Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumi Nr. 108 "Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020.gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2015., Nr. 53 (5371) https://www.vestnesis.lv/op/2015/53.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.119

Par Daces Melbārdes komandējumiem

Vēl šajā numurā

16.03.2015., Nr. 53 (5371)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 108

Pieņemts: 24.02.2015.

OP numurs: 2015/53.1

2015/53.1
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.108

Rīgā 2015.gada 24.februārī (prot. Nr.10 32.§)

Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020.gadam

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda
vadības likuma 20.panta 11. un 12.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) vadībā iesaistītās institūcijas uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības fondu ieviešanu;

1.2. izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam (turpmāk – vadības informācijas sistēma).

2. Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas mērķis ir nodrošināt izsekojamas, efektīvas un Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem atbilstošas Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā.

3. Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības uzdevums ir:

3.1. veikt prioritāro virzienu, ieguldījumu prioritāšu, specifisko atbalsta mērķu īstenošanas un rezultātu sasniegšanas uzraudzību attiecībā uz Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos, darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) papildinājumā un normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteikto investīciju finanšu, iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu un horizontālo principu īstenošanu;

3.2. apkopot informāciju un informēt Eiropas Komisiju, Ministru kabinetu un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas par Eiropas Savienības fondu ieviešanas progresu un problēmām, kā arī nepieciešamo rīcību šo problēmu novēršanā;

3.3. nodrošināt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas (turpmāk – uzraudzības komiteja) lēmumu un uzraudzības komitejas sēžu laikā izteikto ieteikumu izpildes uzraudzību;

3.4. izstrādāt priekšlikumus Eiropas Savienības fondu investīciju efektivitātes un specifisko atbalsta mērķu ieviešanas uzlabošanai.

4. Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas datu pamatavots ir vadības informācijas sistēma.

II. Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības kārtība

5. Lai nodrošinātu darbības programmas īstenošanas un uzraudzības ietvaru, vadošā iestāde sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi sagatavo darbības programmas papildinājumu. Darbības programmas papildinājumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

5.1. specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu detalizētu saturu, tai skaitā finansējuma saņēmēju, atlases un ieviešanas veidu, mērķa grupu un teritoriju, atbalstāmās darbības un atlases kārtas;

5.2. specifisko atbalsta mērķu, to pasākumu un atlases kārtu ieviešanas laika grafiku;

5.3. specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu rādītāju un izvērtēšanai nepieciešamo datu sarakstu, norādot to faktisko un sasniedzamo vērtību dalījumu pa teritoriālā sadalījuma līmeņiem, ja attiecināms.

6. Šo noteikumu 5. punktā minēto darbības programmas papildinājumu vadošā iestāde sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi pārskata reizi gadā, analizējot iepriekšējā gada rezultātus, un darbības programmas papildinājumā veicamos grozījumus iesniedz saskaņošanai uzraudzības komitejā.

7. Lai nodrošinātu darbības programmas gada īstenošanas un noslēguma ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijā un izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013), 111. panta prasības:

7.1. sadarbības iestāde reizi gadā līdz 1. februārim elektroniski iesniedz vadošajā iestādē un informācijai atbildīgajās iestādēs ziņojumu par prioritāro virzienu ieviešanas progresu un, ja attiecināms konkrēti, arī par minēto virzienu ieviešanas gaitu specifiskā atbalsta mērķa vai projekta līmenī. Ziņojumā iekļauj:

7.1.1. analīzi par būtiskām problēmām, riskiem un saistībā ar uzsāktajām projektu iesniegumu atlasēm ierosināto rīcību;

7.1.2. analīzi par investīciju finanšu progresu (tai skaitā izlietojumu dalījumā pa administratīvajām teritorijām, ja attiecināms) un ieviešanā konstatētajām būtiskām problēmām, riskiem un to novēršanai ierosināto rīcību;

7.1.3. analīzi par lielo projektu īstenošanas progresu, tai skaitā sasniegtajiem rādītājiem un būtiskām īstenošanas problēmām, riskiem un to novēršanai ierosināto rīcību;

7.1.4. informāciju par darbībām, kas ir veiktas, lai nostiprinātu finansējuma saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot Eiropas Savienības fondus;

