Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 30.06.2015., Nr. 124 (5442) https://www.vestnesis.lv/op/2015/124.17

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.314

Noteikumi par sabiedriskas nozīmes gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas saistībām

Vēl šajā numurā

30.06.2015., Nr. 124 (5442)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 313

Pieņemts: 16.06.2015.

OP numurs: 2015/124.17

2015/124.17
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 14 Pēdējās nedēļas laikā 10 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.313

Rīgā 2015.gada 16.jūnijā (prot. Nr.29 25.§)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas
perioda vadības likuma 20.panta 6. un 13.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 9.2.2. "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākumu "Deinstitucionalizācija" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. pasākuma īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem.

3. Pasākuma mērķa grupa ir:

3.1. pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk – valsts ilgstošas aprūpes institūcijas) pakalpojumus un pasākuma īstenošanas laikā pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā;

3.2. ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuri saņem valsts vai pašvaldības finansētus bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (turpmāk – bērnu aprūpes iestādes) pakalpojumus;

3.3. bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, un viņu vecāki vai likumiskie pārstāvji (turpmāk – likumiskie pārstāvji);

3.4. potenciālie aizbildņi, adoptētāji, audžuģimenes.

4. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītāji līdz 2018. gada 31. decembrim:

4.1.1. pieaugušo personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu veikts individuālo vajadzību izvērtējums – 2100;

4.1.2. bērnu aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits, kuriem veikts individuālo vajadzību izvērtējums (ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu) – 1760;

4.1.3. slēgšanai atbalstīto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (filiāļu) skaits – 3;

4.2. iznākuma rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim:

4.2.1. personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus) – 2100, bet projekta iesniegumos plāno 1 934, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim – 850;

4.2.2. bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kas saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītus sociālos pakalpojumus – 3400, bet projekta iesniegumos plāno 3 132, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim – 600;

4.3. rezultāta rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim:

4.3.1. personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas – 700, bet projekta iesniegumos plāno 645;

4.3.2. institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās no 1 799 līdz 720, bet projekta iesniegumos plāno bērnu skaita samazināšanos līdz 802;

4.3.3. slēgto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju (filiāļu) skaits – 3;

4.4. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 16 145 137 euro apmērā.

5. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 47 209 260 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 40 127 871 euro un valsts budžeta finansējums – 7 081 389 euro. Projekta iesniegumos plāno pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu ne vairāk kā 43 482 922 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējumu – 36 960 484 euro un valsts budžeta finansējumu – 6 522 438 euro, paredzot iznākuma rādītāju un rezultāta rādītāju plānojumu atbilstoši šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā noteiktajam apjomam.

8. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no plānotā projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

9. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

10.  Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma, ko plāno projekta iesniegumā, līdz 2018. gada 31. decembrim ir:

10.1. Rīgas plānošanas reģionam – 18 878 169 euro;

10.2. Latgales plānošanas reģionam – 8 278 914 euro;

10.3. Vidzemes plānošanas reģionam – 4 331 134 euro;

10.4. Kurzemes plānošanas reģionam – 6 285 281 euro;

10.5. Zemgales plānošanas reģionam – 5 709 424 euro.

11. Šo noteikumu 10. punktā minētās projektu maksimālo attiecināmo izmaksu kopsummas pa plānošanas reģioniem tiek pārskatītas un, ja nepieciešams, precizētas pēc plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu izstrādes atbilstoši precizētajam mērķa grupas izvietojumam. Balstoties uz izstrādātajiem deinstitucionalizācijas plāniem, šo noteikumu 29. punktā minētā Sociālo pakalpojumu attīstības padome sniedz priekšlikumus atbildīgajai iestādei par projektu maksimālo attiecināmo izmaksu kopsummu izmaiņām.

12. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma var ierosināt projektos noteikto attiecināmo izmaksu kopsummu palielinājumu līdz 47 209 260 euro, ievērojot šo noteikumu 7. punktā minēto finansēšanas avotu sadalījumu un uzraudzības rādītāju palielinājumu, kā arī šo noteikumu 4.2. un 4.3. apakšpunktā minēto uzraudzības rādītāju maksimālās vērtības.

II. Prasības projekta iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem

13. Projektu iesniedzēji pasākuma ietvaros ir institūcijas, kas darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumā noteiktajām kompetencēm, – šo noteikumu 10. punktā minētie plānošanas reģioni.

14. Katrs projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām.

15. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem mēneša laikā no šo noteikumu 14. punktā minētajā projekta atlases nolikumā noteiktā projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

16. Finansējuma saņēmēja sadarbības partneri var būt:

16.1. plānošanas reģiona administratīvajā teritorijā esošas pašvaldības atbilstoši normatīvajiem aktiem par plānošanas reģionu teritorijām;

16.2. cita plānošanas reģiona administratīvajā teritorijā esošas pašvaldības, ja tas nepieciešams sabiedrībā balstītu pakalpojumu nodrošināšanai, kas īstenojami atbilstoši izstrādātajiem plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem un individuālo vajadzību izvērtēšanas un sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāniem šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām;

16.3. valsts ilgstošas aprūpes institūcijas – valsts sociālās aprūpes centri;

16.4. bērnu aprūpes iestādes.

17. Ar katru sadarbības partneri finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumu. Ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā vēl nav noslēgts sadarbības līgums, ar projekta sadarbības partneri tiek noslēgts nodomu protokols par sadarbību projekta īstenošanā, izņemot šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētos sadarbības partnerus, kurus identificē un ar kuriem sadarbības līgumus slēdz projekta īstenošanas laikā.

