Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 17. jūnija rīkojums Nr. 306 "Par nekustamo īpašumu Jūras ielā 49, Jūrmalā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 19.06.2015., Nr. 119 (5437) https://www.vestnesis.lv/op/2015/119.11

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.307

Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu

Vēl šajā numurā

19.06.2015., Nr. 119 (5437)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 306

Pieņemts: 17.06.2015.

OP numurs: 2015/119.11

2015/119.11
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 25 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr.306

Rīgā 2015.gada 17.jūnijā (prot. Nr.29 10.§)

Par nekustamo īpašumu Jūras ielā 49, Jūrmalā

1. Ministru kabinets (adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) konstatē:

1.1. saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 29. maija rīkojuma Nr. 377 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai (74. saraksts)" (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr. 377) 1.3. apakšpunktu privatizācijai tika nodots nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 009 1703) – zemesgabals (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 009 1703) 7291 m2 platībā (turpmāk – zemesgabals) un trīs ēkas (būves) (būvju kadastra apzīmējumi 1300 009 1703 001, 1300 009 1703 002 un 1300 009 1703 004), Jūras ielā 49, Jūrmalā (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

1.2. valsts īpašuma objekts ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2000. gada 27. novembra lēmumu ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6958 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā;

1.3. valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" 2006. gada 18. jūlijā nodeva valsts īpašuma objektu valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) valdījumā, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Tādējādi saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 14. panta pirmo daļu valsts īpašuma objekta privatizācija ir uzskatāma par uzsāktu;

1.4. 2002. gada 7. jūnijā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "G. un I. nekustamie īpašumi" (reģistrācijas Nr. 40003573104) noslēdza līgumu Nr. 11/585n par valsts īpašuma objekta nomu līdz 2012. gada 30. jūnijam (turpmāk – nomas līgums). Nomas līgumā tika noteikts, ka valsts īpašuma objekts tiks izmantots rehabilitācijas vajadzībām un pēc saskaņošanas noteiktā kārtībā tiks veikta valsts īpašuma objekta ēku rekonstrukcija. 2005. gada 15. februārī valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" noslēdza vienošanos par nomas līguma termiņa pagarināšanu līdz 2022. gada 30. jūnijam. Privatizācijas aģentūra, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2011. gada 26. oktobra lēmumu, ar kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību "G. un I. nekustamie īpašumi" reorganizācijas rezultātā tika pievienota sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "MONO" (reģistrācijas Nr. 40003004625), 2011. gada 30. decembrī noslēdza nomas līguma pārjaunojuma līgumu, ar kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību "MONO" pārņēma visas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "G. un I. nekustamie īpašumi" nomas līgumā noteiktās tiesības, pienākumus un saistības;

1.5. saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 6958 III daļas 2. iedaļas 1.1. ierakstu, pamatojoties uz 2011. gada 30. decembra nomas līguma pārjaunojuma līgumu, nomas tiesības uz valsts īpašuma objektu līdz 2022. gada 30. jūnijam nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "MONO";

1.6. pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2005. gada 29. aprīļa izziņu Nr. 14-12/1456, 2005. gada 10. oktobrī Jūrmalas pilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000189437 tika ierakstīts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 509 1701), kas sastāv no ēkas (būves) (būves kadastra apzīmējums 1300 009 1703 005) (turpmāk – būve). Pamatojoties uz 2011. gada 30. decembra nomas līguma pārjaunojuma līgumu, būves īpašuma tiesības nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "MONO" uz zemes nomas laiku līdz 2022. gada 30. jūnijam;

1.7. sagatavojot valsts īpašuma objektu privatizācijai, tika konstatēts, ka valsts īpašuma objekts atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā un tā sastāvā ir valsts mežs;

1.8. Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6958 III daļas 1. iedaļā ierakstīta atzīme – ievērot Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikumus 7291 m2 platībā. Savukārt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā visam zemesgabalam reģistrēts apgrūtinājums – Rīgas jūras līča piekrastes 300 metru aizsargjosla;

1.9. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās: krasta kāpu aizsargjosla, jūras aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās darbības josla. Krasta kāpu aizsargjoslas platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot gadījumus, ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus;

1.10. atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2013. gada 10. jūnija izziņai Nr. 1.1-25/3221 zemesgabals, ievērojot Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošos noteikumus Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā;

1.11. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

1.12. saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas mežu ierīcība" 2010. gada 26. oktobra meža inventarizācijas datiem zemesgabalā ietilpst meža zeme 0,07 ha platībā. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā zemesgabalam reģistrēti lietošanas veidi: meži – 0,07 ha platībā un zeme zem ēkām – 0,4526 ha platībā;

1.13. saskaņā ar Meža likuma 1. panta 29. punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Atbilstoši minētā likuma 44. panta pirmajai daļai valsts meža zeme ir tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij;

1.14. saskaņā ar Meža likuma 44. panta trešo daļu valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā minētos gadījumus. Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama likumā "Par pašvaldībām" noteikto un Meža likuma 44. panta ceturtajā daļā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, kā arī privatizējot vai atsavinot zemi ēku (būvju) īpašniekiem pilsētās – zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā;

1.15. atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 968. pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Ņemot vērā minēto un to, ka ēkas (būves) (būvju kadastra apzīmējumi 1300 009 1703 001, 1300 009 1703 002 un 1300 009 1703 004) nav patsāvīgs īpašuma objekts, nav iespējams zemesgrāmatā jau ierakstītās ēkas nodalīt no zemes un ierakstīt zemesgrāmatā kā patsāvīgu īpašuma objektu;

1.16. ņemot vērā Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā un Meža likuma 44. panta trešajā daļā noteikto aizliegumu atsavināt valsts īpašumā esošo zemi Rīgas jūras līča piekrastes 300 metru aizsargjoslas teritorijā un valsts meža zemi, valsts īpašuma objektu nevar privatizēt;

1.17. ņemot vērā šā rīkojuma 1.7., 1.9., 1.12. un 1.13. apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punktu nav nepieciešams noskaidrot valsts īpašuma objekta nomnieka – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MONO" – viedokli, jo saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu aizliegts atsavināt (privatizēt) valsts īpašumā esošu zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un saskaņā ar Meža likuma 44. panta trešo daļu nav privatizējama valsts meža zeme, kura ir valsts īpašuma objekta sastāvā.

2. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta otro daļu un likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12. panta ceturto daļu lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Administratīvā procesa likuma 51. pants nosaka, ka administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 83. panta pirmo daļu iestāde pēc savas iniciatīvas vai personas iesnieguma var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar minētā likuma 85., 86., 87. un 88. pantu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. punktam adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ja adresāts uz attiecīgā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus labumus, šis administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu. Attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8. nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu.

3. Atbilstoši Meža likuma 1. panta 13. punktam un 2. panta pirmajai daļai Meža likuma un tajā iekļauto normu mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē. Saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 28. aprīļa sēdē (prot. Nr. 22 44. §) apstiprināto Meža politiku valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu īstenošanai, tādējādi likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt valsts meža zemi, lai tā tiktu saglabāta valsts īpašumā un izmantota sabiedrības interesēs.

4. Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt valsts vai pašvaldību īpašumā esošo zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai attiecīgā saimnieciskā darbība, kas tiek īstenota, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm.

5. Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ņemot vērā šā rīkojuma 3. un 4. punktu, valsts īpašuma objekta privatizācija skartu būtiskas sabiedrības intereses, līdz ar to atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. punktam Ministru kabineta rīkojumu Nr. 377 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai var atcelt un izbeigt valsts īpašuma objekta privatizāciju.

6. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta rīkojuma Nr. 377 daļā nav ievērots tiesiskuma princips, jo konstatējama rīkojuma neatbilstība Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktam un Meža likuma 44. panta trešajai daļai. Izvērtējot tiesiskuma principa piemērošanu kopsakarā ar tiesiskās paļāvības principu, priekšroka šajā gadījumā dodama tiesiskuma principam. Tiesiskās paļāvības pamatā darbojas arī princips, ka persona var paļauties, ka iestāde rīkojas tiesiski. Tiesiskās paļāvības aizsardzība izriet no tiesiskas valsts principa, ar kuru saskaņā valsts rīkojas tiesiski, paredzami un skaidri. Līdz ar to atbilstoši tiesiskuma principam Ministru kabineta rīkojums Nr. 377 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai ir atceļams.

7. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta otro daļu, likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12. panta ceturto daļu, Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu, Meža likuma 44. panta trešo daļu un Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. punktu, Ministru kabinets nolemj atcelt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 377 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai un svītrot Ministru kabineta rīkojuma Nr. 377 1.3. apakšpunktu.

8. Privatizācijas aģentūrai nodot valsts īpašuma objektu Finanšu ministrijas valdījumā, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!