Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums Nr.BV-15-384-ls

Rīgā 2015.gada 4.decembrī

Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Bišumuižas, Katlakalna un Salu apkaimē

Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturtajā prim daļā noteikto un atbilstoši Ministru kabineta 03.11.2009. noteikumos Nr. 1269 "Adresācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk – Adresācijas noteikumi) noteiktajiem adreses piešķiršanas pamatprincipiem pieņem lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu.

[1.] Būvvalde, izskatot Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas publiskos datus, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, dokumentus un adrešu piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu,

konstatē:

[1.1.] Būvvalde konstatē, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturtajā prim daļā ir noteikts, ka adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Adresācijas ieviešana, uzturēšana, pilnveidošana un pārskatīšana ir pašvaldībai noteikta pastāvīgi veicama funkcija, kas ir vērsta uz sabiedrības interesēm nodrošināt orientēšanos un konkrētu objektu identificēšanu administratīvās teritorijas ietvaros. Pašvaldībai nav noteiktas brīvas izvēles iespējas izvēlēties ieviest vai neieviest savā administratīvajā teritorijā vienotām prasībām atbilstošu adresācijas sistēmu. Adresācijas veidošanas obligātās prasības, kuras pašvaldībai ir jāievēro, ir noteiktas ar Adresācijas noteikumiem. Pašvaldībai ar normatīvajiem aktiem arī nav noteiktas tiesības izvēlēties, vai savas darbības ietvaros ievērot ārējā normatīvā akta prasības, vai neievērot.

Lai noskaidrotu precīzu mērķi, ar kādu ieviesta vienota adresācijas sistēma un pareizi iztulkotu tiesību normas atbilstoši to saturam un būtībai, Būvvaldes ieskatā ir pamatoti vadīties no Adresācijas noteikumu tiesību akta projekta "Adresācijas sistēmas noteikumi" anotācijā iekļautajām ziņām, kas skaidro Adresācijas noteikumu saturisko jēgu. Tiesību akta anotācijā teikts, ka Adresācijas noteikumi paredz noteikt ēkas īpašniekam (valdītājam) pienākumu sniegt pašvaldībai telpu grupu numuru apstiprināšanai nepieciešamo informāciju, ja ēkā esošās telpu grupas dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai u.c. darbībai izmanto dažādas fiziskas un juridiskās personas. Tāpat anotācijā ir teikts, ka valsts teritorijā tiek saglabāti adresācijas sistēmas pamatprincipi, kuru ieviešana faktiski nodrošina sistēmas vienveidību. Vienveidīga un efektīva adresācijas sistēma ir iespējama vienīgi gadījumā, ja pašvaldības teritorijā esošās adreses atbilst visām adresācijas noteikumu prasībām nevis tikai Adresācijas sistēmas pamatprincipiem, kas atsevišķi izdalītu Adresācijas noteikumu 6. punktā. No minētā ir konstatējams, ka novērtējot Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pastāvošo adresācijas objektu adreses pašvaldībai ir jāveic izmaiņas visās adresēs, kuras neatbilst Adresācijas noteikumu prasībām.

