Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrija publicē:
  • informāciju par starptautisko līgumu spēkā stāšanos, to darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu;
  • starptautiskos līgumus un to tulkojumus, ja tie iepriekš nav publicēti.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrijas 2015. gada 19. februāra informācija "Par starptautiskā līguma publicēšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.2015., Nr. 37 (5355) https://www.vestnesis.lv/op/2015/37.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursu ziņas

Skatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā

Vēl šajā numurā

23.02.2015., Nr. 37 (5355)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ārlietu ministrija

Veids: informācija

Pieņemts: 19.02.2015.

OP numurs: 2015/37.9

2015/37.9
RĪKI

Ārlietu ministrijas informācija: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2015.gada 19.februārī

Par starptautiskā līguma publicēšanu

Pamatojoties uz Valsts kancelejas š.g. 4.februāra vēstuli Nr. 90/SAN-2133 (2014) par ierobežotas pieejamības statusa atcelšanu ar Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumiem Nr.1373 "Par Sadarbības nolīgumu Eiropas satelītu navigācijas programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses" (publicēti: "Latvijas Vēstnesis", 237 (5043), 04.12.2013.) apstiprinātajam nolīgumam, nosūtām publicēšanai šī nolīguma autentisku latviešu valodas tekstu.

Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktore S.Pēkale



SADARBĪBAS NOLĪGUMS
EIROPAS SATELĪTU NAVIGĀCIJAS PROGRAMMU JOMĀ
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU, NO OTRAS PUSES

EIROPAS SAVIENĪBA

un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis", no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk "Šveice", no otras puses, turpmāk "puse" vai "puses",

ŅEMOT VĒRĀ kopīgo interesi pilnveidot globālo navigācijas satelītu sistēmu (turpmāk "GNSS"), kas īpaši izveidota civiliem mērķiem,

ATZĪSTOT Eiropas GNSS programmu ieguldījuma nozīmi navigācijas un informācijas infrastruktūrā Eiropas Savienībā un Šveicē,

ŅEMOT VĒRĀ GNSS lietojumu straujo attīstību Eiropas Savienībā, Šveicē un citviet pasaulē,

ŅEMOT VĒRĀ kopīgo interesi veidot ilgtermiņa sadarbību satelītu navigācijas jomā starp Eiropas Savienību, tās dalībvalstīm un Šveici,

ATZĪSTOT Šveices ciešo līdzdalību Galileo un EGNOS programmās kopš to definēšanas posma,

ŅEMOT VĒRĀ Kosmosa padomes rezolūcijas, jo īpaši "Par Eiropas kosmosa politiku", kas pieņemta 2007. gada 22. maijā, un "Attīstot Eiropas kosmosa politiku", kas pieņemta 2008. gada 29. septembrī, kurās Eiropas Savienība, Eiropas Kosmosa aģentūra (turpmāk "EKA") un to attiecīgās dalībvalstis ir atzītas par trim galvenajiem dalībniekiem Eiropas kosmosa politikā, kā arī "Globālas problēmas. Eiropas kosmosa sistēmu pilnīga izmantošana", kas pieņemta 2010. gada 25. novembrī un kur Eiropas Komisija un EKA aicinātas sekmēt procesu, kādā Eiropas Savienība un EKA dalībvalstis un valstis, kuras nav to dalībvalstis, piedalās visos sadarbības programmu posmos,

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu "Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs",

VĒLOTIES oficiāli izveidot sadarbību visos Eiropas GNSS programmu aspektos,

ATZĪSTOT Šveices ieinteresētību visos GNSS pakalpojumos, ko nodrošina EGNOS un Galileo, ietverot publisko regulēto pakalpojumu (turpmāk "PRP"),

ŅEMOT VĒRĀ 2007. gada 25. jūnija Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses,

ATZĪSTOT 2008. gada 28. aprīļa Nolīgumu starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Savienību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai (turpmāk "nolīgums par drošību"),

ŅEMOT VĒRĀ ieguvumus, ko nodrošina Eiropas GNSS programmu un to pakalpojumu līdzvērtīgs aizsardzības līmenis pušu teritorijās,

ATZĪSTOT pušu saistības atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, jo īpaši Šveices kā pastāvīgi neitrālas valsts saistības,

ATZĪSTOT, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo)1 ir noteikts, ka Eiropas Kopiena ir visu to materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniece, kas iegūti vai izveidoti saistībā ar Eiropas GNSS programmām, kā definēts minētajā regulā,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (2010. gada 22. septembris), ar ko izveido Eiropas GNSS aģentūru2,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu3,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. PANTS

Mērķis

1. Šā nolīguma mērķis ir veicināt, atvieglināt un uzlabot pušu ilgtermiņa sadarbību civilā kontrolē esošās satelītu navigācijas jomā, jo īpaši Šveicei piedaloties Eiropas GNSS programmās.