7.1.5. informāciju par darbībām, kas ir veiktas, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem, un sasniegto progresu;

7.1.6. informāciju par labās prakses projektu piemēriem;

7.1.7. informāciju par problēmām un riskiem Eiropas Savienības fondu ieviešanā un ierosinājumus nepieciešamajai rīcībai nākamajā pārskata periodā;

7.2. atbildīgā iestāde reizi gadā līdz 10. februārim elektroniski iesniedz vadošajā iestādē ziņojumu par specifisko atbalsta mērķu ieviešanas gaitu. Ziņojumā iekļauj:

7.2.1. analīzi par specifiskiem atbalsta mērķiem, kuros projektu iesniegumu atlase nav uzsākta;

7.2.2. analīzi par iznākuma un rezultāta rādītāju izpildi, tai skaitā saistībā ar investīciju finanšu progresu un uzraudzības rādītāju izpildi teritoriālā griezumā, kā arī Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ieviešanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (turpmāk – regula Nr. 1304/2013), 19. panta 4. punktā ietvertajām prasībām un finanšu instrumentu ieviešanas atbilstību iepriekš veiktajai tirgus nepilnību analīzei;

7.2.3. ar specifiskā atbalsta mērķa ieviešanu saistītu informāciju par:

7.2.3.1. darbībām, kas veiktas, lai izpildītu uz specifiskā atbalsta mērķi attiecināmos ex-ante nosacījumus un to atbilstību ex-ante nosacījumu izpildes laika grafikam (attiecas tikai uz ziņojumu, kas jāiesniedz 2017. gadā);

7.2.3.2. mehānismu īstenošanu koordinācijas nodrošināšanai starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citiem Eiropas Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un ar Eiropas Investīciju banku specifiskā atbalsta mērķa ietvaros;

7.2.3.3. integrētas pieejas īstenošanu attiecībā uz teritoriālo attīstību specifiskā atbalsta mērķa ietvaros (ja attiecināms), ievērojot regulas Nr. 1303/2013 36. pantā noteikto;

7.2.3.4. darbībām, kas veiktas, lai nostiprinātu dalībvalsts iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus;

7.2.3.5. veiktajām darbībām un sasniegto progresu, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;

7.2.4. informāciju par problēmām un riskiem Eiropas Savienības fondu ieviešanā un ierosinājumus nepieciešamajai rīcībai nākamajā pārskata periodā;

7.2.5. atbilstoši kompetencei citu informāciju par specifisko atbalsta mērķu ieviešanu, tai skaitā par labās prakses piemēriem, ja attiecināms, un to, kā tiek nodrošināta Eiropas Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētās regulas (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem IV nodaļā "Laba prakse attiecībā uz uzraudzības komiteju dalības noteikumiem un to iekšējām procedūrām" noteikto partnerības principu ievērošana;

7.3. par horizontālo principu koordināciju atbildīgās institūcijas, pamatojoties uz vadības informācijas sistēmā pieejamo un izvērtējumos iegūto informāciju, attiecīgi līdz 2017., 2019. un 2025. gada 20. martam elektroniski iesniedz vadošajā iestādē analīzes kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj:

7.3.1. informāciju par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu atbilstību attiecīgajiem horizontālajiem principiem;

7.3.2. informāciju par horizontālo principu rādītāju sasniegto vērtību (tai skaitā būtiskākajām problēmām, riskiem un ierosināto rīcību to novēršanai).

8. Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un par horizontālo principu koordināciju atbildīgās institūcijas šo noteikumu 7. punktā minēto informāciju iesniedz saskaņā ar vadošās iestādes vadlīnijās par Eiropas Savienības fondu uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipiem un kārtību noteikto paraugu.

9. Vadošā iestāde triju darbdienu laikā šo noteikumu 7. punktā minēto informāciju ievieto uzraudzības komitejas tīmekļa vietnē (http://kom.esfondi.lv). Vadošā iestāde līdz gada īstenošanas un noslēguma ziņojuma apstiprināšanai uzraudzības komitejā ir tiesīga lūgt iestādei, kas sagatavojusi informāciju, sniegt skaidrojumus, precizējumus un papildinājumus.

