārstrādātus produktus un pakalpojumus ar palielinātu vērtību. Aizvien mazāk mūsu resursu tiek eksportēts izejmateriālu veidā."
5. Politikas rezultāts (PR)
Vienkāršota nodokļu saistību izpilde un administrēšana, administrēšanas izmaksu samazināšana
Rezultatīvais rādītājs (RR) 2018. gads 2019.gads 2020.gads 2021.gads
"Doing business" rādītājs pēc nodokļu nomaksas
(2017.gads 15.vieta)
15.vieta 15.vieta 14.vieta 14.vieta
Nodokļu administrēšanas izmaksas
(viena iekasētā euro izmaksas 2016.gadā bija 0,0157 euro)
0,013 0,0115 0,011 0,01
Atbilstoši Deklarācijai par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (2016.gada februāris) paredzēts: "Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018.gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP 20 un Globālās konkurētspējas indeksa TOP40."

2015.gada OECD rekomendācijās norādīts, ka nepieciešams vienkāršot nodokļu maksājumus. Par to tiek ziņots arī Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumā – nodokļu sistēmas vienkāršošana paredzama gan samazinot dažādo likmju izņēmumu skaitu, gan atbalstot Valsts ieņēmumu dienesta ikdienas darbu efektivitāti, tādejādi samazinot arī administrēšanas izmaksas.

V Rīcības virzieni un uzdevumi

Nr.p.k. Uzdevums Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgā institūcija Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1. Rīcības virziens – pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem
1.1. uzdevums: Ienākuma nodokļa sloga samazināšana
1.1.1. Ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes strādājošajiem (pašreiz pamatlikme ir 23%):

– 20% ienākumiem līdz 45 000 euro gadā;

– 23% ienākumiem virs 45 000 euro gadā.

01.01.2018. FM VID 1.PR (1.2.RR)

2.PR (2.1.RR)

2.PR (2.2.RR)

1.1.2. Būtiski paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo diferencēto minimumu (atsakoties no neapliekamā minimuma atmaksas nākamajā gadā, to piemērojot pilnā apmērā tekošajā gadā):

– 0–250 euro mēnesī ieviešanas gadā (250 euro mēnesī ienākumiem līdz 440 euro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 000 euro mēnesī – neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākuma virs 1 000 euro mēnesī – tas sasniedz 0);

– 0–250 euro mēnesī nākamajā gadā (250 euro mēnesī ienākumiem līdz 440 euro mēnesī, ienākumiem no 440 līdz 1 100 euro mēnesī – neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākuma virs 1 100 euro mēnesī – tas sasniedz 0)

01.01.2018.

01.01.2019.

FM VID 2.PR (2.1.RR)

2.PR (2.2.RR)

1.1.3. Paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām uz 250 euro mēnesī (pašreiz 175 euro mēnesī) 01.01.2018. FM VID 2.PR (2.1.RR)

2.PR (2.2.RR)

1.1.4. Noteikt ierobežojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotajiem izdevumiem, tai skaitā:

– noteikt gan procentuālu (50% no apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 600 euro gadā (par sevi un katru savu ģimenes locekli) – kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām un bērnu interešu izglītībai, saglabājot iespēju attaisnotos izdevumus pārnest uz nākamajiem trīs taksācijas gadiem. Atļaut attaisnoto izdevumu atgūšanu par personām ar I. un II. grupas invaliditāti – brāļiem un māsām, ja tiem nav laulātā un nodokļa maksātājs ir tam vienīgais radinieks

– noteikt gan procentuālu (10% no gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 4 000 euro gadā – attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pārveidot attaisnoto izdevumu piemērošanas nosacījumus, pagarinot dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) periodu un nodrošināt apdrošināšanas prēmiju maksājumu regularitāti, kā arī pagarināt veikto iemaksu turēšanas periodu privātajos pensiju fondos, vienlaikus nosakot pārejas noteikumus uz jau noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos

01.01.2018. FM VID 1.PR (1.1.RR)
1.2. uzdevums: Solidaritātes nodokļa atcelšana, ieviešot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus
1.2.1. Atcelt solidaritātes nodokli ar 2018.gadu 01.01.2018. FM LM, VID 1.PR (1.1.RR)
1.2.2. Ar 2018.gada noteikt divus VSAOI griestus: līdz 55 000 euro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā un tiek saņemti visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi; no 55 000 euro līdz 95 100 euro gadā (tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga x 100) tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai pensiju apdrošināšanu 1.un 2.līmenī 01.01.2018. LM VSAA 1.PR (1.1.RR)
1.3. uzdevums: Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana
1.3.1. Paaugstināt minimālo mēneša darba algu

līdz 430 euro (pašlaik 380 euro)

01.01.2018. LM VID, FM 2.PR (2.1.RR)

2.PR (2.2.RR)

1.4. uzdevums: Neapliekamā minimuma pensionāriem paaugstināšana
1.4.1. Paaugstināt neapliekamo minimumu pensionāriem 2018.gadā līdz 250 euro mēnesī, 2019.gadā – līdz 270 euro mēnesī un 2020.gadā – līdz 300 euro mēnesī (pašlaik 235 euro mēnesī) 01.01.2018.

01.01.2019.

01.01.2020.

