Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Daugavpils pilsētas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Daugavpils pilsētas domes 2015. gada 30. janvāra saistošie noteikumi Nr. 6 "Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.2015., Nr. 29 (5347) https://www.vestnesis.lv/op/2015/29.15

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Dzīvokļa pabalsts bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības

Vēl šajā numurā

11.02.2015., Nr. 29 (5347)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Daugavpils pilsētas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 6

Pieņemts: 30.01.2015.

OP numurs: 2015/29.15

2015/29.15
RĪKI

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6

Daugavpilī 2015.gada 30.janvārī (prot. Nr.2, 10.§)

Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
35.panta ceturto un piekto daļu, Ministru kabineta
2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai
atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" 19.4.apakšpunktu,
Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumu Nr.550 "Kārtība,
kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts
garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un
 slēdzama vienošanās par līdzdarbību" 13.punktu un
Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913
 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 3.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidus un apmērus, saņemšanas kārtību, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt sociālās palīdzības pabalstus, kā arī lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. Ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie pakalpojumi – šo noteikumu izpratnē ir pārvaldnieka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības dzīvojamās mājas tehniskai uzturēšanai (dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts) un sanitārajai apkopei, aukstā ūdens, gāzes, elektroenerģijas piegāde un atkritumu apsaimniekošana.

2.2. Apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par sociālās palīdzības pieprasītāju. Par apgādnieku šo noteikumu izpratnē neuzskata:

2.2.1. personu līdz 18 gadiem, vai līdz 21 gadam, ja tā turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un iegūt vidējo izglītību klātienē;

2.2.2. pensijas vecuma personu vai personu ar invaliditāti;

2.2.3. personu, kura atrodas brīvības atņemšanas vietā.

2.3. Atsevišķi dzīvojoša persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena.

2.4. Bērns – šo noteikumu izpratnē ir persona līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tā turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu klātienē.

2.5. Ģimene – laulātie, bērni un citas personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.

2.6. Ienākumus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina pabalsta pieprasītāja, tā laulātā un citu personu ienākumus un materiālo stāvokli, ar kurām pabalsta pieprasītājam ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī.

2.7. Izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts klienta vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un samaksas datums.

2.8. Krīzes situācija – stāvoklis, kad kāda ģimene (persona) ir nonākusi tādā sociāli – ekonomiskā situācijā, ka nav spējīga apmierināt savas pamatvajadzības.

2.9. Pabalsta pieprasītājs – persona vai personas ģimenes locekļi, kuri tieši vai ar pārstāvja palīdzību vēršas sociālajā dienestā un lūdz sociālās palīdzības pabalstu.

2.10. Pensijas vecuma persona – persona, kura sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.

2.11. Pirmspensijas vecuma persona – persona, kurai līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam ir atlikuši ne vairāk kā pieci gadi.

2.12. Vientuļa persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena un kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku.

3. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt pašvaldības sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošinātu finansiālu atbalstu trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām) to pamatvajadzību apmierināšanai un veicinātu viņu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

2. Sociālās palīdzības pabalstu veidi un to piešķiršanas vispārīgā kārtība

4. Šajos noteikumos noteiktos sociālās palīdzības pabalstus piešķir ģimenei (personai), kura savu dzīvesvietu ir deklarējusi Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā.

5. Daugavpils pilsētas pašvaldība izmaksā šādus sociālās palīdzības pabalstu veidus:

5.1. vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā;

5.2. pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai;

5.3. dzīvokļa pabalstu;

5.4. veselības aprūpes pabalstu;

5.5. pabalstu mācību piederumu iegādei;

5.6. pabalstu pārtikas produktu iegādei bērniem;

5.7. bērnu ēdināšanas pabalstu;

5.8. pieaugušo ēdināšanas pabalstu;

6. Noteikumos noteiktās ģimenes vai personas, kuru materiālais stāvoklis nav novērtēts atbilstoši kārtībai, kāda noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, var saņemt noteikumu 5.3. – 5.8.punktos noteiktos sociālās palīdzības pabalstus, ja to ienākumi nepārsniedz noteikumos noteikto maksimālo apmēru un tām nepieder īpašums, kuru varētu izmantot ienākumu gūšanai.

