Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumi Nr. 510 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" īstenošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 9.08.2016., Nr. 152 https://www.vestnesis.lv/op/2016/152.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 513

Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību"

Vēl šajā numurā

09.08.2016., Nr. 152

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 510

Pieņemts: 02.08.2016.

OP numurs: 2016/152.1

2016/152.1
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 10 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 510

Rīgā 2016. gada 2. augustā (prot. Nr. 38 29. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķi "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus starptautiskajā lidostā "Rīga".

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir visu transporta veidu satiksmes dalībnieki, pasažieri, kravu un pasažieru pārvadātāji.

4. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim:

4.1.1. izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve 12 090 m2;

4.1.2. modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums 11 330 m;

4.2. rezultāta rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

4.2.1. ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in) 179 kg (2023. gadā);

4.2.2. notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība <125 mg/l (2023. gadā);

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 2 000 000 euro apmērā.

5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija.

7. Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 13 511 489 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 11 484 765 euro un privātais finansējums, par kuru nav saņemts valsts atbalsts, – 2 026 724 euro.

8. Atbalsta intensitāte (kas var būt atšķirīga dažādām projekta izmaksu pozīcijām) projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz:

8.1.  85 procentus Kohēzijas fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – darbībām, kuras nav saistītas ar lidostas saimnieciskās darbības veikšanu;

8.2.  25 procentus no publiskajiem līdzekļiem, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām – darbībām, kuras saistītas ar lidostas saimnieciskās darbības veikšanu, vienlaikus nepārsniedzot arī izmaksu finansējuma deficītu.

9. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu līgumus par projektu īstenošanu, līdz 2018. gada 31. decembrim ir 12 675 578 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 10 774 241 euro un privātais finansējums – ne mazāk kā 1 901 337 euro. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 7. punktā minētajam apmēram.

10. Projekta iesniedzējs darbībām, kuras kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts, līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamajam Kohēzijas fonda līdzfinansējumam papildus var paredzēt citus publiskos līdzekļus, snieguma rezerves finansējuma apjomā (piemēram, projekta iesniedzēja aizņēmums Valsts kasē, kas nepārsniedz Eiropas Komisijas lēmumā par valsts atbalstu noteikto publisko līdzekļu finansējuma apjomu). Līgumā par projekta īstenošanu nosaka projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru. Ja snieguma ietvars ir izpildīts, sadarbības iestāde atbilstoši šo noteikumu 9. punktam var palielināt Kohēzijas fonda finansējuma apmēru projektam, nepalielinot sākotnēji noteikto publiskā finansējuma apmēru. Apliecinājumu par citu publisko līdzekļu pieejamību projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē līdz dienai, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piešķiršanu.

11. Projekta iesniedzējs darbībām, kuras nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamajam Kohēzijas fonda līdzfinansējumam papildus var paredzēt privātos līdzekļus, lai priekšfinansētu snieguma rezervi. Ja snieguma ietvars ir izpildīts, sadarbības iestāde atbilstoši šo noteikumu 9. punktam var palielināt Kohēzijas fonda finansējuma apmēru projektam.

II. Prasības projekta iesniedzējam

12. Projekta iesniedzējs ir Valsts akciju sabiedrība "Starptautiskā lidosta "Rīga"".

13. Lidostas vidējā pasažieru plūsma divu iepriekšējo finanšu gadu laikā pirms gada, kurā Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā ir paziņots atbalsts saimniecisko darbību veikšanai, nepārsniedz 5 miljonus pasažieru gadā.

14. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu komercdarbības atbalstam, ja tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam un uz to attiecas vismaz viens no šādiem kritērijiem:

14.1. tam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

14.2. tam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja komersants ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

14.3. tam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

14.4. pēdējos divus gadus saimnieciskās darbības veicēja (kas nav mazais un vidējais uzņēmums) parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc peļņas pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, ir bijusi mazāka nekā 1,0.

15. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja uz projekta iesniedzēju attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru saņemtais valsts atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

16. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs, sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām. Projektam pievieno veikto izmaksu un ieguvumu analīzi.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

17. Specifiskā atbalsta īstenošanā ir atbalstāmas šādas darbības:

17.1. darbības, kas saistītas ar valsts varas īstenošanu, nodrošinot civilās aviācijas drošības pasākumu uzlabošanu:

17.1.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas helikopteru nosēšanās laukuma izbūve;

17.1.2. trešā standarta sprāgstvielu atklāšanas sistēmas (EDS) iekārtu iegāde un uzstādīšana;

17.2. darbības, kuras saistītas ar lidostas saimnieciskās darbības veikšanu:

17.2.1. manevrēšanas ceļu būvniecība un peronu aprīkošana ar ass līnijas ugunīm;

17.2.2. lidlauka publiskās daļas pievedceļu pārbūve;

17.2.3. lidlauka publiskās daļas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pārbūve;

17.2.4. apgaismojuma infrastruktūras modernizācija, tai skaitā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi;

17.2.5. tehniskā servisa ēku rekonstrukcija, tai skaitā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

18. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas:

18.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļus, ņemot vērā, ka:

18.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

18.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

18.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

18.2. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

18.3. būvdarbu izmaksas;

18.4. teritorijas labiekārtošanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam ir atbalstāmas tādā apmērā, lai izpildītu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;

18.5. energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksas atbilstoši šo noteikumu 17.2.4. un 17.2.5. apakšpunktā minētajām darbībām;

18.6. ar obligāto ugunsdzēsību un ar šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minēto drošības pasākumu nodrošināšanu saistītās izmaksas;

18.7. būvprojekta izstrādes izmaksas;

18.8. būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

18.9. būvdarbu uzraudzības izmaksas un autoruzraudzība;

18.10. ar projekta darbībām tieši saistīto informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

18.11. pasākumu izmaksas obligāto vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

18.12. projekta attiecināmo izmaksu rezerve ne vairāk kā 10 % apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī būvvalde nav izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi.

19. Projektā paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar lidostas saimnieciskās darbības veikšanu, šo noteikumu 18. punktā definētās attiecināmās izmaksas ir piemērojamas tiktāl, cik tās saistītas ar ieguldījumiem lidostas infrastruktūrā (ieskaitot būvprojekta izstrādes izmaksas), kā arī ieguldījumiem infrastruktūrā, kura paredzēta apkalpošanai uz zemes, un lidostas aprīkojumā. Šo noteikumu 18.8. un 18.9. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās veido šajā punktā minēto ieguldījumu radīto pamatlīdzekļu vērtību. Projekta ietvaros var kombinēt izmaksas, kas ir saistītas un kas nav saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai.

20. Šo noteikumu 18.2. un 18.9. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

21. Šo noteikumu 18.7., 18.8. un 18.9. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta būvdarbu līguma summas.

22. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 18. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas izmaksas, ja tās nav atgūstamas normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.

23. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata, neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksu pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.

24. Netiešo izmaksu vienoto likmi nepiemēro darbībām, kas kvalificējamas kā valsts atbalsts komercdarbībai.

25. Ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām finansēšanai no Kohēzijas fonda, ja tās atbilst šo noteikumu 18. punktā minētajām izmaksu pozīcijām un šo noteikumu 20., 21. un 23. punktā minētajiem procentuālajiem ierobežojumiem, to plānotās darbības ir saistītas ar valsts varas īstenošanu, nodrošinot civilās aviācijas drošības pasākumu uzlabošanu, un ir radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.

26. Ja paredzēts komercdarbības atbalsts, šo noteikumu 18. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas finansēšanai no publiskajiem līdzekļiem, tai skaitā Kohēzijas fonda, ņemot vērā šo noteikumu 19. punktā minētos ierobežojumus, no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē.

27. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

28. Specifiskā atbalsta neattiecināmās izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, ir:

28.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 20., 21. un 23. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

28.2. izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 18. punktā un nav tieši saistītas ar 17. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām, bet ir nepieciešamas sekmīgai projekta īstenošanai atbilstoši būvprojektā paredzētajam;

28.3. ja paredzēts komercdarbības atbalsts, – izmaksas, kuras ar Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalsta saderīgumu ir atzītas par neattiecināmām izmaksām.

IV. Specifiskā atbalsta un projekta īstenošanas nosacījumi

29. Sadarbības iestāde Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniedz Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai individuālo atbalsta projektu, kā arī izpilda pārredzamības prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu.

30. Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

30.1. nodrošināt, ka infrastruktūra, kurā paredzēts veikt ieguldījumus, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai projekta iesniedzējs ir saskaņojis būvniecības ieceri ar zemesgabala īpašnieku atbilstoši Būvniecības likumam;

30.2. ja paredzēts komercdarbības atbalsts, uzņemties saistības un uzsākt darbus, kas saistīti ar ieguldījumiem lidostas infrastruktūrā drīkst tikai pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;

30.3. nodrošināt grāmatvedības uzskaitē atsevišķu izmaksu uzskaiti darbībām, kas tiek kvalificētas kā komercdarbības atbalsts un darbībām, kas netiek kvalificētas kā komercdarbības atbalsts;

30.4. nodrošināt projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;

30.5. uzkrāt datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajiem rādītājiem un nodrošināt vienotu metodoloģiju rādītāju uzskaitei pirms un pēc projekta īstenošanas;

30.6. uzkrāt datus, kas raksturo vides piesārņojuma mazināšanos, piecus gadus pēc projekta īstenošanas;

30.7. uzkrāt datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" rādītāju "Objektu skaits, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība";

30.8. uzkrāt datus par vidējo manevrēšanas laiku ielidojošajiem reisiem ar kursu RWY18 pirms projekta īstenošanas un piecus gadus pēc projekta īstenošanas;

30.9. uzkrāt datus par enerģijas patēriņa samazinājumu projektā paredzētajām darbībām, kas ietver energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas;

30.10. nodrošināt informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17 decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

30.11. projekta īstenošanā atbalstāmas tikai tādas investīcijas, kurām nav pieejami citi finanšu avoti;

30.12. nodrošināt, ka neatkarīgi no finansējuma avota atbalsts, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, netiek kumulēts ar valsts atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā ar de minimis atbalstu;

30.13. nodrošināt projekta sadārdzinājuma finansēšanu no saviem līdzekļiem, ja projekta izmaksas pieaug;

30.14. nodrošināt aktuālās informācijas ievietošanu savā tīmekļvietnē par projekta īstenošanas gaitu ne retāk kā reizi ceturksnī;

30.15. nodrošināt, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentācija tiek glabāta 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem.

31. Pēc tam kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

32. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

32.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

32.2. citos gadījumos, kas noteikti līgumā par projekta īstenošanu.

33. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

34. Specifiskā atbalsta īstenošanas vieta ir Rīgas plānošanas reģions.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Satiksmes ministrs Uldis Augulis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim