Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Kultūras ministrija
Kultūras ministrija publicē:
  • rīkojumus par grozījumiem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Objekts iegūst vai zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu pēc rīkojuma publicēšanas;
  • paziņojumus par ģerboņa reģistrāciju un ģerboņa aprakstu un attēlu. Tas notiek septiņu dienu laikā no ģerboņa reģistrācijas dienas, kad pieņemts lēmums par tā reģistrāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kultūras ministrijas 2015. gada 10. marta rīkojums Nr. 5.1-1-56 "Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2015., Nr. 53 (5371) https://www.vestnesis.lv/op/2015/53.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālā veselības dienesta lēmuma Nr.3.1-9/7 izraksts

Par grozījumiem Veselības ekonomikas centra 23.12.2010. lēmumā Nr.688 un Adalimumabum saraksta kategorijas maiņu Kompensējamo zāļu sarakstā

Vēl šajā numurā

16.03.2015., Nr. 53 (5371)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Kultūras ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 5.1-1-56

Pieņemts: 10.03.2015.

OP numurs: 2015/53.8

2015/53.8
RĪKI

Kultūras ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-56

Rīgā 2015.gada 10.martā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par četru dizaina objektu – robežzīmju RĪGA (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Objekti atrodas zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 8060 006 0144, 0100 125 9019, 8031 009 0007, 0100 119 0251, 0100 119 0374, 8048 010 0190. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2014. gada 5. septembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/15, 2014. gada 16. oktobra sanāksmes protokola Nr.04.6.6/20 un 2014. gada 18. decembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/22;

1.2. informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts priekšlikums noteikt Objektiem valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut tos Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcijā 2014. gada 5. septembrī izvērtēta Objektu atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektus Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieks – Rīgas pilsētas pašvaldība, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu ar 2014. gada 2. septembra vēstuli Nr.04-06.2/2224 un 2014. gada 23. oktobra vēstuli Nr.04-06.2/2224 informēts par ierosinājumu.

Par ierosinājumu informētas personas, kuru intereses un tiesības var skart Objektu iekļaušana Pieminekļu sarakstā. Ar 2014. gada 22. oktobra vēstulēm Nr.04-06.2/2597, Nr.04-06.2/2598, Nr.04-06.2/2599 un Nr.04-06.2/2600 informēti zemes vienību īpašnieki – Satiksmes ministrija un VAS "Latvijas Valsts ceļi", SIA "Unimotors Latvia", SIA "SMI Berģi" un V.Virkstene. Ar 2014. gada 4. decembra vēstuli Nr.04-02.2/2945 un 2014. gada 9. decembra vēstulēm Nr.04-06.2/2984 un Nr.04-06.2/2985 informētas Garkalnes, Babītes un Salaspils novada pašvaldības.

Objektu īpašnieka viedoklis pausts Rīgas pilsētas būvvaldes 2014. gada 3. oktobra vēstulē Nr.BV-14-12319-nd un 2014. gada 21. novembra vēstulē Nr.BV-14-14665-nd, Rīgas domes Satiksmes departamenta 2014. gada 9. oktobra vēstulē Nr.DS-14-2242-nd un 2014. gada 24. novembra vēstulē Nr.DS-14-2745-nd, norādot, ka īpašnieks neatbalsta Objektu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

Satiksmes ministrijas viedoklis pausts 2014. gada 25. novembra vēstulē Nr.15-01/4769, V.Virkstenes viedoklis pausts 2014. gada 9. decembra vēstulē. Babītes novada domes viedoklis pausts 2015. gada 6. janvāra vēstulē Nr.2-3.1/16, Salaspils novada domes viedoklis pausts 2015. gada 20. janvāra vēstulē Nr.ADM/1-18/15/2013. No SIA "Unimotors Latvia", SIA "SMI Berģi" un VAS "Latvijas Valsts ceļi" nav saņemti iebildumi Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā. Garkalnes novada dome 2014. gada 12. decembra vēstulē Nr.E-08/632 izteikusi atbalstu Objekta, kas atrodas pie autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža, iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

Rezumējot īpašnieku un ieinteresēto personu vēstulēs norādītos argumentus, tiek apšaubīta Objektu kultūrvēsturiskā vērtība kontekstā ar plaši pielietoto burtu veidu un līdzīga veida robežzīmēm vairākās Latvijas pilsētās. Tiek paustas bažas par būtiskiem tiesību ierobežojumiem un apgrūtinājumiem Objektu apkārtējās teritorijas izmantošanā (aizsardzības zonā) un ar to saistāmiem iespējamiem zaudējumiem.