FM VID, LM 1.PR (1.2.RR)
1.5. uzdevums: Pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas uzlabošana, kā arī mērķtiecīga un efektīva pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumu un samazinātās likmes piemērošana
1.5.1. Iesniegt iesniegumu atļaut Latvijai ieviest pievienotās vērtības nodokļa reverso maksāšanas kārtību būvmateriālu, metālizstrādājumu un sadzīves tehnikas piegādēm 01.01.2018. FM VID 3.PR (3.1.RR)
1.5.2. Samazināt gada apgrozījuma slieksni uz 40 000 euro (pašreiz 50 000 euro), līdz kuram atļauts atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas 01.01.2018. FM VID 3.PR (3.1.RR)
1.5.3. Noteikt pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas atšifrēšanas slieksni 150 euro un to attiecināt tikai uz darījumiem ar reģistrētiem PVN maksātājiem 01.01.2018. FM VID 3.PR (3.1.RR)
1.5.4. Noteikt vienotu pievienotās vērtības nodokļa likmi fiziska un digitāla formāta preču piegādei atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā 01.01.2019. FM KM 3.PR (3.1.RR)
1.5.5. Izvērtēt pievienotās vērtības nodokļa jomā ieviesto tā sauktās pievienotās vērtības nodokļa direktīvas izvēles normu efektivitāti, un ja nepieciešams sagatavot atbilstošus grozījumus pievienotās vērtības nodokļa regulējošajos normatīvajos aktos 31.12.2020. FM EM 5.PR (5.1.RR)
1.5.6. Paust atbalstu Eiropas Savienības Padomē vispārējās pievienotās vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtības ieviešanai tā sauktajā PVN direktīvā, ievērojot Latvijas intereses līdz grozījumu PVN direktīvā pieņem­šanai Padomē FM VID 3.PR (3.1.RR)
1.6. uzdevums: Akcīzes nodokļa likmju pārskatīšana, pārnesot nodokļu sloga uz patēriņa un vides nodokļiem
1.6.1. Pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes cigaretēm, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs. Izvērtēt iespēju 2019.gadā pārskatīt akcīzes nodokļa cigaretēm struktūru. No 01.07.2018. – pastāvīgi FM   1.PR (1.1.RR)
1.6.2. Ievērot principu, ka akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām ar 2019.gadu veido 85% no akcīzes nodokļa minimālā līmeņa cigaretēm No 01.01.2019. – pastāvīgi FM   1.PR (1.1.RR)
1.6.3. Ievērot principu, ka akcīzes nodokļa līmenis smēķējamai tabakai (smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai un citai smēķējamai tabakai), tabakas lapām un karsējamai tabakai par 1000 gramiem ir vienāds un pēc 2019.gada tas veido vismaz 2/3 no akcīzes nodokļa minimālā līmeņa cigaretēm No 01.01.2019. – pastāvīgi FM   1.PR (1.1.RR)
1.6.4. Noteikt, ka akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem nepārsniedz akcīzes nodokļa minimālo līmeni alum Pastāvīgi FM   1.PR (1.1.RR)
1.6.5. Pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un starpproduktiem ar spirta saturu no 15 līdz 22 tilpumprocentiem, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs No 01.03.2018. – pastāvīgi FM   1.PR (1.1.RR)
1.6.6. Ievērot principu, ka akcīzes nodokļa likme starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6 tilpumprocentiem un vīnam ir vienāda un ar 2018.gadu veido ½ no akcīzes nodokļa pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ar spirta saturu 11 tilpumprocenti (vidējais spirta saturs starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6 tilpumprocentiem un vīnam)

Princips attiecas uz šādiem alkoholiskajiem dzērieniem: vermuti, ābolu vīns (raudzētais dzēriens) un vīni. Minētie dzērieni tiek uzskatīti par savstarpēji konkurējošiem, līdz ar to tiem tiek piemērota vienāda AN likme.

No 01.03.2018. – pastāvīgi FM   1.PR (1.1.RR)
1.6.7. Saglabāt nemainīgu akcīzes nodokļa likmi raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem līdz tā veido 45% no akcīzes nodokļa likmes starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6 tilpumprocentiem un vīnam, un turpmāk ievērot principu, ka akcīzes nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu līdz 6 tilpumprocentiem veido 45% no akcīzes nodokļa likmes starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6 tilpumprocentiem un vīnam.

Princips attiecas uz sidriem, kuriem ar 01.08.2015. tiek piemērota samazināta AN likme. Princips paredz, ka likme sidriem veido 45% no standarta likmes vīniem un raudzētajiem dzērieniem (minēto dzērienu grupas).

Pastāvīgi FM   1.PR (1.1.RR)
1.6.8. Ievērot principu, ka akcīzes nodokļa likme alum ir 1/3 apmērā no akcīzes nodokļa pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 1 spirta tilpumprocentu No 01.03.2018. – pastāvīgi FM   1.PR (1.1.RR)
1.6.9. Pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmi svinu nesaturošam benzīnam, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs 01.01.2018.

01.01.2020.

    1.PR (1.1.RR)
1.6.10. Ievērot principu, ka akcīzes nodokļa likme svinu saturošam benzīnam ir 120% apmērā no akcīzes nodokļa likmes svinu nesaturošam benzīnam

Svina saturošu benzīnu (vairāk kā 0,005 g uz litru) nedrīkst tirgot mazumtirdzniecībā (MK 332) kā auto degvielu, taču svinu saturošu benzīnu izmanto vieglajā aviācijā (mazajos lidaparātos) un iespējams arī kā sporta degvielu autosportā.

No 01.01.2018. – pastāvīgi FM   1.PR (1.1.RR)
1.6.11. Pakāpeniski tuvināt akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai, ko izmanto par degvielu, akcīzes nodokļa likmei svinu nesaturošam benzīnam, ņemot vērā degvielu siltumietilpību (NCV) – 2018.gadā 75% un ar 2020.gadu ievērot principu – 80% no akcīzes nodokļa likmes svinu nesaturošam benzīnam, ņemot vērā degvielu siltumietilpību (NCV) Izvērtēt iespēju tuvināt akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai, ko izmanto par degvielu, akcīzes nodokļa likmei svinu nesaturošam benzīnam, ņemot vērā degvielu siltumietilpību (NCV) – 2018.gadā 80% un ar 2020.gadu ievērot principu – 85% no akcīzes nodokļa likmes svinu nesaturošam benzīnam, ņemot vērā degvielu siltumietilpību (NCV), ievērojot dīzeļdegvielas sadegšanas procesā radušos savienojumu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. 01.01.2018.

