Ministru kabineta rīkojums Nr.140

Rīgā 2015.gada 25.martā (prot. Nr.15 22.§)

Par elektrotīklu pārvades savienojuma "Kurzemes loks" 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis akciju sabiedrības "Latvijas elektriskie tīkli" (vienotais reģistrācijas Nr. 40103379313, adrese – Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073) Ekonomikas ministrijai adresēto 2014. gada 19. jūnija iesniegumu Nr. 20VL00-04-1058 par paredzētās darbības akceptu kopīgu interešu projektam (turpmāk – iesniegums)¹, tam pievienotos dokumentus^{2, 3, 4, 5} un papildus iegūto informāciju.

2. Iesniegumā izteikts lūgums Ekonomikas ministrijai atbilstoši Enerģētikas likuma 24.¹ pantam ierosināt Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par elektrotīklu pārvades savienojuma "Kurzemes loks" projekta (turpmāk – Kurzemes loks) 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu, nosakot par paredzētās darbības vietu (elektrolīnijas trases izvietojumu) 1. alternatīvu ar 1.B alternatīvas trases modifikāciju.

3. Pēc iesnieguma, tam pievienoto dokumentu un papildus iegūtās informācijas izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. 2010. gadā elektroenerģijas augstsprieguma pārvades sistēmā tika uzsākta Kurzemes loka ietvaros paredzētā 330 kV pārvades līnijas izveide starp apakšstacijām "Grobiņa–Ventspils–Dundaga–Tume–Rīga";

3.2. akciju sabiedrība "Latvijas elektriskie tīkli" ir veikusi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteikto procedūru Kurzemes loka trijos ģeogrāfiski nodalītos posmos:

3.2.1. Kurzemes loka 1. posmā "Grobiņa–Ventspils–Dundaga" (2010. ga­da 9. novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Firma L4" ir sagatavojusi ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) noslēguma ziņojumu, 2011. gada 11. janvārī ir izdots Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 1, kā arī ir saņemti darbību skarto pašvaldību akcepti darbības veikšanai);

3.2.2. Kurzemes loka 2. posmā "Dundaga–Tume" (2011. gada novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību  "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" ir sagatavojusi IVN noslēguma ziņojumu, 2011. gada 16. janvārī ir izdots Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 12, kā arī ir saņemti darbību skarto pašvaldību akcepti darbības veikšanai);

3.2.3. Kurzemes loka 3. posmā "Tume–Rīga (Imanta)" (2013. gada aprīlī sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" ir sagatavojusi IVN noslēguma ziņojumu, 2013. gada 1. augustā ir izdots Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 6);

3.3. Kurzemes loka 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" īstenošana ir nozīmīga sastāvdaļa Latvijas un Eiropas stratēģisko elektroapgādes attīstības mērķu sasniegšanā. Tā nozīme elektroapgādes infrastruktūras attīstībā ir norādīta politikas dokumentos un attīstības plānos:

3.3.1. Kurzemes loks ir iekļauts Latvijas pārvades sistēmas 10 gadu attīstības plānā (izstrādāts saskaņā ar Noteikumiem par elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu (apstiprināti ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011. gada 23. novembra lēmumu Nr. 1/28)), kur norādīts termiņš tā nodošanai ekspluatācijā – 2019. gada decembris⁶;

3.3.2. Kurzemes loks ir iekļauts elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (elektroenerģijas ENTSO) desmitgades attīstības plānā gan 2012. gadā, gan 2014. gadā, un šis projekts ir svarīgs visam Baltijas jūras reģionam⁷;

3.3.3. Kurzemes loks ir daļa no lielāka – "NordBalt" – projekta, kura īstenošanas ietvaros paredzēta Baltijas un ziemeļvalstu elektroenerģijas starpsavienojuma izbūve, lai uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu. Starptautiskā energoinfrastruktūras attīstības projekta īstenošanas rezultātā tiks attīstīts Baltijas elektroenerģijas tirgus, nodrošinot elektroenerģijas pirkšanas, pārdošanas un tranzīta iespējas ar citām Eiropas Savienības valstīm⁸;