Vienotas adresācijas sistēmas ieviešanas mērķis visā valsts teritorijā ir saistīts ar paredzamu, vienotiem principiem atbilstošas numerācijas ieviešanu. Likumdevējs, nosakot pašvaldībai pienākumu ieviest pašvaldības teritorijā adresācijas sistēmu, ir noteicis adresēšanas principus, kas ir obligāti pildāmi. Adrešu atkārtošanās dažādiem adresācijas objektiem nav pieļaujama, tāpat arī nereglamentēta adrešu numuru secība, vai adrešu numuru izvietojums nepareizās ielu adrešu numuru pusēs, vai adrešu numuru sasaiste ar ielas nosaukumiem, no kuriem netiek nodrošināta piekļuve adresācijas objektam, pilsētas teritorijā nedrīkst pastāvēt. Likumdevējs, nosakot adresācijas sistēmas pamatprincipus un adrešu numuru piešķiršanas kārtību, kā arī adreses pierakstīšanas kārtību, ir paredzējis sistēmu, kas to realizējot dod valsts iedzīvotājiem viennozīmīgu iespēju orientēties un paredzēt apvidū atpazīstamajiem adresācijas objektiem tiem piešķiramos adreses numurus un to secību, kas savukārt nodrošina iespēju personām, kas lieto adreses un pēc tām orientējās pilsētvidē, intuitīvi nojaust pareizu virzienu, lai atrastu sevi interesējošo adresācijas objektu. Vienveidīgas adresācijas ieviešana ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses orientēties pilsētvidē, meklējot adresācijas objektus. Adresācijas sistēmas ietvaros nav noteikti vai paredzēti izņēmumi, kad īpašniekam vai kādai personai būtu dotas tiesības noteikt adresācijas objektu adreses. Sabiedrības intereses ir vērtējamas augstāk par atsevišķa indivīda interesēm un gadījumā, kad šīs intereses ir pretrunā, tad, piemērojot tiesību normas, ir jāsasniedz tiesisks risinājums, kurš atbilst tiesību normas jēgai un būtībai sabiedrības interesēs.

[1.2.] Saskaņā ar Adresācijas noteikumu 48.1. apakšpunktu pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pieņem lēmumu par šo noteikumu 6. punktam neatbilstošo adrešu maiņu vai precizēšanu.

[1.3.] Rīgas domes 04.04.2014. saistošo noteikumu Nr. 114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums" 157.¹ punktā noteikts, ka, ja saskaņā ar likumu pirms Būvvaldes lēmuma par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu, kas tiek izdots kā vispārīgais administratīvais akts, nepieciešams uzklausīt lēmuma iespējamos adresātus, Būvvalde uzklausīšanu var veikt, rīkojot publisko apspriešanu.

[1.4.] Ņemot vērā ievērojamo adresācijas objektu skaitu Bišumuižas, Katlakalna un Salu apkaimē, kuriem ir jāmaina vai jāpiešķir adrese, un lielo ieinteresēto personu skaitu, kuru tiesiskās intereses var tikt skartas, Būvvalde 07.09.2015. pieņēma lēmumu Nr. BV-15-12421-nd "Par publiskās apspriešanas rīkošanu zemes vienību un ēku adrešu maiņai un piešķiršanai Bišumuižas, Katlakalna un Salu apkaimē", nosakot publiskās apspriešanas norises laiku no 08.09.2015. līdz 12.10.2015. Publiskās apspriešanas laikā tika saņemta piecdesmit viena aptaujas anketa un desmit iesniegumi. Būvvalde 20.11.2015. ir apkopojusi publiskās apspriešanas rezultātus - Nr. BV-15-16866 - nd "Publiskās apspriešanas viedokļu apkopojums zemes vienību un ēku adrešu maiņai un piešķiršanai Bišumuižas, Katlakalna un Salu apkaimē" un publicējusi tos 25.11.2015. oficiālajā Būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv.

[2.] Būvvalde, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un konstatētos faktus, pieejamos dokumentus saistībā ar adreses piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu, publiskās apspriešanas rezultātus,

secina:

[2.1.] Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturto prim daļu pašvaldības lēmumu par adrešu piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā.

Būvvaldes ieskatā pašvaldībai noteiktā adrešu piešķiršanas kompetence (Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 17. panta ceturtā prim daļa) nosaka par pienākumu veikt adrešu piešķiršanu, maiņu un sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā ieviest adresācijas pamatprincipiem atbilstošu adresāciju Rīgā.

Adresācijas noteikumu 3. punktā ir noteikts, ka adrese ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē adrešu reģistrā. Ņemot vērā hierarhisko adresācijas sistēmas uzbūvi, ir jāņem vērā, ka, izdarot izmaiņas hierarhiski augstākā adresācijas objektā, izmaiņas ir jāizdara arī attiecīgajiem hierarhiski zemākajiem adresācijas objektiem, kurus skar izdarītās izmaiņas. Rīgas dome faktiski ar šī lēmuma 1.2. punktā minētajiem lēmumiem ir izdarījusi izmaiņas pilsētas ielu adresēs. Piešķirtās ielu adreses skar adresācijas objektus – iepriekš jau eksistējošas ēkas un pastāvošas zemes vienības, kuras ir klasificējamas kā adresācijas objekti un kurām jau tiek lietotas adreses.

Adresācijas noteikumu 11. punkts nosaka, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam. Pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur nav ielu, līdz ielu izveidei apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai saglabā vai piešķir nosaukumu. Mēneša laikā pēc ielu izveides un nosaukumu piešķiršanas tām pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pieņem lēmumu par apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas nosaukuma maiņu, aizstājot to ar numuru un piesaistot ielas nosaukumam.

Neviena tiesību norma nesatur tiešu regulējumu par situāciju, kad pie pastāvošas apbūves un esoša ielu tīkla tiek mainītas ielu adreses pie adresācijas objektiem, kuriem jau ir piešķirtas adreses. Lai pilsētas teritorijā nodrošinātu adresācijas sistēmu, kas atbilst tai noteiktajām tiesību normām un mērķim, Būvvaldei, lai nodrošinātu tiesiski pamatotu risinājumu, esošās tiesību normas ir jāpiemēro un jāinterpretē paplašināti.

Spēkā esošie Adresācijas noteikumi nesatur tiešu regulējumu esošajai situācijai, taču atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmitajai daļai iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums), līdz ar ko Būvvaldes ieskatā pašvaldībai ir jāvadās atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17. panta pirmās daļas 4. punktam un jāinterpretē tiesību normas par adrešu piešķiršanu saistībā ar to izveides mērķiem un jēgu, un jāpieņem tiesiski pamatots lēmums par adreses piešķiršanu vai maiņu arī gadījumos, kad izveidota jauna iela un nav jāveic adresācijas objektam piešķirtā nosaukuma maiņa, bet faktiski jāpārskata adresācijas objektam piešķirtais adreses numurs un tā piesaiste ielai. Vadoties pēc šādas tiesību normu piemērošanas, tiek arī nodrošināta vienotas adresācijas sistēmas ieviešana visā pilsētas teritorijā, jo faktiski, lemjot par adreses piešķiršanu un maiņu, tiek nodrošināta aktuāla adreses numura sasaiste ar ielas nosaukumu un adreses numura atbilstība tā veidošanas principiem. Adresācijas galvenais mērķis ir adresācijas objekta atrašana apvidū, līdz ar ko adresācijai pilsētas teritorijā ir jābūt loģiski izkārtotai un viegli uztveramai. Nav pieļaujams, ka adresācijas objektiem piešķirtās adreses apvidū izvietojas neloģiskā un nereglamentētā secībā vai šobrīd pastāvošai ielai pieguļošam adresācijas objektam, kuram vienīgā pieeja ir no pieguļošās ielas, tiktu saglabāts adreses numurs, kas sasaistīts ar neesošu vai citā vietā esošu ielu.

Būvvaldes ieskatā Adresācijas noteikumu 11. punktā minētās tiesību normas būtība un jēga ir nodrošināt adresācijas sistēmas būtisku principu, kas paredz, piešķirot un veidojot adreses, ievērot vienotu principu, proti, ka adreses numurs ir piešķirams un tātad arī adrese ir lietojama saistībā ar tuvāko ielu, no kuras adreses numurs ir piešķirts. Šāda principa ievērošana veido iespēju arī paredzēt adresācijas objektu secību un nodrošina orientēšanās iespēju. Paplašināti interpretējot iepriekš minētās tiesību normas, Būvvalde ir nonākusi pie secinājuma, ka likumdevējs ir iedibinājis principu pašvaldībai vai tās pilnvarotajai institūcijai, risinot adresācijas jautājumus, nodrošināt vienotas adresācijas sistēmas ieviešanu pašvaldības teritorijā. Konkrētajā gadījumā Būvvalde uzskata, ka esošas ielas nosaukuma tuvums pastāvošam adresācijas objektam un jauna ielas nosaukuma piešķiršana adresācijas objekta tiešā tuvumā Rīgas teritorijā uzliek pienākumu veikt arī hierarhiski zemāku adresācijas objektu adrešu sakārtošanu atbilstoši Adresācijas noteikumu prasībām (Adresācijas noteikumu 21. punkts). Vadoties no tiesību normu paplašinātās interpretācijas, adrešu maiņa ir attaisnojama un obligāti veicama pilsētas teritorijā, lai tiktu nodrošināta adresācijas sistēmai atbilstoša adresācija.