No 01.01.2020. – pastāvīgi

FM SM, EM, VARAM 1.PR (1.1.RR)
1.6.12. Ievērot principu, ka iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tiek paaugstināta, ievērojot dīzeļdegvielas akcīzes likmes pārskatīšanu, un tā veido:

– ar 2018.gada 1.jūliju 20% no dīzeļdegvielas standarta likmes;

ar 2020.gada 1.jūliju 25% no dīzeļdegvielas standarta likmes.

01.07.2018.

No 01.07.2020.
– pastāvīgi

FM ZM 1.PR (1.1.RR)
1.6.13. Izvērtēt akcīzes nodokļa likmes kurināmajam, ņemot vērā inflācijas pieaugumu un energoresursu cenu izmaiņas. 01.10.2018. FM EM 1.PR (1.1.RR)
1.6.14. Izvērtēt iespējas ilgtspējīgām biodegvielām (gan šķidrām, gan gāzveida) noteikt minimālo akcīzes nodokļa likmi, ņemot vērā biodegvielu siltumietilpību (NCV) 01.09.2018. FM EM 1.PR (1.1.RR)
1.6.15. Ievērot principu, ka akcīzes nodokļa likme smagajai degvieleļļai (mazutam) ir 30% apmērā no akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai kā kurināmajam 2018.gadā un 40% – ar 2020.gadu, ņemot vērā kurināmo siltumietilpību (NCV) 01.01.2018.

No 01.01.2020. – pastāvīgi

FM SM, EM, VARAM 1.PR (1.1.RR)
1.6.16. Pakāpeniski vienādot akcīzes nodokļa likmes gāzveida kurināmajiem (dabasgāze un naftas gāzes), ņemot vērā gāzveida enerģijas produktu siltumietilpību (NCV). No 01.07.2019.

pastāvīgi

FM EM, VARAM 1.PR (1.1.RR)
1.6.17. Izvērtēt iespēju piemērot akcīzes nodokli no atjaunojamajiem energoresursiem saražotai gāzei – biometānam (biogāzei un no biomasas ražotai gāzei), atbilstoši tā izmantošanai pēc ekvivalenta kurināmā vai motordegvielas likmes 01.07.2020. FM EM, ZM, SM 1.PR (1.1.RR)
1.6.18. Izvērtēt spēkā esošo akcīzes nodokļa atbrīvojumu un atvieglojumu nepieciešamību un pamatotību un sniegt priekšlikumus to saglabāšanai vai atcelšanai:       1.PR (1.1.RR)
  – naftas produkti un dabasgāze; 01.07.2019. FM SM, EM, VARAM, ZM  
  – tabakas izstrādājumi, kafija un bezalkoholiskie dzērieni; 01.07.2020. FM EM  
  – alkoholiskie dzērieni. 31.12.2020. FM ZM  
1.7. uzdevums: Azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšana, pārnesot nodokļu sloga uz patēriņa un vides nodokļiem
1.7.1. Paaugstināt azartspēļu (automātiem un spēļu galdiem) nodokļa likmes par 30% 01.01.2018. FM   1.PR (1.1.RR)
1.7.2. Izvērtēt azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšanu interaktīvām azartspēlēm 01.12.2019. FM   1.PR (1.1.RR)
1.8. uzdevums: Nekustamā īpašuma nodokļa nosacījumu un likmju pārskatīšana
1.8.1. Iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli 31.03.2019. FM TM, LPS, LDDK, LBAS 1.PR (1.1.RR)
1.8.2. Paredzēt, ka kadastrālo vērtību bāzes, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, ir saglabājamas nemainīgas līdz 2019.gada 31.decembrim, vienlaikus no 2018.gada pieļaujot izņēmumus attiecībā uz pašām vērtīgākajām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, telpu grupu lietošanas veidiem un apgrūtinājumu piemērošanu 01.01.2018. TM FM, VARAM 1.PR (1.1.RR)
1.8.3. Ņemot vērā nepieciešamību novērst konstatētos individuālos trūkumus spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes regulējumā, izstrādāt iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas pieļauj kadastrālo vērtību pieaugumu noteiktām objektu grupām, sākot ar 2018.gada 1.janvāri 01.01.2018. TM FM, VARAM 1.PR (1.1.RR)
1.8.4. Izstrādāt iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu 30.03.2018. TM FM, VARAM 1.PR (1.1.RR)

MK 11.04.2017. sēdes protokola Nr.19 29.§

1.9. uzdevums: Pārskatīt dabas resursu nodokļa likmes, lai veicinātu resursu pārdomātu izmantošanu, kā arī ieviest jaunos nodokļa objektus
1.9.1. Pārskatīt un ieviest dabas resursu nodokļa likmes gaisa piesārņojuma samazināšanai pēc dabas resursu nodokļa efektivitātes izvērtējuma kopsakarībā ar plānotajām izmaiņām normatīvajos aktos gaisa kvalitātes jomā 2018.gadā 01.10.2018. VARAM FM 1.PR (1.1.RR)
1.10. uzdevums: Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmju pārskatīšana un atvieglojumu piemērošana
1.10.1. Saglabāt līdzšinējo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtību arī 2019.gadā un turpmāk 01.01.2019. FM SM, VID 1.PR (1.1.RR)
1.10.2. Vienu reizi trijos gados pārskatīt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju apmēru visiem transportlīdzekļiem atbilstoši ekonomiskajai attīstībai 01.01.2020. FM SM 1.PR (1.1.RR)
1.11. uzdevums: Veselības sistēmas finansēšanas nodrošināšana
1.11.1 Nodrošināt informācijas apkopošanu par pacientu VSAOI (apdrošināšanas statuss) 01.07.2018. VM LM, VSAA 1.PR (1.1.RR)
2. Rīcības virziens – uzņēmumu investīciju stimulēšana un uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana
2.1. uzdevums: Uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma maiņa
2.1.1. Ieviest kārtību, kas paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšana un maksāšana tiek atlikta līdz ienākuma sadales brīdim, piemērojot:

– 20% likmi peļņas sadales brīdī no bruto sadalāmā ienākuma;

– attiecībā uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, par kuru ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, tiek noteikts pārejas periods (trīs gadi), kura laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa līmenī tiek piemērota 10% likme (turpmāk 20% likme) attiecībā uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, par kuru ir samaksāts UIN, tiek noteikts pārejas periods (trīs gadi), kura laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa līmenī tiek piemērota 10% likme (turpmāk 20% likme).