3.3.4. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada  17. aprīļa Regulu  (ES)  Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (turpmāk – regula Nr. 347/2013), Kurzemes lokam ir noteikts kopīgu interešu projekta statuss, tādējādi uzsverot, ka projekts ļaus īstenot nozīmīgu Eiropas Savienības starpvalstu pārvades savienojumu. Regula Nr. 347/2013 uzliek par pienākumu katrai Eiropas Savienības dalībvalstij norīkot kompetento institūciju, kas nodrošina kopīgu interešu projektu saskaņošanu noteiktā termiņā, lai koordinētu un kontrolētu vietējas nozīmes pārvaldes institūciju darbu un netiktu būtiski kavēta projekta virzība kopumā⁹;

3.3.5. Kurzemes loks ir iekļauts Eiropas Komisijas 2014. gada 28. maijā publicētajā Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā (EEDS) kā elektroenerģijas nozares projekts, kura īstenošana ir ļoti būtiska vidējā termiņā (2017–2020), lai uzlabotu enerģijas piegādes iespēju dažādošanu un solidaritāti visneaizsargātākajās Eiropas teritorijās¹⁰;

3.3.6. Eiropas Padomes 2014. gada 24. oktobra secinājumos noteikts, ka Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā minētajiem projektiem (tajā skaitā Kurzemes lokam) ir jānodrošina visaugstākā prioritāte un tie ir īstenojami noteiktajā laikposmā¹¹;

3.3.7. Kurzemes loka izbūvei paredzēts Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzfinansējums. 2014. gada 21. novembrī Eiropas Komisija ir apstiprinājusi indikatīvo sarakstu, kurā iekļauti projekti atbalsta saņemšanai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros. Šajā sarakstā ir iekļauta Kurzemes loka 3. posma "Tume– Rīga (Imanta)" izbūve (saraksta Nr. 4.4.1.)¹²;

3.4. ar Ministru kabineta 2012. gada 4. janvāra rīkojumu Nr. 7 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu elektrotīklu pārvades savienojuma "Kurzemes loks" 1. posmam "Grobiņa–Ventspils–Dundaga"" saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu Kurzemes loka 1. posmam "Grobiņa–Ventspils–Dundaga" tika noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Rīkojuma anotācijā norādīts, ka nākamajiem Kurzemes loka posmiem plānots noteikt nacionālo interešu objektu statusu pēc to IVN procedūru pabeigšanas. Kurzemes loka 1. posma celtniecība daļā "Grobiņa–Ventspils" ir īstenota 2014. gada otrajā pusē;

3.5. Kurzemes loka 2. un 3. posma  "Dundaga–Tume–Rīga (Imanta)" projektēšana un celtniecība ir paredzēta vienlaikus visā šo posmu garumā. Minēto projekta īstenošanas kārtību nosaka šādi faktori: projekta pabeigšanas termiņš ir 2019. gads; abi posmi lietderīgi ietekmē pārvades sistēmu tikai tad, ja veido savienotu ķēdi starp apakšstaciju "Ventspils" un apakšstaciju "Imanta" (Rīga); projekta īstenošanas laikā ir jāatslēdz esošās 110 kV līnijas, kas veido lielāko daļu no kopējās trases garuma. Tā kā paredzēto darbību plānots veikt vairāku pašvaldību teritorijā, tā uzskatāma par akceptētu, ja lēmumu par šīs darbības akceptēšanu ir pieņēmušas visas attiecīgās pašvaldības. Par Kurzemes loku 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" IVN procedūras ietvaros ir saņemti atšķirīgi pašvaldību viedokļi par paredzētās darbības vietas risinājumu;

3.6. Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" 75. punkts paredz, ka, ja paredzēto darbību, kas saistīta ar elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību, plānots veikt vairāku pašvaldību teritorijā un pašvaldības akceptējušas atšķirīgus paredzētās darbības norises vietas risinājumus, galīgo lēmumu pieņem Ministru kabinets;

3.7. Kurzemes loka 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" IVN procedūras ietvaros tika izvērtēti vairāki paredzētās darbības vietas jeb elektropārvades līnijas (turpmak – EPL) izvietojuma alternatīvie risinājumi (detalizēts EPL alternatīvo risinājumu apraksts ir atspoguļots sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment"  sagatavotajā 2013. gada aprīļa IVN noslēguma ziņojumā):

3.7.1. 1. alternatīva – esošās 110 kV EPL rekonstrukcija un tās sprieguma palielināšana līdz 330 kV, izbūvējot jaunu 330 kV un 110 kV EPL pa jau esošo EPL trasi "Tume–Rīga (Imanta)", izņemot posmā pār Lielupi, kur plānota jauna trase. Šī alternatīva paredz EPL trases aptuveno garumu 73 km (neskaitot atzarus uz apakšstacijām). EPL trase šķērso Tukuma novada Tumes un Slampes pagasta un Tukuma pilsētas, Engures novada Smārdes pagasta, Jūrmalas, Babītes novada Salas un Babītes pagasta un Rīgas pilsētas teritoriju;

