Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Satversmes tiesa
Oficiālajā izdevumā publicē Satversmes tiesas:
  • spriedumus (ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas);
  • lēmumus par tiesvedības izbeigšanu (ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas);
  • tiesnešu atsevišķās domas (ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas);
  • informāciju par lietas ierosināšanu;
  • informāciju par tiesas sēdes laiku un vietu, ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Satversmes tiesas 2016. gada 4. oktobra lēmums "Rīcības sēdes lēmums lietās Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01, Nr. 2016-17-01, Nr. 2016-18-01 un Nr. 2016-19-01". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2016., Nr. 194 https://www.vestnesis.lv/op/2016/194.18

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursu ziņas

Skatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā

Vēl šajā numurā

06.10.2016., Nr. 194

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Satversmes tiesa

Veids: lēmums

Pieņemts: 04.10.2016.

OP numurs: 2016/194.18

2016/194.18
RĪKI

Satversmes tiesas lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Satversmes tiesas rīcības sēdes lēmums

Rīgā 2016. gada 4. oktobrī

Rīcības sēdes lēmums lietās Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01, Nr. 2016-17-01, Nr. 2016-18-01 un Nr. 2016-19-01

Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: rīcības sēdes priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesneši Kaspars Balodis, Gunārs Kusiņš, Uldis Ķinis, Sanita Osipova, Daiga Rezevska un Ineta Ziemele,

2016. gada 27. septembrī un 4. oktobrī rīcības sēdē izskatījusi Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles 2016. gada 5. septembra ierosinājumu par rīcības sēdes sasaukšanu lietā Nr. 2016-14-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam" (turpmāk – lieta Nr. 2016-14-01), lietā Nr. 2016-15-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam" (turpmāk – lieta Nr. 2016-15-01), lietā Nr. 2016-16-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam" (turpmāk – lieta Nr. 2016-16-01) un lietā Nr. 2016-17-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam" (turpmāk – lieta Nr. 2016-17-01),

konstatēja:

1. Satversmes tiesas 2. kolēģija 2016. gada 21. jūlijā ierosināja lietu Nr. 2016-14-01, lietu Nr. 2016-15-01, lietu Nr. 2016-16-01 un lietu Nr. 2016-17-01 par Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme). Lietas ierosinātas pēc 15 pieteikumiem par lietas ierosināšanu, kurus ir iesniegušas 28 personas, tai skaitā 20 fiziskās personas un 8 juridiskās personas (turpmāk – Pieteikumu iesniedzēji).

Pieteikumos par lietas ierosināšanu ietverti arī vairāki lūgumi. Proti, Pieteikumu iesniedzēji lūdz:

1) noteikt lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē;

2) noteikt, ka informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, ir ierobežotas pieejamības statuss, un noteikt aizliegumu ar to iepazīties citiem lietas dalībniekiem un trešajām personām;

3) noteikt informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem: fizisko personu datiem (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese) un juridiskām personām (nosaukums un reģistrācijas numurs) ierobežotas pieejamības statusu.

Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka pieteikumi satur informāciju par personu privāto dzīvi un komercnoslēpumu, tāpēc nepieciešams lietas materiālos ietvertajai informācijai noteikt ierobežotas pieejamības statusu.

Satversmes tiesas 2. kolēģija, izlemjot jautājumu par lietu ierosināšanu, norādīja, ka Pieteikumu iesniedzēju lūgumu izlemšana nav Satversmes tiesas kolēģijas kompetencē.

2. 2016. gada 5. septembrī saņemts Satversmes tiesas tiesneses Inetas Ziemeles ierosinājums sasaukt rīcības sēdi ierosinātajās lietās, lai izlemtu Pieteikumu iesniedzēju lūgumus par ierosināto lietu materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu. 2016. gada 7. septembrī Satversmes tiesas priekšsēdētājs izdeva rīkojumu par rīcības sēdes sasaukšanu. 2016. gada 12. septembrī Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja vēl divas lietas: lietu Nr. 2016-18-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam" (turpmāk – lieta Nr. 2016-18-01) un lietu Nr. 2016-19-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam" (turpmāk – lieta Nr. 2016-19-01).

Ņemot vērā, ka pieteikumos, pēc kuriem ierosinātas minētās lietas, ir iekļauti pieteikumu iesniedzēju lūgumi, kas ir identiski lietās Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01 un Nr. 2016-17-01 izskatāmajiem lūgumiem, kā arī ievērojot procesuālās ekonomijas principu, Satversmes tiesa izlems arī Satversmes tiesas 1. kolēģijas ierosinātajās lietās Nr. 2016-18-01 un Nr. 2016-19-01 izskatāmos lūgumus (lietas Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01, Nr. 2016-17-01, Nr. 2016-18-01 un Nr. 2016-19-01 visas kopā turpmāk – ierosinātās lietas).