01.01.2018. FM EM 4.PR (4.1.RR)
2.1.2. Saglabāt iespēju izmantot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 17.2pantā noteiktās atlaides par tiem atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem par kuriem Ministru kabinets līdz 2017.gada 31.decembrim pieņēmis lēmumu. 01.01.2018. FM EM 4.PR (4.1.RR)
2.1.3. Saglabāt iespēju kapitālsabiedrībām piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"   FM SM 4.PR (4.1.RR)
2.1.4. Paredzēt uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām ar ierobežojumu:

1) ar uzņēmumu ienākuma nodokli neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz10% no iepriekšējā pārskata gada peļņas; vai

2) ar uzņēmumu ienākuma nodokli neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 3% no iepriekšējā pārskata gadā izmaksātā darba algas apmēra; vai

3) pārskata gadā aprēķināto UIN par aprēķinātajām dividendēm var samazināt – noteiktā apmērā no ziedotās summas, bet ne vairāk, kā noteiktā apmērā no aprēķinātās UIN summas (darbs ar ierobežojumu noteikšanu turpināsies tiesību aktu izstrādes laikā).

01.01.2018. FM EM 4.PR (4.1.RR)
2.2. uzdevums: Nodokļa likmju izlīdzināšana dažādiem ienākuma veidiem
2.2.1. Vienādot nodokļa likmes kapitālam un kapitāla pieaugumam (pašreiz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (piemēram, dividendēm, procentu ienākumam) ir 10%, bet ienākumam no kapitāla pieauguma – 15%) – nosakot to 20% apmērā (izņemot par dividendēm, ja tās jau ir apliktas uzņēmuma līmenī ar ienākuma nodokļa 20% likmi peļņas sadales brīdī) 01.01.2018. FM   1.PR (1.2.RR)
2.2.2. Noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi un objektu saimnieciskās darbības apliekamajam ienākumam:

– ja tas pārsniedz 430 euro mēnesī – līdzšinējā kārtībā, t.i., brīvi noteikts iemaksu objekts, bet ne mazāks kā vismaz minimālās algas apmērā un likme – līdzšinējā (atkarībā no pašnodarbinātās personas statusa) bet par starpību starp brīvi izraudzīto iemaksu objektu un faktisko saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu maksā VSAOI 5% apmērā (pensijas apdrošināšanai);

– no apliekamā ienākuma, kas nepārsniedz 430 euro mēnesī, veic iemaksas privātajā pensiju fondā (3.pensiju līmenis) vismaz 5% apmērā.

01.01.2018. LM   1.PR (1.2.RR)
2.2.3. Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20% (pašreiz 10%) ienākumam no nomas/īres nereģistrējot saimniecisko darbību, papildus nosakot 50% izdevumu normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā faktiskos izdevumus) (patreiz nav un ir tikai nodoklis par nekustamo īpašumu) 01.01.2018. FM   1.PR (1.2.RR)
2.2.4. Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20% (pašreiz 10%) ienākumam no augoša meža/kokmateriālu pārdošanas, papildus nosakot 50% izdevumu normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā faktiskos izdevumus) (patreiz izdevumu norma ir 25% – no augoša meža pārdošanas (ar meža atjaunošanu saistītie izdevumi) un 50% – no kokmateriālu pārdošanas ienākuma (ar kokmateriālu sagatavošanu/pārdošanu saistītie izdevumi)) 01.01.2018. FM   1.PR (1.2.RR)
2.2.5. Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20% (pašreiz 10%) ienākumam no metāllūžņu pārdošanas, papildus nosakot 50% izdevumu normu (bez attaisnojuma dokumentiem, neņemot vērā faktiskos izdevumus) (patreiz nav). 01.01.2018. FM   1.PR (1.2.RR)
2.2.6. Saglabāt iepriekšējo nodokļu piemērošanas kārtību iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kas gūst ienākumus uz uzņēmumu līguma pamata, bet nav reģistrējuši saimniecisko darbību, pielīdzinot tos algas nodokļa maksātājiem, t.i. iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek noteikta:

– 20% apliekamajam ienākumam līdz 45 000 euro gadā;

– 23% apliekamajam ienākumam virs 45 000 euro gadā.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme – tāda pati kā algas nodokļa maksātājiem

01.01.2018. FM   1.PR (1.2.RR)
2.2.7. Aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot nodokļa likmi 20% (pašreiz neapliek) izložu vai azartspēļu laimestus, kas pārsniedz 3000 euro 01.01.2018. FM   1.PR (1.2.RR)
2.3. uzdevums: Sakārtot "mazo" uzņēmumu nodokļu režīmus
2.3.1. Noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (pašreiz 23%) saimnieciskās darbības veicēju apliekamajam ienākumam:

– 20% ienākumiem līdz 45 000 euro gadā;

– 23% ienākumiem virs 45 000 euro gadā.

Noteikt ierobežojumu saimnieciskās darbības izdevumiem – līdz 80% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem (ierobežojums neattiecas uz darba algu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) vai palielināt nodokļu administrēšanas efektivitāti. Turpināt atsevišķi risināt šāda principa piemērošanas iespējas lauksaimniecības nozarē.