3.7.2. 1.A alternatīva – jauns EPL posms no Tumes līdz Ķemeru nacionālajam parkam, tālāk trase virzās pa esošo 110 kV EPL (tāpat kā paredz 1. alternatīva) līdz Rīgai (Imantai). Izvēloties alternatīvu 1.A, EPL trases "Tume–Rīga (Imanta)" garums ir 62 km;

3.7.3. 1.B alternatīva – uz ziemeļiem no 1. alternatīvas tiek piedāvāts apiet Tukuma pilsētu, izveidojot jaunu EPL trasi aptuveni 8 km garumā. Pēc IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas ir sagatavota 1.B alternatīvas modifikācija. Šī modifikācija samazina ietekmi uz bioloģiskajām vērtībām, apdzīvotām vietām (nešķērso viensētas vai dzīvojamās mājas), nešķērso notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Tīle", rekreācijas teritoriju Milzkalnē, kā arī apiet dendroloģiskos stādījumus "Vāgnera dārzs" un tuvumā esošos kapus. Trases kopējais garums būs aptuveni 75 km;

3.7.4. 2. alternatīva – esošās 110 kV EPL rekonstrukcija un caurlaides spējas palielināšana līdz 330 kV un jaunas 330 kV EPL trases izbūve no apakšstacijas "Tume" līdz esošajai EPL trasei "Tukums–Džūkste". Tālāk EPL trase virzīsies pa jaunu līniju, kā arī pa esošās līnijas "Džūkste–Jelgava" īsu posmu. Tālāk tiek plānota jauna 330 kV EPL uz vieniem balstiem līdz Gātei, apejot Ķemeru nacionālā parka teritoriju no dienvidiem un pievienojoties 1. alternatīvas esošajai EPL trasei "Sloka–Imanta". 2. alternatīvas trases tuvumā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorija, un nelielā posmā trase šķērso īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas liegumu "Kalnciema pļavas" un dabas liegumu "Babītes ezers";

3.7.5. 2.A alternatīva – trase un plānotie darbi līdz Babītes ezeram ir analogi 2. alternatīvai. Tālāk 330 kV EPL trasi plānots virzīt gar dabas lieguma "Babītes ezers" dienvidu malu līdz Skultei Mārupes novadā. Pie Skultes 2 km attālumā no lidostas "Rīga" skrejceļa gaisvadu līnija pāries kabeļu līnijā, kura tiks izbūvēta līdz jaunajai 330 kV apakšstacijai "Lidosta". Tālāk jāizbūvē 330 kV kabeļu līnija līdz apakšstacijai "Imanta". 2.A alternatīvas trases aptuvenais garums ir 71 km, tā šķērso dabas liegumu "Kalnciema pļavas";

3.7.6. 2.B alternatīva – neliels jaunbūvējamās 330 kV elektrolīnijas posms, kas no dienvidiem apiet dabas liegumu "Kalnciema pļavas", pēc tam šķērso Lielupi un tālāk virzās atbilstoši 2. vai 2.A alternatīvai. 2.B alternatīvā posma garums ir aptuveni 4,6 km. Izvēloties 2.B posmu, 2. alternatīvas trase ir 84 km, bet 2.A alternatīvas trase – aptuveni 74 km gara;

3.8. pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu Nr. 6, apsvērumiem par ietekmes uz vidi samazināšanu un racionālu līdzekļu izlietojumu pārvades sistēmai (ietekmi uz tarifu), akciju sabiedrība "Latvijas elektriskie tīkli"  ir lūgusi iesaistītās pašvaldības akceptēt Kurzemes loka 3. posma  "Tume–Rīga (Imanta)" rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzēto 1. alternatīvu ar 1.B modifikāciju.

