Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 23. marta rīkojums Nr. 230 "Par konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 29.03.2016., Nr. 60 https://www.vestnesis.lv/op/2016/60.10

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 14

Ministru kabineta sēdes protokols

Vēl šajā numurā

29.03.2016., Nr. 60

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 230

Pieņemts: 23.03.2016.

OP numurs: 2016/60.10

2016/60.10
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 10 Pēdējās nedēļas laikā 8 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 230

Rīgā 2016. gada 23. martā (prot. Nr. 14 32. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietvertos risinājumus.

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

3. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2016. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, iekļaujot tajā konceptuālajā ziņojumā ietvertos risinājumus.

4. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 16. marta rīkojumu Nr. 111 "Par Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 44. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Labklājības ministrs Jānis Reirs

 

 

(Ministru kabineta
2016. gada 23. marta
rīkojums Nr. 230)

KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS

"Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā"

I. KOPSAVILKUMS

Konceptuālā ziņojuma mērķis ir ar 2016.gadu pilnveidot minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu.

Priekšlikumus esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā Labklājības ministrija (turpmāk – LM) sagatavoja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (turpmāk – CSP), Valsts kanceleju, Latvijas Banku un nevalstiskām organizācijām (Latvijas Darba devēju konfederāciju (turpmāk – LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (turpmāk – LBAS), Latvijas Pašvaldību savienību (turpmāk – LPS)).

Esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā ir nepietiekama analītiskā bāze (rādītāji ekonomiskās situācijas un sociālās drošības analizēšanai), kā arī padziļināti netiek veikts minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējums uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām. Diskusijas ar sociālajiem partneriem par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam ir nepietiekamas, sociālo partneru viedokļi tiek izteikti sasteigti. Minimālās mēneša darba algas noteikšanā izmantotie noapaļotie veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu stimulu maksāt tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra nodarbinātā faktisko ieguldījumu produktivitātes izteiksmē. Minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšana netiek saistīta ar valsts pārvaldes efektīvu darbību, tai skaitā ar mēneša darba algu skalām tādās jomās kā veselības aizsardzība un sociālā drošība vai publiskajiem iepirkumiem tādās jomās, kur būtiski izdevumu daļu veido tieši algu izmaksas. Esošajā minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas procesā nav iesaistītas atbildīgās institūcijas attiecīgo normatīvo aktu izstrādāšanai saistībā ar minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņām (piemēram, Veselības ministrija). Rezultātā Ministru kabinetā pieņemtais lēmums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz darba tirgus attīstību un tautsaimniecības attīstību kopumā (bezdarba pieaugumu, nedeklarētās nodarbinātības pieaugumu, no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu saspiestību – kvalificētā darbaspēka pielīdzināšanu mazkvalificētam darbaspēkam, darba ņēmēju skaita pieaugumu, kuri strādā nepilnu darba laiku un kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas, vai kam netiek apmaksāts pilns darba laiks, kas faktiski tiek veikts, un virsstundas u.c.).

Lai risinātu esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā identificētās problēmas konceptuālajā ziņojumā iekļauti vairāki priekšlikumi. Minimālās mēneša darba algas apmēra noteikšanai tiek piedāvāts analizēt virkni rādītāju un padziļināti veikt minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Tāpat tiek piedāvāts minimālās mēneša darba algas apmēru palielināt līdz jebkuram veselajam skaitlim, ja tas atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā). Tiek piedāvāts optimāls termiņš priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam iesniegšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (turpmāk – NTSP) un pirms tam iespēju šos priekšlikumus izanalizēt un saskaņot NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, kur savu viedokli sniedz LDDK un LBAS un tiek pieaicināti arī citi kompetenti eksperti. Kā obligāts nosacījums tiek piedāvāts saistīt minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu ar no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalām, palielinot tās pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī. Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā tiek iekļautas visas atbildīgās institūcijas minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesa īstenošanai. Attiecībā uz jautājumu par minimālās mēneša darba algas apmēra ietekmi uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars, minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā izmaiņas netiek piedāvātas, jo jau patlaban normatīvie akti paredz iespēju, paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī, veikt grozījumus noslēgtajos iepirkumu līgumos un palielināt pakalpojumu cenu par 10% pakalpojumu līgumu gadījumā.

Konceptuālā ziņojumā iekļautie identificēto problēmu risinājumi ir īstenojami piešķirto valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros un nav nepieciešams papildus finansējums valsts budžetā.

II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS UN KONSTATĒTO PROBLĒMU APRAKSTS

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 16.marta rīkojumu Nr.111 "Par Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" apstiprinātajā koncepcijā noteiktie minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipi ir iestrādāti Ministru kabineta 2011.gada 17.maija noteikumos Nr.390 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.390). MK noteikumi Nr.390 nosaka, ka LM kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu jāizvērtē ekonomiskā situācija valstī un jāizstrādā priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru (ar precizitāti līdz vienam euro), ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas), kā arī minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā) un CSP aprēķināto pilna iztikas minimuma patēriņa groza vidējo gada vērtību vienam iedzīvotājam mēnesī.

Izstrādātais priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā LM katru gadu līdz 1.jūnijam ir jāiesniedz saskaņošanai NTSP.

Pēc priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā un ieviešanas datumu izskatīšanas NTSP tas ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu LM jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts par minimālās mēneša darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru nākamajā gadā. Savukārt Finanšu ministrijai jāizstrādā normatīvo aktu projekti par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem. Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu nākamajā gadā iepriekšējā apmērā, nekādi normatīvo aktu projekti nav jāizstrādā.

Turpmāk sadaļā aprakstītas esošās minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā identificētās problēmas (par minimālās mēneša darba algas noteikšanai esošajiem analizējamiem rādītājiem, minimālās mēneša darba algas apmēra skaitlisko izteiksmi, priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņu NTSP, sociālo partneru lomu, minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincipa ievērošanu, ministriju kompetenču sadalījumu minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sistēmā, minimālās mēneša darba algas ietekmi uz nepilna darba laika attīstību un minimālās mēneša darba algas apmēra ietekmi uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars).

2.1. Analizējamie rādītāji minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai un minimālās mēneša darba algas apmēra skaitliskā vērtība veselos skaitļos

2.1.1. Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā

Saskaņā ar esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai tiek analizētas Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā (skat. 1.tabulu).

1.tabula

Makroekonomiskie rādītāji 2013.gadā un 2014.gadā un Ekonomikas ministrijas makroekonomisko rādītāju prognozes 2015. un 2016.gadam

 

2013

2014

2015p

2016p

IKP (salīdzināmās cenās, milj. EUR)

20841

21333

21746

22388

IKP (faktiskajās cenās, milj. EUR)

23222

24058

24764

25869

IKP pieaugums (salīdzināmās cenās, %)

4,2

2,4

2,0

3,0

IKP pieaugums (faktiskajās cenās, %)

5,3

3,6

3,0

4,5

Nodarbināto iedzīvotāju skaits (tūkst.)

893,9

884,6

886,5

890,1

Bezdarba līmenis (%)

11,9

10,8

9,8

9,3

Produktivitāte (salīdzināmās cenās)

23315

24116

24530

25152

Produktivitātes pieaugums (%)

2,0

3,4

1,7

2,5

Vidējā bruto alga (mēnesī, EUR)

716

765

796

825

Vidējās bruto algas pieaugums (%)

4,6

6,8

4,1

3,6

Patēriņa cenu indekss (gada vidējais, %)

0,0

0,6

0,5

1,5

p – Ekonomikas ministrijas prognozes

Sistēmā nav iekļautas Finanšu ministrijas veiktās makroekonomisko rādītāju prognozes (kas dažos rādītājos atšķiras no Ekonomikas ministrijas rādītāju prognozēm), bet ņemot vērā to, ka valsts fiskālās politikas pamatā ir Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes, tad papildus tās tiek iekļautas informatīvajā ziņojumā (skat. 2.tabulu).

2.tabula

Makroekonomiskie rādītāji 2013. un 2014.gadā un Finanšu ministrijas makroekonomisko rādītāju prognozes 2015.–2016.gadam

 

2013

2014

2015p

2016p

Iekšzemes kopprodukts (IKP) (salīdzināmās cenās, milj. euro)

20 841,3

21 333,4

21 777,5

22 427,2

IKP (faktiskajās cenās, milj. euro)

23 221,9

24 058,1

24 847,1

26 081,5

IKP pieaugums (salīdzināmās cenās, %)

4,2

2,4

2,1

3,0

IKP pieaugums (faktiskajās cenās, %)

5,3

3,6

3,3

5,0

Nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits (tūkst.)

893,9

884,6

884,6

886,4

Bezdarba līmenis, %

11,9

10,8

10,2

9,8

Produktivitāte (salīdzināmās cenās), tūkst. eiro uz 1 nodarbināto

23,3

24,1

24,6

25,3

Produktivitātes pieaugums (salīdzināmās cenās, %)

2,1

3,4

2,1

2,8

Vidējā bruto alga (mēnesī, euro)

716,2

765,2

799,6

839,6

Vidējās bruto algas pieaugums, %

4,6

6,8

4,5

5,0

Patēriņa cenu indekss (gada vidējais, %)

0,0

0,6

0,4

1,9

p – Finanšu ministrijas prognozes

LM identificētā problēma. Nav precīzi noteikts, kura institūcija valstī ir galvenā atbildīgā par makroekonomisko prognožu izstrādi vai kuras institūcijas izstrādātās prognozes būtu tās, uz kurām balstīt analīzi par iespējamu minimālās mēneša darba algas izmaiņu ietekmi.

2.1.2. Darba ņēmēju skaits, kuriem darba alga ir minimālās mēneša darba algas apmērā

Līdz 2009.gadam CSP sniedza Labklājības ministrijai datus par darbinieku skaita sadalījumu pēc mēneša bruto darba samaksas apmēra, to salīdzinot ar minimālo mēneša darba algu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumiem Nr.1428 "Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2010.gadam" CSP vairs minētos datus nevāc un neapkopo. Tā vietā CSP var sniegt līdzvērtīgus datus par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc mēneša bruto darba ienākumiem (darba ienākumu sastāvā ir iekļauta darba alga, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība, atlīdzība par valsts dienesta izpildi, regulārās un neregulārās prēmijas un piemaksas, atvaļinājuma, atlaišanas un citi pabalsti, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā, slimības nauda (par darbnespējas lapu A), dāvanas un balvas, kuru kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, darba devēja stipendijas, darba devēja samaksātās mācības, kas nav nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, darba devēja dotie labumi darbiniekam – izklaides pasākumi, atpūtas ceļojumi un veselības uzlabošanas pasākumi, ja tos ir iespējams personificēt, citi darbinieka labā izdarītie darba devēja maksājumi vai labumi, ja šie izdevumi nav tieši saistīti ar darba devēja saimniecisko darbību vai nav apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem), to salīdzinot ar minimālo mēneša darba algu. Dati par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem iegūti, apkopojot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtos darba devēju ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī "Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī". Pēc darba devēju ikmēneša ziņojumiem par katru darba ņēmēju nevar noteikt, vai viņš strādā normālo vai nepilnu darba laiku, darba ņēmēju skaitā iekļauti visi darba ņēmēji, kuriem pārskata periodā aprēķināti darba ienākumi. Turklāt, viena persona iekļauta tikai vienu reizi, summējot ienākumus pie visiem darba devējiem.

Tāpat saskaņā ar CSP pielietoto metodoloģiju nav aprēķināms darba devēju skaits, kas nodarbina darbiniekus un nosaka tiem darba algu minimālās mēneša darba algas apmērā vai stundas darba laika apmaksu minimālās stundas tarifa likmes apmērā.

LM identificētā problēma. Valstī nav statistikas par darba ņēmēju skaitu, kuri strādā normālu darba laiku (40 vai 35 stundas nedēļā) un kuriem darba alga ir minimālās mēneša darba algas apmērā un darba ņēmēju skaitu, kuri strādā nepilnu darba laiku un kuriem noteikta stundas laika darba apmaksa minimālās stundas tarifa likmes apmērā. Tāpat nav statistikas par darba devēju skaitu, kas nodarbina darbiniekus un nosaka tiem darba algu minimālās mēneša darba algas apmērā, un darba devēju skaitu, kas nodarbina darbiniekus un nosaka tiem stundas darba laika apmaksu minimālās stundas tarifa likmes apmērā. Tas savukārt rada situāciju, ka nav iespējams pietiekami precīzi novērtēt minimālās darba algas iespējamo un iepriekš veikto izmaiņu ietekmi uz darba tirgu un valsts budžetu.

2.1.3. CSP aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa groza vidējā gada vērtība

Sakarā ar to, ka sākot ar 2014.gadu atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumiem Nr.1474 "Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2014.gadam" CSP vairs neaprēķina pilno iztikas minimuma patēriņa groza vidējo gada vērtību vienam iedzīvotājam mēnesī (iztikas minimumu), šis rādītājs ir jāizslēdz no MK noteikumu Nr.390 2.punkta un jāiekļauj cits atbilstošs valstī eksistējošs rādītājs.

Apzinoties iztikas minimuma nepieciešamību, LM izstrādātajā koncepcijā "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2014.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.619 "Par koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu"") tika piedāvāts šāds risinājums:

"Līdz 2017.gada 31.decembrim izstrādāt pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu. Turklāt, ņemot vērā, ka iztikas minimuma groza saturs var atšķirties gan pēc mājsaimniecībā dzīvojošo personu vecuma un skaita, gan arī dzīvesvietas (pilsēta vai lauki), tiek piedāvāts izstrādāt iztikas minimuma grozus gan dažādiem mājsaimniecību veidiem, gan atbilstoši teritoriālajam sadalījumam." (skat koncepciju, tīmekļa vietne: http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_ieklausana/koncepcija_fin.pdf).

Līdz tam iespējams izmantot LM aprēķināto minimālā ienākuma līmeni, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām.

LM identificētā problēma. Valstī nav izstrādāts jauns iztikas minimuma aprēķināšanas modelis, kas aizstātu novecojošo līdz 2014.gadam eksistējošo CSP aprēķināto pilno iztikas minimuma patēriņa groza vidējo gada vērtību vienam iedzīvotājam mēnesī un tas neatbilst MK noteikumos Nr.390 noteiktajai normai.

2.1.4. Plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas)

Minimālās mēneša darba algas pārskatīšana ir saistīta ar plānotām izmaiņām nodokļu sistēmā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas). Esošā sistēma nedarbojas un katru gadu līdz 1.jūnijam iesniegtais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā" NTSP sēdē tiek virzīts izskatīšanai bez plānotām nodokļu sistēmas izmaiņām nākamajā gadā. Rezultātā jautājums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā ar sociālajiem partneriem NTSP sēdē netiek saskaņots un atlikts uz vēlāku laiku, lai to izskatītu kopā ar Finanšu ministrijas izstrādātām nodokļu sistēmas izmaiņām nākamajā gadā, galvenokārt, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma izmaiņām un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām izmaiņām. Kopumā tas aizkavē jautājuma par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā virzīšanu uz Ministru kabinetu lēmuma pieņemšanai un turpmāku procedūru veikšanai saskaņā ar MK noteikumiem Nr.390, kā arī valsts budžeta nākamajam gadam izstrādei.

LM identificētā problēma. Darbaspēka nodokļu sistēmas izmaiņas attiecas uz visiem darbiniekiem, nevis tikai uz darbiniekiem, kuriem darba alga ir minimālās mēneša darba algas apmērā, kas rada būtisku ieņēmumu valsts budžetā un pašvaldību budžetos samazinājumu. Turklāt plānoto darbaspēka nodokļu sistēmas izmaiņu nākamajam gadam izstrādes termiņi nav saistīti ar minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņu nākamajam gadam izstrādes termiņiem, kas aizkavē turpmāko procedūru veikšanu MK noteikumos Nr.390 noteiktajos termiņos, t.sk. grozījumu izstrādi Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar minimālās darba algas izmaiņām.

2.1.5. Minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs

Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai tiek ņemtas vērā arī minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā). Esošā sistēma nav pilnīga, jo netiek analizēta situācija citās Eiropas valstīs, t.sk. Austrumeiropas valstīs, un tas neatspoguļo Latvijas esošo situāciju ES/Eirozonā attiecībā uz minimālās mēneša darba algas apmēru. Turklāt informācija par minimālās mēneša darba algas apmēru Baltijas valstīs gada sākumā ir pieejama tikai par pagājušo periodu (skat. 3.tabulu).

3.tabula

Minimālā mēneša darba alga Baltijas valstīs 2012., 2013. un 2014.gada janvārī

 

2012.gada 1.janvāris

2013.gada 1.janvāris

2014.gada 1.janvāris

 

EUR

LVL

EUR

LVL

EUR

Latvija

285

200

285

200

320

Igaunija

290

203

320

225

355

Lietuva

232

162

289

203

290

Datu avots: Eurostat dati, 2013

LM identificētā problēma. Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanu nevajadzētu saistīt tikai ar plānotājām minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņām citās Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā), jo plašāka analīze (piemēram, minimālās mēneša darba algas attiecība pret vidējo darba samaksu) sniedz reālāku informāciju šo starpvalstu salīdzinājumā. Netiek veikta analīze par esošiem minimālās mēneša darba algas apmēriem ES/Eirozonā un Austrumeiropas valstīs un arī minimālās mēneša darba algas attiecība pret vidējo darba samaksu starpvalstu salīdzinājumos (skat. 4.tabulu).

4.tabula

Minimālā mēneša darba alga salīdzināmās situācijās 2013., 2014. un 2015.gada janvārī, euro

 

2013.gada 1.janvāris

2014.gada 1.janvāris

2015.gada 1.janvāris

Vidējie neto gada ienākumi/121

Minimālā alga procentos no vidējiem neto gada ienākumiem/12

Latvija

285

320

360

540.6

67%

Igaunija

320

355

390

832.6

47%

Lietuva

289

290

300
(325 no 01.07.)

496.2

60%
(65% no 01.07.)

Ungārija

335.27

341.7

332.76

532.0

63%

Slovākija

337.70

352

380

664.8

57%

Čehijas Republika

318.08

309.91

331.71

725.9

46%

Bulgārija

158.50

173.84

184.07

324.9

57%

Polija

392.73

404.4

409.53

634.5

65%

1 Salīdzinājumam 2014.gada datu pieejamības dēļ izmantoti Eurostat dati par to, cik gadā neto saņem privātā sektora darbinieks, ģimenes tips: vientuļa persona, mēneša vērtība iegūta, gada vērtību dalot ar 12

2.1.6. Iespējamais minimālās mēneša darba algas apmērs veselos skaitļos

Pašreizējo MK noteikumu Nr.390 2.punkta izpratne par minimālās mēneša darba algas apmēru ir saprotama tā, ka minimālās mēneša darba algas apmērs tiek noteikts veselos skaitļos, noapaļojot līdz 10 un netiek izmantots jebkurš vesels viencipara skaitļa noapaļojums.

Labklājības ministrija aicināja 2016.gadā palielināt minimālo mēneša darba algu līdz 367 euro (kas procentuāli atbilst darba produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā), bet Ministru kabinetā tika nolemts, ka 2016.gadā minimālā mēneša darba alga ir jāpalielina līdz 370 euro (noapaļojums līdz 10).

Nenoapaļotu veselu skaitļu priekšrocība, kā parāda citu ES valstu labā prakse minimālās mēneša darba algas noteikšanā, ir tā, ka darba devējiem netiek dota motivācija maksāt tikai, noapaļojot līdz 10, nevis pārdomāt konkrētā darbinieka ieguldījumu.

LM identificētā problēma. Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā netiek izmantota minimālās mēneša darba algas apmēra palielināšana līdz jebkuram veselam viencipara skaitlim, ja tas atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā).

2.2. Priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņš NTSP

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.390 3.punktu priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu LM katru gadu līdz 1.jūnijam jāiesniedz saskaņošanai NTSP.

Vairāku gadu garumā NTSP jūnija sēdē jautājums par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam netiek saskaņots un tiek pārcelts uz augusta mēnesi, lai jautājumu risinātu kopā ar plānotām nodokļu sistēmas izmaiņām un valsts budžeta projektu nākamajam gadam.

LM identificētā problēma. MK noteikumos Nr.390 noteiktais termiņš saskaņot NTSP jautājumu par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam jūnija mēnesī ir neatbilstošs, jo parasti šis jautājums jūnijā NTSP netiek saskaņots un tiek atlikts līdz augusta mēnesim.

2.3. Sociālo partneru loma minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sistēmā

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.390 minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā sociālie partneri ir iesaistīti NTSP iesniegtā priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu saskaņošanā. Pārsvarā katru gadu NTSP sēdē izskatāmais un LM atbalstāmais priekšlikums par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā netiek saskaņots ar sociālajiem partneriem. Iemesli tam ir dažādi, piemēram, minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšana nav izskatīta kopā ar plānotām nodokļu sistēmas izmaiņām nākamajā gadā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas), piedāvātais minimālās mēneša darba algas apmērs nākamajam gadam ir par lielu vai par mazu.

2015.gadā jautājums par minimālās mēneša darba algas iespējamo apmēru nākamajā periodā pirms NTSP tika izskatīts NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, kurā tiek pieaicināti arī citi kompetenti eksperti un tas palīdzēja NTSP sēdē pieņemt lēmumu un vienoties par minimālās mēneša darba algas iespējamo apmēru 2016.gadā.

LM identificētā problēma. Sociālie partneri (LDDK un LBAS) pašā sākumā nav pietiekami iesaistīti priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam izstrādāšanā, analizējot esošo situāciju un makroekonomiskās prognozes un piedāvājot savus priekšlikumus par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru un par nodokļu sistēmas izmaiņām nākamajā gadā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas).

2.4. Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincipa ievērošana

Saskaņā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju "Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" (Ministru kabineta 2011.gada 16.marta rīkojums Nr.111) viens no minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipiem ir:

"5. Minimālās algas pārskatīšanas sasaistes pamatprincips:

• pārskatot minimālo algu, pārskata no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī."

Pārskatot un paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī, pilnībā vai vispār netiek ievērots minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincips, kas paredz palielināt citiem no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu. Vairāku gadu garumā, paaugstinot minimālo mēneša darba algu un proporcionāli vai pēc iespējas līdzvērtīgi nepaaugstinot kvalificēto darbinieku darba algas, valstī ir izveidojusies situācija, ka mazkvalificēto darbinieku alga būtiski neatšķiras no kvalificēto darbinieku darba algas (pedagogu, mediķu, sociālā darba speciālistu u.c.) (no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas saspiestība zemāko mēnešalgu grupās vai ārstniecības personu zemākās amata kvalifikācijas kategorijās).

Darba tirgus rādītāji norāda uz to, ka minimālās mēneša darba algas iepriekšējā paaugstināšana 2015.gadā ir radījusi papildus algu saspiestību mazo algu sektorā ar potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz nākotnes produktivitāti šajā grupā (cilvēkiem zūd motivācija palielināt prasmes, jo tas nedos ieguvumu augstākas darba algas veidā), kā arī nedeklarētās nodarbinātības (neapmaksātas virsstundas) pieaugumu. Būs nepieciešams laiks, līdz atkal atjaunosies līdzsvars un algu skalu saspiestība mazināsies ekonomikas izaugsmes gadījumā.

LM identificētā problēma. Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaite ar vienlaicīgu no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku algu pārskatīšanu kā obligāta prasība nav iekļauta MK noteikumos Nr.390, kas radījusi situāciju, ka valstī mazkvalificēto darbinieku alga būtiski neatšķiras no kvalificēto darbinieku darba algas.

2.5. Ministriju kompetenču sadalījums minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sistēmā

Esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā piedalās visas no valsts budžeta finansējamās institūcijas. Sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā izstrādē piedalās trīs ministrijas: LM, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija.

LM analizē esošo situāciju darba tirgū un sniedz Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā vairākos variantos ar atbilstošo pamatojumu, kā arī lūdz ministrijām sniegt savu viedokli vai atbalstu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā.

Ekonomikas ministrija sagatavo makroekonomiskās prognozes atbilstoši LM priekšlikumam par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā vairākos variantos un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā un savu viedokli par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā, un sniedz šo informāciju LM.

Finanšu ministrija sagatavo informāciju par plānotajām nodokļus sistēmas izmaiņām nākamajā gadā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas), veic aprēķinus par papildus nepieciešamajiem izdevumiem un ieņēmumiem valsts budžetā atbilstoši LM priekšlikumam par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā vairākos variantos un sagatavo informāciju par savu viedokli par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā, un sniedz šo informāciju LM.

LM apkopo visu iesniegto informāciju, iekļauj to informatīvā ziņojuma projektā (konceptuālā ziņojumā), saskaņo šo projektu ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju un katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz to izskatīšanai un saskaņošanai NTSP sēdē.

Pēc jautājuma par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajā gadā izskatīšanas un saskaņošanas NTSP sēdē Labklājības ministrija virza projektu (informatīvais (konceptuāls) ziņojums un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts) izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu LM divu mēnešu laikā izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu par minimālās mēneša darba algas un minimālās stundas tarifa likmes apmēru nākamajā gadā.

Finanšu ministrija mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu izstrādā priekšlikumus valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku mēnešalgu skalas pārskatīšanai saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam, veic atbilstošus aprēķinus un nosūta tos saskaņošanai ministrijām, Valsts kancelejai, Saeimas Kancelejai, Valsts prezidenta Kancelejai, Tiesībsarga birojam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Centrālajai zemes komisijai, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Valsts kontrolei, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai un Ģenerālprokuratūrai. Minētās institūcijas divu nedēļu laikā izvērtē un pauž viedokli par Finanšu ministrijas veikto aprēķinu ietekmi uz nozares vai iestādes budžetu (papildus nepieciešamo finansējumu minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai nākamajam periodam vai finansējuma samazinājumu saistībā ar minimālās mēneša darba algas samazināšanu nākamajā periodā).

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu vai samazināšanu Finanšu ministrija četru mēnešu laikā izstrādā normatīvo aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem.

Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu nākamajā gadā iepriekšējā apmērā, nekādi pasākumi netiek veikti un normatīvo aktu projekti nav jāizstrādā.

LM identificētā problēma.

1. Finanšu ministrija neizstrādā normatīvo aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, ja tie attiecas uz citu ministriju (piemēram, Veselības ministriju un Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.595 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām"), un tas neatbilst MK noteikumos Nr.390 noteiktajai normai.

2. Pirms normatīvo aktu projektu izstrādes par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, nepieciešamības gadījumā Finanšu ministrija izstrādā grozījumus likumā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums", grozot 3.pielikumu "Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas" saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajā gadā, un tas neatbilst MK noteikumos Nr.390 noteiktajai normai.

2.6. Minimālās mēneša darba algas ietekme uz nepilna darba laika attīstību

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.4 punktu darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, sniedz ziņas par darba ņēmējiem.

Paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī ar 2015.gada 1.janvāri no 320 euro līdz 360 euro, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju ir pieaudzis darba ņēmēju skaits, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku (lai saglabātu darba ņēmējiem darba algu 320 euro apmērā, darba devēji ir samazinājuši darba stundu skaitu un darba ņēmēji strādā nepilnu darba laiku). Taču nav tādas statistikas (mēneša ietvaros var notikt darbinieku kustība un pēc darba devēju uzrādīto darba ņēmēju nostrādāto stundu skaita mēnesī nevar noteikt, vai darbinieks ir nodarbināts uz pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku), kas noteiktu, cik valstī ir darba ņēmējus, kas nodarbināti uz nepilnu darba laiku un kuriem noteikta stundas darba laika apmaksa minimālās stundas tarifa likmes apmērā, kā arī nevar saistīt minimālās mēneša darba algas pieauguma ietekmi uz visu nodarbināto nodarbināšanu uz nepilnu darba laiku vai summēto darba laiku.

Saskaņā ar CSP sniegto informāciju 2015.gada janvārī ir palielinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro) salīdzinājumā ar 2014.gada decembri (10,3%), bet 2015.gada maijā ir samazinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro) salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri (6,6%).

Dati par darba ņēmēju sadalījumu pēc darba ienākumiem CSP tiek gatavoti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienestam darba devēju iesniegtos ziņojumus par darba ņēmējiem, un tie ir iekļauti ikgadējā Valsts statistiskās informācijas programmā kā oficiālā statistika, kas nozīmē, ka dati ir obligāti publicējami CSP datubāzēs kopā ar metodoloģisko informāciju, kur aprakstīta datu iegūšanas un aprēķina metodoloģija.

No metodoloģiskā apraksta ir redzams, ka CSP darba ņēmēju sadalījumam kā kritēriju neizmanto nostrādātās stundas, jo pēc nostrādātajām stundām nevar katram darbiniekam precīzi noteikt, vai viņš strādā normālo vai nepilnu darba laiku (stundas ietekmē prombūtnes, darbinieku kustība pārskata mēneša laikā, darba līguma vieds, piemēram, summētais darba laiks). Līdz 2008.gadam CSP veiktajā ikgadējā apsekojumā informācija no respondentiem par darbinieku skaita sadalījumu pēc darba algas lieluma tika prasīta tikai par tiem darbiniekiem, kuri strādāja pilnu darba laiku un kuru algas neietekmēja prombūtnes, kas ir ļoti svarīgi, lai iegūtu patiesus algu sadalījuma datus.

CSP vērš uzmanību uz to, ka mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijās netiek prasītas darba ņēmēju nostrādātās stundas, bet tikai neto darba ienākumi. Ja Valsts ieņēmumu dienests savos aprēķinos šos darba ņēmējus nav iekļāvis, tas varēja radīt relatīvo lielumu atšķirības (pēc CSP aprēķiniem darbinieku īpatsvars minētajos mēnešos sanāca lielāks, taču izmaiņu tendence ir līdzīga – pakāpeniski augoša).

Nobīdes rādītājos varēja radīt arī tas, ka atskaites Valsts ieņēmumu dienestā tiek iesniegtas dažādos termiņos, bet CSP saņem informāciju no dienesta noteiktā dienā – 60.dienā pēc pārskata mēneša vai ceturkšņa beigām. Turklāt, dati, kas tiek izmantoti no ceturkšņa mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijām, ir ar lielāku nobīdi, jo tie satur informāciju par visiem (trim) pārskata ceturkšņa mēnešiem. Ja no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtajās datubāzēs nav informācijas par kādu uzņēmumu (nav iesniegta atskaite par pārskata mēnesi), un CSP neatrod nekādus pierādījumus tam, ka šis uzņēmums ir likvidēts vai uz doto brīdi ekonomiski neaktīvs, tiek veikta trūkstošo datu imputācija, kurai tiek izmantoti iepriekšējā perioda dati. Kad CSP rīcībā nonāk īstie dati, sadalījums tiek pārrēķināts. Turklāt, aprēķinot sadalījuma datus, CSP izmanto arī fizisko personu – darba devēju (nav reģistrējušies Komercreģistrā), kuriem ir algotie darbinieki, informāciju.

Atbildot uz jautājumu, vai minimālās mēneša darba algas paaugstināšana būtiski ietekmē nodarbināto skaitu, kuriem darba alga tiek noteikta minimālās mēneša darba algas apmērā un kuriem ir samazinātas darba stundas, CSP sniedza sekojošu skaidrojumu:

"Analizējot CSP ceturkšņa apsekojumā iegūto informāciju par nepilna darba laika darbinieku izmaiņām salīdzinājumā ar minimālās mēneša darba algas pieaugumu, redzams, ka dati atsevišķos laika posmos savstarpēji korelē, taču viennozīmīgi apgalvot, ka šo rādītāju ietekmē tikai minimālā mēneša darba alga, mēs nevaram, jo darbinieku strukturālās izmaiņas ietekmē arī citi faktori. No pievienotās laikrindas un grafika redzams, ka līdz 2010.gadam ietekme uz rādītāja izmaiņām varēja būt gan no minimālās mēneša darba algas pieauguma 2009.gadā, gan, visticamāk lielākā mērā, ekonomiskās krīzes dēļ. Arī CSP aprēķini no VID datiem rāda, ka darbinieku, kas saņēma mazāk par minimālo mēneša darba algu, krīzes laikā ievērojami pieauga un abu rādītāju izmaiņu tendence ir līdzīga. Stabilizējoties ekonomikai, lielāks lēciens VID datos ir vērojams 2011.gadā, kad atkal pieauga minimālā mēneša darba alga, arī CSP dati rāda pieaugumu, bet ne tik lielu. 2012. un 2013.gadā, kad minimālā mēneša darba alga nemainījās, gan CSP, gan VID rādītāji pakāpeniski samazinājās. Pieaugums nepilna darba laika darbinieku īpatsvarā atkal vērojams 2014.gadā līdz ar minimālās mēneša darba algas izmaiņām, kaut gan pēc VID datiem darbinieku īpatsvars, kas saņēma mazāk par minimālo mēneša darba algu, turpināja samazināties. Savukārt 2015.gada janvārī tikai VID dati rāda pieaugumu.".

LM identificētā problēma. Strauja minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšana ietekmē nepilna darba laika attīstību (pieaug darba ņēmēju skaits, kuri strādā nepilnu darba laiku, un kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas, vai kam netiek apmaksāts pilns darba laiks, kas faktiski tiek veikts, un virsstundas).

2.7. Minimālās mēneša darba algas apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars

Gadījumos, kad valsts pārvaldes ārpakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars, minimālās algas izmaiņām var būt nozīmīga ietekme. Viens no šādiem piemēriem ir iestāžu telpu un teritorijas uzkopšana (nekustamā īpašuma uzturēšana). No valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs uzkopšanas darbi (nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumi) ir kā ārpakalpojums, un tos veic uzkopšanas un apsaimniekošanas komersanti, ar kuriem valsts pārvaldes iestādes ir noslēgušas līgumus par uzkopšanas pakalpojumiem. Tādējādi pārvaldes iestāžu personāla sarakstos vairs nav tādu vienkāršo profesiju kā "apkopējs" un "sētnieks", kuriem darba algu nosaka minimālās mēneša darba algas apmērā vai stundas darba laika apmaksu minimālās stundas tarifa likmes apmērā. Tas radīja iespēju valstī paaugstināt minimālo mēneša darba algu ar mazākiem izdevumiem, jo samazinājās no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes iestādēs atalgojumiem paredzētie papildus izdevumi saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu valstī (iestādēs samazinājās zemas kvalifikācijas personāls, bet izdevumi ārpakalpojumam par uzkopšanas darbiem bija daudz zemāki nekā nepieciešamā personāla uzturēšana institūcijā uzkopšanas darbu veikšanai).

Patlaban valstī ir aptuveni 20 tūkstoši apkopēju un 9 tūkstoši sētnieku. Vidēji līgumus par uzkopšanas pakalpojumiem valsts pārvaldes iestādes noslēdz vismaz uz trim gadiem un lielu daļu izmaksu veido personāla atalgojums un ar to saistītie nodokļi. Tas rada ietekmi uz vienkāršo profesiju darbinieku darba vietu kvalitāti, nelegālās (nedeklarētās) nodarbinātības un izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas vai krāpšanās ar personāla nostrādāto stundu skaita atspoguļošanu riskus, kā arī var atstāt ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti. Turklāt daudzos gadījumos valsts pārvaldes iestādēm ir jāpārslēdz līgumi un jāveic jauni iepirkumu līgumi, ja uzkopšanas un apsaimniekošanas komersanti nespēj veikt šos darbus līgumā noteiktā finansējuma ietvaros, kas apstādina uzkopšanas darbu veikšanu valsts pārvaldes iestādēs.

LM identificētā problēma. Gadījumos, kas valsts pārvaldes iepirkto ārpakalpojumu veikšanā ir iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars, piemēram, telpu uzkopšanas (nekustamā īpašuma uzturēšanas) jomā, minimālās algas būtiskām izmaiņām var būt nozīmīga ietekme. Valsts pārvaldes iestāžu uzkopšanas (nekustamā īpašuma uzturēšanas) izdevumu paaugstināšana nav saistīta ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, kas rada situāciju, ka uzkopšanas pakalpojuma uzņēmumiem nav stimula paaugstināt apkopēju un sētnieku mēneša darba algu un nesamazināt darba stundu skaitu, jo finanšu līdzekļi uzkopšanas pakalpojumam netiek paaugstināti.

2.8. Esošās minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmas risku izvērtēšana

Pamatojoties uz veikto situācijas analīzi un identificētām problēmām attiecībā uz esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu tika veikta risku izvērtēšana, šīs sistēmas darbības stipro, un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk – sistēmas SVID) analīze, ja esošā situācija netiek mainīta.

Esošās sistēmas SVID analīze

Stiprās puses

Vājās puses

• Iepriekšējo gadu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā iekrātā pieredze. • Nepietiekama analītiskā bāze var radīt risku, ka piedāvājumam var būt nelabvēlīgi darba tirgus efekti, tai skaitā darba algu saspiestība, bezdarba un/vai augstākas nedeklarētās nodarbinātības riski.

• Diskusijas par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam tiek uzsāktas novēloti, līdz ar to netiek rūpīgi izdiskutēti visi aspekti, darba devējiem netiek dots pietiekams laiks pielāgot savu saimniecisko darbību plānotajām izmaiņām, sociālo partneru viedokļi tiek izteikti sasteigti, atsevišķos gadījumos varētu nepietikt laika to piemērotai koordinēšanai starp sociālo partneru dalīborganizācijām.

• Netiek vērtēta ietekme uz valsts pārvaldes efektīvu darbību, tai skaitā – saistībā ar darba algu skalām tādās jomās kā veselība un sociālā drošība vai saistībā ar publiskajiem iepirkumiem jomās, kur būtiski izdevumu daļu veido tieši algu izmaksas.

• Minimālās mēneša darba algas noteikšanā izmantotie noapaļotie veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu stimulu maksāt tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra nodarbinātā faktisko ieguldījumu produktivitātes izteiksmē.

Iespējas

Draudi

• Savlaicīgāk sniegti, pārdomāti sociālo partneri viedokļi, tādējādi labāk sagatavojot NTSP diskusiju.

• Uz pierādījumiem vairāk balstīts priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamākajam periodam, tādējādi ņemot vērā gan plašāku analizējamo rādītāju kopumu, gan situāciju ES un Eirozonā, līdz ar to darba devējiem paredzamākas izmaiņas.

• Stimulu mazināšana darba devējiem darba algas maksāt tieši minimālās mēneša darba algas apmērā.

• Nepārdomāts un pietiekami neizanalizēts minimālās mēneša darba algas apmērs var novest pie algu skalu saspiestības, līdz ar to – nelabvēlīgas ietekmes uz ieguldījumiem prasmēs un kopējo produktivitāti tautsaimniecībā, bezdarba un/vai augstākas nedeklarētās nodarbinātības.

• Sasteigtas diskusijas par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam rada iespaidu par neskaidru un nepārdomātu un nepietiekami kompetentu procesu, tādējādi radot ietekmi arī uz Latvijas investīciju vidi, darba devējiem ir grūti paredzēt plānotās izmaiņas.

• Minimālā mēneša darba alga zaudē savu jēgu kā minimālā samaksa par mazkvalificētu darbu, līdz ar to tā darba devēju pusē arvien vairāk tiek uztverta kā nodokļu samaksas instruments par darbu kopumā, palielinot nedeklarētās nodarbinātības riskus, radot iespaidu, ka valdība atbalsta, ka "aplokšņu algas" ir sociāla norma, nevis likumpārkāpums.

III. IDENTIFICĒTO PROBLĒMU RISINĀJUMS

Lai risinātu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā LM identificētās problēmas šajā sadaļā tiek piedāvāti problēmu risinājumi.

3.1. Analizējamie rādītāji minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai un minimālās mēneša darba algas apmēra skaitliskā vērtība veselos skaitļos

3.1.1. Analizējamie rādītāji minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai

Apkopojot visus LM iesniegtos priekšlikumus, piedāvājam minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut šādus analizējamos rādītājus minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai:

• Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte (esošā rādītāja – Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā – vietā);

• Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" par iepriekšējo kalendāra gadu (minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas analīzei tiks izmantota statistiskā informācija par darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī");

• Labklājības ministrijas izvērtējums par ietekmi uz sociālo nodrošinājumu un darba spēka nodokļu slogu, tai skaitā saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaiņām;

• bezdarba līmenis pa novadiem (Nodarbinātības valsts aģentūras dati);

• minimālās mēneša darba algas attiecība pret iepriekšējā gada vidējo darba samaksu valstī;

• darbaspēka izmaksu indekss (pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu);

• sākot ar 2017.gadu ik gadu valstī aprēķinātais minimālā ienākuma līmenis, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām (minimālā ienākuma līmenis valstī ir noteikts kā minimālais izdzīvošanas līmenis, bet pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza izstrāde un tā nepieciešamība – tā iespējamais saturs ir vēl diskusijas procesā, tāpēc tas netiek iekļauts konceptuālā ziņojumā);

• Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi par izmaiņām nodokļu sistēmā nākamajam gadam (iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra izmaiņas);

• esošās minimālās mēneša bruto un neto darba algas apmērs un tā iespējamās izmaiņas nākamajā periodā ES/Eirozonā (tai skaitā Igaunijā un Lietuvā) un Austrumeiropas valstīs, kā arī minimālās mēneša darba algas un vidējās darba samaksas attiecības salīdzinājums šajās valstīs (esošā rādītāja – minimālās mēneša darba algas izmaiņas Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā) – vietā).

Ekonomikas ministrija atbalsta, ka informatīvajā ziņojumā par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru tiek izmantotas gan Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa makroekonomiskās prognozes, gan valsts fiskālās un nodokļu politikas pamatā Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā.

3.1.2. Iespējamais minimālās mēneša darba algas apmērs veselos skaitļos

Noteikt, ka minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā var izmantot minimālās mēneša darba algas apmēra palielināšanu līdz jebkuram veselam skaitlim, ja tas atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā).

Līdzšinējā prakse minimālo mēneša darba algas apmēru noapaļo līdz veseliem desmitiem skaitļiem, bet konceptuālais ziņojums paredz iespēju noteikt minimālo mēneša darba algas apmēru līdz jebkuram veselajam skaitlim (piemēram, 377 nevis 380).

3.2. Priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņš NTSP

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņu NTSP, piedāvājam minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut, ka priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu Labklājības ministrija katru gadu līdz 1.augustam iesniedz saskaņošanai NTSP.

3.3. Sociālo partneru lomas paaugstināšana minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā

Lai paaugstinātu sociālo partneru lomu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā, Labklājības ministrija ierosina jautājumu par minimālās mēneša darba algas iespējamo apmēru nākamajā periodā pirms NTSP izskatīt vispirms Sociālās drošības apakšpadomes sēdē. Attiecīgi LDDK un LBAS sniedz savu viedokli par Labklājības ministrijas priekšlikumiem par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un sēdē tiek pieaicināti arī citi kompetenti eksperti.

3.4. Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincipa ievērošana

Lai tiktu ievērots minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincips, nepieciešams to iekļaut kā obligātu prasību minimālās mēneša darba algas noteikšanai un pārskatīšanai, paredzot, ka, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pārskata no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam atbilstoši budžeta iespējām, un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī.

3.5. Ministriju kompetenču sadalījums minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā

Lai pilnveidotu esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu, ir nepieciešams paredzēt, ka visām ministrijām jāizstrādā normatīvo aktu projekti par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, un noteikt termiņus šo normatīvo aktu projektu izstrādei. Attiecīgi piedāvājam, ka arī atbildīgās ministrijas, tāpat kā Finanšu ministrija, trīs mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, un noteiktā kārtībā iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Finanšu ministrija atbalsta šādu kompetenču sadalījumu minimālās mēneša darba algas noteikšanā un pārskatīšanā.

3.6. Minimālās mēneša darba algas ietekme uz nepilna darba laika attīstību

Lai samazinātu minimālās mēneša darba algas ietekmi uz nepilna darba laika attīstību, nepieciešams padziļināti veikt minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Turklāt, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta esošo informāciju par darbinieku darba ienākumiem un nostrādātām stundām, tiks veikta analīze par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanas iespējamo ietekmi uz darbinieku nostrādāto darba stundu samazināšanos. Analizējot darbinieku darba laika uzskaiti, ir secināms, ka nepilna darba laika īpatsvars darba tirgū parasti neuzrāda straujas strukturālas izmaiņas citu faktoru (dzimstības pieaugums, aprūpes nepieciešamība bērniem, gados veciem iedzīvotājiem un ģimenes locekļiem ar invaliditāti, vecumam neatbilstoša nodarbinātība, u.c. faktori) ietekmē.

3.7. Minimālās mēneša darba algas apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīto vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars ir liels

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju Iepirkumu uzraudzības birojs informē, ka, ja pasūtītāji vēlas līguma izpildes gaitā veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā, un par būtiskiem grozījumiem ir jāuzskata arī grozījumi, kas paredz piedāvātās līgumcenas paaugstināšanu saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos, proti, par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, pasūtītājam šāda iespēja ir jāparedz un jāatrunā iepirkuma dokumentācijā, kā arī iepirkuma līgumā.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta otrās daļas 1.punktu pasūtītājs ir tiesīgs veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma izpildes aspektiem.

Otra pasūtītāja iespēja palielināt kopējo līgumcenu, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar minimālās algas pieaugumu, ir piemērojot Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta ceturtās daļas regulējumu. Ņemot vērā 2015.gada 4.jūnija grozījumus Publisko iepirkumu likumā, pasūtītājs ievērojot Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta ceturtās daļas regulējumu ir tiesīgs veikt grozījumus noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt noslēgtā iepirkuma līguma vērtību par 10% publiskas piegādes vai pakalpojumu līguma gadījumā.

Tātad jau patlaban normatīvie akti paredz iespēju, paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī, pakalpojumu līguma gadījumā veikt grozījumus noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt noslēgtā iepirkuma līguma vērtību par 10%, tāpēc attiecībā uz šo jautājumu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā izmaiņas nav jāveic.

Šīs problēmas risinājums ir aprakstīts, lai pievērstu uzmanību un uzņēmumi piemērotu esošos normatīvo aktu regulējumus pakalpojumu līgumu noslēgšanā.

3.8. Veicamie pasākumi

Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmas īstenošanas plānotās rīcības tabula:

Nr.
p.k.

Veicamais pasākums

Atbildīgā institūcija

Iesaistītās institūcijas

Izpildes termiņš

1. Nepieciešamās informācijas pieprasīšana priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam izstrādāšanai:

LM

Ekonomikas ministrija,
Finanšu ministrija,
Veselības ministrija,
Valsts ieņēmumu dienests

Līdz kārtējā gada 1.jūnijam

1.1.

Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte.

Ekonomikas ministrija

Līdz kārtējā gada 1.jūnijam

1.2.

Finanšu ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte.

Finanšu ministrija

Līdz kārtējā gada 1.jūlijam

1.3.

Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi par izmaiņām nodokļu sistēmā nākamajam gadam (iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra izmaiņas).

Finanšu ministrija

Līdz kārtējā gada 1.jūlijam

1.4.

Finanšu ministrijas, analizējot iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, izstrādātie priekšlikumi valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku mēnešalgu skalas pārskatīšanai saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajam periodam.

Finanšu ministrija

Atbilstoši kārtējā gada budžeta sagatavošanas grafikam

1.5.

Veselības ministrijas izstrādātie priekšlikumi par ārstniecības personu zemāko mēnešalgu skalas pārskatīšanu saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajam periodam, kas iesniedzami Finanšu ministrijai.

Veselības ministrija

Atbilstoši kārtējā gada budžeta sagatavošanas grafikam

1.6.

Finanšu ministrijas aprēķini par papildus nepieciešamajiem izdevumiem un ieņēmumiem valsts budžetā saistībā ar minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu.

Finanšu ministrija

Kārtējā gada 2 nedēļu laikā pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma par konkrētu minimālās mēneša darba algas apmēru

1.7.

Statistiskā informācija par darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī".

Valsts ieņēmumu dienests

Līdz ikgada 1.jūnijam

2. Priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam izstrāde.

LM

Ekonomikas ministrija,
Finanšu ministrija

Līdz kārtējā gada 15.jūlijam

3. Priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam iesniegšana izskatīšanai NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē un sociālo partneru viedoklis par šiem priekšlikumiem.

LM

LDDK,
LBAS,
citi kompetenti eksperti

Kārtējā gada 15.jūlijs

4. Priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam iesniegšana izskatīšanai un saskaņošanai NTSP.

LM

Kārtējā gada 1.augusts

5. Pēc saskaņošanas NTSP priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam iesniegšana izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai MK.

LM

Kārtējā gada 2 nedēļu laikā pēc NTSP sēdes

6. Pēc lēmuma pieņemšanas MK par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam attiecīgu (saistīto ar minimālo mēneša darba algu) normatīvo aktu izstrāde.

LM,
Finanšu ministrija,
Veselības ministrija

Visas ministrijas

Kārtējā gada 3 mēnešu laikā pēc MK sēdes

IV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU

Pilnveidojumiem minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā būs ietekme gan indivīda, gan tautsaimniecības kopumā līmenī.

Ietekme uz makroekonomisko vidi

Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmai ir pozitīva ietekme uz makroekonomisko situāciju valstī. Minimālās mēneša darba algas apmēra noteikšana, analizējot konceptuālajā ziņojumā piedāvātos rādītājus, kopbudžetu ietekmēs divējādi. No vienas puses, pieaugs nosacītais darba algas fonds un līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tādējādi pieaugs ieņēmumi arī pašvaldību budžetos. No otras puses, pieaugs budžeta izdevumi budžeta iestādēs strādājošo darba algām un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Latvijā ir plaši izplatīta nereģistrētā nodarbinātība, kas ietver sevī nodokļu nemaksāšanu, darba algu izmaksu "aploksnēs", piemaksu par virsstundu un nakts darbu neveikšanu. Līdz ar to nereģistrētā nodarbinātība galvenokārt negatīvi ietekmē līdzsvarotu valsts budžetu, un ievērojamus finanšu līdzekļus, kuri šobrīd netiek iekasēti valsts budžetā, varētu izmantot dažādu sociālo problēmu risināšanai.

Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēma paredz minimālās mēneša darba algas pieaugumu un darba devēju izdevumus darbinieku darba algas paaugstināšanai, bet paredz arī samazinājumu darba algas daļas izmaksai "aploksnēs" – darba algas daļa, par kuru netiek maksāti nodokļi. Minimālās mēneša darba algas paaugstināšana uzlabos konkurētspēju tiem komersantiem, kuri maksā nodokļus no visas darba algas, salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās mēneša darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz "aploksnēs". Tāpat algu pieaugums uzņēmējiem var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību (kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām) radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti.

Tāpat minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēma paredz lielāku lomu sociālo partneru (LDDK un LBAS) un citu kompetentu ekspertu viedokļiem, minimālās mēneša darba algas apmēra noteikšanai nākamajam periodam.

Sociālā ietekme

Efektīva minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēma nodrošinās darbinieku darba ienākumu paaugstināšanos. Palielināsies iedzīvotāju dzīves līmenis un pirktspēja. Tātad valstij būs jātērē mazāk līdzekļu sociālā atbalsta pasākumiem un izdevumi sociālajam budžetam samazināsies.

Lielākā daļa nodarbināto, kuriem darba samaksa ir minimālās darba algas apmērā, strādā privātajā sektorā. Minimālās darba algas paaugstināšana ietekmēs tieši šos strādājošos – paaugstināsies darbaspēka izmaksas. Tomēr ņemot vērā to, ka tieši privātajā sektorā strādājošie saņem nelegālos ienākumus, (algu "aploksnēs"), reāli darbaspēka izmaksas nepieaugs tik lielā apmērā kā minimālā darba alga. Tas nozīmē, ka samērīga minimālās darba algas paaugstināšana būtiski neietekmēs bezdarba līmeņa izmaiņas. Minimālās darba algas paaugstināšana varētu paaugstināt bezdarba līmeni tajos Latvijas rajonos, kur reālā darba samaksa ir minimālās darba algas līmenī.

Minimālā mēneša darba alga ir instruments mazkvalificētu darbinieku aizsardzībai (nosakot minimālo cenu šāda veida darbam), nevienlīdzības mazināšanai un vienlaicīgi darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs. Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā piedāvātie analizējamie rādītāji tautsaimniecības situācijas, tai skaitā nodarbinātības un produktivitātes izmaiņu noteikšanai, neradīs draudus bezdarba pieaugumam mazkvalificēto sektorā, jo pašreiz tieši mazāk kvalificētie darbinieki veido lielāko Latvijas ilgstošo bezdarbnieku daļu.

Ietekme uz tautsaimniecības attīstību

Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā minimālā mēneša darba alga ir viena no zemākajām salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Zemā darba samaksa, tai skaitā minimālā mēneša darba alga, Latvijā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina Latvijas darbaspēka aizplūšanu, galvenokārt, uz vecajām ES dalībvalstīm, kur salīdzinoši gan darba alga, gan dzīves apstākļi ir daudz augstāki nekā Latvijā. Darbaspēka aizplūšana negatīvi ietekmē tautsaimniecības nozaru attīstību un ekonomisko izaugsmi. Latvijā šobrīd nav vērojams būtisks darbaspēka trūkums, tomēr, ja darbaspēka aizplūšanas tendences turpināsies, iespējams, ka Latvijai būs nepieciešams atvieglot kārtību darba atļauju saņemšanai trešo valstu pilsoņiem, lai apmierinātu darba devēju pieprasījumu pēc nepieciešamā darbaspēka. Tādēļ Latvijai būtu nepieciešams savu politiku veidot tā, lai pēc iespējas atturētu Latvijas darbaspēka aizplūšanu, vismaz paaugstinot minimālo mēneša darba algu.

Minimālās mēneša darba algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas pēdējos gados balsta ekonomikas izaugsmi.

Ietekme uz vienlīdzīgām tiesībām un iespējām

Tā kā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēma un minimālās mēneša darba algas apmērs ir vienāds sievietēm un vīriešiem (nodrošina vienlīdzīgas tiesības un iespējas), tad minimālās mēneša darba algas paaugstināšana būtiski neietekmēs nodarbināto sieviešu un vīriešu īpatsvara izmaiņas, kuriem darba samaksa ir noteikta minimālās mēneša darba algas apmērā. Tomēr Latvijā pastāv profesiju segregācija, kur sievietes pakalpojumu jomā ir vairāk pārstāvētas, nekā vīrieši, taču tieši pakalpojumu jomā parasti ir augstāks zemāk atalgotu darba vietu īpatsvars. Līdz ar to var secināt, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana varētu atstāt lielāku ietekmi tieši uz sieviešu situāciju darba tirgū. No otras puses pārlieku liela minimālās mēneša darba algas paaugstināšana var veicināt darba vietu samazinājumu zemāk atalgoto segmentā, tādējādi arī vairāk skarot tieši sievietes. Tāpēc minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir jāveic, precīzi un konsekventi ievērojot konceptuālajā ziņojumā piedāvāto minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procedūru.

Ietekme uz starptautiskām saistībām

Latvijai ir saistoši vairāki starptautiskie līgumi, kuros tiek risināts darba samaksas jautājums, piemēram, ANO Starptautiskajā paktā par cilvēka ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ir noteikts, ka "pakta dalībvalstis atzīst katra tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kas sekmē it īpaši atlīdzību, kas nodrošina visiem strādājošajiem vismaz apmierinošu eksistenci viņiem pašiem un viņu ģimenēm". Viens no Latvijas ratificētās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.131 "Par minimālās darba algas noteikšanu" mērķiem ir aizsargāt strādājošos no nepamatoti zemām algām. Tas uzliek valstij pienākumu, nosakot minimālās darba algas līmeni, ņemt vērā strādājošo un viņu ģimenes vajadzības, vispārējo darba algu līmeni valstī, dzīvošanas izmaksas, sociālos pabalstus, citu sociālo grupu relatīvo dzīves līmeni, kā arī ekonomiskos faktorus, ieskaitot ekonomiskās attīstības prasības, darba ražīguma līmeni un vēlamību sasniegt un uzturēt augstu nodarbinātības līmeni. Tāpat ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā ir noteikts, ka "katram strādājošajam ir tiesības uz taisnīgu un pienācīgu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei". Joprojām minimālās mēneša darba algas apmērs valstī nav sasniedzis Eiropas Sociālās hartas 4.panta "Tiesības uz taisnīgu atalgojumu" 1.daļā noteikto "atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus", kas pēc ekspertu aprēķiniem ir 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas. Līdz ar to Latvija nevar ratificēt šo Eiropas Sociālās hartas panta daļu. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem starptautiskajiem līgumiem, Latvijai ir uzliktas zināmas saistības attiecībā uz darba samaksas regulējumu, tāpēc valstī ir jāpilnveido minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēma, ņemot vērā konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājumus, lai pēc iespējas ātrāk minētās starptautiskās saistības izpildītu pienācīgi un minimālās mēneša darba algas apmērs valstī sasniegtu izdzīvošanas līmeni.

Ietekme uz vidi

Konceptuālajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem nav plānota tieša vai netieša ietekme uz vidi.

Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Pilnveidotās minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmas īstenošanai un atkarībā no pieņemtā lēmuma atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var būt gan pozitīva, gan ne tik labvēlīga ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. Taču, ja minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta, īstermiņā vienmēr būs nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi.

Ietekme uz valsts pārvaldes institūciju darbību un cilvēkresursiem

Konceptuālajā ziņojumā piedāvāto risinājumu īstenošana ir cieši saistīta ar valsts pārvaldes institūciju efektīvu darbību, tai skaitā saistībā ar mēneša darba algu skalām tādās jomās kā veselības aizsardzība un sociālā drošība vai saistībā ar publiskajiem iepirkumiem jomās, kur būtiski izdevumu daļu veido tieši algu izmaksas. Īstenojot obligātu prasību saistīt minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu ar no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalām, palielinot tās pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī, palielināsies darba algas arī valsts pārvaldes institūcijās strādājošiem kvalificētajiem darbiniekiem. Netiks pieļauta situācija, kad daudzi dažādu kvalifikāciju darbinieki saņem to pašu algu neatkarīgi no produktivitātes, un minimālās mēneša darba algas apmērs drīzāk palielina, nevis mazina kopējo ienākumu nevienlīdzību starp labāk atalgotajiem un pārējiem (piemēram, starp mazkvalificētiem darbiniekiem (apkopējs, sētnieks) un veselības aizsardzības jomas darbiniekiem (medmāsām), kultūras un sociālās jomas darbiniekiem). Turklāt valsts pārvaldes institūcijas varēs noturēt vai piesaistīt kvalificētus speciālistus un samazināsies darbinieku rotācija uz privāto sektoru.

V. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Konceptuālā ziņojumā iekļautie identificēto problēmu risinājumi ir īstenojami piešķirto valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros un nav nepieciešams papildus finansējums valsts budžetā.

Labklājības ministrs Jānis Reirs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!