01.01.2018. FM   1.PR (1.2.RR)
2.3.2. Samazināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 euro gadā (pašreiz 100 000 euro gadā), vienādojot to ar pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni, saglabājot likmi esošajā apmērā 15% 01.01.2018. FM   1.PR (1.1.RR)
2.3.3. Noteikt 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi mikrouzņēmumu nodokļa dividendēm 01.01.2018. FM   1.PR (1.2.RR)
2.3.4. Palielināt algas slieksni mikrouzņēmumos nodarbinātiem darbiniekiem, vienojoties ar iesaistītajām ministrijām 01.01.2018. FM LM, EM 1.PR (1.1.RR)
2.3.5. Uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta kontroli attiecībā uz mikrouzņēmumiem, novēršot nepamatotu nodokļa režīma izvēli 01.01.2018. VID FM 3.PR (3.1.RR)
2.3.6. Uzlabot patentmaksas režīmu, nosakot vienotu patentmaksas apmēru 50 euro un 100 euro (pašreiz patentmaksas ir noteiktas no 43 līdz 100 euro atkarībā no sadalījuma pa reģioniem un profesijām), atsakoties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, kā arī vienkāršojot to samaksu (MK noteikumi). Piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I. un II. grupas invaliditāti. 01.01.2018. EM VID, LM, FM 1.PR (1.1.RR)
2.3.7. Noteikt autoratlīdzībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:

– 20% apliekamajam ienākumam līdz 45 000 euro gadā;

– 23% apliekamajam ienākumam virs 45 000 euro gadā.

Autoratlīdzību saņēmējiem tiek noteikti šādi attaisnoto izdevumu apmēri:

50 % apmērā no autoratlīdzības (honorāra) summas par šādu darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu (arhitektūras darbiem, vizuālās mākslas darbiem, muzikāliem darbiem ar vai bez teksta, audiovizuāliem, horeogrāfiskiem un teātra darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem un rūpnieciskiem paraugiem);

– 15 % literāriem darbiem, tai skaitā darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos masu informācijas līdzekļos

01.01.2018. FM KM 1.PR (1.2.RR)
2.3.8. Autoratlīdzību saņēmējiem papildus esošajam VSAOI modelim (nesamazinot esošo sociālo nodrošinājumu) noteikt autoratlīdzībām 5% VSAOI likmi no izmaksātāja līdzekļiem (pensiju apdrošināšanai), ko ietur izmaksas brīdī. Ja autoratlīdzība pārsniedz 430 euro mēnesī, ieturētā summa tiek novirzīta uz 1.un 2. pensiju līmenim. Ja autoratlīdzība ir mazāka par 430 euro mēnesī izvērtē iemaksas ieskaitīšanas iespēju 3.pensiju līmenī.

Autortiesību mantiniekiem – saglabājas līdzšinējā kārtība, t.i., VSAOI iemaksas nav jāveic

01.01.2018. LM FM 1.PR (1.1.RR)
2.4. uzdevums: Tiesību normu sakārtošana grāmatvedības jomā
2.4.1. Izstrādāt jaunu likumu "Par grāmatvedību", lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, ietverot lietoto terminu plašāku skaidrojumu un papildu regulējuma noteikšanu, kā arī nosakot likuma mērķi un darbības jomu. Pārskatīt un pilnveidot arī uz šī likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. 31.12.2020. FM   5.PR (5.1.RR)
2.4.2. Paplašināt Starptautisko grāmatvedības standartu lietotāju loku, dodot iespēju visām lielajām kapitālsabiedrībām sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Ieguvums – labvēlīgāka ietekme, kas veicinātu vienotā tirgus stiprināšanu un uzlabotu ekonomikas konkurētspēju, ļaujot uzņēmumiem pasaules kapitāla tirgos piesaistīt kapitālu un investīcijas. 01.01.2018. FM   5.PR (5.1.RR)
2.4.3. Vienkāršot ieņēmumu un izdevumu uzskaiti tām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tādējādi samazinot patērēto laiku grāmatvedības kārtošanai 01.07.2018. FM   5.PR (5.1.RR)
2.4.4. Nodrošināt vienveidīgu grāmatvedības politiku starp Finanšu ministriju un Valsts kasi attiecībā uz grāmatvedības un gada pārskatu sagatavošanas prasību noteikšanu no valsts vai pašvaldību budžeta finansētām iestādēm, ievērojot, ka privātā un publiskā sektora grāmatvedības politika balstās uz vienotiem grāmatvedības pamatprincipiem un uz vienotām grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasībām saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību". Taču privātā un publiskā sektora būtiskākās grāmatvedības kārtošanas atšķirības ir gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas prasības, kā arī ir atšķirīgas gada pārskatu posteņu novērtēšanas prasības. Valsts kase kārto valsts budžeta finanšu uzskaiti. No valsts vai pašvaldību budžeta finansētās iestādes gada pārskatus iesniedz Valsts kasei, savukārt privāta sektora subjekti Valsts ieņēmumu dienestam.

Starp Finanšu ministriju un Valsts kasi nodrošināt normatīvo aktu projektu savstarpēja saskaņošanu un nepieciešamības gadījumā iesaisti to izstrādē, kā arī sadarbību problemātisku jautājumu risināšanā.

patstāvīgi FM Valsts kase 5.PR (5.1.RR)
3. Rīcības virziens – uzlabot nodokļu administrēšanu
3.1.uzdevums: Attaisnoto izdevumu iesniegšanas automatizēšana
3.1.1. Noteikt, ka attaisnotajos izdevumos, par kuriem var samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, var iekļaut tikai tādus izdevumus, par kuriem pakalpojumu sniedzēji sniedz informāciju VID elektroniskā veidā. Tai skaitā;

– par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām – no 2020.gada.