Minētā darbība paredz esošās 110 kV EPL rekonstrukciju un tās sprieguma palielināšanu līdz 330 kV, kā arī jaunas 330 kV EPL izbūvi atsevišķos posmos. Kurzemes loka 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" 1. alternatīvai ar 1.B modifikāciju trases kopējais garums ir 75 km, un tā šķērso 639 īpašumus (562 – īpašumu skaits, ko skar esošās trases rekonstrukcija; 77 – īpašumu skaits, ko skar jaunās trases posmu izbūve). Īstenojot šo alternatīvu, tiks izbūvēti jauni posmi – Slokas apakšstacijas apkaimē, Jūrmalā, – 2,8 km garumā, bet Tukuma pilsētas apejas posmā, Tukuma novadā, – 8 km garumā. Kurzemes loka 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" 1. alternatīva ar 1.B modifikāciju šķērso Babītes, Engures, Tukuma novada pašvaldības, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas;

3.9. 2013. gadā Babītes, Engures, Tukuma un Rīgas pašvaldība akceptēja izvēlētā Kurzemes loka 3. posma izvietojuma 1. alternatīvu ar 1.B modifikāciju. Jūrmalas pilsētas dome 2014. gada 30. janvārī neakceptēja izvēlēto alternatīvu, atsaucoties uz varbūtēju ietekmi uz vidi saistībā ar sērūdeņu veidošanos Ķemeru nacionālā parka daļā, kas ietilpst  Engures novada pašvaldībā, un iedzīvotāju nevēlēšanos pieļaut pārvades objekta attīstīšanu dzīvesvietu tuvumā;

3.10. Vides pārraudzības valsts biroja 2013. gada 1. augusta atzinumā Nr. 6 ir norādīts, ka:

3.10.1. izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, ir veikti vairāki pasākumi dabas vērtību apzināšanai un ietekmes uz vidi mazināšanai (tajā skaitā Ķemeru nacionālā parka teritorijā netiek plānots paplašināt esošo trasi), izstrādāts modificēts 1.B alternatīvas variants, kas ir ievērojami labāks biotopu aizsardzības aspektā, un šajā gadījumā nozīmīgas un negatīvas ietekmes, kas saistītas ar mežu šķērsošanu, tiek ievērojami samazinātas;

3.10.2. vismazākā ietekme dabas aizsardzības aspektā ir 1.A alternatīvai un kā nākamajai – 1.B modificētajai alternatīvai, taču, īstenojot jebkuru no 2. alternatīvas variantiem, tiktu izveidots jauns lineārs objekts (saglabājot jau esošos), kas ietekmētu aizvien jaunas teritorijas, tajā skaitā atsevišķos posmos šķērsojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Lai no tā daļēji izvairītos, 2.B alternatīva paredz apliekt dabas liegumu "Kalnciema pļavas". Kopējais līnijas garums līdz ar to palielinās, taču 2. alternatīvas trase šķērso arī dabas liegumu "Babītes ezers";

3.10.3. no dabas saglabāšanas viedokļa, ja vien tas iespējams, ir lietderīgi izvairīties no jaunu lineāru koridoru izveides, tādēļ šajā aspektā labāk īstenot 1. alternatīvu vai tās apakšvariantus. 1.A alternatīva ir visieteicamākā un mazāk ietekmē dabas vērtības, taču tās īstenošana varētu būt problemātiska, ņemot vērā pašvaldību nostāju, savukārt 1.B alternatīvas modifikācija dabas aizsardzības aspektā ir ievērojami labāka par 1.B alternatīvu, kas šķērso aizsargājamos meža masīvus;

3.10.4. dabas vērtību saglabāšanas aspektā jebkurš no 2. alternatīvas risinājumiem ir vērtējams kā mazāk piemērots, salīdzinot ar 1. alternatīvas risinājumiem. Tajā pat laikā ievērojama iedzīvotāju daļa, kas dzīvo esošās 110 kV elektrolīnijas apkārtnē, atbalsta šīs alternatīvas, jo 1. alternatīvas skartajā apkārtnē kopumā ir vairāk privātīpašumu un ap to izvietotas 71 jau esoša ciema apbūves teritorijas. Savukārt iedzīvotāji, kas dzīvo 2. alternatīvā varianta (ar tā apakšvariantiem) skartajās vai tuvumā esošajās teritorijās, galvenokārt pauž atbalstu 1. alternatīvā varianta risinājumiem un dabas vērtību saglabāšanai;

3.10.5. attiecībā uz izvēlēto EPL trases izvietojumu akciju sabiedrībai "Latvijas elektriskie tīkli"  pēc galīgā varianta akceptēšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jānodrošina sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" 2013. gada aprīļa IVN noslēguma ziņojumā paredzētie risinājumi un 2013. gada 1. augustā izdotajā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā Nr. 6 izvirzīto nosacījumu īstenošana atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 20. panta desmitās daļas un 24. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām;