[2.2.] Adresācijas noteikumu 8. punktā noteikts, ka apbūvei paredzētai zemes vienībai un ēkai pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija piešķir, maina, likvidē nosaukumu vai numuru saskaņā ar teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu.

[2.3.] Adresācijas noteikumu 2.9. apakšpunktā noteikts, ka adrese ir piešķirama dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzētai ēkai vai reāli nodalītai ēkas daļai, 2.10. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir apbūvei paredzēta zemes vienība, un 2.11. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir telpu grupa.

[2.4.] Adresācijas noteikumu 6. punktā ir noteikts, ka adresācijas sistēmai piemēro šādus pamatprincipus:

– administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties (6.1. apakšpunkts);

– katram adresācijas objektam piešķir vienu adresi (6.2. apakšpunkts);

– adresācijas objektu nosaukumi atbilst Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām (6.3. apakšpunkts);

– viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes (6.4. apakšpunkts);

– adresācijas objektu numuros izmanto naturālus skaitļus, kas pierakstīti ar arābu cipariem (6.6. apakšpunkts).

Adresēm Rīgā ir jāatbilst adresācijas sistēmai noteiktajiem pamatprincipiem. Ja Būvvalde konstatē, ka adrese neatbilst noteiktajām prasībām, tad Būvvaldei ir obligāti jāpieņem lēmums par adreses maiņu vai pieraksta precizēšanu. Būvvalde ir konstatējusi, ka vairākas adreses Rīgā atkārtojas vairākiem funkcionāli patstāvīgiem adresācijas objektiem, kas nav pieļaujams, tāpat arī Būvvalde ir konstatējusi, ka vairāku adrešu pierakstā tiek lietoti divi adrešu numuri, kas pierakstīti kā daļskaitlis, kas nonāk pretrunā ar Adresācijas noteikumu 6.6. apakšpunkta prasībām. Būvvaldei, konstatējot lietotu adrešu neatbilstību adresācijas sistēmas prasībām, tās ir jāmaina un attiecīgi jāprecizē to pieraksts. Par konstatētajām adresēm, kas neatbilst adresācijas sistēmas pamatprincipiem, ir organizēta un notikusi publiskā apspriešana.

[2.5.] Adresācijas noteikumu 10. punkts nosaka, ka, ja uz zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai piešķir atsevišķu adresi, bet zemes vienībai nosaka adresi, kas piešķirta vienai no ēkām, kas uz tās atrodas, neatkarīgi no tā, vai ēka un zemes vienība ir viena īpašnieka vai vairāku īpašnieku īpašumā (valdījumā).

Būvvaldei gadījumā, kad ēkas adrese nesakrīt ar zemes vienības adresi, ir pienākums mainīt vai piešķirt adresi zemes vienībai, lai izpildītu Adresācijas noteikumu 10. punkta prasības.

[2.6.] Adresācijas noteikumu 21. punktā noteikts, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir saistībā ar tuvāko ielu, no kuras attiecīgajā daļā var nokļūt.

[2.7.] Adresācijas noteikumu 19.1. apakšpunktā noteikts, ka pilsētās zemes vienību un ēku numurus piešķir no ielas sākuma augošā secībā virzienā no apdzīvotās vietas centra uz nomali, ielas kreisajā pusē piešķirot nepāra numurus, labajā pusē – pāra numurus.

[2.8.] Adresācijas noteikumu 20. punkts nosaka, ka, lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, zemes vienības un ēkas numuru papildina ar latviešu alfabēta lielo burtu (20.1. apakšpunkts) vai ar mazo burtu "k" un defisi, aiz defises norādot korpusa numuru (20.2. apakšpunkts).

[2.9.] Adresācijas noteikumu 30. punktā noteikts, ka adresācijas objektam beidzot pastāvēt, pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pieņem lēmumu par adreses statusa maiņu adrešu reģistrā.

[2.10.] Būvvalde atbilstoši situācijai apvidū, faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem ir novērtējusi adresācijas objektu piešķiramās adreses un ir nodevusi tās publiskajai apspriešanai.

[2.11.] Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļa noteikts, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā.

[2.12.] Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams mainīt ēku un zemes vienību adreses adresācijas objektiem, kuri neatbilst Adresācijas noteikumu 6. un 11. punkta, 19.1. apakšpunkta un 21. punkta prasībām, un piešķirt adreses objektiem, kuriem adreses nav bijušas piešķirtas, bet tās ir piešķiramas atbilstoši Adresācijas noteikumu 2.9. un 2.10. apakšpunkta un 10. punkta prasībām.

[2.13.] Ņemot vērā, ka adrese ir hierarhiski sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, tad Būvvaldei, veicot hierarhiski augstāka adresācijas objekta ēkas adreses maiņu, vienlaicīgi arī jāprecizē hierarhiski zemāku adresācijas objektu adrešu pieraksts atbilstoši mainītajam ēkas numuram, saglabājot telpu grupu esošo numerāciju.

[2.14.] Adresācijas noteikumu 34. punkts nosaka, ja adresācijas objekta numurs oficiāli mainīts, kā arī ja precizēta pieraksta forma atbilstoši noteikumu prasībām, iepriekšējais numurs juridiski ir identisks jaunajam vai precizētajam numuram, tad pēc adreses maiņas vai pieraksta formas precizēšanas lieto jauno numuru.

Tādējādi, ja līdz šim tika izdoti dokumenti, kuros ir fiksēta cita adrese, tie joprojām ir spēkā esoši un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs vai ja to pieprasa normatīvo aktu prasības, bet attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, un tas nemainās un adrešu maiņa neietekmē īpašuma piederības jautājumus.

Būvvalde informē, ka pēc lēmuma par adreses piešķiršanu, maiņu, likvidēšanu vai precizēšanu tiks sniegta informācija Valsts zemes dienestam adrešu reģistrācijai Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, kā arī informāciju par aktuālajām adresēm citas valsts informācijas sistēmas un reģistri saņem automātiski no Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas. Lielā daļā gadījumu izmaiņas adresēs ir izsekojamas bez personas starpniecības, taču gadījumos, kad ir pastāvējusi adrešu atkārtošanās, jeb vairāki adresācijas objekti ir lietojuši vienu adresi, bet adreses maiņas gadījumā katram adresācijas objektam ir piešķirta sava, unikāla adrese, ne vienmēr tehnisku risinājumu dēļ ir iespējama nodrošināt automātisku informācijas nodošanu gala lietotājam pareizā veidā un šādos gadījumos adrešu lietotājiem ir ieteicams pārliecināties vai adrešu informācija personu rīcībai ir aktuāla. Tāpat arī izmaiņas hierarhiski dažāda līmeņa adresēs nevar tikt nodotas automātiski, gadījumā ja viendzīvokļa ēkā ir lietots dzīvokļa adreses numurs, tad pēc adrešu maiņas automātiski nav nodrošināma korekta adrešu datu pāreja, jo vienadzīvokļa ēkām telpu grupu adreses nepiešķir un iedzīvotājiem ir jālieto ēkas adrese (Adresācijas noteikumu 26. punkts).