10. Ja dokumentā, kas iesniegts saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu, ir iekļauti priekšlikumi vai ieteikumi korektīvām darbībām, vadošā iestāde sadarbībā ar iestādi, kura sagatavojusi attiecīgo informāciju, saskaņo rīcības plānu nākamajam pārskata periodam un vienlaikus ar gada īstenošanas un noslēguma ziņojumu virza to izskatīšanai uzraudzības komitejā. Vadošā iestāde uzraudzības komitejā saskaņoto rīcības plānu publicē Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv).

11. Reizi gadā līdz 31. decembrim vadošā iestāde sadarbībā ar atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi izstrādā Eiropas Savienības fondu investīciju finanšu un sasniedzamo rezultātu plānu prioritāro virzienu, ieguldījumu prioritāšu, specifisko atbalsta mērķu un pasākumu (ja attiecināms) un gadu dalījumā, lai nodrošinātu darbības programmā un darbības programmas papildinājumā noteikto rādītāju, tai skaitā snieguma ietvara, izpildi, kā arī sniedz priekšlikumus iespējamo valsts budžeta virssaistību sadalei. Vadošā iestāde minētos plānus un priekšlikumus saskaņo ar atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi un līdz kārtējā gada 1. martam iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.

12. Ja vadošā iestāde konstatē būtiskas novirzes no Ministru kabinetā apstiprinātajiem Eiropas Savienības fondu investīciju finanšu progresa un sasniedzamo rezultātu progresa plāniem vai vadošās iestādes rīcībā ir informācija, kas liecina par augstu risku un apdraudējumu efektīvai darbības programmā un darbības programmas papildinājumā noteikto rādītāju izpildei, vadošā iestāde ierosina nepieciešamo rīcību to novēršanai, tai skaitā grozījumus darbības programmā, saskaņojot minēto rīcību uzraudzības komitejā. Ja nepieciešams, Finanšu ministrija informē Ministru kabinetu par minētajām problēmām un iesniedz priekšlikumus to risinājumiem.

III. Eiropas Savienības fondu izvērtēšanas kārtība

13. Eiropas Savienības fondu izvērtēšana ir darbību kopums, ko veic vadošā iestāde, atbildīgās iestādes un par horizontālo principu koordināciju atbildīgās institūcijas, lai novērtētu Eiropas Savienības fondu finansējuma ieguldījumu efektivitāti, lietderību un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un sabiedrību, tādējādi nodrošinot nepieciešamo pierādījumu bāzi turpmākiem uzlabojumiem darbības programmas īstenošanā.

14. Eiropas Savienības fondu izvērtēšana ietver izvērtēšanas plānošanu, organizēšanu, veikšanu un kvalitātes uzraudzību, izvērtējumos izteikto ieteikumu izpildes nodrošināšanu, rezultātu publicēšanu un informēšanu par izvērtēšanas procesu.

15. Eiropas Savienības fondus izvērtē:

15.1. vadošā iestāde pirms Eiropas Savienības fondu darbības programmas izstrādes (sākotnējā izvērtēšana) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 55. pantam, novērtējot darbības programmas stratēģiju, rādītājus un mērķus, finansējuma sadalījuma atbilstību, kā arī sagaidāmo ieguldījumu citu stratēģisko mērķu sasniegšanā;

15.2. atbildīgā iestāde pirms Eiropas Savienības fondu ieguldījumu uzsākšanas un normatīvā akta par attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādāšanas (specifiskā atbalsta mērķa sākotnējā izvērtēšana), novērtējot specifiskā atbalsta mērķa paredzamo sociālekonomisko ietekmi un specifiskā atbalsta mērķa ieviešanas risinājumu un, ja attiecināms, ņemot vērā vajadzību analīzi teritoriālā griezumā, iespējamos teritoriālās atstumtības riskus, faktiski veiktos ieguldījumus un, kur iespējams, izstrādājot sasniedzamo rezultātu kartējumu;

15.3. vadošā iestāde, atbildīgā iestāde un par horizontālo principu koordināciju atbildīgā institūcija ieguldījumu veikšanas laikā (pastāvīgā izvērtēšana) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 56. pantam, tai skaitā vismaz reizi plānošanas perioda laikā izvērtējot, kā Eiropas Savienības fondu atbalsts ir veicinājis darbības programmas katras prioritātes (prioritārā virziena) mērķu un horizontālo principu mērķu sasniegšanu;

15.4. vadošā iestāde plānošanas perioda beigās pēc Eiropas Savienības fondu ieguldījumu veikšanas (noslēguma izvērtēšana) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 57. pantam, izvērtējot Eiropas Savienības fondu ieguldījumu efektivitāti, lietderību un ietekmi, kā arī papildus izvērtējot Eiropas Savienības fondu ieguldījumu Eiropas Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei valsts līmeņa mērķu sasniegšanā.