31.12.2020.
01.01.2020.
FM VID, VM, IZM, LABS, LPS 5.PR (5.2.RR)
3.2.uzdevums: Administratīvā sloga mazināšana nodokļu maksātājiem
3.2.1. Samazināt VID administrēto nodokļu kontu skaitu un nodrošināt, ka vienā VID administrēto nodokļu kontā iespējams samaksāt vairāku nodokļu maksājumus, tādējādi samazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un īstenojot nodokļu administrēšanas procesu pilnveidošanu 31.12.2020. FM VID 5.PR (5.1.RR)

5.PR (5.2.RR)

3.2.2. Ģenerēt automatizētus avansa maksājumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķina vajadzībām 01.01.2018. FM VID 5.PR (5.2.RR)
3.2.3. Attiecināt VID izdoto administratīvo aktu un citu lēmumu un dokumentu elektronisko paziņošanas kārtību arī uz lēmumiem par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu un lēmumiem par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, proti, tos paziņojot VID elek­troniskās deklarēšanas sistēmā, kā arī nodrošinot, ka nodokļu maksātājam no oficiālās elektroniskās adreses konta ir piekļuve VID izdotajiem lēmumiem 01.01.2018. FM VID 5.PR (5.2.RR)
3.2.4. Pāriet uz nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanu tikai e-vidē, ierobežojot fizisku personu, kas neveic saimniecisko darbību, tiesības iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas papīra dokumenta veidā, vienlaikus nodrošinot personām iespēju saņemt konsultāciju un praktisku palīdzību deklarācijas iesniegšanā VID klientu apkalpošanas centros un Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros 01.01.2019. FM VID 5.PR (5.2.RR)
3.2.5. Lai mazinātu administratīvo slogu izložu un azartspēļu nodokļa maksātājiem, noteikt vienotu izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumu uzskaites un sadales kārtību starp budžetiem (līdzīgi, kā tas jau notiek ar dabas resursu nodokli) – visu izložu un azartspēļu nodokļa summu ieskaitot vienā kontā un tad sadalot starp pašvaldībām 31.12.2020. FM VID 5.PR (5.2.RR)
3.2.6. Piešķirt VID tiesības maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegt elektroniskā veidā, ar drošu elektronisko parakstu, tādējādi procesu padarot efektīvāku, samazinot VID resursu patēriņu, kā arī nepieciešamības gadījumā, izsekojot pieteikuma sagatavošanas, saskaņošanas, parakstīšanas, reģistrēšanas, nosūtīšanas tiesai un saņemšanas tiesā hronoloģijai 01.01.2019. TM VID 5.PR (5.2.RR)
3.2.7. Pārskatīt VID sniegto uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā regulējumu 01.01.2019. FM VID 5.PR (5.2.RR)
3.2.8. Izstrādāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvo regulējumu ieguldījumu kontam, kas mazina administratīvo slogu gan nodokļa maksātājiem, gan VID 01.01.2018. FM VID 5.PR (5.2.RR)
3.2.9. Ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu 01.01.2019. FM VID, LKA 5.PR (5.1.RR)

5.PR (5.2.RR)

3.2.10. Elektronisko rēķinu izmantošana laika ietaupījumam un administratīvā sloga samazināšanai:       5.PR (5.1.RR)

5.PR (5.2.RR)

1) vienādotas elektronisko rēķinu tehniskās prasības. Attiecīgā standarta un normatīvā akta izstrāde, ņemot vērā Eiropas Savienības standarta izstrādes rezultātu; 01.01.2019. FM VARAM, VID
2) izstrādāta sistēma, kas dod iespēju privātpersonām un uzņēmumiem sagatavot un nosūtīt e-rēķinu publiskām personām, izmantojot oficiālo elektronisko adresi; 01.06.2019. VRAA VARAM
3) izstrādāta sistēma, kas dod iespēju automātiski apstrādāt elektroniskos rēķinus publiskajā pārvaldē, kā arī veikt automātisku apkopojumu publicēšanu atvērto datu veidā kopā ar informācijas metadatiem Latvijas atvērto datu portālā. 21.12.2020. VARAM VRAA
3.2.11. Izstrādāt "VID nodokļu rēķina" automātiskas apmaksas risinājumu 01.01.2018. FM VID, LKA 5.PR (5.1.RR)

5.PR (5.2.RR)

3.2.12. Izvērtēt e-asistenta funkcijas ieviešanu klientu apkalpošanā, mazinot administratīvo slogu iestādēm, saņemot VPVKAC tīklā pieteikto pakalpojumu iesniegumus 01.01.2019. VARAM FM, TM 5.PR (5.1.RR)

5.PR (5.2.RR)

3.3. uzdevums: Informācijas atklātības un sabiedrības līdzdalības veicināšana
3.3.1. Paredzēt pienākumu nodokļu administrācijas ierēdņiem pēc lēmuma par datu atbilstības pārbaudes vai nodokļu revīzijas (audita) pieņemšanas attiecībā uz nodokļu maksātāju (juridisko personu) publiskot rezumējošo daļu, tai skaitā pēc lēmumu spēkā stāšanās, publicējot tos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā mājaslapā internetā, tādā veidā nodrošinot sabiedrībai iespēju iegūt objektīvu un vispusīgu informāciju par nodokļu administrācijas veiktajām darbībām un piemērotajiem sodiem par nodokļu pārkāpumiem 01.01.2019. FM VID 3.PR (3.1.RR)
3.4. uzdevums: Komercsabiedrību reģistrācijas, pārreģistrācijas, darbības izbeigšanas posma pilnveidošana
3.4.1. Ierobežot fiktīvu subjektu (komercsabiedrību, kurās visi valdes locekļi un dibinātāji ir ārvalstnieki) reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā 01.01.2018. TM FM 3.PR (3.1.RR)
3.4.2. Pilnveidot Uzņēmumu reģistra komercreģistra saturu, veicot visas nepieciešamas darbības, lai pieņemtu normatīvajos aktos paredzētos lēmumus un izslēgtu no reģistra subjektus, kas ir pakļaujami likvidācijai 01.01.2018. TM VID, FM 3.PR (3.1.RR)
3.4.3. Veicināt nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību aizsardzību, nodrošinot nekustamā īpašuma īpašniekam tiesības izdarīt elektronisku atzīmi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai citur, piemēram, adrešu reģistrā par aizliegumu reģistrēt komersanta juridisko adresi un nodrošināt attiecīgu e-pakalpojumu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv 01.01.2018. TM VID, FM, VRAA 3.PR (3.1.RR)
3.4.4. Papildināt Komerclikumu ar kritērijiem, kuriem iestājoties, kapitālsabiedrības darbība būtu izbeidzama, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu 01.01.2018. TM FM 3.PR (3.1.RR)
3.5. uzdevums: Nodokļu kontroles procesa uzlabošana
3.5.1. Pilnveidot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, saņemot informāciju par fiziskas personas konta apgrozījumu vai to kredītsaistībām 01.01.2018. FM LB, LKA, VID 3.PR (3.1.RR)