3.10.6. Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā Nr. 6 norādīts, ka attiecībā uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem vienlaikus ir saņemts skaitliski daudz iedzīvotāju viedokļu, iesniegumu un protestu (ir iebildumi pret visām alternatīvām vai atsevišķiem to posmiem), kuros lūdz apiet apdzīvotās vietas un noraida kādu no alternatīvām. Skaitliski visvairāk iebildumu ir pret EPL izvietojumu blīvi apdzīvotās vietās vai to tuvumā (Brankciems, Kūdra, Gātciems, Straupciems, Pērnciems, Spuņciems, Silmalas, Sīpolciems, Varkaļi, Egļuciems, Milzkalne, Ozolnieki, Lapsas, Dzilnuciems, Taureņi un citas apdzīvotās vietas), akcentējot konkrētās vietas vai alternatīvas trūkumus un pieprasot/aicinot izvēlēties citu alternatīvu vai tālāk novirzīties no konkrētās apdzīvotās vietas vai īpašuma. Gan pilsētu un ciemu kontekstā, gan saistībā ar specifiskajiem īpaši aizsargājamo dabas teritoriju šķērsošanas apstākļiem un piegulošo teritoriju izmantošanu jārēķinās ar nepieciešamību detalizēt, precizēt un, iespējams, atkārtoti vērtēt iespējamos tehniskos risinājumus (EPL stabu izvietojums, pamatu izveides nosacījumi, kabeļu iespējamā izbūve blīvi apdzīvotās teritorijās) pēc tam, kad ir panākts akcepts kādam no konkrētajiem variantiem, jo pilnībā no apdzīvotu vietu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju šķērsošanas neļauj izvairīties neviens no piedāvātajiem alternatīvajiem variantiem.

4. Ar 2014. gada 19. jūnija vēstuli Nr. 20VL00-04-1058 un papildus sniegto informāciju akciju sabiedrība "Latvijas elektriskie tīkli" ir informējusi Ekonomikas ministriju, ka atbalsta Kurzemes loka 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu, nosakot par paredzētās darbības vietu (elektrolīnijas trases izvietojumu) 1. alternatīvu ar 1.B alternatīvas trases modifikāciju, pamatojoties uz:

4.1. IVN procedūras "Elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" esošās 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija un sprieguma palielināšana līdz 330 kV vai esošās 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija un jaunas 330 kV elektropārvades līnijas izbūve" ietvaros izstrādāto ziņojumu;

4.2. Vides pārraudzības valsts biroja 2013. gada 1. augusta atzinumu Nr. 6;

4.3. Tukuma novada domes viedokli par nepieciešamību apiet dendroloģiskos stādījumus "Vāgnera dārzs" un esošās elektrolīnijas demontāžu Tukuma pilsētā;

4.4. Engures novada Smārdes pagasta viedokli par nepieciešamību nešķērsot rekreācijā plaši izmantojamo dīķi "Milzkalne" un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Tīle";

4.5. akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" viedokli par to meža nogabalu šķērsošanu, kur neatrodas aizsargājamie biotopi un vērtīgie mežu nogabali;

4.6. dažādu institūciju un ekspertu (akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži", Tukuma novada dome, Engures novada Smārdes pagasts, Civilās aviācijas aģentūra, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts autoceļi", sertificēts biotopu eksperts un citi) viedokļiem.

5. Par Kurzemes loka 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzēto darbību atbilstoši Enerģētikas likuma 24.¹ pantam, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešajai daļai,  66. panta pirmajai daļai, 68. panta pirmajai daļai, ietekmes uz vidi novērtējumam, valsts un sabiedrības interesēm, sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem ilgtermiņā, ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī ievērojot citus šajā rīkojumā minētos apsvērumus, Ministru kabinets pieņem šādu lēmumu:

5.1. akceptēt Kurzemes loka 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzēto darbību, nosakot par paredzētās darbības vietu (elektrolīnijas trases izvietojumu) 1. alternatīvu ar 1.B alternatīvas trases modifikāciju. Kurzemes loka 3. posma "Tume–Rīga (Imanta)" būvniecība īstenojama atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" sagatavotajam 2013. gada aprīļa IVN noslēguma ziņojumam un 2013. gada 1. augustā izdotajam Vides pārraudzības valsts biroja atzinumam Nr. 6;