Personas pašas ir atbildīgas par pareizu adrešu lietošanu. Šī lēmuma publicēšanā oficiālajā Latvijas Republikas laikrakstā nodrošina visu ar šo adrešu saistīto personu apziņošanu par notikušajām izmaiņām un personas nevar aizbildināties ar nezināšanu par izmaiņām adresācijā, taču personām pašām ir arī jāveic darbības, lai attiecībā uz viņiem tiktu lietota pareiza adrešu informācija. Personām pašām ir jāpaziņo informācija par mainīto adresi visiem ar ko tiek uzturēta personiskā vai lietišķā sarakste. Tāpat arī, lai sekmētu, pēc iespējas nekļūdīgu pasta sūtījumu nogādi, ēkām apvidū pēc iespējas ātrāk ir jāuzstāda ēkas adreses numura zīmes.

Ja komersanta juridiskā adrese tiek mainīta, tad komersantam par adreses maiņu ir jāinformē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, kurš adrešu informācijas aktualizēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā veic bez maksas.

Personām, kuru dzīvesvieta deklarēta mainītajās adresēs, būtu lietderīgi pārliecināties par deklarētās adreses maiņas faktu. Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt, vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās vai elektroniski izmantojot e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", kas pieejams interneta vietnē www.latvija.lv. Plašāka informācija pieejama interneta vietnē www.pmlp.gov.lv un www.riga.lv.

Ēku iedzīvotājiem ir nepieciešams pārbaudīt un precizēt reģistrēto informāciju par deklarētajām dzīvesvietu adresēm (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. un 7. pants). Personām, kuru deklarētās dzīvesvietu adreses bijušas ēkās ar vienādām adresēm, būtu lietderīgi veikt nepieciešamās darbības, lai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būtu nodrošināta aktuāla informācija par pareizām iedzīvotāju dzīvesvietu deklarētajām adresēm. Būvvalde papildus paskaidro, ka informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm ir tiesiska precizēt vienīgi pati persona, kuru tas skar, jo nevienai no valsts pārvaldes iestādēm nav noteiktas tiesības mainīt informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm. Pareiza informācija par adresi ir būtiska, lai nodrošinātu saziņu ar iedzīvotāju un dati varētu tikt izmantoti arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanā.

Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt, vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās vai elektroniski izmantojot e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", kas pieejams interneta vietnē www.latvija.lv. Plašāka informācija pieejama interneta vietnēs www.pmlp.gov.lv un www.riga.lv.

Personām ir iespēja veikt deklarētās dzīvesvietas adreses precizēšanu, kad saglabājas pirmreizējās deklarācijas datums, vai arī atkārtoti deklarēt savu dzīvesvietu