5.PR (5.2.RR)

3.5.2. Publiskot VID mājas lapā informāciju par nodokļu maksātājiem, kas nepilda nodokļu normatīvajos aktos paredzētās saistības, ievērojot personas datu aizsardzības principus, it īpaši Vispārīgā datu regulas Nr.2016/679 noteikumus (konkretizēts 6.pielikumā). 01.01.2018. FM VID 3.PR (3.1.RR)
3.5.3. Noteikt grāmatvedības prasību attiecībā uz detalizētas informācijas norādīšanu par sniegto pakalpojumu attaisnojuma dokumentā 01.01.2018. FM VID 3.PR (3.1.RR)
3.5.4. Izstrādāt normatīvo regulējumu digitalizācijas jomā attiecībā uz nodokļu nomaksas uzraudzību 01.01.2019. FM VID 3.PR (3.1.RR)
3.6. uzdevums: Piedziņas procesa uzlabošana
3.6.1. Pilnveidot valdes locekļu atbildību nodokļu jomā, pārskatot esošo kritēriju efektivitāti 01.01.2019. FM VID 3.PR (3.1.RR)
3.6.2. Ierobežot negodprātīgo nodokļu maksātāju tiesības dibināt jaunās komercsabiedrības 01.01.2019. TM FM 3.PR (3.1.RR)
3.6.3. Paredzēt VID tiesības nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu administrācijas kontroli (pārbaudi, revīziju), piemērot visus likumā noteiktos izpildes nodrošinājuma līdzekļus – parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšanu un prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšanu zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašuma reģistros, tādējādi nodrošinot VID veikto kontroles pasākumu rezultātā aprēķināto nodokļu efektīvu iekasēšanu 01.01.2018. FM VID 3.PR (3.1.RR)
3.6.4. Vienkāršot skaidrās naudas izņemšanas procedūru no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas, paredzot, ka skaidrās naudas izņemšanas procesā nav jāpiedalās tiesībsargājošās iestādes pārstāvim 01.01.2018. FM VID 3.PR (3.1.RR)
3.6.5. Noteikt piedziņas noilgumu gada laikā no akta par piedziņas neiespējamību sastādīšanas, kā arī saīsināt piedziņas noilguma termiņu piedziņas neiespējamības gadījumā 01.01.2018. FM VID 5.PR (5.2.RR)
3.7. uzdevums: Sodu politikas pilnveidošana
3.7.1. Nodrošināt politiku attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu, ko soda ar kriminālatbildību un sodu sasniedzamību:       3.PR (3.1.RR)
1) definējot, kādai ir jābūt sodu politikai par krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, uzsverot nepieciešamību prokuroriem un tiesnešiem piemērot bargākus sodus, ko pieļauj Krimināllikumā noteiktais sodu intervāls; 01.01.2019. TM FM, VID
2) radot prokuroriem un tiesnešiem izpratni par izvairīšanos no nodokļu nomaksas kaitīgumu un ietekmi uz ekonomikas attīstību, organizējot prokuroru un tiesnešu apmācības, un veicot citus pasākumu šā jautājuma aktualizēšanai; 01.01.2021. TA, VAS TM, Ģenerālprokuratūra, FM, VID
3) turpinot VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāju apmācību, kā arī nodrošinot pietiekamu materiāli tehnisko bāzi, lai arī turpmāk būtu iespējams atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā. 01.01.2021. TA, VAS TM, Ģenerālprokuratūra, FM, VID
3.7.2. Palielināt soda naudas apmēru par iejaukšanos nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu programmatūrā, kā arī atsevišķi izdalot atbildību par ierīču un iekārtu kontrollentu nesaglabāšanu 01.01.2018. FM VID 3.PR (3.1.RR)
3.7.3. Noteikt vienkāršotu administratīvā soda piemērošanas procesu par deklarāciju iesniegšanas termiņu kavēšanu, tādējādi izvairoties no atšķirīgas attieksmes pret nodokļu maksātājiem, 01.01.2018. FM VID 3.PR (3.1.RR)
3.8. uzdevums: Izmeklēšanas un tiesvedības procesa pilnveidošana
3.8.1. Izveidot Nacionālā kriminālizlūkošanas modeli, lai nodrošinātu savlaicīgu informācijas un kriminālizlūkošanas informācijas nodošanu atbildīgajai iestādei, elektronisko informācijas apriti, informācijas un kriminālizlūkošanas informācijas kvalitātes kontroli, kā arī informācijas nezūdamības principu, jo visa informācija un kriminālizlūkošanas informācija tiktu reģistrēta un ievadīta attiecīgajās informācijas sistēmās 01.01.2020. IeM FM, VID, Ģenerālprokuratūra, TM, KNAB, SAB,VARAM, VRAA 3.PR (3.1.RR)

VI Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets*

Pasākums 2017 2018 2019 2020 2021
Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.:
Darbaspēka nodokļu reforma 0 -273,6 -316,0 -337,9 -343,4
Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma 0 -188,2 -191,7 -187,5 -181,3
Nodokļa likmju izlīdzināšana dažādiem ienākuma veidiem 0 +41,1 +41,1 +41,1 +41,1
Ekonomiskā izaugsme un atgriezeniskais efekts no reformas 0 +95,5 +138,6 +253,2 +353,7
Kompensējošie pasākumi 0 +234,5 +306,6 +295,2 +276,3
KOPĀ KOPBUDŽETA IEŅĒMUMI,
tai skaitā:
0 -90,7 -21,3 +64,1 +146,4
Valsts pamatbudžetā 0 -167,6 +31,7 +75,1 +130,6
Pašvaldību budžetos 0 -64,4 -214,6 -214,6 -208,0
Speciālajā budžetā 0 +117,8 +134,5 +169,2 +185,8
Valsts fondēto pensiju shēmā 0 +23,5 +27,1 +34,4 +38,0
Ietekme uz bilanci saistībā ar budžeta izdevumiem t.sk.:
Izdevumi minimālās darba algas palielināšanas nodrošināšanai 0 -32,2 -32,2 -32,2 -32,2
Speciālā budžeta papildus izdevumi 0 -27,0 -31,4 -40,5 -44,8
Izdevumi ceļu uzturēšanai 0 -25,6 -25,6 -25,6 -25,6
Izdevumi mazajām pensijām 0 -7,0 -7,0 -7,0 -7,0
KOPĀ,
tai skaitā:
0 -91,8 -96,2 -105,3 -109,6
Valsts pamatbudžetā 0 -57,1 -57,1 -57,1 -57,1
Pašvaldību budžetos 0 -7,7 -7,7 -7,7 -7,7
Speciālajā budžetā 0 -27,0 -31,4 -40,5 -44,8
Kopējā finansiālā ietekme:
KOPĀ (bez iemaksām fondētām pensijām) 0 -205,9 -144,5 -75,6 -1,2
Valsts pamatbudžetā 0 -224,7 -25,4 +18,0 +73,5
Pašvaldību budžetos 0 -72,0 -222,2 -222,3 -215,7
Speciālajā budžetā 0 +90,8 +103,1 +128,7 +141,0
Kompensācijas pašvaldībām 0 50,8 208,1 236,5 252,9
Deficīta palielinoša procedūra 0 170,0 77,0 82,0 0
KOPĀ BILANCE 0 -14,7 -53,4 -7,8 -38,4

* Nodokļu reformas pasākumu fiskālās ietekmes var tikt precizētas atsevišķu likumprojektu tehniskās izstrādes un virzības laikā.

Pielikumā:

1. "Valsts Nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.–2021.gadam" pielikums "Esošās situācijas apraksts" (datnes: FMPamnp_02 05 2017) uz 318 lp;

2. "Valsts Nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.–2021.gadam" pielikuma Nr.1 "Esošās situācijas apraksts" 1.papildpielikums "Informācija no gada ienākumu deklarācijas D4 pielikuma sadalījumā pa plānošanas reģioniem un Latvijas Republikā gūtajiem apliekamajiem ienākumiem 2015.gadā, euro" (datne: FMPamnpp1_02 05 2017) uz 5 lp.;

3. "Valsts Nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.–2021.gadam" pielikuma Nr.1 "Esošās situācijas apraksts" 2.papildpielikums "Informācija no gada ienākumu deklarācijas D pielikuma sadalījumā pa plānošanas reģioniem un Latvijas Republikā gūtajiem apliekamajiem ienākumiem 2015.gadā, euro" (datne: FMPamnpp2_02 05 2017) uz 5 lp.


1 Pēc Eurostat datiem 2015.gadā Latvijā nodokļu ieņēmumi veidoja 29,2% no IKP, kas ir piektais zemākais rādītājs ES (vidējais nodokļu slogs ES dalībvalstīs – 38,7% no IKP)

2 Saskaņā ar FM prognozēm 2017.gadā nodokļu ieņēmumi veidos 30,1% no IKP, 2018.gadā – 30,3% no IKP, 2019.gadā – 30,1% no IKP un 2020.gadā 30,2% no IKP.

3 Gan pēc profesora F.Šneidera metodoloģijas (2015.gadā – 23,6%, 2016.gadā – 22,6%), gan pēc doktora A.Saukas (2014.gadā - 23,5%, 2015.gadā – 21,3%) aprēķinātais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija tuvu 1/4 daļai no IKP. Vidējais ES dalībvalstu ēnu ekonomikas rādītājs 2015.gadā bija 18%

4 PVN plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta pie nosacījuma, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka Latvijā PVN plaisa 2014.gadā bija 23,4% (2013.gadā 25,7%). Savukārt, VID novērtējis PVN plaisu daudz zemāk, t.i., 2013.gadā – 17,8%, bet 2014.gadā – 16,9%. VID amatpersonām tiekoties ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, secināts, ka atšķirības starp VID aprēķināto un Eiropas Komisijas aprēķināto PVN plaisu veidojas sniegto datu kvalitātes un metodoloģisko atšķirību dēļ.

5 Nodokļa plaisa jeb ķīlis (tax wedge) – raksturo starpību starp darba ņēmēja neto ienākumiem un to, cik šis darbaspēks izmaksā darba devējam. To aprēķina kā darba nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodokļa, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) procentuālo attiecību pret darba algu pirms visu nodokļu nomaksas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu.

6 2016.gadā iemaksas veica 3362 patentmaksātāji, savukārt 2017.gada 1.janvārī bija reģistrēts 2 071 patentmaksātājs un, salīdzinot ar 2016.gada 1.janvāri, to skaits ir palielinājies par 59,9% jeb 776 personām

7 Fiziskās personas, kas iesniedza Gada ienākumu deklarācijas D3 un D31 pielikumu par 2015.gadu

8 Nodokļa plaisa jeb ķīlis (tax wedge) – raksturo starpību starp darba ņēmēja neto ienākumiem un to, cik šis darbaspēks izmaksā darba devējam. To aprēķina kā darba nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodokļa, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) procentuālo attiecību pret darba algu pirms visu nodokļu nomaksas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu.

9 OECD 2015.gada pārskats par Latviju ar rekomendācijām, pieejams tiešsaistē: http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/economics/oecd-economic-surveys-latvia-2015_9789264228467-en#page1

10 EK 2014.gada pārskats par Latviju ar rekomendācijām, pieejams tiešsaistē: http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/ csr2014/csr2014_latvia_en.pdf

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Pielikums "Esošās situācijas apraksts"

1. papildpielikums

2. papildpielikums

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!