5.2. rīkojuma izpildi noteikt kā steidzamu, pamatojoties uz:

5.2.1. Latvijas pārvades sistēmas 10 gadu attīstības plānā (izstrādāts saskaņā ar Noteikumiem par elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu (apstiprināti ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011. gada 23. novembra lēmumu Nr. 1/28)) noteikto 330 kV gaisvadu līnijas "Ventspils–Dundaga–Tume–Imanta" ekspluatācijā nodošanas termiņu (2019. gada decembris);

5.2.2. Eiropas Komisijas 2014. gada 28. maijā publicēto Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā norādīto projektu īstenošanas termiņu (Kurzemes loka projektam – 2019. gads) visneaizsargātākajās Eiropas Savienības teritorijās;

5.2.3. regulu Nr. 347/2013, kas uzliek par pienākumu katrai no Eiropas Savienības dalībvalstīm nodrošināt kopīgo interešu projektu saskaņošanu noteiktā termiņā, lai koordinētu un kontrolētu vietējas nozīmes pārvaldes institūciju darbu un netiktu būtiski kavēta projekta virzība kopumā;

5.2.4. Eiropas Padomes 2014. gada 24. oktobra secinājumiem, kuros noteikts, ka Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā minētajiem projektiem (tajā skaitā Kurzemes lokam) ir jānodrošina visaugstākā prioritāte un tie īstenojami noteiktajā laikposmā;

5.2.5. Eiropas Komisijas 2014. gada 21. novembrī publicēto sarakstu, kurā norādīti galvenie enerģētikas infrastruktūras projekti, kuri ir izvēlēti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansiālā atbalsta saņemšanai, vienlaikus pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010, noteikto attiecībā uz saņemtā finansējuma ierobežotās (laika ziņā) izmantošanas iespējām.

6. Šā rīkojuma pārsūdzēšana tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 3. punktu neaptur tā darbību.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 79. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007) mēneša laikā pēc rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

¹ Akciju sabiedrības "Latvijas elektriskie tīkli" iesniegums Nr. 20VL00-04-1058 (nepublicēts).

² Sabiedrības ar ierobežotu atbildību  "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment"  2011. gada novembra IVN noslēguma ziņojums – http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/VIDE/Kurz_loks_2_posms_IVN_zinojums_kopsavilkums.pdf (skatīts 17.02.2015.).

³ Pašvaldību akcepta lēmumi par Kurzemes loka 2. un 3. posmu (nepublicēts).

⁴ Sabiedrības ar ierobežotu atbildību  "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" 2013. gada aprīļa IVN noslēguma ziņojums – http://www.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/files/2013/KL3_IVN_zinojums_050413.pdf (skatīts 17.02.2015.).

⁵ Vides pārraudzības valsts biroja 2011. gada 16. janvāra atzinums Nr. 12 un 2013. gada 1. augusta atzinums Nr. 6 – http://www.vpvb.gov.lv/lv/ivn/projekti/?status=3&id=19 un http://www.vpvb.gov.lv/lv/ivn/projekti/?status=3&id=490 (skatīts 17.02.2015.).

⁶ Latvijas pārvades sistēmas 10 gadu attīstības plāns –http://www.ast.lv/files/ast_files/gadaparskzinoj/Latvijas_10GAP_2014.pdf (skatīts 17.02.2015.).

⁷ Elektroenerģijas ENTSO desmitgades attīstības plāns –https://www.entsoe.eu/Documents/TYNDP%20documents/TYNDP%202014/141031%20TYNDP%202014%20Report_.pdf (skatīts 17.02.2015.).

⁸ Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu rīcības plāns – http://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/2009_11_25_hlg_report_170609_0.pdf (skatīts 17.02.2015.).

⁹ Kopīgu interešu projektu statuss – http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32013R1391&from=EN (skatīts 17.02.2015.).

¹⁰ EEDS – http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:52014DC0330 (skatīts 17.02.2015.).

¹¹ Eiropas Padomes 2014. gada 24. oktobra secinājumi –  http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/145397.pdf (skatīts 17.02.2015.).

¹² Saraksts ar infrastruktūras projektiem EISI ietvaros – http://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/20141121_cef_energy_lists.pdf (skatīts 17.02.2015.).

Ministru prezidente Laimdota  Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola