Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija rīkojums Nr. 280 "Par Pasākumu plānu 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.2015., Nr. 108 (5426) https://www.vestnesis.lv/op/2015/108.7

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.281

Par valsts budžeta ilgtermiņa saistībām jaunajai politikas iniciatīvai "2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana" un datu apstrādei līdz 2023.gadam

Vēl šajā numurā

04.06.2015., Nr. 108 (5426)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 280

Pieņemts: 02.06.2015.

OP numurs: 2015/108.7

2015/108.7
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 8 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr.280

Rīgā 2015.gada 2.jūnijā (prot. Nr.21 22.§)

Par Pasākumu plānu 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai

1. Apstiprināt Pasākumu plānu 2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai (turpmāk – plāns).

2. Plānā minētajām atbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu izpildei 2017. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu 2017. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam sagatavošanas procesā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekš­likumiem jaunajām politikas iniciatīvām un papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām, tai skaitā paredzot finansējumu:

3.1. Iekšlietu ministrijai (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei) 2017. gadā – 85 372 euro apmērā;

3.2. Tieslietu ministrijai (Valsts zemes dienestam) 2017. gadā – 683 066 euro apmērā, 2018. gadā – 558 691 euro apmērā, 2019. gadā – 431 976 euro apmērā, 2020. gadā – 624 459 euro apmērā un 2021. gadā – 722 307 euro apmērā (tai skaitā pašvaldību veicamo darbu finansēšanai 2017. gadā – 219 236 euro apmērā, 2018. gadā – 175 939 euro apmērā, 2019. gadā – 73 537 euro apmērā un 2020. gadā – 73 537 euro apmērā).

4. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt pieteikumu starpnozaru jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", pievienojot pamatojošos aprēķinus.

5. Pēc tam kad Ministru kabinetā pieņemts lēmums par papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu Tieslietu ministrijas budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam.

6. Atbildīgajām institūcijām katru gadu (sākot ar 2016. gadu) līdz 1. februārim iesniegt Ekonomikas ministrijā informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi.

7. Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumu izstrādei nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai katru gadu (sākot ar 2016. gadu) līdz 1. martam, pamatojoties uz atbildīgo institūciju iesniegto informāciju, sagatavot un iesniegt Ekonomikas ministrijā informatīvā ziņojuma projektu par plānā paredzēto pasākumu izpildi.

8. Ekonomikas ministrijai katru gadu (sākot ar 2016. gadu) līdz 15. martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola


(Ministru kabineta
2015.gada 2.jūnija
rīkojums Nr.280)

Pasākumu plāns 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai

Rīga, 2015

Lietotie saīsinājumi

ATIS

BIS

CSP

DVI

EM

EK

ERAF

ES

euro

IeM

IS

IZM

LAD

LDC

LDDK

LIKTA

LPS

NĪVK IS

NVA

NVD

PMLP

SOPA

SPKC

TM

VARAM

VID

VI

VM

VSAA

VZD

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma

Būvniecības informācijas sistēma

Centrālā statistikas pārvalde

Datu valsts inspekcija

Ekonomikas ministrija

Eiropas Kopiena

Eiropas reģionālās attīstības fonds

Eiropas Savienība

Eiro

Iekšlietu ministrija

Informācijas sistēma

Izglītības un zinātnes ministrija

Lauku atbalsta dienests

Lauksaimniecības datu centrs

Latvijas Darba devēju konfederācija

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija

Latvijas Pašvaldību savienība

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma

Nodarbinātības valsts aģentūra

Nacionālais veselības dienests

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Sociālās palīdzības administrēšanas informācijas sistēma

Slimību profilakses un kontroles centrs

Tieslietu ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Valsts ieņēmumu dienests

Veselības inspekcija

Veselības ministrija

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Valsts zemes dienests


1. Kopsavilkums

Plāns izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa sēdes protokola Nr.20 48.§ 4.punktu, kas uzdod Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumu izstrādei nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai turpināt darbu pastāvīgi, izstrādājot detalizētāku 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumu plānu.