2. Šajā nolīgumā ir izstrādāts veids un nosacījumi Šveices dalībai minētajās programmās.

2. PANTS

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

1. "Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas" (turpmāk "Eiropas GNSS") ir sistēma, kas izveidota ar Galileo programmu, un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS);

2. "diferenciālā korekcija" ir reģionāli vai vietēji mehānismi, piemēram, EGNOS, kas globālās GNSS lietotājiem dod iespēju iegūt uzlabotu efektivitāti, piemēram, lielāku precizitāti, pieejamību, integritāti un uzticamību;

3. "Galileo" ir autonoma civilā kontrolē esoša Eiropas globālās satelītu navigācijas un sinhronizācijas sistēma, kuru izmanto Eiropas Savienības, EKA un to attiecīgo dalībvalstu izstrādāto un pilnveidoto GNSS pakalpojumu nodrošināšanai. Galileo ekspluatāciju var nodot privātpersonai. Galileo nodrošina atklātus, komerciālus, dzīvības drošības, meklēšanas un glābšanas pakalpojumus, kā arī drošu publisku regulētu pakalpojumu ar ierobežotu piekļuvi, kas īpaši paredzēts valsts sektora pilnvarotu lietotāju vajadzībām;

4. "Galileo vietējie elementi" ir vietējie mehānismi, kas Galileo satelītu navigācijas un sinhronizācijas signālu lietotājiem sniedz ievades informāciju papildus tai, kura iegūta no galvenās satelītu kopas. Lai iegūtu papildu sniegumu, vietējos elementus var izvietot ap lidostām, jūras ostām, pilsētās un citur ģeogrāfiski problemātiskā vidē. Galileo nodrošinās vispārēju modeli vietējiem elementiem;

5. "globālās navigācijas, pozicionēšanas un sinhronizācijas aprīkojums" ir jebkurš aprīkojums, kuru izmanto civilām vajadzībām un kurš ir projektēts, lai pārraidītu, uztvertu vai apstrādātu satelītu navigācijas vai sinhronizācijas signālus ar mērķi sniegt pakalpojumus vai sadarboties ar reģionālu diferenciālo korekciju;

6. "publisks regulēts pakalpojums (PRP)" ir pakalpojums, kuru nodrošina ar Galileo programmu izveidotā sistēma un kuru var izmantot tikai valsts pārvaldes iestāžu pilnvaroti lietotāji diskrētiem lietojumiem, kas prasa efektīvu piekļuves kontroli un pakalpojumu ievērojamu stabilitāti;

7. "reglamentējošs pasākums" ir jebkurš puses normatīvais akts, politikas pasākums, norma, procedūra, lēmums vai līdzīgs administratīvs pasākums;

8. "savietojamība" ir spēja globālās un reģionālās navigācijas satelītu sistēmas un diferenciālās korekcijas un to sniegtos pakalpojumus lietot kopā, lai lietotāju līmenī nodrošinātu labāku sniegumu nekā tas būtu iespējams, ja izmantotu tikai vienas sistēmas atklāto pakalpojumu;

9. "intelektuālais īpašums" ir tādā nozīmē, kā definēts 2. panta viii) punktā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanas konvencijā, kas parakstīta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā;

10. "klasificēta informācija" ir informācija jebkurā veidā, kura ir jāaizsargā pret nesankcionētu atklāšanu, kas dažādā mērā varētu kaitēt pušu vai atsevišķu dalībvalstu būtiskām interesēm, tostarp valsts drošībai. Informācijas slepenības pakāpi norāda, izmantojot klasifikācijas marķējumu. Šādu informāciju puses klasificē saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, un tā ir jāaizsargā pret jebkādu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības apdraudējumu.