[2.15.] Ievērojot tiesiskos aspektus, kas regulē adreses piešķiršanu, kā arī, ievērojot lietderības apsvērumus, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65. panta otro daļu un 66. pantu ir secināms, ka Būvvaldei ir jāpieņem lēmums par adreses maiņu saistībā ar adresēm, kuras neatbilst adresācijas sistēmas pamatprincipiem, lai tiktu ieviesta vienota adresācijas sistēma Rīgā. Adreses maiņa zemes vienībai un ēkai ir nepieciešama, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto adrešu veidošanas kārtību, kas noteikta, lai radītu iespējas ātri un viennozīmīgi valsts teritorijā identificēt adresācijas objektu apvidū. Adreses maiņa ir tiesiski pamatota, un ar adreses maiņu faktiski tiks sasniegts tiesisks mērķis. Adreses maiņa atbilstoši Adresācijas noteikumiem ir iespējama vienīgi, izdodot administratīvo aktu, līdz ar ko administratīvā akta izdošana ir vienīgais iespējamais veids, lai nodrošinātu adresācijas objekta identificēšanu apvidū, ievērojot adresācijas sistēmas prasības. Administratīvais akts par adreses maiņu būtiski neierobežo Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un tiesiskās intereses, jo vienīgais tiesiskais pienākums, kas izriet saistībā ar administratīvo aktu par adreses maiņu, ir jaunās adreses lietošana, kas nav vērtējama kā tiesību ierobežojums, bet gan kā pienākums, lai nodrošinātu saziņas un atrašanas iespējas. Adresācijas noteikumiem atbilstošu adrešu piešķiršana adresācijas objektiem valsts teritorijā nodrošina valsts, pašvaldības un sabiedrības būtiskās intereses, kas saistītas ar personas sasniedzamību, orientēšanos apvidū un adresācijas objektu identificēšanu. Salīdzinot sabiedrības un valsts pārvaldes intereses ar privātpersonai uzlikto pienākumu lietot piešķirto adresi, ir secināms, ka privātpersonas tiesiskās intereses netiek aizskartas vai kā savādāk ierobežotas, jo persona jau lieto adresi un tai jauns tiesisks pienākums netiek noteikts. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 13. pantā noteikto samērīguma principu, ir secināms, ka labumu, ko sabiedrība un valsts pārvalde iegūst ar noteikto ierobežojumu, proti, lietot administratīvā akta adresātam mainīto adresi, kas atbilst pilsētā pastāvošajam ielu tīklam, uzliek administratīvā akta adresātam ļoti nelielu ierobežojumu, taču sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks, jo sakārtota adresācija nodrošina arī operatīvo dienestu efektīvāku darbību, kas var ietekmēt ar cilvēku veselību un dzīvību saistītus jautājumus.

[3.] Būvvalde, ievērojot minēto un pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta ceturto prim daļu, Adresācijas noteikumu 2.9., 2.10., 2.11. un 6.1. apakšpunktu, 8., 10. un 11. punktu, 19.1., 20.1. un 20.2. apakšpunktu, 21., 28., 29., 30., 36., 41. un 48. punktu, Būvvaldes oficiālajā mājaslapā www.rpbv.lv publicēto publiskās apspriešanas viedokļu apkopojumu zemes vienību un ēku adrešu maiņai un piešķiršanai Bišumuižas, Katlakalna un Salu apkaimē,

nolemj:

[3.1.] mainīt Adresācijas noteikumu 6.1., 6.6. un 19.1. apakšpunktam neatbilstošas esošās adreses, piešķirot jaunas adreses:

[3.2.] mainīt Adresācijas noteikumu 11. un 21. punktam neatbilstošas esošās adreses, piešķirot jaunas adreses:

[3.3.] piešķirt adresācijas objektiem šādas adreses saskaņā ar Adresācijas noteikumu 10. punktu:

[3.4.] likvidēt adresācijas objektiem šādas adreses saskaņā ar Adresācijas noteikumu 30. punktu:

[3.5.] precizēt mainīto ēku telpu grupu adrešu pierakstu atbilstoši mainītajai ēkas adresei, saglabājot uz lēmuma pieņemšanas brīdi Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā reģistrēto telpu grupas adreses numuru.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai daļai šis administratīvais akts stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam. Ar paziņošanu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uzskatāms, ka vispārīgais administratīvais akts ir kļuvis zināms administratīvā akta adresātiem. Ar šādu paziņošanu netiek pārkāptas ieinteresēto tiesības uzzināt administratīvo aktu, un šāda paziņošana lielā ieinteresēto personu skaita dēļ ir uzskatāma par saprātīgu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 77. pantu un 79. panta pirmo daļu šo administratīvo aktu var apstrīdēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Amatu ielā 4, Rīgā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Būvvaldē Amatu ielā 4, Rīgā.

Būvvalde informē, ka ēkas numerācijas zīme jāuzstāda atbilstoši Rīgas domes 22.10.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 62 "Par ielu un laukumu nosaukuma zīmju, ēku, telpu grupu numura zīmju un virziena rādītāju uz infrastruktūras, kultūras vai tūrisma objektiem izvietošanas kārtību Rīgas pilsētā".

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs I.Vircavs