Plāna izstrāde ir tieši saistīta ar Ministru kabineta sēdē 2013.gada 16.aprīlī apstiprināto Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu "Par nākamās, 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas pilnveidošanu" (turpmāk - informatīvais ziņojums), kurā ir sniegts ieskats par esošo situāciju statistikai izmantojamo administratīvo datu avotu pieejamībā, kā arī atspoguļoti priekšlikumi risinājumiem darbības uzlabošanai administratīvo datu izmantošanā.

Plānā atbilstoši informatīvajā ziņojumā identificētajiem projektiem, kas sekmēs tautas skaitīšanas programmas rādītāju iegūšanu no administratīvajiem avotiem, iekļauti rīcības virzieni un konkrēti pasākumi, to īstenošanai nepieciešamais finansējums un tā avoti, sagaidāmie rezultatīvie rādītāji, norādīti pasākumu īstenošanas termiņi un noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas.

2011.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un īstenošanas faktiskie izdevumi bija 7,6 milj. euro. Attiecībā uz 2021.gada tautas skaitīšanai nepieciešamo papildu finansējumu noteikti vairāki varianti:

1) ja tā tiktu veikta ar tādu pašu metodi kā 2011.gada tautas skaitīšana, izdevumi veidotu 10,0 milj. euro;

2) ja tā tiktu veikta, balstoties tikai uz administratīvo datu avotiem (visu šajā Informatīvajā ziņojumā ietverto pasākumu īstenošana) – 5,8 milj. euro.

Plāna pasākumi nodrošinās ne tikai iespēju visu 2021.gada tautas skaitīšanas programmā ietverto informāciju par mājokļiem iegūt no administratīvajiem datu avotiem. Papildus tie sekmēs būvju datu apjoma un kvalitātes uzlabošanos, kas pēc VZD vērtējuma veido papildus nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus 14,2 milj. euro apmērā;

2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumi ir izskatīti Ekonomikas ministrijas izveidotajā starpministriju (starpinstitūciju) darba grupā, kuras darbā iesaistījās pārstāvji no EM, CSP, VARAM, IZM, TM, VM, PMLP, VZD, VID, NVA, NVD, SPKC, VSAA, LIKTA, VI, LPS, LDDK un DVI. Darba grupu vada Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Pasākumi nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulas (EK) Nr.763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (turpmāk - Regula (EK) Nr.763/2008), ar ko noteikts pamata jeb obligāto tematu loks ES dalībvalstīm, u.c. prasību izpildi.

2. Plāna mērķis un rīcības virzieni

Plāna mērķis ir izvirzīts atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra protokola Nr. 10 37.§ – izstrādāt priekšlikumus nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai, lai 2021.gada tautas skaitīšanu varētu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm, kā arī izmantojot regulārajos CSP veicamajos apsekojumos iegūto informāciju, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās.

Plānā (1.tabulā) ir iekļauti konkrēti pasākumi, kas sakārtoti atbilstoši divām tautas skaitīšanā apsekojamām grupām – iedzīvotājiem un mājokļiem, kā arī ņemot vērā galveno atbildīgo institūciju par konkrētā pasākuma izpildi. Pasākumu īstenošana tieši nodrošina rīcības virzienu un to risinājumu praktisku ieviešanu. Rīcības virzieni:

1) Iedzīvotāju skaitīšana atbilstoši Regulas (EK) Nr. 763/2008 prasībām – noteiktas institūcijas, kas nodrošina informāciju jautājumos, kas attiecas uz personas datiem;

2) Mājokļu skaitīšana atbilstoši Regulas (EK) Nr. 763/2008 prasībām – noteiktas institūcijas, kas nodrošina informāciju, kas attiecas uz mājokļu datiem.

1.tabula

3. 2021.gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana, izmantojot administratīvos datu avotus

PLĀNĀ NOTEIKTAIS MĒRĶIS: Nodrošināt 2021.gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas veikšanu, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās (Ministru kabineta 16.04.2013. sēdes protokola Nr. 20 48.§)