3. PANTS

Sadarbības principi

Puses sadarbībā, uz kuru attiecas šis nolīgums, ievēro šādus principus:

1. Abpusējs izdevīgums, kas balstīts uz vispārēju līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, ietverot ieguldījumu un piekļuvi visiem pakalpojumiem, saskaņā ar 15. pantu;

2. Abpusējas iespējas piedalīties sadarbībā Eiropas Savienības un Šveices GNSS projektos;

3. Savlaicīga apmaiņa ar informāciju, kura var ietekmēt sadarbību;

4. Intelektuālā īpašuma tiesību pienācīga un efektīva aizsardzība, kā minēts 9. pantā;

5. Brīvība sniegt satelītu navigācijas pakalpojumus pušu teritorijās;

6. Neierobežota Eiropas GNSS preču tirdzniecība pušu teritorijās.

II DAĻA

NOTEIKUMI PAR SADARBĪBU

4. PANTS

Sadarbības pasākumi

1. Sadarbības nozares satelītu navigācijā un sinhronizācijā ir radiofrekvenču spektrs, zinātniskā izpēte un mācības, iepirkums, rūpnieciskā sadarbība, intelektuālā īpašuma tiesības, eksporta kontrole, tirdzniecība un tirgus attīstība, standarti, sertificēšana un regulatīvie pasākumi, drošība, klasificētas informācijas apmaiņa, personāla apmaiņas un piekļuve pakalpojumiem. Puses var grozīt šo jomu sarakstu saskaņā ar 25. pantu.

2. Šis nolīgums neskar Eiropas Savienības institucionālo autonomiju regulēt Eiropas GNSS programmas, kā arī Eiropas Savienības izveidoto struktūru Eiropas GNSS programmu darbībai. Tāpat šis nolīgums neietekmē piemērojamos reglamentējošos pasākumus, ar ko īsteno neizplatīšanas saistības, eksporta kontroli, nemateriālas tehnoloģiju pārneses kontroli. Tas neskar arī valstu drošības pasākumus.

3. Ievērojot to piemērojamos reglamentējošos pasākumus, puses, cik vien iespējams, veicina sadarbību saistībā ar šo nolīgumu ar mērķi nodrošināt salīdzināmas līdzdalības iespējas pasākumos 1. punktā norādītajās jomās.

5. PANTS

Radiofrekvenču spektrs

1. Puses turpina sadarbību un savstarpēju atbalstu radiofrekvenču spektra jautājumos Starptautiskajā Telesakaru savienībā (turpmāk "ITU"), ņemot vērā 2004. gada 5. novembra Saprašanās memorandu par Galileo satelītu radionavigācijas sistēmas frekvenču pieteikumu ITU pārvaldību.

2. Puses apmainās ar informāciju par piešķirtajām frekvencēm un aizsargā atbilstīgu frekvenču piešķīrumu Galileo, lai nodrošinātu Galileo pakalpojumu pieejamību lietotājiem visā pasaulē un jo īpaši Šveicē un Eiropas Savienībā.

3. Lai aizsargātu radionavigācijas spektru no pārrāvumiem un traucējumiem, puses identificē traucējumu avotus un izstrādā savstarpēji pieņemamus risinājumus tās apkarošanai.

4. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas liktu atkāpties no piemērojamajiem ITU noteikumiem, tostarp no ITU noteikumiem par radiosakariem.

6. PANTS

Zinātniskā izpēte un mācības

1. Puses sekmē kopīgu izpēti un mācības Eiropas GNSS jomā Eiropas Savienības un Šveices pētniecības programmās un citās saistītās pušu pētniecības programmās. Kopīgā izpēte dod ieguldījumu Eiropas GNSS attīstības plānošanā.

2. Puses nosaka piemērotu mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt efektīvus kontaktus un dalību attiecīgajās izpētes programmās.

7. PANTS

Iepirkums

1. Veicot iepirkumu saistībā ar Eiropas GNSS programmām, puses piemēro to saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk "PTO") Nolīgumā par valsts iepirkumu (turpmāk "GPA") un 1999. gada 21. jūnija Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par konkrētiem valsts iepirkuma aspektiem.