7. Nosakot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam, vai novērtējot ģimenes (personas) materiālo stāvokli atbilstoši noteikumu 6.punktam, par īpašumu netiek uzskatīts šāds ģimenei (personai) piederošs īpašums:

7.1. īpašums, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

7.2. viens vai vairāki nekustamie īpašumi (izņemot dzīvokļa īpašumu un dzīvojamo māju), kuru kopējā kadastrālā vērtība ir mazāka par 2846,00 euro;

7.3. apbūvēts zemes gabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja (dzīvoklis), kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju;

7.4. viens automobilis vai motocikls, kas ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem un ir vecāks par 10 gadiem, skaitot no pirmās reģistrācijas gada, kā arī piekabe, viens motorollers, mopēds, motorlaiva vai airu laiva. Nosacījums par īpašuma tiesību ilgumu un automobiļa vecumu neattiecas uz I–II grupas invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm piederošajiem transportlīdzekļiem.

7.5. nekustamais īpašums vai tā daļa, uz kuru ir vērsta piedziņa pēc izpildu dokumentiem vai rīcība ar to ir aprobežota ar tiesas lēmumu un šāds aprobežojums ir ierakstīts zemesgrāmatā, vai īpašums uz kuru uzlikta hipotēka.

8. Lai saņemtu sociālās palīdzības pabalstu, pabalsta pieprasītājs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ar rakstveida vai mutvārdu iesniegumu vēršas Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldē (turpmāk – Sociālo lietu pārvalde), personīgi vai ar sociālā darba speciālista palīdzību aizpilda, vai iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu un iesniedz šajos noteikumos noteiktos dokumentus. Parakstot deklarāciju pabalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina norādīto ziņu patiesumu. Iztikas līdzekļu deklarācija nav jāiesniedz, ja pieprasa vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā. Mutvārdos izteiktu lūgumu sociālā darba speciālists noformē rakstveidā un pabalsta pieprasītājs to paraksta.

9. Sociālo lietu pārvaldes sociālā darba speciālisti pabalsta pieprasītāja sniegtās ziņas pārbauda, izskatot pabalsta pieprasītāja iesniegtos dokumentus, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus un apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā.

10. Nosakot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, tiek izmantota Valsts zemes dienesta publiskās daļas informācija. Strīda gadījumā ģimenei (personai) ir pienākums iesniegt nekustamā īpašuma kadastra izziņu.

11. Sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumā, sociālā darba speciālists, ievērojot Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā noteikto kārtību un ierobežojumus, var noslēgt rakstisku vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu ar katru pilngadīgo pabalsta saņēmēju, vienojoties par pasākumiem pabalsta pieprasītāja un viņa ģimenes sociālās situācijas uzlabošanai.

12. Sociālo lietu pārvalde ir tiesīga pieprasīt pabalsta pieprasītājam iesniegt atskaiti (izdevumus apliecinošus dokumentus) par skaidrā naudā izmaksātā sociālās palīdzības pabalsta izlietošanu atbilstoši tā mērķim.

13. Sociālo lietu pārvalde lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad saņemti visi šo noteikumu 8.punktā minētie dokumenti.

14. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Sociālo lietu pārvalde pabalsta pieprasītājam paziņo mutvārdos, bet lēmumu par atteikumu piešķirt sociālās palīdzības pabalstu noformē rakstveidā, norādot atteikuma iemeslus, kā arī lēmuma apstrīdēšanas termiņus un kārtību.

15. Izdevumus apliecinošus dokumentus Sociālo lietu pārvalde pieņem un atzīst, ja tie izdoti tā kalendārā gada ietvaros, par kuru tiek piešķirts sociālās palīdzības pabalsts.

3. Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā

16. Sociālo lietu pārvalde, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, var piešķirt ģimenei (personai) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, kura maksimālais apmērs ir 1500,00 euro vienai ģimenei (personai).

17. Pabalstu piešķir, ja pabalsta pieprasītāja iesniegums saņemts ne vēlāk kā viena mēneša laikā no ārkārtas situācijas rašanās brīža, izņemot gadījumus, kad vērsties pēc palīdzības nav bijis iespējams objektīvu iemeslu dēļ.

18. Lai saņemtu pabalstu, pabalsta pieprasītājam jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina ārkārtas situācijas esamību un zaudējumu apmēru.

19. Nosakot pabalsta apmēru, ņem vērā:

19.1. pabalsta pieprasītāja spēju apmierināt savas pamatvajadzības, ievērojot ārkārtas situācijas izraisītās sekas;

19.2. pabalsta pieprasītāja zaudējumus, kas radušies ārkārtas situācijas izraisīto seku rezultātā;

19.3. pabalsta pieprasītāja tiesības pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību.

20. Pabalstu izmaksā skaidrā naudā, vai ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

4. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai

21. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai aprēķina, piešķir un izmaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22. Pabalsta apmērs mēnesī ir:

22.1. pilngadīgai personai – 57,00 euro;

22.2. bērnam – 65,00 euro.

23. Pabalstu par pirmo mēnesi persona ir tiesīga saņemt triju darba dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pabalsta piešķiršanu. Pabalstu par katru nākamo mēnesi persona ir tiesīga saņemt triju darba dienu laikā pēc iepriekšējā mēneša izmaksas perioda termiņa notecējuma.

5. Dzīvokļa pabalsts

5.1. Dzīvokļa pabalsta piešķiršanas vispārīgie noteikumi

24. Dzīvokļa pabalstu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā piešķir izdevumu apmaksai par pakalpojumiem, kas saistīti ar viena nekustamā īpašuma lietošanu, kurā pabalsta pieprasītājs dzīvo, ja īpašums atrodas Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā. Dzīvokļa pabalstu nepiešķir maksājumu parādu segšanai.

25. Dzīvokļa pabalsts ietver pabalstus šādiem mērķiem:

25.1. siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai;

25.2. gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai;

25.3. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai.

26. Ģimenēm (personām), kuras pretendē saņemt dzīvokļa pabalstu sakarā ar atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam, pabalstu izmaksā par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

27. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai un pabalstu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai izmaksā pārskaitījuma veidā uz attiecīgā pakalpojumu sniedzēju norēķinu kontu bankā.

28. Pabalstu gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai, izmaksā skaidrā naudā, pārskaitījuma veidā uz pabalsta pieprasītāja norēķinu kontu bankā, vai pārskaitījuma veidā komersantam kā samaksu par iegādāto gāzi vai malku.

29. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem, pēc sociālā darba speciālista pieprasījuma iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus, ja informāciju par ienākumu apmēru nevar iegūt valsts informācijas sistēmā.

5.2. Pabalsts siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai

30. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures nodrošināšanai ir tiesības saņemt šādām personām vai ģimenēm, šādā apmērā:

30.1. vientuļai personai ar invaliditāti vai vientuļai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

30.1.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 46,00 euro apmērā mēnesī;

30.1.2. ir no 155,01–215,00 euro mēnesī – 35,00 euro apmērā mēnesī;

30.1.3. ir no 215,01–290,00 euro mēnesī – 29,00 euro apmērā mēnesī;

30.2. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

30.2.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 39,00 euro apmērā mēnesī;

30.2.2. ir no 155,01–215,00 euro mēnesī – 35,00 euro apmērā mēnesī;

30.2.3. ir no 215,01–275,00 euro mēnesī – 29,00 euro apmērā mēnesī;

30.3. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti, kurai noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un kuras ienākumi nepārsniedz 320,00 euro mēnesī – 22,00 euro apmērā mēnesī;

30.4. atsevišķi dzīvojošai darbspējīgai pirmspensijas vecuma personai, ja tās vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 210,00 euro mēnesī – 22,00 euro apmērā mēnesī;

30.5. ģimenēm, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecuma personas un/vai personas ar invaliditāti, kuru ģimenes ienākumi:

30.5.1. nepārsniedz 335,00 euro mēnesī – 35,00 euro apmērā mēnesī;

30.5.2. ir no 335,01– 445,00 euro mēnesī – 29,00 euro apmērā mēnesī;

30.6. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā nav bērnu – 35,00 euro apmērā mēnesī;

30.7. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir viens bērns – 49,00 euro apmērā mēnesī;

30.8. ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir divi bērni – 58,00 euro apmērā mēnesī;

30.9. ģimenēm (personām), kuru aizgādībā nav bērnu, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 170,74 euro mēnesī – 22,00 euro apmērā mēnesī;

30.10. ģimenēm, kuru aizgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 29,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu ar invaliditāti, bet ne vairāk par 107,00 euro mēnesī;

30.11. ģimenēm, kuru aizbildnībā ir bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns līdz pilngadības sasniegšanai, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 26,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu bāreni un/vai bez vecāku gādības palikušu bērnu, bet ne vairāk par 93,00 euro mēnesī;

30.12. ģimenēm, kuru aizgādībā ir viens bērns, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 43,00 euro apmērā mēnesī;

30.13. ģimenēm, kuru aizgādībā ir divi bērni, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 53,00 euro apmērā mēnesī;

30.14. daudzbērnu ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss – 29,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu, bet ne vairāk par 129,00 euro mēnesī;

30.15. daudzbērnu ģimenēm, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 25,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu, bet ne vairāk par 129,00 euro mēnesī.

31. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai šo noteikumu 30.punktā minētajām personām (ģimenēm) ir tiesības saņemt par laika periodu no 1.maija līdz 30.septembrim ieskaitot, 3,00 euro apmērā mēnesī.

32. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures nodrošināšanai piešķir par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot. Pabalstu izmaksā vienreiz par visu apkures sezonu neatkarīgi no tā, kad saņemts personas iesniegums.

33. Noteikumu 30.punktā minētajām ģimenēm (personām), kuras dzīvo pašvaldībai piederošajā Sociālajā mājā, īres līguma darbības laikā piešķir pabalstu, kura apmērs nepārsniedz siltumenerģijas apmaksas rēķinā norādīto summu.

34. Persona vai ģimene, kas vienlaicīgi atbilst divām vai vairākām šo noteikumu 30.punktā noteiktajām kategorijām, drīkst pieprasīt un saņemt pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanai tikai saskaņā ar vienu kategoriju.

5.3. Pabalsts gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai

35. Pabalstu gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai ir tiesības saņemt šādām personām vai ģimenēm, šādā apmērā:

35.1. vientuļai personai ar invaliditāti vai vientuļai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

35.1.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 171,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.1.2. nepārsniedz 275,00 euro mēnesī – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.2. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

35.2.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 171,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.2.2. nepārsniedz 260,00 euro mēnesī – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.3. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti, kurai noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un kuras ienākumi nepārsniedz 320,00 euro mēnesī – 114,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.4. ģimenēm, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecuma personas un/vai personas ar invaliditāti, kuru ģimenes ienākumi nepārsniedz 445,00 euro mēnesī – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.5. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā nav bērnu – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.6. ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir viens vai divi bērni – 157,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.7. daudzbērnu ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss – 171,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.8. ģimenēm, kuru aizgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 129,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.9. ģimenēm, kuru aizbildnībā ir bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns līdz pilngadības sasniegšanai, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 114,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.10. ģimenēm ar bērniem, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 129,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

35.11. daudzbērnu ģimenēm, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 157,00 euro apmērā kalendārajā gadā.

36. Pabalstu gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai, piešķir vienu reizi kalendārajā gadā.

37. Sociālo lietu pārvaldes sociālā darba speciālists mēneša laikā pēc pabalsta gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai piešķiršanas, apseko pabalsta saņēmēju dzīvesvietā un sastāda apsekošanas aktu par piešķirtā pabalsta izlietojuma atbilstību tam paredzētajam mērķim.

38. Persona vai ģimene, kas vienlaicīgi atbilst divām vai vairākām šo noteikumu 35.punktā noteiktajām kategorijām, drīkst pieprasīt un saņemt pabalstu gāzes vai cietā kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai, tikai saskaņā ar vienu kategoriju.

5.4. Pabalsts ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai

39. Pabalstu dzīvojamās mājas tehniskās uzturēšanas (dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts) un sanitārās uzturēšanas izdevumu segšanai pārvaldniekam, aukstā ūdens, gāzes, elektroenerģijas piegādes un atkritumu apsaimniekošanas izdevumu apmaksai ir tiesības saņemt šādām personām vai ģimenēm, šādā apmērā:

39.1. vientuļai personai ar invaliditāti vai vientuļai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 15,00 euro apmērā mēnesī laika periodā no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot;

39.2. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā nav bērnu – 8,00 euro apmērā mēnesī kalendārajā gadā;

39.3. ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir viens vai divi bērni – 15,00 euro apmērā mēnesī kalendārā gada laikā un papildus 15,00 euro mēnesī laika periodā no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot;

39.4. daudzbērnu ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss – 15,00 euro apmērā mēnesī kalendārā gada laikā un papildus 15,00 euro mēnesī laika periodā no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot;

39.5. ģimenēm, kuru aizgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 15,00 euro apmērā mēnesī laika periodā no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot;

39.6. ģimenēm ar bērniem, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 15,00 euro apmērā mēnesī par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot;

39.7. daudzbērnu ģimenēm, ja vidējie ienākumi uz katru pilngadīgo darbspējīgo ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un uz pārējiem ģimenes locekļiem nepārsniedz 50% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas – 15,00 euro apmērā mēnesī par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot.

40. Persona vai ģimene, kas vienlaicīgi atbilst divām vai vairākām šo noteikumu 39.punktā noteiktajām kategorijām, drīkst pieprasīt un saņemt pabalstu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai tikai saskaņā ar vienu kategoriju.

6. Veselības aprūpes pabalsts

41. Veselības aprūpes pabalsts ietver pabalstus šādiem mērķiem:

41.1. veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumu kompensēšanai;

41.2. medikamentu iegādes izdevumu kompensēšanai;

41.3. zobu protezēšanas, ārstēšanas un ortodonta pakalpojuma apmaksai vai apmaksas izdevumu kompensēšanai;

41.4. optisko briļļu lēcu iegādes izdevumu kompensēšanai;

41.5. autiņbiksīšu iegādes izdevumu kompensēšanai;

41.6. vienreizējai medikamentu iegādei vai medicīnisku manipulāciju apmaksai pabalsta pieprasītājam, kuram ir alkohola, narkotisko vielu, datoru vai azartspēļu atkarība;

41.7. izdevumu kompensēšanai par vizīti pie ārsta speciālista;

41.8. medicīnisko aparātu iegādes izdevumu kompensēšanai;

41.9. pacienta iemaksas un līdzmaksājumiem par operācijām kompensēšanai.

42. Veselības aprūpes pabalstu ir tiesības saņemt šādām personām un ģimenēm, šādā apmērā:

42.1. vientuļai personai ar invaliditāti vai vientuļai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

42.1.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – līdz 120,00 euro kalendārajā gadā;

42.1.2. ir no 155,01 euro līdz 215,00 euro mēnesī – līdz 105 euro kalendārajā gadā;

42.1.3. ir no 215,01 euro līdz 260,00 euro mēnesī –līdz 90 euro kalendārajā gadā;

42.2. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi:

42.2.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – līdz 90,00 euro kalendārajā gadā;

42.2.2. ir no 155,01 euro līdz 215,00 euro mēnesī – līdz 75,00 euro kalendārajā gadā;

42.2.3. ir no 215,01 euro līdz 260,00 euro mēnesī – līdz 60,00 euro kalendārajā gadā;

42.3. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti, kurai noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un kuras ienākumi nepārsniedz 320,00 euro mēnesī – līdz 120,00 euro kalendārajā gadā;

42.4. ģimenēm, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir vientuļas pensijas vecuma personas un/vai vientuļas personas ar invaliditāti un/vai vientuļas politiski represētās personas un kuru vidējie ienākumi:

42.4.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī vienai personai – līdz 105,00 euro kalendārajā gadā katram ģimenes loceklim;

42.4.2. ir no 155,01 euro līdz 215,00 euro mēnesī vienai personai – līdz 90,00 euro kalendārajā gadā katram ģimenes loceklim;

42.4.3. ir no 215,01 euro līdz 260,00 euro mēnesī vienai personai – līdz 75,00 euro kalendārajā gadā katram ģimenes loceklim;

42.5. ģimenēm, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecuma personas un/vai personas ar invaliditāti un/vai politiski represētās personas un kuru vidējie ienākumi:

42.5.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī vienai personai – līdz 90,00 euro kalendārajā gadā katram ģimenes loceklim;

42.5.2. ir no 155,01 euro līdz 215,00 euro mēnesī vienai personai – līdz 75,00 euro kalendārajā gadā katram ģimenes loceklim;

42.6. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss – līdz 105,00 euro kalendārajā gadā;

42.7. daudzbērnu ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss – līdz 135,00 euro ģimenei kalendārajā gadā;

42.8. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir bērns, kuram nepieciešami ortodonta pakalpojumi – līdz 135,00 euro kalendārajā gadā ortodonta pakalpojuma apmaksai vai apmaksas izdevumu kompensēšanai.

43. Veselības aprūpes pabalstu izmaksā skaidrā naudā, ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā vai pārskaitījuma veidā tieši pakalpojuma sniedzējam.

44. Lai saņemtu veselības aprūpes pabalstu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem, pēc sociālā darba speciālista pieprasījuma iesniedz šādus dokumentus, ja tie neatrodas Sociālo lietu pārvaldes rīcībā:

44.1. ienākumus apliecinošus dokumentus, ja informāciju par ienākumu apmēru nevar iegūt valsts informācijas sistēmā;

44.2. izdevumus apliecinošus dokumentus, ja pieprasīta izdevumu kompensācija;

44.3. pamatojumu par nepieciešamo veselības aprūpi, ko izsniedz primārās veselības aprūpes ārsts, ārsts speciālists, psihologs vai ārsta speciālista atzinumu par funkcionālo traucējumu esamību un medicīnas vai autiņbiksīšu iegādes nepieciešamību.

45. Persona vai ģimene, kas vienlaicīgi atbilst divām vai vairākām šo noteikumu 42.punktā noteiktajām kategorijām, drīkst pieprasīt un saņemt veselības aprūpes pabalstu tikai saskaņā ar vienu kategoriju.

46. Persona nav tiesīga saņemt veselības aprūpes pabalstu mērķiem, kuru izdevumu segšanai vai kompensēšanai tā saņēmusi finansiālu atbalstu atbilstoši citiem pašvaldības normatīvajiem aktiem.

7. Pabalsts mācību piederumu iegādei

47. Pabalstu mācību piederumu iegādei izmaksā mācību piederumu iegādei, kuri nepieciešami izglītojamiem mācību procesa nodrošināšanai.

48. Tiesības saņemt pabalstu mācību piederumu iegādei vienu reizi kalendārajā gadā uz katru izglītojamo ir:

48.1. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss;

48.2. ģimenēm, kuru aizbildnībā ir bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, ja vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

49. Pabalsta apmērs mācību piederumu iegādei uz katru izglītojamo ir:

49.1. Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamiem – 22,00 euro;

49.2. Daugavpils izglītības iestāžu 1.klases izglītojamiem – 43,00 euro;

49.3. Daugavpils pamatskolās, vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs izglītojamiem, izņemot 1.klases izglītojamos – 29,00 euro.

50. Lai saņemtu pabalstu mācību piederumu iegādei, papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus, ja informāciju par ienākumu apmēru nevar iegūt valsts informācijas sistēmā.

51. Pabalstu mācību piederumu iegādei izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

8. Pabalsts pārtikas produktu iegādei bērniem

52. Pabalstu pārtikas produktu iegādei bērniem izmaksā kā kompensāciju par bērniem iegādātajiem pārtikas produktiem.

53. Tiesības saņemt pabalstu pārtikas produktu iegādei bērniem ir ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir bērns līdz viena gada vecumam.

54. Pabalsta apmērs pārtikas produktu iegādei bērniem ir 30,00 euro mēnesī uz katru bērnu.

55. Pabalstu izmaksā par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

56. Lai saņemtu pabalstu pārtikas produktu iegādei bērniem, persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem, pēc sociālā darba speciālista pieprasījuma iesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus.

57. Pabalstu pārtikas produktu iegādei bērniem izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu bankā.

9. Bērnu ēdināšanas pabalsts

58. Bērnu ēdināšanas pabalsts ietver pabalstus šādiem mērķiem:

58.1. ēdināšanas izdevumu segšanai Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamiem bērniem;

58.2. ēdināšanas izdevumu segšanai Daugavpils pamatskolās, vidusskolās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs izglītojamiem bērniem mācību gada laikā;

58.3. bērnu vasaras ēdināšanas apmaksai vasaras nometnēs Daugavpils pilsētā;

58.4. bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai Daugavpils pilsētas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vasaras brīvlaika periodā.

59. Pabalstu ēdināšanas izdevumu segšanai Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādēs ir tiesības saņemt šādām ģimenēm, šādā apmērā:

59.1. ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas;

59.2. ģimenēm, kuru aizgādībā ir bērns, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un vismaz viens no vecākiem ir bijis Černobiļas AES avārijas seku novēršanas un/vai Afganistānas kara notikumu dalībnieks – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas;

59.3. ģimenēm, kuru aizbildnībā ir bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru aizbildņa ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru – 50% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas;

59.4. daudzbērnu ģimenēm, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 50% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas.

60. Šo noteikumu 59.2. – 59.4.punktā minētajām ģimenēm pabalstu izmaksā uz triju mēnešu periodu. Pēc minētā termiņa notecējuma, pabalsta pieprasītājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā var atkārtoti pieprasīt bērnu ēdināšanas pabalstu uz nākamo triju mēnešu periodu.

61. Pabalstu ēdināšanas izdevumu segšanai Daugavpils pamatskolās, vidusskolās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs mācību gada laikā, vasaras nometnēs Daugavpils pilsētā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vasaras brīvlaika periodā, ir tiesības saņemt šādām ģimenēm, šādā apmērā:

61.1. ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas;

61.2. ģimenēm, kuru aizbildnībā ir bērns bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas;

61.3. ģimenēm, kuru aizgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas.

62. Lai saņemtu bērnu ēdināšanas pabalstu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem, pēc sociālā darba speciālista pieprasījuma iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus, ja informāciju par ienākumu apmēru nevar iegūt valsts informācijas sistēmā.

63. Ģimenēm (personām), kuras pretendē saņemt šo noteikumu 59. vai 61.punktā noteikto pabalstu sakarā ar atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam, pabalstu izmaksā par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statuss.

64. Bērnu ēdināšanas pabalstu izmaksā pārskaitījuma veidā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam.

65. Bērnu ēdināšanas pabalstu neizmaksā ģimenēm, kuru bērni:

65.1. ievietoti audžuģimenēs un saņem pabalstu bērna uzturam;

65.2. saņem brīvpusdienas izglītības iestādē uz cita normatīvā akta pamata.

10. Pieaugušo ēdināšanas pabalsts

66. Pieaugušo ēdināšanas pabalsts ir paredzēts pusdienu izdevumu segšanai Sociālo lietu pārvaldes norādītajā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā, personām, kurām pietrūkst līdzekļu ēdiena iegādei.

67. Pieaugušo ēdināšanas pabalstu ir tiesības saņemt šādām personām, šādā apmērā:

67.1. vientuļai personai ar invaliditāti vai vientuļai pensijas vecuma personai, kuras ienākumi nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas četrus mēnešus gadā, piecas dienas nedēļā;

67.2. pilngadīgajiem darbspējīgajiem ģimenes locekļiem, kuriem piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss, un kuri Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kartībā iesaistās Sociālo lietu pārvaldes noteiktajos darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos vai darbos pašvaldības teritorijā – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas četrus mēnešus gadā, piecas dienas nedēļā;

67.3. pabalsta pieprasītājam, kurš atrodas VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" dienas centrā personām ar invaliditāti un kura vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā laika periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas par laika periodu, kamēr pabalsta pieprasītājs atrodas dienas centrā personām ar invaliditāti;

67.4. sievietēm grūtniecības stāvoklī, kuras atrodas Daugavpils pilsētas sociālajā patversmē, sociālajā mājā vai ģimenes atbalsta centrā/patversmē un kuru vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā laika periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas periodā līdz bērna piedzimšanai, piecas dienas nedēļā.

68. Lai saņemtu pieaugušo ēdināšanas pabalstu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem, pēc sociālā darba speciālista pieprasījuma iesniedz šādus dokumentus, ja tie neatrodas Sociālo lietu pārvaldes rīcībā:

68.1. ārsta izziņu, kas apliecina grūtniecības faktu, ja pabalstu pieprasa grūtniece;

68.2. ienākumus apliecinošus dokumentus, ja informāciju par ienākumu apmēru nevar iegūt valsts informācijas sistēmā.

69. Pieaugušo ēdināšanas pabalstu izmaksā pārskaitījuma veidā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam.

70. Persona vai ģimene, kas vienlaicīgi atbilst divām vai vairākām šo noteikumu 68.punktā noteiktajām kategorijām, drīkst pieprasīt un saņemt pabalstu pieaugušo ēdināšanai tikai saskaņā ar vienu kategoriju.

11. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

71. Sociālo lietu pārvaldes pieņemto lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību, pabalsta pieprasītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Daugavpils pilsētas domē.

72. Daugavpils pilsētas domes lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, pabalsta pieprasītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

12. Noslēguma jautājums

73. Atzīt par spēku zaudējušiem Daugavpils pilsētas domes 2010.gada 28.janvāra saistošos noteikumus Nr.3 "Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti" (Latvijas Vēstnesis, 25.02.2010, 32 (4224)) un grozījumus pie tiem.

74. Atzīt par spēku zaudējušiem Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 26.jūlija noteikumus Nr.15 "Īpašuma novērtēšanas kritēriji" (Latvijas Vēstnesis, 139 (4742), 04.09.2012).

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis



Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 30.janvāra saistošo noteikumu Nr.6 "Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti"
paskaidrojuma raksts

Paskaidrojuma raksta sadaļas Norādāmā informācija
1. Projekta nepieciešamības pamatojums Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.punkts nosaka, ka normatīvā akta projektu raksta lakonisku, ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju, pareizrakstības prasības un normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.

Daugavpils pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.3 "Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti" (turpmāk – Noteikumi) gramatiskā redakcija ir novecojusi un vairs neatbilst mūsdienu juridiskās tehnikas prasībām, līdz ar minēto noteikumos lietotā terminoloģija, vārdiskās izteiksmes un stilistika ir precizējama. Vienlaicīgi precizējama ir Noteikumu sarežģītā konstrukcija, kas paredz neskaitāmas vienas tiesību normas atsauces uz citām Noteikumu tiesību normām. Minētie apstākļi padara Noteikumus sarežģīti izprotamus, līdz ar to precizējama arī paša noteikumu struktūra.

Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140.punkts nosaka, ka grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.

Ņemot vērā, ka precizējumi skar gandrīz katru Noteikumu punktu, pieņemts lēmums izdot jaunus noteikumus.

2. Īss projekta satura izklāsts Jaunie saistošie noteikumi paredz ietvert papildu pabalstu gāzes iegādei individuālās apkures nodrošināšanai, pabalstu optisko briļļu lēcu iegādei, ka arī īpašuma izvērtējums, lemjot jautājumu par trūcīgās ģimenes (personas) statusa atbilstības noteikšanai un sociālas palīdzības pabalsta piešķiršanai. Tāpat jaunie saistošie noteikumi paredz, ka Sociālo lietu pārvaldes sociālā darba speciālists, lemjot par pabalsta piešķiršanu (izņemot šo vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā) izvērtē pabalsta pieprasītāja (izņemot ģimenes (personas), kurām noteikta atbilstība trūcīgās ģimenes (personas) statusam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā) materiālo resursu (ienākumu un īpašumu) atbilstību sociālo pabalstu saņemšanai.

Vienlaicīgi jaunie saistošie noteikumi paredz lakoniskāku, vienkāršāku gramatisko stilu, precīzākas un vienveidīgākas lietojamās vārdiskās izteiksmes un vienkāršāku struktūru, kas padara noteikumus vieglāk uztveramus un iztulkojamus.

3.Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu Prognozētie sociālo pabalstu papildus izdevumi neietekmēs pašvaldības budžetu, jo papildus izdevumi pabalstu piešķiršanai ir ietverti Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes budžetā.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Grozījumi saistošajos noteikumos uzņēmējdarbības vidi neietekmē.
5.Informācija par administratīvajām procedūrām Noteikumu izpildi nodrošinās Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde.
6.Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Konsultācijas notika ar Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes sociālā darba speciālistiem.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!