Nr.p.k Pasākums Izpildes termiņš Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas Tiešie darbības rezultāti Finansējums, euro un tā avoti
1. RĪCĪBAS VIRZIENS: Iedzīvotāju skaitīšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr.763/2008
Noteikt institūcijas, termiņus un finansējuma avotus, lai nodrošinātu iespēju visu 2021.gada tautas skaitīšanas programmā ietverto informāciju par iedzīvotājiem iegūt no administratīvajiem datu avotiem
1.1. Sociālajai statistikai, tai skaitā 2021.gada tautas skaitīšanas programmas izpildei un ikgadējai iedzīvotāju skaita novērtēšanai, nepieciešamās datu noliktavas (datu apstrādes sistēmas) izveide un uzturēšana. 31.12.2021. CSP sadarbībā ar PMLP, VID, VSAA, IZM, LAD, LDC, NVD, NVA, SOPA, pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm (līdz augstskolu reģistra izveidei) 1. Izstrādāts jauna Statistikas likuma projekts, kurš pēc tā pieņemšanas Saeimā reglamentēs arī tautas skaitīšanu veikšanu Latvijā (izskatīts Ministru kabineta sēdē 2014.gada 3.jūnijā, TA-638). Līdz ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Tautas skaitīšanas likums;

2. Papildināta esošās datu apstrādes sistēmas funkciju funkcionalitāte – definētas sarežģītas saites starp tabulām viena avota ietvaros vai starp vairākiem avotiem; automātiskā datu labošana – datu versijas datu labošanas funkcionalitāte papildināta ar automātisko datu labošanu; nodrošināta datu avota tabulu attēlošana un saišu aprakstīšana ar grafiskiem rīkiem;

3. Izstrādātas jaunas funkcijas datu apstrādes sistēmā - iespējama agregētu datu apstrāde; attīstīta atskaišu funkcionalitāte; nodrošināta kopējā klasifikatoru izmantošana; sistēmā iestrādāti unikālie identifikatori; nodrošināta vairāku periodu datu analīze; pieejami dažādi kvalitātes un kvantitātes protokoli un atskaites;

4. Izveidota datu apstrādes sistēma datu iegūšanai no administratīvajiem datu avotiem, apkopošanai un analīzei, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu iegūšanu par iedzīvotāju skaitu Latvijā un tās administratīvajās teritorijās katra gada sākumā tādējādi radot pamatu kvalitatīvu datu iegūšanai par iedzīvotājiem 2021.gada tautas skaitīšanā.

Informāciju par iedzīvotāju etnokultūras rādītājiem (valoda, kas tiek lietota mājās, citu valodu prasme un latviešu valodas paveida – latgaliešu valodas lietošana) nebūs iespējams iegūt, izmantojot Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa sēdē (protokols Nr. 20, 48.§) atbalstīto nākamās tautas skaitīšanas veikšanas galveno metodi - izmantojot administratīvo datu avotus, kura ir daudz ekonomiskāka no valsts budžeta nepieciešamo finanšu resursu ziņā. Lai iegūtu kopsavilkuma informāciju par valodu prasmi un lietošanu, šie jautājumi, atbilstoši tautas skaitīšanas programmai, tiks iekļauti CSP veicamajos regulārajos 2021. gada izlasveida apsekojumos.

Datu iegūšana par iedzīvotāju tautību var tikt iekļauta nākamās tautas skaitīšanas programmā, jo šie dati ir iegūstami no PMLP administratīvā Iedzīvotāju reģistra. Ieinteresētajām institūcijām jāiesniedz priekšlikumi nākamās tautas skaitīšanas programmas izstrādāšanas posmā.

2015.gadā CSP šī uzdevuma izpildei piešķirts budžeta finansējums 142 287 euro, 2016.gadā – 142 287 euro, 2017.gadā - 142 287 euro. CSP budžeta finansējums, kas paredzēts ilgtermiņa saistībās, 2018.-2021.gadā ik gadu 142 287 euro.
1.2. Latvijas un tās administratīvo teritoriju pastāvīgo iedzīvotāju skaita ikgadējs novērtējums; rezultātu nodošana datu lietotājiem Latvijā, Eiropas Savienības Statistikas birojam "Eurostat", starptautiskajām organizācijām.

30.06.2015.;

30.06.2016.;

30.06.2017.;

30.06.2018.;

30.06.2019.;

30.06.2020.