2. Neskarot GPA XXIII pantu (pārskatītā GPA III pantu), Šveices tiesību subjektiem ir tiesības piedalīties iepirkumā, kura mērķis ir nodrošināt ar Eiropas GNSS programmām saistītu pakalpojumu sniegšanu.

8. PANTS

Rūpnieciskā sadarbība

Puses veicina un atbalsta sadarbību starp to rūpniecības nozarēm, tostarp ar tādiem līdzekļiem kā kopuzņēmumi un Šveices tiesību subjektu līdzdalība attiecīgajās Eiropas rūpniecības apvienībās, kā arī Eiropas Savienības tiesību subjektu līdzdalība attiecīgajās Šveices rūpniecības apvienībās, ar mērķi nodrošināt Eiropas satelītu navigācijas sistēmu netraucētu darbību, kā arī veicināt Galileo lietojumu un pakalpojumu izmantošanu un attīstību.

9. PANTS

Intelektuālā īpašuma tiesības

Lai atvieglinātu rūpniecisko sadarbību, puses piešķir un nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību piemērotu un efektīvu aizsardzību attiecīgajās Eiropas GNSS attīstības un darbības jomās un nozarēs saskaņā ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, kā noteikts PTO Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), tostarp efektīvus šādu standartu ieviešanas līdzekļus.

10. PANTS

Eksporta kontrole

1. Lai attiecībā uz Eiropas GNSS programmām nodrošinātu viendabīgu eksporta kontroles un neizplatīšanas politiku starp pusēm, Šveice savā jurisdikcijā un saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem un procedūrām savlaicīgi pieņem un ievieš eksporta kontroles pasākumus un tādu tehnoloģiju, datu un priekšmetu, kas ir īpaši konstruēti vai pielāgoti Eiropas GNSS programmām, neizplatīšanas pasākumus. Minētie pasākumi nodrošina eksporta kontroli un neizplatīšanu tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs Eiropas Savienībā spēkā esošajam līmenim.

2. Ja kāda iemesla dēļ nevar sasniegt tādu līdzvērtīgu eksporta kontroles un neizplatīšanas līmeni, kā minēts šā panta 1. punktā, piemēro 22. panta procedūru.

11. PANTS

Tirdzniecība un tirgus attīstība

1. Puses veicina tirdzniecību un ieguldījumus Eiropas Savienības un Šveices satelītu navigācijas infrastruktūras un globālās navigācijas, pozicionēšanas un sinhronizācijas aprīkojumā, tostarp arī ar Eiropas GNSS programmām saistītos Galileo vietējos elementos un lietojumos.

2. Piemērojot 1. punktu, puses vairo sabiedrības informētību par darbībām Galileo satelītu navigācijas jomā, identificē iespējamos šķēršļus GNSS lietojumu attīstībai un atbilstīgi rīkojas, lai šādu attīstību veicinātu.

3. Lai noteiktu lietotāju vajadzības un efektīvi uz tām reaģētu, pušu tiesību subjekti var izmantot GNSS lietotāju forumu, kas tiks izveidots.

4. Šis nolīgums neietekmē pušu tiesības un pienākumus, kas paredzēti PTO nolīgumā.

12. PANTS

Standarti, sertifikācija un reglamentējošie pasākumi

1. Atzīstot to, cik vērtīga ir koordinēta pieeja starptautiskajos standartizācijas un sertificēšanas forumos saistībā ar globālās satelītu navigācijas pakalpojumiem, puses jo īpaši kopīgi atbalsta Galileo un EGNOS standartu izstrādi un veicināt to piemērošanu visā pasaulē, uzsverot savstarpēju savietojamību ar citām GNSS.

Viens no koordinēšanas mērķiem ir veicināt Galileo pakalpojumu plašu un novatorisku izmantošanu atklātiem, komerciāliem un dzīvības drošības mērķiem kā pasaules mēroga navigācijas un sinhronizācijas standartu. Puses rada labvēlīgus apstākļus Galileo lietojumu attīstībai.

2. Lai veicinātu un īstenotu šā nolīguma mērķus, puses vajadzības gadījumā sadarbojas visos GNSS jautājumos, kas nonāk Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un ITU darba kārtībā.

3. Puses nodrošina, ka jautājumi, kas saistīti ar tehniskajiem standartiem, sertificēšanas un licencēšanas prasībām un procedūrām attiecībā uz Eiropas GNSS, nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai. Vietējās prasības pamatojas uz objektīviem, nediskriminējošiem, iepriekš noteiktiem un pārskatāmiem kritērijiem.

4. Puses veic nepieciešamos reglamentējošos pasākumus, lai ļautu pilnībā izmantot Galileo uztvērējus un zemes un kosmosa segmentus to jurisdikcijā esošajās teritorijās. Šim nolūkam Šveice savā jurisdikcijā esošajā teritorijā nodrošina Galileo tādu attieksmi, kas nav mazāk labvēlīga kā pret citām līdzīgām satelītu navigācijas pakalpojumu sistēmām.

13. PANTS

Drošība

1. Lai Eiropas GNSS programmas aizsargātu no tādiem draudiem kā ļaunprātīga izmantošana, traucējumi, pārrāvumi un naidīga rīcība, puses veic visus iespējamos pasākumus, lai, neskarot 4. panta 2. punktu, savās teritorijās nodrošinātu satelītu navigācijas pakalpojumu un ar tiem saistītās infrastruktūras pastāvību, drošumu un drošību.

2. Piemērojot 1. punktu, Šveice saskaņā ar tās tiesību aktiem un procedūrām savlaicīgi pieņem un tās jurisdikcijā ievieš pasākumus, kas attiecībā uz paaugstināta riska ierīču, informācijas un tehnoloģiju aizsardzību pret draudiem un nevēlamu izpaušanu, kā arī to kontroli un pārvaldību nodrošina tādu drošības un drošuma līmeni, kurš ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina Eiropas Savienībā piemērojamie pasākumi.

3. Ja kāda iemesla dēļ nevar sasniegt tādu līdzvērtīgu drošuma un drošības līmeni, kā minēts šā panta 2. punktā, piemēro 22. panta procedūru.

14. PANTS

Klasificētas informācijas apmaiņa

1. Eiropas Savienības klasificētās informācijas apmaiņu un aizsardzību veic saskaņā ar nolīgumu par drošību un saskaņā ar nolīguma par drošību īstenošanas kārtību.

2. Šveice var veikt ar valsts klasifikācijas marķējumu apzīmētas klasificētas informācijas par Eiropas GNSS programmām apmaiņu ar tām dalībvalstīm, ar kurām tā ir noslēgusi atbilstīgas divpusējas vienošanās.

3. Puses cenšas izveidot visaptverošu un saskanīgu tiesisko regulējumu, kas ļauj apmainīties ar klasificētu informāciju par Galileo programmu starp visām pusēm.

15. PANTS

Piekļuve pakalpojumiem

Šveicei ir piekļuve visiem Eiropas GNSS programmu pakalpojumiem atbilstīgi šim nolīgumam, kā arī PRP, ievērojot atsevišķu PRP nolīgumu.

Šveice ir paudusi ieinteresētību par PRP, uzskatot, ka tas ir svarīgs aspekts tās līdzdalībā Eiropas GNSS programmās. Puses cenšas noslēgt PRP nolīgumu, lai nodrošinātu Šveices līdzdalību, tiklīdz Šveice iesniedz attiecīgu lūgumu un ir pabeigta Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzētā procedūra.

16. PANTS

Dalība Eiropas GNSS aģentūrā

Šveicei ir tiesības piedalīties Eiropas GNSS aģentūrā atbilstīgi nosacījumiem, kas jāizstrādā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Šveici. Minētās sarunas sākas, tiklīdz Šveice ir iesniegusi attiecīgu lūgumu un no Eiropas Savienības puses būs pabeigtas nepieciešamās procedūras.

17. PANTS

Dalība komitejās

Šveices pārstāvji tiek aicināti novērotāju statusā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām un bez balsstiesībām piedalīties komitejās, kas izveidotas ar Eiropas GNSS programmām saistīto darbību vadībai, attīstībai un īstenošanai. Tas ietver, jo īpaši, dalību GNSS programmu komitejā un GNSS drošības padomē, kā arī to darba grupās un speciālo uzdevumu grupās.

III DAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

18. PANTS

Finansējums

Šveice dod ieguldījumu Eiropas GNSS programmu finansēšanā. Šveices ieguldījumu aprēķina ar proporcionalitātes koeficientu, ko iegūst, nosakot attiecību starp Šveices iekšzemes kopproduktu tirgus cenās un dalībvalstu iekšzemes kopproduktu summu tirgus cenās.

Laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam Šveices ieguldījums Eiropas GNSS programmās ir 80 050 870 euro.

Šo summu maksā šādi:

2013. gadā: EUR 60 000 000,

2014. gadā: EUR 20 050 870.

No 2014. gada un turpmāk Šveice ieguldījumu maksā katru gadu.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. PANTS

Atbildība

Tā kā Šveice nav Eiropas GNSS īpašniece, tai nav nekādas atbildības saistībā ar īpašumtiesībām.

20. PANTS

Apvienotā komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja ar nosaukumu "Eiropas Savienības un Šveices GNSS komiteja". Tās sastāvā ir pušu pārstāvji, un tā ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldību un pareizu piemērošanu. Šim nolūkam komiteja izstrādā ieteikumus. Tā pieņem lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos; minētos lēmumus puses īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem. Apvienotā komiteja pieņem lēmumus, kopīgi vienojoties.

2. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā tostarp paredzēta sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas un tā pilnvaru termiņa noteikšanas kārtība.

3. Apvienotās komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības. Sanāksmes sasaukšanu var pieprasīt Eiropas Savienība vai Šveice. Apvienotās komitejas sanāksme notiek 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saskaņā ar 22. panta 2. punktu.

4. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot tādas darba grupas vai ekspertu grupas, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai palīdzētu tai veikt tās uzdevumus.

5. Apvienotā komiteja var nolemt grozīt I pielikumu.

21. PANTS

Apspriešanās

1. Lai nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu, puses regulāri apmainās ar informāciju un pēc kādas puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.

2. Ja kāda no pusēm to pieprasa, puses nekavējoties apspriežas par jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

22. PANTS

Drošības pasākumi

1. Katra puse pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var pieņemt pienācīgus drošības pasākumus, ietverot viena vai vairāku sadarbības pasākumu apturēšanu, ja tā konstatē, ka starp pusēm vairs netiek nodrošināts līdzvērtīgs eksporta kontroles vai drošības līmenis. Ja kavēšanās varētu apdraudēt GNSS netraucētu darbību, var tikt pieņemti pagaidu drošības pasākumi bez iepriekšējas apspriešanās ar noteikumu, ka apspriešanās tiek uzsākta uzreiz pēc minēto pasākumu pieņemšanas.

2. Panta 1. punktā minēto pasākumu apjoms un ilgums nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu problēmu un nodrošinātu līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem atbilstīgi šim nolīgumam. Otra puse var pieprasīt apspriešanos Apvienotajā komitejā par minēto pasākumu proporcionalitāti. Ja šīs domstarpības nav iespējams izšķirt sešu mēnešu laikā, jebkura puse saskaņā ar I pielikumā izstrādāto procedūru domstarpības var iesniegt šķīrējtiesā, kuras lēmums ir saistošs. Šādi nevar atrisināt nekādus jautājumus par tādu šā nolīguma noteikumu interpretēšanu, kuri ir identiski atbilstīgiem noteikumiem Eiropas Savienības tiesību aktos.

23. PANTS

Domstarpību izšķiršana

Neskarot 22. pantu, domstarpības par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu izšķir, apspriežoties Apvienotajā komitejā.

24. PANTS

Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.

25. PANTS

Pārskatīšana

Šo nolīgumu var grozīt un pilnveidot jebkurā laikā, abām pusēm savstarpēji vienojoties.

26. PANTS

Pārtraukšana

1. Eiropas Savienība vai Šveice var pārtraukt šā nolīguma darbību, paziņojot par to otrai pusei. Šis nolīgums beidz darboties pēc sešiem mēnešiem pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

2. Šā nolīguma darbības pārtraukšana neietekmē saskaņā ar šo nolīgumu izstrādāto pasākumu vai intelektuālā īpašuma jomā iegūtu tiesību un pienākumu spēkā esamību vai darbības laiku.

3. Ja šā nolīguma darbību pārtrauc, Apvienotā komiteja izstrādā priekšlikumu, lai puses varētu atrisināt jebkādus nenokārtotus jautājumus, tostarp par finansiālām sekām, ievērojot pro rata temporis principu.

27. PANTS

Stāšanās spēkā

1. Šo nolīgumu puses apstiprina saskaņā ar to iekšējām procedūrām. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par apstiprināšanu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta Šveice un Eiropas Savienība attiecībā uz šā nolīguma elementiem, kas ir Eiropas Savienības kompetencē, vienojas to piemērot provizoriski no tā mēneša pirmās dienas, kurš seko dienai, kad ir sastādīts otrais paziņojums par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Laikposmā, kamēr šis nolīgums tiek piemērots provizoriski, 20. pantā minētajā Apvienotajā komitejā ir Šveices un Eiropas Savienības pārstāvji.

3. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

4. Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.


1 OVES L 196, 24.7.2008., 1. lpp.

2 OVES L 276, 20.10.2010., 11. lpp.

3 OVES L 287, 4.11.2011., 1. lpp.



I PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

Ja domstarpības iesniedz šķīrējtiesā, izraugās trīs šķīrējtiesnešus, ja vien puses nenolemj citādi.

Katra puse 30 dienu laikā izraugās vienu šķīrējtiesnesi.

Abi šādi izraudzītie šķīrējtiesneši pēc kopīgas vienošanās ieceļ šķīrējtiesnesi, kas nav vienas vai otras puses valstspiederīgais. Ja šķīrējtiesneši divu mēnešu laikā pēc to izraudzīšanās nevar vienoties, šo šķīrējtiesnesi izvēlas no septiņu personu saraksta, ko sastādījusi Apvienotā komiteja. Apvienotā komiteja šo sarakstu sastāda un atjaunina saskaņā ar savu reglamentu.

Ja vien puses nenolemj citādi, šķīrējtiesa pieņem savu reglamentu. Tā savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.



II PIELIKUMS

Šveices finansiālais ieguldījums Eiropas GNSS programmās

1. Lai piedalītos Eiropas GNSS programmās, Šveices finansiālais ieguldījums Eiropas Savienības budžetā laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam ir šāds (euro):

2013. gads 2014. gads
60 000 000 20 050 870

No 2014. gada un turpmāk Šveice ieguldījumu maksā katru gadu.

2. Kopumā un jo īpaši Šveices finansiālā ieguldījuma pārvaldībai tiek piemērota Finanšu regula, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam1, un tās piemērošanas noteikumi2.

3. Šveices pārstāvju un ekspertu ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar viņu piedalīšanos Komisijas organizētajās sanāksmēs par programmu īstenošanu, atmaksā Komisija ar tādu pašu pamatojumu un saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda ir spēkā attiecībā uz dalībvalstu ekspertiem.

4. Komisija Šveicei izsniedz pieprasījumus saskaņā ar šo nolīgumu iemaksāt programmām paredzētajā budžetā tās ieguldījumam atbilstīgos līdzekļus.

Šo ieguldījumu izsaka euro un ieskaita Komisijas euro bankas kontā.

5. Tiek ievērota šāda maksājumu kārtība:

a) 2013. gadā pēc tam, kad tiek sākta šā nolīguma pagaidu piemērošana, Šveice savu ieguldījumu iemaksā ne vēlāk kā 30 dienas pēc līdzekļu pieprasījuma saņemšanas.

b) 2014. gadā Šveice savu ieguldījumu (gan par 2008.–2013. gadu, gan par 2014. gadu) iemaksā ne vēlāk kā 30 dienas pēc līdzekļu pieprasījuma saņemšanas. Līdzekļu pieprasījumu izsniedz ne agrāk kā 1. jūlijā.

c) 2015. gadā un nākamajos gados, ja Šveice līdzekļu pieprasījumu ir saņēmusi līdz 1. martam, tā savu ieguldījumu iemaksā līdz 1. aprīlim. Līdzekļu pieprasījumu, ko Šveice saņem pēc 1. marta, samaksā ne vēlāk kā 30 dienas pēc tā saņemšanas.

Par ikvienu ieguldījuma maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzas iemaksas termiņš, Šveice maksā procentus par nesamaksāto summu. Šī procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kura ir atmaksas termiņš, šo likmi palielinot par 3,5 procentu punktiem.


1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV ES L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

2 Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV ES L 362, 31.12.2012., 1. lpp.)

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!