18. Šo noteikumu 17. punktā minētajā nodomu protokolā iekļauj vismaz šādu informāciju:

18.1. pušu apņemšanās sadarboties projekta īstenošanā;

18.2. norāde par sadarbības partnera veicamajiem uzdevumiem, ievērojot šo noteikumu 19. punktā minēto;

18.3. pušu apņemšanās noslēgt sadarbības līgumu, ja projekts tiks apstiprināts.

19. Šo noteikumu 17. punktā minētajā sadarbības līgumā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un papildus iekļauj vismaz šādu informāciju par sadarbības partnera pienākumiem:

19.1. ja sadarbības partneris ir pašvaldība:

19.1.1. sniegt nepieciešamo informāciju šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot piekļuvi sociālo pakalpojumu sniedzējiem un tikšanās iespējas ar tur strādājošiem speciālistiem, kā arī iespēju tikties ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem pašvaldību finansētos sociālos pakalpojumus konkrētajā pašvaldībā;

19.1.2. piesaistīt šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minēto sociālo mentoru, ja nepieciešams, nodrošinot viņam pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

19.1.3. nodrošināt sociālo mentoru dalību apmācībās šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros;

19.1.4. nodrošināt šo noteikumu 20.5. un 20.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu un priekšfinansēšanu, kā arī šo noteikumu 22.1.1.2., 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minēto izmaksu priekšfinansēšanu šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros;

19.1.5. ievērot norēķinu veikšanas kārtību šo noteikumu 22.1.1.2., 22.1.1.3. un 22.2.2. apakšpunktā un 26. punktā minēto izmaksu segšanai;

19.1.6. ievērot pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus;

19.1.7. nosacījumu, ka pēc šo noteikumu 24. punktā minētā kompensācijas izmaksas termiņa beigām pašvaldības turpina sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus:

19.1.7.1. piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras būs atstājušas valsts ilgstošas aprūpes institūcijas un uzsākušas dzīvi sabiedrībā;

19.1.7.2. pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras dzīvo sabiedrībā;

19.1.8. projekta aktivitāšu īstenošanas nodrošināšanai atvērt Valsts kasē atsevišķu norēķinu kontu;

19.2. ja sadarbības partneris ir valsts sociālās aprūpes centrs:

19.2.1. sniegt nepieciešamo informāciju šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot piekļuvi valsts ilgstošas aprūpes pakalpojuma sniedzējam un tikšanās iespējas ar tur strādājošiem speciālistiem, kā arī iespēju tikties ar šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupu personām, kuras saņem valsts finansētus sociālās aprūpes pakalpojumus;

19.2.2. piedalīties šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā;

19.2.3. nodrošināt speciālistu dalību apmācībās šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros;

19.2.4. ievērot norēķinu veikšanas kārtību šo noteikumu 22.1.1.1. apakšpunktā un 26. punktā minēto izmaksu segšanai;

19.2.5. ievērot pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus;

19.2.6. projekta aktivitāšu īstenošanas nodrošināšanai atvērt Valsts kasē atsevišķu valsts budžeta izdevumu kontu saskaņā ar Valsts kasē reģistrētiem finansēšanas plāniem;

19.3. ja sadarbības partneris ir bērnu aprūpes iestāde:

19.3.1. sniegt nepieciešamo informāciju šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, nodrošinot piekļuvi bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam un tikšanās iespējas ar tur strādājošiem speciālistiem, kā arī iespēju tikties ar šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem bērnu aprūpes iestādes pakalpojumus;

19.3.2. nodrošināt speciālistu dalību apmācībās šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

20. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

20.1. šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu un šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu (turpmāk – atbalsta plāns) izstrāde;

20.2. plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu izstrāde;

20.3. bērnu aprūpes iestāžu un slēgšanai atbalstīto valsts sociālās aprūpes centru filiāļu reorganizācijas plānu (turpmāk – reorganizācijas plāni) izstrāde;

20.4. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu, kuras uzturas valsts ilgstošas aprūpes institūcijās, sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā;

20.5. sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošana šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu neatkarīgai dzīvei sabiedrībā;

20.6. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, īslaicīgās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumu un sociālās aprūpes pakalpojumu (turpmāk – aprūpes pakalpojums) īstenošana šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām;

20.7. speciālistu apmācības sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai;

20.8. informatīvi un izglītojoši pasākumi sabiedrības attieksmes maiņai, audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu skaita palielināšanai;

20.9. informācija par projekta īstenošanu un publicitātes pasākumi;

20.10. projekta vadība.

21. Pasākuma ietvaros plāno šādas izmaksas:

21.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

21.2. netiešās attiecināmās izmaksas;

21.3. neparedzētās izmaksas.

22. Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

22.1. tiešās personāla izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam, izņemot virsstundas:

22.1.1. sadarbības partneru projekta īstenošanas personāla izmaksas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze:

22.1.1.1. kompensācija valsts sociālās aprūpes centriem par piemaksām un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaksām valsts sociālās aprūpes centru speciālistiem šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

22.1.1.2. kompensācija pašvaldībām par atlīdzības izmaksām sociālajam mentoram šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Ja sociālajam mentoram ir piesaistītas mazāk nekā piecas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, sociālo mentoru piesaista uz nepilnu darba laiku un atlīdzības izmaksas aprēķina proporcionāli piesaistīto mērķa grupas personu skaitam;

22.1.1.3. kompensācija pašvaldībām par atlīdzības izmaksām šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētā aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai, ja pašvaldība aprūpes pakalpojuma sniedzēju piesaista uz darba līguma pamata. Atlīdzības izmaksu kompensācija nepārsniedz kārtējam gadam valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi normālā darba laika ietvaros par katru šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem;

22.1.2. finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas. Ja projekta vadības personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze;

22.2. tiešās projekta īstenošanas izmaksas:

22.2.1. pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas;

22.2.2. kompensācija pašvaldībām par šo noteikumu 20.4., 20.5. un 20.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu;

22.2.3. darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošu darba vietu atjaunošanai ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam;

22.2.4. komandējumu un dienesta braucienu izmaksas šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmēja projekta vadības personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistīti izdevumi;

22.2.5. transporta izmaksas šo noteikumu 22.1.2. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmēja projekta vadības personālam;

22.2.6. obligāto veselības pārbaužu un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības personālam.

23. Šo noteikumu 22.2.2. apakšpunktā minētā kompensācija pašvaldībām šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai ietver:

23.1. kompensāciju par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 5 euro dienā, ja laiks nokļūšanai atpakaļ valsts ilgstošas aprūpes institūcijā pārsniedz piecas stundas, šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus;

23.2. kompensāciju par uzturēšanās izdevumiem viesnīcā (naktsmītnē) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, ja nav iespējams līdz jaunajai dzīvesvietai nokļūt un atgriezties atpakaļ valsts ilgstošas aprūpes institūcijā 12 stundu laikā;

23.3. kompensāciju par transporta izdevumiem (par degvielu, transportlīdzekļu nomu, transporta un specializētā transporta pakalpojumu pirkšanu, sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un pasākuma īstenošanas laikā plāno pāriet uz dzīvi sabiedrībā, nokļūšanai līdz jaunajai dzīvesvietai un atpakaļ valsts ilgstošas aprūpes institūcijā;

23.4. kompensāciju par iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksām atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minētajiem sociālajiem mentoriem;

23.5. kompensāciju par sociālā mentora piesaisti, ja pašvaldība viņu piesaista uz uzņēmuma līguma pamata. Pakalpojuma izmaksas sociālajam mentoram nosaka par vienu šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus.

24. Šo noteikumu 22.2.2. apakšpunktā minēto kompensāciju pašvaldībām par šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minēto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu ne ilgāk kā divus gadus piešķir par katrai šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai sniegto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu kopumu, piemērojot vienas vienības izmaksu metodi saskaņā ar šo noteikumu 58. punktā minēto vienas vienības izmaksu metodiku.

25. Šo noteikumu 22.2.2. apakšpunktā minētā kompensācija pašvaldībām šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai ietver:

25.1. kompensāciju par transporta izdevumiem (par degvielu, transportlīdzekļu nomu, transporta un specializētā transporta pakalpojumu pirkšanu, sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem – bērna nogādāšanai uz "atelpas brīža" pakalpojuma sniegšanas vietu un no tās un šo noteikumu 22.1.1.3. apakšpunktā minētajiem aprūpes pakalpojuma sniedzējiem;

25.2. kompensāciju par aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu, ja pašvaldība aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai piesaista pakalpojuma sniedzēju uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata. Aprūpes pakalpojuma izmaksas nepārsniedz kārtējam gadam valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi par vienu aprūpes pakalpojuma stundu vienai šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai – bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. Ja persona, kura sniedz aprūpes pakalpojumu, ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā projekta sadarbības partnera darba ņēmējs, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaksas;

25.3. kompensāciju par "atelpas brīža" nodrošināšanu, kas nepārsniedz:

25.3.1.  29 euro dienā, ja pakalpojumu nodrošina darbdienā bez izmitināšanas (pakalpojuma sniedzējs nodrošina vismaz šādus speciālistus – māsa vai atbilstošas specialitātes māsa, māsas palīgs, sociālais aprūpētājs, sociālais pedagogs, interešu izglītības pedagogs, sociālais darbinieks un ārsts, kurš nodrošina pirmreizējo konsultāciju, uzsākot pakalpojuma saņemšanu);

25.3.2.  40 euro diennaktī, ja pakalpojumu nodrošina darbdienās ar izmitināšanu (pakalpojuma sniedzējs nodrošina vismaz šādus speciālistus – māsa vai atbilstošas specialitātes māsa, māsas palīgs, sociālais aprūpētājs, sociālais pedagogs, interešu izglītības pedagogs, sociālais darbinieks un ārsts, kurš nodrošina pirmreizējo konsultāciju, uzsākot pakalpojuma saņemšanu);

25.3.3.  43 euro diennaktī, ja pakalpojumu nodrošina brīvdienās un svētku dienās ar izmitināšanu (pakalpojuma sniedzējs nodrošina vismaz šādus speciālistus – māsa vai atbilstošas specialitātes māsa, māsas palīgs, sociālais aprūpētājs un sociālais darbinieks);

25.3.4.  29 euro dienā, ja pakalpojumu nodrošina brīvdienās un svētku dienās bez izmitināšanas (pakalpojuma sniedzējs nodrošina vismaz šādus speciālistus – māsa vai atbilstošas specialitātes māsa, māsas palīgs, sociālais aprūpētājs un sociālais darbinieks);

25.3.5.  22 euro naktī, ja pakalpojumu nodrošina tikai darbdienu, brīvdienu un svētku dienu naktīs un ja pakalpojums netiek sniegts tās pašas diennakts laikā, kad šo noteikumu 25.3.1. un 25.3.4. apakšpunktā minētais pakalpojums (pakalpojuma sniedzējs nodrošina vismaz šādus speciālistus – māsa vai atbilstošas specialitātes māsa, māsas palīgs un sociālais aprūpētājs);

25.4. pašvaldībām nepieciešamo speciālistu piesaistes izmaksas šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.

26. Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla atalgojuma izmaksām.

27. Šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju un tā nepārsniedz divus procentus no šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

28. Pasākuma ietvaros šo noteikumu 21. punktā minēto izmaksu pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmās izmaksas, ja tās nav atmaksājamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

IV. Pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumi

29. Pasākuma ieviešanu uzrauga Labklājības ministrijas izveidota Sociālo pakalpojumu attīstības padome (turpmāk – padome). Padomes sēdēs uzaicina piedalīties vadošās iestādes, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, kā arī citu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kuri pārstāv deinstitucionalizētās personas un to ģimenes locekļus. Padomes sēdēs plānošanas reģionu pārstāvji un atbildīgā iestāde piedalās bez balsstiesībām.

30. Šo noteikumu 29. punktā minētā padome:

30.1. sniedz ieteikumus plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu sagatavošanas procesā;

30.2. apstiprina plānošanas reģionu izstrādātos deinstitucionalizācijas plānus;

30.3. izvērtē plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu ieviešanas procesu un sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveidošanas gaitu, analizē problēmas un sniedz priekšlikumus plānošanas reģioniem un atbildīgajai iestādei nepieciešamo uzlabojumu veikšanai;

30.4. sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām finansējuma sadalījumā pa plānošanas reģioniem atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajam.

31. Pasākumu īsteno tiešā sinerģijā ar 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķi "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" (turpmāk – 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķis) un 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķi "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" (turpmāk – 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķis). Pasākuma ietvaros plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāni tiek izstrādāti, balstoties uz 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros veiktā pētījuma rezultātiem un veselības tīklu attīstības vadlīnijām. Ieguldījumi infrastruktūrā 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros tiek veikti atbilstoši pasākuma ietvaros izstrādātajiem plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem.

32. Šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs un šīs darbības ietvaros:

32.1. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu izvērtēšanai:

32.1.1. piesaista vismaz sociālo darbinieku, klīnisko psihologu, psihiatru, ergoterapeitu un garīgās veselības aprūpes māsu;

32.1.2. izmanto Labklājības ministrijas izstrādātos vērtēšanas kritērijus un individuālā izvērtējuma metodiku, kas ievietota Labklājības ministrijas tīmekļvietnē www.lm.gov.lv (turpmāk – Labklājības ministrijas tīmekļvietne) līdz 2015. gada 30. septembrim un nosaka personas spējas šādās kategorijās:

32.1.2.1. veselība;

32.1.2.2. pašaprūpes spējas;

32.1.2.3. saskarsmes spējas;

32.2. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – izvērtēšanai:

32.2.1. piesaista vismaz sociālo darbinieku, speciālo pedagogu, neirologu, logopēdu, fizioterapeitu un klīnisko psihologu. Izvērtējot individuālās vajadzības šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras uzturas valsts sociālās aprūpes centros, piesaista arī ergoterapeitu;

32.2.2. izmanto Labklājības ministrijas izstrādātos vērtēšanas kritērijus un individuālā izvērtējuma metodiku, kas ievietota Labklājības ministrijas tīmekļvietnē;

32.2.3. izdala atsevišķas vecuma grupas:

32.2.3.1. 0–2 gadi;

32.2.3.2. 3–6 gadi;

32.2.3.3. 7–14 gadi;

32.2.3.4. 15–17 gadi (ieskaitot);

32.3. šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – izvērtēšanas procesā nodrošina arī mērķa grupas personu likumisko pārstāvju, ģimenes locekļu, aprūpētāju vai citu atbalsta personu līdzdalību;

32.4. katrai izvērtētajai šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai – bērnam ar funkcionāliem traucējumiem – izstrādā atbalsta plānu, kas ietver vismaz šādu informāciju:

32.4.1. personas vārds, uzvārds un personas kods;

32.4.2. personas problēmu un vajadzību definējums;

32.4.3. personas sociālo vajadzību, veselības un funkcionēšanas spēju raksturojums;

32.4.4. mērķis, uzdevums un veicamie pasākumi;

32.4.5. pieejamie un nepieciešamie resursi;

32.4.6. individuālā izvērtējuma procesuālais apraksts.

33. Šo noteikumu 32.4. apakšpunktā minēto atbalsta plānu:

33.1. paraksta šo noteikumu 3.1.  un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas – bērna ar funkcionāliem traucējumiem – likumiskais pārstāvis, kā arī visi personas izvērtēšanā iesaistītie speciālisti;

33.2. sagatavo vienā eksemplārā un glabā:

33.2.1. tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras administratīvajā teritorijā dzīvo šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona un saņem sabiedrībā balstītus pakalpojumus;

33.2.2. tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras administratīvajā teritorijā faktiski dzīvo šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona – bērns ar funkcionāliem traucējumiem;

33.3. sagatavo divos eksemplāros un glabā:

33.3.1. vienu eksemplāru šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas lietā, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, bet otru – tās pašvaldības sociālajā dienestā, kuras administratīvajā teritorijā šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona ir izvēlējusies saņemt sabiedrībā balstītus pakalpojumus;

33.3.2. vienu eksemplāru šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas lietā bērnu aprūpes iestādē, bet otru – tās pašvaldības sociālajā dienestā, kura šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu ir ievietojusi bērnu aprūpes iestādē.

34. Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – individuālās vajadzības atkārtoti izvērtē un atbalsta plānu aktualizē:

34.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

34.2. ievērojot šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas apmierinātības novērtējumu par saņemtajiem sabiedrībā balstītajiem pakalpojumiem, kā arī šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas – bērna ar funkcionāliem traucējumiem – likumiskā pārstāvja vērtējumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un atbalsta pasākumiem.

35. Šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs un šīs darbības ietvaros katrs plānošanas reģions līdz 2016. gada 31. decembrim izstrādā atsevišķu plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu laikposmam līdz 2020. gadam atbilstoši attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns ietver vismaz šādas sadaļas:

35.1. plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna mērķis un uzdevumi;

35.2. informācija par valsts ilgstošas aprūpes institūcijām un bērnu aprūpes iestādēm, to infrastruktūru un tajā esošajām šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām. Informāciju apzina un apkopo, ievērojot Labklājības ministrijas noteiktās prasības, kas ievietotas Labklājības ministrijas tīmekļvietnē, līdz 2015. gada 30. septembrim;

35.3. informācija par pašvaldībās dzīvojošām:

35.3.1. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumam ir risks nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijās;

35.3.2. šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs un kuriem atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumam ir risks nonākt bērnu aprūpes iestādēs;

35.4. šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupu personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – vajadzību analīze, kā arī iemesli, kādēļ šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas nonākušas valsts ilgstošas aprūpes institūcijā vai bērnu aprūpes iestādē (balstoties uz individuāliem personu novērtējumiem);

35.5. šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minēto mērķa grupu personām pieejamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu analīze (pakalpojuma veids un saturs, minēto mērķa grupu personu apkalpošanas kapacitāte, personāla skaits un sastāvs pa profesijām, infrastruktūras novērtējums);

35.6. šo noteikumu 3. punktā minēto mērķa grupu personām pieejamo vispārējo pakalpojumu (veselības aprūpe, izglītība, nodarbinātība, transports, brīvā laika pavadīšana) analīze uz 2016. gada 1. janvāri un plānotās izmaiņas pakalpojumu nodrošināšanā;

35.7. konstatētie šķēršļi pieejamo pakalpojumu pilnvērtīgai izmantošanai;

35.8. iespējamie risinājumi, lai apmierinātu šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupu personu un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem – vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā, ņemot vērā sociālekonomisko un demogrāfisko situāciju;

35.9. sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo cilvēkresursu analīze (ietverot specifiskas apmācību vajadzības darbam ar šo noteikumu 3. punktā minēto mērķa grupu personām) dalījumā pa pašvaldību administratīvajām teritorijām;

35.10. sasniedzamie rezultāti (atbilstoši pasākuma mērķim);

35.11. izvēlētais risinājums (izvērtējot un samērojot vajadzības, izmaksas un rezultātus šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto mērķa grupu personām un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem), kas ietver:

35.11.1. mērķa grupas personu vajadzībām atbilstošāko pakalpojumu izvietojuma plānu;

35.11.2. plāna ieviešanas laika grafiku līdz 2020. gadam;

35.11.3. pašvaldību sadarbības koordinācijas modeli plānoto sociālo pakalpojumu (izvēlētā risinājuma) attīstībai un sniegšanai, ja nepieciešamais pakalpojums pieejams vai plānots citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

35.11.4. plāna ieviešanai nepieciešamā finansējuma apmēru un finansējuma avotus;

35.12. plāna īstenošanas uzraudzības un rezultātu novērtēšanas kārtība.

36. Šo noteikumu 35.5. un 35.6. apakšpunktā minētās plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna sadaļas izstrādā, ņemot vērā Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.– 2019. gadam noteikto publisko individuālo pakalpojumu klāstu ("grozu") pa apdzīvoto vietu grupām un 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros izstrādātās veselības tīklu attīstības vadlīnijas.

37. Plānošanas reģioni nodrošina izstrādāto plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu ieviešanas progresa izvērtējumu ne retāk kā reizi divos gados. Projekta īstenošanas laikā plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu ieviešanas progresa izvērtējumu veic:

37.1. līdz 2019. gada 1. aprīlim – par periodu līdz 2018. gada 31. decembrim;

37.2. līdz 2021. gada 1. aprīlim – par periodu līdz 2020. gada 31. decembrim.

38. Šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs un šīs darbības ietvaros izstrādā reorganizācijas plānus, kas ietver vismaz šādas sadaļas:

38.1. ēku esošās infrastruktūras un funkcionālā pielietojuma analīze;

38.2. risinājumi infrastruktūras pielāgojumiem, ja tādi nepieciešami reorganizācijas plāna īstenošanai;

38.3. priekšlikumi bērnu aprūpes iestāžu reorganizēšanai un valsts sociālās aprūpes centru filiāļu slēgšanai (tai skaitā veicamās darbības, laika grafiks un šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu pārvietošanas plāns, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus valsts sociālās aprūpes centros);

38.4. valsts sociālās aprūpes centru filiāļu un bērnu aprūpes iestāžu nodarbināto speciālistu un darbinieku kompetenču tālākas izmantošanas plāns.

39. Šo noteikumu 38. punktā minētie reorganizācijas plāni ir izstrādājami kā atsevišķi plāni vai arī integrējami plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos kā viena no plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāna sadaļām. Slēgšanai atbalstītās valsts sociālās aprūpes centru filiāles nosaka Labklājības ministrija līdz 2016. gada 31. martam.

40. Šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri – valsts sociālās aprūpes centri un pašvaldības:

40.1. katrai šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un izteikusi vēlmi dzīvot sabiedrībā, šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās individuālās izvērtēšanas laikā nosaka sagatavošanas pasākumu kopumu, lai uzlabotu pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgas dzīves prasmes;

40.2. sagatavošanas pasākumus ietver atbalsta plānā un viena gada laikā no atbalsta plāna izstrādes un sagatavošanas procesa uzsākšanas dienas īsteno:

40.2.1.  šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālās aprūpes centra filiāles, – valsts sociālās aprūpes centra speciālisti, piesaistītais sociālais mentors un šo noteikumu 40.3. apakšpunktā minētie speciālisti;

40.2.2. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā no citas valsts ilgstošas aprūpes institūcijas, – piesaistītais sociālais mentors un šo noteikumu 40.3. apakšpunktā minētie speciālisti;

40.3. finansējuma saņēmējs uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata piesaista sociālo darbinieku, sociālo rehabilitētāju, sociālo aprūpētāju, ergoterapeitu, logopēdu, psihologu un mākslas terapeitu, kuram ir darba pieredze saskarsmē ar personām ar invaliditāti;

40.4. pašvaldība piesaista sociālo mentoru, kas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, veido izpratni par dzīvi sabiedrībā, sniedz atbalstu, palīdz viņam reālā sabiedrības vidē apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosina attīstīt esošās un radīt jaunas iemaņas;

40.5. vienam sociālajam mentoram vienlaikus var tikt piesaistītas ne vairāk kā piecas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personas, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus;

40.6. sociālā mentora pakalpojumu var sniegt persona, kura ir apmācīta darbam ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un kurai ir labas komunikācijas prasmes;

40.7. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, savu vēlmi pāriet uz dzīvi sabiedrībā izsaka, iesniedzot rakstisku iesniegumu valsts ilgstošas aprūpes institūcijas vadībai. Ja rodas apstākļi, kuru dēļ nav iespējams turpināt uzsākto pārejas posmu uz dzīvi sabiedrībā, šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personai, kura saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, ir tiesības rakstiski par to informēt valsts ilgstošas aprūpes institūcijas vadību;

40.8. šo noteikumu 23.1., 23.2. un 23.3. apakšpunktā minētās izmaksas šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus, kā arī šo noteikumu 22.1.1.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minētās izmaksas šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minētajam sociālajam mentoram pašvaldības priekšfinansē, ja sociālo mentoru pašvaldība piesaista uz darba līguma pamata. Ja pašvaldība sociālo mentoru piesaista uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata, šo noteikumu 23. punktā minētās izmaksas pašvaldība kompensē pēc pakalpojuma sniedzēja iesniegtā rēķina par sniegtajiem pakalpojumiem un faktiskajām izmaksām.

41. Šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno pašvaldības, kas papildus jau sniegtajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem nodrošina šādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām:

41.1. aprūpe mājās;

41.2. dienas aprūpes centrs;

41.3. specializētās darbnīcas;

41.4. grupu dzīvokļi;

41.5. īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumi;

41.6. speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;

41.7. atbalsta grupas un grupu nodarbības.

42. Šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno pašvaldības, kas nodrošina šādu pakalpojumu sniegšanu:

42.1. aprūpes pakalpojums (ne vairāk kā 50 stundas nedēļā) šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisijas) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – bērns) līdz četru gadu vecumam (ieskaitot);

42.2. "atelpas brīža" pakalpojums bērnu likumiskajiem pārstāvjiem;

42.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām:

42.3.1. bērniem – psihologa pakalpojums, logopēda pakalpojums, rehabilitologa pakalpojums, fizioterapija, reitterapija, hidroterapija, kā arī izglītojošās atbalsta grupas;

42.3.2. bērnu likumiskajiem pārstāvjiem – ne vairāk kā divus no šādiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem – psihologa pakalpojums, rehabilitologa pakalpojums, fizioterapija, kā arī izglītojošās atbalsta grupas.

43. Šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētais aprūpes pakalpojums ietver bērna aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu. Pašvaldības sociālais dienests to organizē šādā kārtībā:

43.1. pieņem no bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu par nepieciešamību nodrošināt aprūpes pakalpojumu;

43.2. pārbauda, vai iesniegumā ir norādīta šāda informācija:

43.2.1. bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, kur nepieciešams sniegt pakalpojumu;

43.2.2. bērna likumiskā pārstāvja kontaktinformācija un faktiskās dzīvesvietas adrese;

43.2.3. vēlamais aprūpes pakalpojuma saņemšanas apjoms, norādot kopējo stundu skaitu nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad sociālās aprūpes pakalpojums būs nepieciešams (ja tas ir zināms);

43.2.4. vēlamā aprūpes pakalpojuma sniedzēja vārds un uzvārds vai nosaukums un reģistrācijas numurs (ja tas ir zināms);

43.3. pārliecinās, vai iesniegumam ir pievienoti šādi dokumenti vai papildu informācija:

43.3.1. bērna likumiskā pārstāvja pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija;