16. Izvērtēšanai un kvalitātes uzraudzībai vadošā iestāde izstrādā izvērtēšanas vadlīnijas un standartus.

17. Vadošā iestāde izstrādā Eiropas Savienības fondu izvērtēšanas plānu un triju dienu laikā pēc apstiprināšanas to publicē Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv). Izvērtēšanas plāna tēmu noteikšanā vadošā iestāde iesaista citas Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas.

18. Atbildīgās iestādes nodrošina darbības programmas papildinājumā noteikto izvērtēšanai nepieciešamo datu apkopošanu un uzkrāšanu, tai skaitā dalījumā pa administratīvajām teritorijām, ja attiecināms.

19. Izvērtēšanai un kvalitātes uzraudzībai vadošā iestāde izveido konsultatīvo izvērtēšanas darba grupu (turpmāk – darba grupa), izstrādā tās reglamentu un nosaka dalībnieku sastāvu. Darba grupā piedalās Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju, par horizontālo principu koordināciju atbildīgo institūciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

20. Lai nodrošinātu izvērtēšanas kvalitātes uzraudzību, darba grupa var pieaicināt ekspertus.

21. Izvērtēšanā izteiktos ieteikumus izskata darba grupa un vienojas, kurus ieteikumus iekļaut vadošās iestādes sagatavotajā un uzturētajā ieteikumu ieviešanas plānā. Ieteikumu ieviešanas plānu izskata uzraudzības komiteja, nosakot veicamās darbības, atbildīgo izpildītāju par ieteikuma ieviešanu un ieteikuma ieviešanas termiņu.

22. Izvērtēšanas ziņojumu triju darbdienu laikā pēc tā apstiprināšanas darba grupā publicē Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv), Pārresoru koordinācijas centra uzturētajā pētījumu un publikāciju datubāzē un par attiecīgā izvērtējuma veikšanu atbildīgās institūcijas tīmekļa vietnē.

23. Vadošā iestāde sadarbībā ar darba grupu reizi gadā līdz 1. februārim sagatavo informāciju par kalendāra gadā veiktajiem izvērtējumiem un ieteikumu ieviešanas plānā iekļautajiem ieteikumiem un to ieviešanu un informācijas apkopojumu publisko šo noteikumu 7. punktā minētajā darbības programmas ieviešanas gada ziņojumā.

IV. Vadības informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtība

24. Vadības informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, un tā nodrošina Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību.

25. Vadības informācijas sistēma atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125. panta 2. punkta "d" apakšpunktam izveidota, lai uzkrātu datus, tai skaitā regulas Nr. 1304/2013 1. un 2. pielikumā noteiktos datus, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai.

26. Vadības informācijas sistēmas uzdevums ir:

26.1. uzkrāt un uzglabāt informāciju par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentiem, darbības programmas papildinājumu, projektu iesniegumiem un projektiem, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu vadībai, darbības programmas īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai;

26.2. uzkrāt datus par projektu iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem, dalībniekiem Eiropas Sociālā fonda projektos un gala saņēmējiem (tai skaitā fiziskām personām), projektu partneriem, iznākuma un rezultāta rādītājiem, horizontālo principu rādītājiem un izvērtēšanai nepieciešamos datus un rādītājus atbilstoši šo noteikumu 18. punktam (tai skaitā dalījumā pa administratīvajām teritorijām, ja attiecināms), kā arī nodrošināt minēto datu aktualizāciju;

26.3. nodrošināt iespējas sagatavot Eiropas Komisijā iesniedzamos maksājuma pieteikumus un kontu slēgumu;

26.4. nodrošināt datu apmaiņu starp finansējuma saņēmējiem un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, ievērojot regulas Nr. 1303/2013 122. panta 3. punktā noteikto;

26.5. nodrošināt iespējas vadības informācijas sistēmā iekļautos datus analizēt un apkopot statistikas vajadzībām un nodot tos apstrādei citām valsts informācijas sistēmām normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu veikšanai.

27. Vadības informācijas sistēmas lietotāji ir:

27.1. projektu iesniedzēji, kuri iesniedz projektu iesniegumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktajā kārtībā;

27.2. finansējuma saņēmēji, kuru projektu iesniegumi ir apstiprināti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktajā kārtībā;

27.3. Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju darbinieki vai valsts civildienesta ierēdņi, kam regulāra piekļuve vadības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama tiešo darba (amata) pienākumu veikšanai, normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai vai to paredz starpresoru vienošanās;

27.4. Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki vai valsts civildienesta ierēdņi, kam regulāra piekļuve vadības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu veikšanai;

27.5. republikas pilsētu pašvaldību darbinieki, kam piekļuve vadības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama ar projektu atlasi saistīto pienākumu veikšanai;

27.6. fiziskas vai juridiskas personas un valsts vai pašvaldību institūcijas, kurām ir tiesības saņemt vadības informācijas sistēmā iekļauto informāciju citos gadījumos Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – aģentūra) noteiktajā apjomā.

28. Fiziskas vai juridiskas personas un valsts vai pašvaldību institūcijas var saņemt vadības informācijas sistēmā iekļauto vispārpieejamo informāciju Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

29. Vadības informācijas sistēmas lietotāji sistēmā var identificēties, izmantojot vienu no šādiem identifikācijas veidiem:

29.1. vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sniegtos identificēšanās pakalpojumus;

29.2. aģentūras izsniegto lietotājvārdu un paroli (attiecas uz šo noteikumu 27.3., 27.4., 27.5. un 27.6. apakšpunktā minētajiem lietotājiem, projekta iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, kas neizmanto šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto identifikācijas veidu).

30. Projekta iesniedzēja identifikācija vadības informācijas sistēmā notiek brīdī, kad no identifikācijas līdzekļa izsniedzēja ir saņemts apstiprinājums par personas identitāti.

31. Pirmo reizi identificējoties vadības informācijas sistēmas e-vidē un identifikācijai izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus, notiek vadības informācijas sistēmas lietotāja reģistrācija.

32. Vadības informācijas sistēmas lietotāji, kas nav identificējušies, izmantojot 29.1. apakšpunktā norādīto identifikācijas veidu, iesniedz aģentūrā iesniegumu par vadības informācijas sistēmas lietotāja tiesību piešķiršanu.

33. Vadības informācijas sistēmas pārzinis un turētājs ir aģentūra. Aģentūra organizē un vada vadības informācijas sistēmas darbību.

34. Finanšu ministrija nodrošina vadības informācijas sistēmas tehnisko resursu funkcionalitāti.

35. Vadības informācijas sistēma datus iegūst, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, kura pārzinis un atbildīgā institūcija ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra, vai tai tiešsaistē datus sniedz:

35.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – Iedzīvotāju reģistra datus;

35.2. Valsts zemes dienests – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datus, kas strukturēti informācijas blokos, telpiskos datus par Latvijas teritoriju un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus;

35.3. Uzņēmumu reģistrs – datus par juridiskajām personām;

35.4. Valsts ieņēmumu dienests – datus par nodokļu maksātājiem;

35.5. Veselības darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija – datus par individuālajiem Eiropas Sociālā fonda dalībniekiem;

35.6. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata – zemesgrāmatu informāciju;

35.7. Latvijas Republikas pašvaldības – datus par personas nodokļu samaksas statusu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās;

35.8. citas valsts informācijas sistēmas un reģistri to rīcībā esošos datus, kas nepieciešami Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzībai un izvērtēšanai.

36. Vadības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju glabā līdz 2032. gada 31. decembrim. Pēc minētā termiņa beigām informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko datu arhivēšanu nodod glabāšanā valsts arhīvam.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministrs Jānis Reirs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!