3. Inspekcija ir izvērtējusi paustos iebildumu un argumentus. Kultūras pieminekļa vērtības jēdziena definējums noteikts likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantā – tā ir Objektu kultūrvēsturiskā vērtība un saglabāšanas interese sabiedrībai. Ar valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa noteikšanu netiek nesamērīgi ierobežotas zemes un Objektu īpašnieku tiesības. Ar Objektu pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres pieļaujamas ar Inspekcijas atļauju, izvērtējot konkrēto priekšlikumu atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 3. pantam, ja netiek pazemināta pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 23. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. Lai samazinātu ierobežojumus un novērstu iespējamos zaudējumus, kas saistīti ar Objektu apkārtējās teritorijas izmantošanu, Inspekcija īpaši noteikusi Objektu aizsardzības zonu tādu, kas sakrīt ar Objektu teritoriju (nulle), saskaņā ar minēto likuma pantu.

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

4. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 8.3. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbus (ņemot vērā to retumu, autora personību un konkrētā mākslas darba izpildījuma kvalitāti), kas ir parakstīti vai kuriem atributējot (veicot konkrētas darbības parametru, materiāla, izpildījuma tehnikas, iespējamā autora vai skolas, izgatavošanas vietas un izgatavošanas laika noteikšanai) ir noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību (vecākus par 25 gadiem).

5. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.3. punktā noteiktajam kritērijam. Dizainera Valda Celma projektētās un 1980. gadā uzstādītās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA savā vēsturiskajā veidolā ir uzskatāmas par nozīmīgu vizuālās komunikācijas dizaina paraugu, kas kļuvis par valsts galvaspilsētas tēla un identitātes raksturīgu elementu. Pārlūkojot Latvijas dizaina vēsturi, secināms, ka šobrīd Pieminekļu sarakstā nav nevienas vietējā dizaina ikonas, kas darbotos un būtu aktuāla arī mūsdienās.

Objektu saglabājamās vērtības: vides dizaina telpiskais izveidojums – mākslinieciskā ideja, ārējais veidols (vēsturiskais), materiāls, objekta sasaiste ar dabisko vidi.

6. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13. pantam un 66. panta pirmās daļas 4. punktam – labums, ko sabiedrība iegūst, iekļaujot Objektus Pieminekļu sarakstā, ir lielāks, salīdzinot ar īpašnieka tiesisko interešu ierobežojumu, jo tādējādi tiks atzīts un saglabāts nozīmīgs vizuālās komunikācijas dizaina paraugs, kas kļuvis par valsts galvaspilsētas tēla un identitātes raksturīgu elementu. Objektus veido uz betonētas pamatnes balstīti telpiski burti šifra Klarendot modifikācijā no savstarpēji sametinātām metāla loksnēm ar tukšu vidu, krāsoti baltā tonī, nedaudz pacelti no zemes, lai, braucot ar auto būtu pa gabalu pamanāmi. Robežzīme tika radīta, lai tā labi izskatītos visos gadalaikos, lai abas uzraksta puses būtu uztveramas fasādes. To apjoms ir skulpturāls un nav zaudējis formas svaigumu dažādu varu un modes maiņu situācijās. Objekts pilnībā saglabājies savā sākotnējā veidolā, tādēļ valsts aizsardzības statuss nodrošinās Objekta kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, nepieļaujot nekvalitatīvus pārveidojumus.

7. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

9015

Valsts nozīmes

Māksla

Dizaina objekts robežzīme RĪGA (4)

Babītes novads, pie autoceļa A10 Rīga-Ventspils;

Garkalnes novads, pie autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža;

Rīga, pie autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža;

Rīga, pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža

1980.

8. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV–1007).

Kultūras ministre D.Melbārde

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!