Satversmes tiesa secināja:

3. Satversmes 85. pants un Satversmes tiesas likuma 1. panta pirmā daļa noteic, ka Satversmes tiesa likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.

Pieteikumu iesniedzēji lūdz ierobežot pieeju daļai no ierosināto lietu materiālos iekļautās informācijas. Lūgums pamatots ar to, ka pieteikumos izklāstītie fakti atklāj tādu informāciju par komercnoslēpumu un fizisko personu privāto dzīvi, kuras izpaušana Pieteikumu iesniedzējiem un trešajām personām var radīt nesamērīgu kaitējumu.

3.1. Satversmes tiesas likuma 22. panta piektās daļas pirmais teikums noteic: "Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu". Minētā norma attiecināma uz katru lūgumu, kas tieši saistīti ar konkrētās lietas sagatavošanu izskatīšanai Satversmes tiesā. Tomēr Satversmes tiesas likumā nav regulēts jautājums par to, kā ierobežojama lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamība, it īpaši, ja lūgums veikt šādas darbības saņemts jau pirms lietas ierosināšanas un tā izlemšana var ietekmēt arī turpmākās lietas izskatīšanas stadijas.

Gadījumā, kad kādu procesuālu jautājumu neregulē nedz Satversmes tiesas likums, nedz arī Satversmes tiesas reglaments, šādu jautājumu saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmās daļas trešo teikumu izlemj Satversmes tiesa. Līdz ar to visupirms rīcības sēdē jāizlemj, kā lietas sagatavošanas stadijā tiek risināti jautājumi par lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu.

3.2. Tiesības uz taisnīgu tiesu citastarp ietver tiesības uz pušu līdztiesību, tiesas neatkarību un iespēju tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz objektīvu tiesu (Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 9.1. punkts). Vērtējot nepieciešamību Satversmes tiesas procesā nodrošināt personas privātās dzīves neaizskaramību un komercnoslēpuma aizsardzību, ir jānodrošina Satversmes tiesas procesa atbilstību tiesībām uz taisnīgu tiesu, kā arī jāievēro sabiedrības tiesības uz informāciju par konstitucionālo tiesvedību. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka Satversmes 92. panta pirmais teikums, kas garantē personu tiesības uz taisnīgu tiesu, ietver arī personas tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā (Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2002-09-01 secinājumu daļas 1. punkts), tostarp arī uz efektīvu minēto tiesību īstenošanu, ievērojot procesuālā taisnīguma principu.

Lēmums ierobežot lietas materiālos iekļautas informācijas pieejamību var ietekmēt turpmāko tiesvedības gaitu Satversmes tiesā, citiem vārdiem sakot, šis lēmums var skart arī citus jautājumus, ne tikai tos, kas attiecas uz lietas sagatavošanu izskatīšanai. Proti, Pieteikumu iesniedzēju lūgumi pēc būtības prasa noteikt izņēmumu no parastā lietu izskatīšanas procesa Satversmes tiesā. Šādu izņēmumu noteikšanas kārtība nav Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā regulēts jautājums. Līdz ar to lietas sagatavošanas stadijā izskatāmi lūgumi par lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu ir jāizskata visiem Satversmes tiesas tiesnešiem, lēmumu pieņemot rīcības sēdē.

Lietas sagatavošanas stadijā izskatāmus lūgumus par lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu izvērtē rīcības sēdē, pieņemot lēmumu.

4. Pieteikuma iesniedzēji citastarp lūdz Satversmes tiesu noteikt aizklātu tiesas sēdi gadījumā, ja tiesa uzskatīs par nepieciešamu izskatīt ierosinātās lietas tiesas sēdē, nevis rakstveida procesā. Šobrīd lietas tiek sagatavotas izskatīšanai. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 22. panta desmitajai daļai rīcības sēdē, kas tiek sasaukta, pabeidzot lietas sagatavošanu, tiek izlemti jautājumi par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, tai skaitā par lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Tāpat Satversmes tiesas likuma 27. panta trešā daļa paredz, ka lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa. Lietas sagatavošanas stadijā jautājums par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē nav izlemjams. Savukārt šāda lēmuma pieņemšanas kārtība nav Satversmes tiesas likumā un reglamentā nenoregulēts procesuāls jautājums.

Līdz ar to jautājums par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē nav uzskatāms par nenoregulētu procesuālu jautājumu un šajā lēmumā nav izlemjams.

5. Saistībā ar ierosinātajām lietām ir izlemjami šādi Pieteikumu iesniedzēju lūgumi:

1) noteikt, ka informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, ir ierobežotas pieejamības statuss, un noteikt aizliegumu ar to iepazīties citiem lietas dalībniekiem vai trešajām personām;

2) noteikt informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem: fizisko personu datiem (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese) un juridiskām personām (nosaukums un reģistrācijas numurs) ierobežotas pieejamības statusu.

6. Pirmais no šiem lūgumiem faktiski ir iedalāms šādās četrās daļās, katrai no kurām nepieciešams atsevišķs izvērtējums:

1) noteikt informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām ierobežotu pieejamību;

2) noteikt aizliegumu ar minēto informāciju iepazīties trešajām personām;

3) noteikt aizliegumu ar minēto informāciju iepazīties institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto tiesību aktu (šajā gadījumā – Saeimai);

4) noteikt aizliegumu ar šo informāciju iepazīties citiem Pieteikumu iesniedzējiem.

6.1. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 28.3 panta otro daļu lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Savukārt Satversmes tiesas likuma 24. pants noteic, ka tiesības iepazīties ar vēl neizskatītas lietas materiāliem ir tikai konkrētās lietas dalībniekiem, proti, pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts.

6.1.1. Izvērtējusi ierosināto lietu materiālus, Satversmes tiesa secina, ka tajos iekļautā informācija par fizisko personu atalgojumu ietilpst šo personu tiesību uz privāto dzīvi tvērumā (sk. arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 26. maija sprieduma lietā Nr. SKA-421/2011 5. punktu un Eiropas Savienības tiesas 2003. gada 20. maija sprieduma lietās C-465/00, C-138/01 un C-139/01 "Rechnungshof et al. v. Österreichischer Rundfunk" 73. punktu). Šādas informācijas izpaušana ierobežotu attiecīgo fizisko personu tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību.

Kā norādīts lēmumos par lietu Nr. 2016-14-01, Nr. 2016-15-01, Nr. 2016-16-01 un Nr. 2016-17-01 ierosināšanu, tās ierosinātas citastarp tāpēc, ka Pieteikumu iesniedzēji ir pamatojuši uzskatu, ka tie ir nonākuši apstrīdēto normu tvērumā, pārsniedzot likumā noteikto fizisko personu ienākuma līmeni, un tādēļ saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 5. pantu tām un to darba devējiem ir radies pienākums maksāt solidaritātes nodokli (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2016. gada 21. jūlija lēmuma par lietas ierosināšanu pēc pieteikuma Nr. 130/2016 6. punktu). Tātad arī attiecīgo fizisko personu identificējošas informācijas atklāšana ierobežotu to tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Satversmes tiesa secina, ka arī juridisko personu, pēc kuru pieteikumiem ierosinātas minētās lietas, identitātes atklāšana varētu radīt fizisko personu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu, jo informācija par personas darba devēju kopā ar publiskos reģistros pieejamiem datiem ļautu pietiekami precīzi identificēt fiziskās personas, saistībā ar kuru ienākumiem ir iesniegts pieteikums Satversmes tiesā.

6.1.2. Pieteikumos, kurus iesniegušas juridiskās personas, ir norādīts, ka informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām darba algas izmaksām, ir piešķirts komercnoslēpuma statuss. No Komerclikuma 19. panta izriet, ka komersantiem ir tiesības šādai informācijai noteikt komercnoslēpuma statusu. Satversmes tiesas rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka komercnoslēpuma statusa noteikšana šai informācijai neatbilst Komerclikuma 19. panta prasībām. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 7. panta trešās daļas prasībām Pieteikumu iesniedzēji ir informējuši Satversmes tiesu par šo faktu. Šādā gadījumā saskaņā Informācijas atklātības likuma 7. panta piekto daļu šādai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.

Informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, kā arī informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem – fizisko personu vārdiem, uzvārdiem, personu kodiem, dzīvesvietas adresēm, un juridisko personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem – ir ierobežota pieejamība, kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai.

6.2. Šī lēmuma 6.1. punktā minēts, ka likuma "Par tiesu varu" 28.3 panta otrā daļa kopsakarā ar Satversmes tiesas likuma 24. pantu noteic, ka, līdz stājies spēkā Satversmes tiesas nolēmums, tiesības iepazīties ar lietas materiāliem ir tikai lietas dalībniekiem. Tas pats attiecas arī uz tiesībām saņemt lietas materiālos iekļautu dokumentu kopijas (sk. arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 14. maija lēmuma lietā Nr. SKA-511/2010 8. punktu). Tomēr Satversmes tiesa arī norāda, ka lietas materiālu ierobežota pieejamība ir nošķirama no personu, kas nav lietas dalībnieki, tiesībām saņemt informāciju par tiesas darbu.

Ņemot vērā, ka Pieteikumu iesniedzēju lūgumos minētajai informācijai ir noteikta ierobežota pieejamība, noteikt aizliegumu trešajām personām ar to iepazīties nav nepieciešams.

Satversmes tiesa atzīst, ka nav nepieciešams atsevišķi izvērtēt Pieteikumu iesniedzēju lūgumu liegt trešajām personām iepazīties ar informāciju, kura ir ierobežotas pieejamības.

6.3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta devītās daļas 2. punktam triju dienu laikā pēc lēmuma par lietas ierosināšanu pieņemšanas institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nosūta pieteikuma norakstu. Satversmes tiesas likums tādējādi skaidri noteic informāciju, kas nododama institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu – tai nosūtāms pieteikums tādā formā, kādā tas ir iesniegts Satversmes tiesai, nevis rediģēts pieteikums vai pieteikums, kurā aizklāta kāda informācija. Tiek prezumēts, ka personas, kuras vēršas ar pieteikumu Satversmes tiesā, ir iepazinušās ar Satversmes tiesas likuma prasībām un tādējādi apzinās šādas rīcības sekas.

Satversmes tiesa noraida Pieteikumu iesniedzēju lūgumu liegt Saeimai iepazīties ar informāciju par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informāciju par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām.

6.4. Vērtējot lūgumu noteikt aizliegumu citiem Pieteikumu iesniedzējiem iepazīties ar informāciju par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informāciju par darba līgumiem un to noteikumiem, kā arī izziņām par veiktajām izmaksām, Satversmes tiesai jālīdzsvaro divas Satversmē nostiprinātas tiesības, proti, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Gadījumā, ja institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, būtu tiesīga iepazīties ar visiem ierosināto lietu materiāliem, kamēr Pieteikumu iesniedzējiem būtu liegts iepazīties ar citu Pieteikumu iesniedzēju iesniegtajiem pieteikumiem, tiesvedības puses tiktu nostādītas nevienlīdzīgā stāvoklī.

Lai gan ir pieļaujami tiesību uz pušu līdztiesību ierobežojumi, Satversmes tiesa šīs tiesības ir raksturojusi kā sevišķi būtiskas tādēļ, ka tās nepieciešamas cilvēka cieņas un likuma varas aizsardzībai, un raksturojusi tās kā tiesības, no kurām persona nevar atteikties (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 9.1. punktu). Lai personas varētu efektīvi izmantot savas tiesības uz taisnīgu konstitucionālās sūdzības izskatīšanu, tām jābūt dotai iespējai sniegt argumentus par visiem izskatāmās lietas aspektiem un arī sniegt ar faktiem pamatotas atbildes uz visiem argumentiem, ko Satversmes tiesai iesniedz institūcija, kas izdevusi apstrīdēto tiesību aktu.

Satversmes tiesa ņem vērā, ka informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, kā arī informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem – fizisko personu vārdiem, uzvārdiem, personu kodiem, dzīvesvietas adresēm, un juridisko personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem – jau ir noteikta ierobežota pieejamība. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējiem, iepazīstoties ar citu Pieteikumu iesniedzēju pieteikumos iekļauto ierobežotās pieejamības informāciju, ir saistības šo informāciju izmantot tikai, lai efektīvi piedalītos ierosināto lietu izskatīšanā Satversmes tiesā.

Satversmes tiesa noraida Pieteikumu iesniedzēju lūgumu liegt citiem Pieteikumu iesniedzējiem iepazīties ar informāciju par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informāciju par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām.

Ņemot vērā secināto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmo daļu,

Satversmes tiesa nolēma:

1. Noteikt, ka jautājums par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē nav uzskatāms par nenoregulētu procesuālu jautājumu un šajā lēmumā nav izlemjams.

2. Noteikt, ka lietas sagatavošanas stadijā izskatāmus lūgumus par lietas materiālos iekļautās informācijas pieejamības ierobežošanu izskata rīcības sēdē, pieņemot lēmumu.

3. Noteikt ierobežotu pieejamību, kas ir spēkā līdz Satversmes tiesas galīgā nolēmuma pieņemšanai, lietas Nr. 2016-14-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam", lietas Nr. 2016-15-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam", lietas Nr. 2016-16-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam", lietas Nr. 2016-17-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam", lietas Nr. 2016-18-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam" un lietas Nr. 2016-19-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam" materiālos iekļautajai informācijai par darbinieku atalgojumu, tostarp arī informācijai par darba līgumiem un to noteikumiem, izziņām par veiktajām izmaksām, kā arī informācijai par Pieteikumu iesniedzējiem – fizisko personu vārdiem, uzvārdiem, personu kodiem, dzīvesvietas adresēm, un juridisko personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem.

4. Noraidīt pārējos izteiktos lūgumus.

5. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu lietas dalībniekiem.

6. Nosūtīt rīcības sēdes lēmumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīcības sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!