43.3.2. komisijas atzinuma kopija par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

43.3.3. ja bērna likumiskais pārstāvis ir darba ņēmējs – darba devēja apliecinājums, norādot darba stundas nedēļā, kad bērna likumiskais pārstāvis veic darba pienākumus. Ja bērna likumiskais pārstāvis ir pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants – informācija par stundām nedēļā, kad bērna likumiskais pārstāvis veic saimniecisko darbību;

43.3.4. izglītības iestādes apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis apgūst attiecīgu izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē. Ja bērna likumiskais pārstāvis apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā;

43.3.5. Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos, norādot pasākumā pavadāmās stundas nedēļā;

43.3.6. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājums, ja bērna likumiskais pārstāvis izmanto attiecīgus pakalpojumus, norādot tajos pavadāmās stundas nedēļā;

43.3.7. informācija par vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai nepieciešamo stundu skaitu nedēļā (ne vairāk kā 10 stundas nedēļā);

43.4. izvērtē iesniegumā minēto informāciju un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

43.4.1. par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, nosakot aprūpes pakalpojuma apjomu (stundas nedēļā);

43.4.2. par aprūpes pakalpojuma atteikumu, ja bērns neatbilst šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajām prasībām vai bērna likumiskā pārstāvja iesniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 43.2. un 43.3. apakšpunktā minētajām prasībām;

43.5. lēmumu adresātam (bērna likumiskajam pārstāvim) paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

44. Pašvaldība aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu vai uz darba līguma vai pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata fizisku personu (izņemot bērna 1. pakāpes radiniekus un vienas mājsaimniecības locekļus), kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti. Aprūpes pakalpojuma sniedzējs, ja tā ir fiziska persona, var sniegt pakalpojumu vienlaikus ne vairāk kā četriem šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētajiem bērniem.

45. Šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētais "atelpas brīža" pakalpojums ietver bērna uzraudzību, pašaprūpes nodrošināšanu, speciālistu konsultācijas un ēdināšanu četras reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu piedāvā līdz 30 diennaktīm gadā. "Atelpas brīža" pakalpojumu pašvaldības sociālais dienests organizē šādā kārtībā:

45.1. pieņem no bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu par nepieciešamību nodrošināt "atelpas brīža" pakalpojumu;

45.2. pārbauda, vai iesniegumā ir norādīta šāda informācija:

45.2.1. bērna vārds, uzvārds un personas kods;

45.2.2. bērna likumiskā pārstāvja kontaktinformācija un faktiskās dzīvesvietas adrese;

45.3. pārliecinās, vai iesniegumam ir pievienoti šādi dokumenti:

45.3.1. bērna likumiskā pārstāvja pārstāvības tiesību apliecinoša dokumenta kopija;

45.3.2. komisijas atzinuma kopija par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

45.3.3. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izsniegta izraksta kopija no bērna medicīniskās ambulatorās kartes vai izraksts no ārstniecības iestādes "Izraksts no stacionārā pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr. 027/u) par bērna veselības stāvokli (izraksta derīguma termiņš seši mēneši);

45.4. izvērtē iesniegumā minēto informāciju un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

45.4.1. par "atelpas brīža" pakalpojuma piešķiršanu;

45.4.2. par "atelpas brīža" pakalpojuma atteikumu, ja bērns neatbilst šo noteikumu 42.1. apakšpunktā minētiem nosacījumiem vai ja bērna likumiskā pārstāvja iesniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 45.2. un 45.3. apakšpunktā minētām prasībām;

45.5. lēmumu adresātam (bērna likumiskajam pārstāvim) paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

46. "Atelpas brīža" pakalpojumu var sniegt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētie pašvaldības izveidotie vai atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā piesaistītie sociālo pakalpojumu sniedzēji.

47. Pašvaldība no "atelpas brīža" pakalpojuma sniedzēja pieņem pamatojošos dokumentus par "atelpas brīža" pakalpojuma sniegšanas izmaksām, tai skaitā arī bērna likumiskā pārstāvja iesniegtos šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētos iekšzemes transporta izdevumus bērna nogādāšanai uz "atelpas brīža" pakalpojuma sniegšanas vietu un no tās. Pašvaldība minētos izmaksas pamatojošos dokumentus iesniedz finansējuma saņēmējam izmaksu kompensēšanai šo noteikumu 51. punktā minētajā kārtībā. Pēc izdevumu kompensācijas saņemšanas no finansējuma saņēmēja pašvaldība (vai ar pakalpojuma sniedzēja starpniecību) nodrošina šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minēto transporta izmaksu kompensēšanu bērna likumiskajam pārstāvim.

48. Nakts "atelpas brīža" pakalpojums tiek sniegts laikā no plkst. 20.00 līdz plkst. 8.00.

49. Šo noteikumu 41. punktā minētos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus, kā arī šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētos pakalpojumus:

49.1. īsteno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

49.2. nodrošina sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētie pašvaldības izveidotie vai atbilstoši normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā piesaistītie sociālo pakalpojumu sniedzēji atbilstoši atbalsta plāniem.

50. Šo noteikumu 42.1. un 42.2. apakšpunktā minētos pakalpojumus pašvaldības var nodrošināt no dienas, kad plānošanas reģions ar sadarbības iestādi ir noslēdzis vienošanos par projekta īstenošanu.

51. Pašvaldība ne retāk kā reizi ceturksnī un ne biežāk kā reizi mēnesī iesniedz finansējuma saņēmējam atskaiti par šo noteikumu 3.1. un 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par izdevumiem, kas pašvaldībai radušies atbilstoši šo noteikumu 40.9. apakšpunktam, un izdevumiem, kas šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem – radušies atbilstoši šo noteikumu 47. punktam. Atskaitē iekļauj vismaz šādu informāciju:

51.1. personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 41. punktā minētos pakalpojumus, norādot personām sniegto pakalpojumu veidus un apjomu;

51.2. personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 42.3. apakšpunktā minētos pakalpojumus, norādot pakalpojumu veidus un rēķinu kopijas par šo pakalpojumu izmaksām;

51.3. personas, kuras saņēmušas šo noteikumu 42.1. un 42.2. apakšpunktā minētos pakalpojumus, ievērojot šo noteikumu 22.1.1.3., 25.2. un 25.3. apakšpunktā minēto izmaksu ierobežojumus, kā arī rēķinu kopijas par šī pakalpojuma izmaksām, tai skaitā par šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajām transporta izmaksām;

51.4. pašvaldības piesaistītā sociālā mentora sagatavots pārskats un izmaksas pamatojošie dokumenti (tai skaitā rēķinu kopijas) par izmaksām, kas pašvaldībai radušās atbilstoši šo noteikumu 40.9. apakšpunktam.

52. Finansējuma saņēmējs, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajām atskaitēm par sniegtajiem pakalpojumiem (atbilstoši pārskatu iesniegšanas biežumam, bet ne retāk kā reizi ceturksnī un ne biežāk kā reizi mēnesī) pašvaldībai kompensē:

52.1. šo noteikumu 41. punktā minēto sabiedrībā balstīto pakalpojumu izmaksas atbilstoši šo noteikumu 59. punktā minētajai vienas vienības izmaksu metodei;

52.2. šo noteikumu 42. punktā minēto pakalpojumu izmaksas un šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētos iekšzemes transporta izdevumus atbilstoši iesniegtajiem rēķiniem;

52.3. izmaksas, kas radušās atbilstoši šo noteikumu 40.8. apakšpunktam.

53. Šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs. Atbalstāmās darbības īstenošana ietver:

53.1. valsts sociālās aprūpes centru speciālistu un pašvaldību sociālo mentoru apmācību darbam ar šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām, kuras saņem valsts ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus un kuras pāriet uz dzīvi sabiedrībā;

53.2. bērnu aprūpes iestāžu speciālistu apmācību darbam ar šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma nodrošināšanai, tai skaitā darbam ar jauniešiem "jauniešu mājās";

53.3. slēgšanai atbalstīto valsts sociālās aprūpes centru filiāļu speciālistu pārkvalificēšanu un apmācību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

54. Šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu nodrošina finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls vai finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kas:

54.1. īsteno informatīvus un izglītojošus pasākumus sabiedrības attieksmes maiņai attiecībā uz šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām un šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās mērķa grupas personām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

54.2. izstrādā pasākumu plānu šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu informēšanai un izglītošanai;

54.3. īsteno šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētās mērķa grupas personu individuālās konsultēšanas un motivēšanas pasākumus.

55. Šo noteikumu 20.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls vai finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, kurš nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

56. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.

57. Šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētās mērķa grupas persona, kura individuālo vajadzību izvērtējuma un atbalsta plāna izstrādes brīdī ir sasniegusi 17 gadu vecumu, bet atbalsta plānā ietvertos pakalpojumus uzsāk saņemt 18 gadu vecumā, turpina saņemt pakalpojumus līdz brīdim, kamēr persona ir tiesīga uzturēties bērnu aprūpes iestādē atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.

58. Šo noteikumu 24. punktā minētās vienas vienības izmaksas un atskaišu sniegšanas kārtību nosaka atbildīgā iestāde saskaņā ar vienas vienības izmaksu metodiku, ko apstiprina vadošā iestāde.

59. Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās izmaksas netiek rēķinātas no tām projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām, kas iekļautas šo noteikumu 58. punktā minētajā vienas vienības izmaksu metodē.

60. Piesaistot projekta īstenošanas un vadības personālu uz darba līguma pamata un paredzot tam atlīdzības izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina, ka projekta īstenošanas un vadības personāls tiek piesaistīts uz normālu darba laiku vai nepilnu darba laiku (tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika attiecināmības principu), attiecīgi veicot projekta īstenošanas un vadības personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku.

61. Pakalpojumu (uzņēmuma) līgumos, ko finansējuma saņēmējs slēdz šo noteikumu 20.1., 20.2., 20.3., 20.4., 20.7., 20.8. un 20.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs avansa maksājumus var paredzēt ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās līguma summas.

62. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālajiem rādītājiem:

62.1. par vienlīdzīgu iespēju aspektiem (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība) apmācīto personu skaits;

62.2. atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits.

63. Finansējuma saņēmējs uzkrāj informāciju par projekta ietvaros atbalstu saņēmušajām personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā, maksājuma pieprasījuma veidlapā noteiktajiem datiem un Eiropas Parlamenta 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006. Finansējuma saņēmējs pēc vadošās iestādes pieprasījuma nodrošina šo datu pieejamību izvērtēšanas vajadzībām.

64. Grozījumus projektā izdara atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

65. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

65.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt atbalsta mērķa vai pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

65.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

66. Pasākuma ietvaros projektus īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

67. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Labklājības ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!