CSP Datu lietotājiem, Eiropas Savienības Statistikas birojam "Eurostat" un starptautiskajām organizācijām pieejami precīzāki statistikas dati par Latvijas un tās administratīvo teritoriju pastāvīgo iedzīvotāju skaitu u.c. iedzīvotājus raksturojoši rādītāji, kas iegūti ar CSP izstrādāto un pilnveidoto metodi. Tā balstās uz statistisko klasifikāciju, kuras mērķis ir sadalīt Latvijas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētos iedzīvotājus divās klasēs (grupās) – faktiski dzīvo Latvijā (Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji) vai faktiski dzīvo ārzemēs. Statistiskās klasifikācijas modelis ir izveidots, izmantojot loģistiskās regresijas analīzi. Izmantojot administratīvo reģistru datus, par katru Latvijas Iedzīvotāju reģistrā reģistrēto personu ir izveidoti vairāk nekā 200 raksturojošie mainīgie.

Modeļa rezultāts ir varbūtība (skaitlis intervālā no nulles līdz viens), kas raksturo iespējamību personai būt par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju. Jāņem vērā, ka tas, ja persona ir kādā no reģistriem, nebūt nenozīmē, ka viņš tiks ieskaitīts Latvijas pastāvīgajos iedzīvotājos, tas tikai palielina šādu varbūtību. Lai izvērtētu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju dzīvesvietu Latvijā, tiek ņemta vērā 2011.gada tautas skaitīšanā norādītā faktiskā dzīvesvieta un Iedzīvotāju reģistrā reģistrētās dzīvesvietas izmaiņas laikā pēc 2011.gada 1.marta.

CSP budžeta ietvaros.
1.3. 2015.gada mikro tautas skaitīšanas organizēšana un veikšana, lai pareizi novērtētu iedzīvotāju skaitu valstī un valsts administratīvajās teritorijās. 30.06.2016. CSP Sagatavota un veikta mikro tautas skaitīšana un izanalizēti tās rezultāti. Pārbaudīta no administratīvo datu avotiem iegūstamās informācijas pieejamība, pilnīgums un kvalitāte ikgadējā iedzīvotāju skaita novērtējumam, lai precīzi noteiktu iedzīvotāju skaitu valstī un valsts administratīvajās teritorijās, kas ir 2021.gada tautas skaitīšanas galvenais rādītājs. 2015.gadā CSP budžeta ietvaros un 69 169 euro no jaunās politikas iniciatīvas "2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana" finansējuma.

2016.gadā CSP budžeta ietvaros.

1.4. Rādītāju sistēmas izveidošana atbilstošās informācijas iegūšanai 2021.gada tautas skaitīšanas programmā paredzētās informācijas nodrošināšanai. 31.12.2020. CSP Izstrādāta metodoloģija, lai iegūtu informāciju par tautas skaitīšanas programmā iekļautajiem rādītājiem un iedzīvotāju grupām, par kurām nav pilnīgas informācijas administratīvajos reģistros (par imigrantu iegūto izglītības līmeni un iepriekšējo nodarbošanos; radniecības un kopdzīves partneru definēšanai; nodarbinātības vēstures datu novērtēšanai pamatdarba atrašanās vietas (adreses) noteikšanai u. c.) Informācija par CSP nepieciešamo budžeta finansējumu ietverta 1.5.punktā.
1.5. 2021.gada tautas skaitīšanas organizēšana un veikšana, iegūto datu apstrāde un izplatīšana. 31.03.2024. CSP Izstrādāta programmatūra, izveidotas tautas skaitīšanas datu un meta datu bāzes, izveidotas kopsavilkuma tabulas. Latvijas un ārvalstu datu lietotājiem, Eiropas Savienības statistikas birojam "Eurostat" un starptautiskajām organizācijām pieejami 2021.gada tautas skaitīšanas dati par iedzīvotājiem un mājokļiem. 2016.gadā CSP šī uzdevuma izpildei piešķirts budžeta finansējums 72 730 euro, 2017.gadā – 81 102 euro.

CSP budžeta finansējums, kas paredzēts ilgtermiņa saistībās, 2018.gadā - 115 451 euro, 2019.gadā - 113 971 euro, 2020.gadā – 303 686 euro, 2021.gadā - 291 846 euro, 2022.gadā – 291 846 euro, 2023.gadā - 127 105 euro. 2024.gadā CSP budžeta ietvaros.

1.6. Augstskolu studentu un koledžu audzēkņu un šo mācību iestāžu beidzēju reģistra izveide. Automatizētas datu apmaiņas starp VIIS un augstākās izglītības iestāžu informācijas sistēmām nodrošināšana. Datu, kas nepieciešami 2021.gada tautas skaitīšanas programmā paredzētās informācijas nodrošināšana, sagatavošana un nosūtīšana CSP. 31.12.2016. IZM Izveidots augstākās izglītības iestādēs studējošo reģistrs, uzsākta datu uzkrāšana par studējošajiem un augstākās izglītības iestāžu beidzējiem, lai nodrošinātu izglītības jomu ar pilnīgu un kvalitatīvu informāciju, kā arī CSP 2021.gada tautas skaitīšanas programmā paredzētās informācijas nodrošināšanai par iedzīvotāju augstāko iegūto izglītības līmeni.

Izglītības iestādes studējošo reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Valsts izglītības informācijas sistēma ir izveidota saskaņā ar 2010.gada 17.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība". Sagatavojot iepriekšminēto normatīvo aktu un veicot darbības, kas tajā noteiktas, sistēmas uzturētājs – Izglītības un zinātnes ministrija, ir izvērtējis personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam.

Pēc ERAF projekta "Valsts izglītības informācijas sistēmas 3. kārta" (izmaksas pilnībā tiek segtas no ERAF līdzekļiem - 213 742 euro apmērā) pabeigšanas, sistēmas uzturēšana tiks nodrošināta IZM budžeta programmā 07.00.00 piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.".

1.7. PMLP Iedzīvotāju reģistra IS programmatūras pilnveidošana ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu informāciju, kas nepieciešama 2021.gada tautas skaitīšanas programmā paredzētās informācijas iegūšanai un ikgadējo iedzīvotāju skaita novērtējumu veikšanai. 31.12.2016. PMLP Pilnveidota PMLP Iedzīvotāju reģistra IS programmatūra ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu informāciju, kas nepieciešama 2021.gada tautas skaitīšanas programmā paredzētās informācijas iegūšanai un ikgadējo iedzīvotāju skaita novērtējumu veikšanai. Uzlabota adrešu datu kvalitāte un pieejamība statistikas vajadzībām, pilnveidota esošā programmatūra, lai samazinātu operatoru manuālā darba apjomu adrešu nosaukumu maiņas apstrādē, papildinātu datu kvalitātes pārbaudes saskarnēs; izveidota regulāri darbināma programmatūra, lai atrastu un pievienotu Adrešu reģistra kodu Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām adresēm, kurām kods trūkst, lai aktualizētu adreses nosaukumu Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām adresēm, kurām norādīts Adrešu reģistra kods, lai apvienotu adreses ar vienādu nosaukumu, papildinātu ārējās saskarnes un datu izlādes statistikas vajadzībām ar informāciju par adreses elementu (novads, pagasts, pilsēta, ciems, iela) Adrešu reģistra kodu, kā arī deklarētās dzīvesvietas automātiskai anulēšanai, ja zudis tiesiskais statuss Latvijā. PMLP nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā – 85 372 euro.

Jautājums par 2017.–2019.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu risināms vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam un valsts budžeta projekta 2017.gadam sagatavošanas procesā.

Priekšlikumu par PMLP nepieciešamo finansējumu 2017.gadam IeM savlaicīgi iekļauj EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana".

2. RĪCĪBAS VIRZIENS: Mājokļu skaitīšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr.763/2008
Noteikt institūcijas, termiņus un finansējuma avotus, lai nodrošinātu iespēju visu 2021.gada tautas skaitīšanas programmā ietverto informāciju par mājokļiem iegūt no administratīvajiem datu avotiem
2.1. Sociālajai statistikai, tai skaitā 2021.gada tautas skaitīšanas programmas izpildei par iedzīvotāju mājokļiem, nepieciešamās datu noliktavas izveide un uzturēšana. 31.12.2021. CSP Izstrādātas jaunas funkcijas datu apstrādes sistēmā datu iegūšanai no administratīvajiem datu avotiem, radot pamatu kvalitatīvu datu iegūšanai par mājokļiem 2021.gada tautas skaitīšanā.

Datu apstrādes sistēma ir valsts informācijas sistēmas "Centrālās statistikas pārvaldes informācijas sistēma" sastāvdaļa. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam datu pārzinis, uzsākot fizisko personu datu apstrādi, nodrošina, ka tā tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Plāna sagatavošanas stadijā CSP neplāno uzsākt jaunu fizisko personu datu apstrādi. Brīdī, kad CSP uzsāks fizisko personu datu apstrādi, par šo faktu tiks iekļauts ieraksts Valsts statistiskās informācijas programmā, kuras sagatavošanas stadijā tiek novērtēta fizisko personu datu apstrādes nepieciešamība (mērķis) un apjoms.

Informācija par CSP budžeta finansējumu ietverta 1.1.punktā.
2.2. Labiekārtojumu (inženiertehniskā aprīkojuma) klasifikācijas precizēšana (vairāku esošo MK noteikumu izmaiņas), saskaņošana starp ieinteresētajām pusēm. Jaunās klasifikācijas ieviešana saistītajās IS un esošo datu konvertācija. Izmaiņu iestrādāšana NĪVK IS. 31.12.2017. VZD sadarbībā ar EM, pašvaldībām Labiekārtojumu (inženiertehniskā aprīkojuma) klasifikācija vienādota visos reģistros tautas skaitīšanai un citiem mērķiem (būvniecības procesam, NĪVK IS). Panākta novecojušo labiekārtojumu veidu izslēgšana un papildināšana ar trūkstošajiem mūsdienīgiem labiekārtojumu veidiem, nodrošinot nepieciešamo informāciju tautas skaitīšanas un īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā – 8 415 euro

Jautājums par 2017.–2019.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu risināms vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam un valsts budžeta projekta 2017.gadam sagatavošanas procesā. Priekšlikumu par VZD nepieciešamo finansējumu 2017.gadam TM savlaicīgi iekļauj EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana".

2.3. Aktu par būvju pieņemšanu ekspluatācijā saņemšana no valsts un pašvaldību institūciju arhīviem pēc pašvaldību arhīvos esošo aktu apzināšanas, iegūstot informāciju par būvju ekspluatācijā pieņemšanas gadiem un reģistrējot NĪVKIS. 31.12.2021. VZD sadarbībā ar pašvaldībām u. c. institūcijām Būvju dati NĪVK IS papildināti ar to ekspluatācijā pieņemšanas gadiem un to labiekārtojumiem (no pašvaldību sastādītiem un dokumenta formā sagatavotiem sarakstiem), nodrošinot tautas skaitīšanai un īpašuma kadastrālās vērtēšanas modeļu pilnveidošanai nepieciešamos datus. VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā – 77 688euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai - 73 537 euro, 2018.gadā – 269 828 euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai - 73 537 euro, 2019.gadā – 162 712 euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai –73 537 euro,

2020.gadā – 162 712 euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai – 73 537 euro, 2021.gadā – 89 175 euro.

Jautājums par 2017.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu risināms vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam sagatavošanas procesā. Priekšlikumu par VZD nepieciešamo finansējumu 2017.gadam un turpmākajiem gadiem TM savlaicīgi iekļauj EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana".

Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", tad EM sadarbībā ar TM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu TM budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam.

2.4. Dabā esošo, bet NĪVK IS nereģistrēto būvju reģistrācija:

2.4.1. Datu sagatavošana, izmantojot jaunākos tālizpētes datus un dabā esošo, bet NĪVK IS nereģistrēto būvju atlase un nosūtīšana pašvaldībām;

2.4.2. Normatīvā akta izstrāde, nosakot, ka pašvaldības izskata sarakstus un nodrošina īpašnieka rīcību būves reģistrēšanai un būvju deklarācijas iesniegšanu VZD;

2.4.3. Būvju reģistrācija NĪVK IS no pašvaldību iesniegtajām deklarācijām.

31.12.2021. VZD sadarbībā ar pašvaldībām un īpašniekiem 1. Reģistrējot Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas, bet apvidū esošas būves, pašvaldībām radīta iespēja piemērot taisnīgāku nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu un iegūt lielākus ieņēmumus pašvaldību budžetos;

2. Ar mūsdienīgām un ekonomiskām tehnoloģijām konstatētas NĪVK IS nereģistrētās dabā esošās būves, nodrošinot nepieciešamos datus tautas skaitīšanai. Nodrošināta regulāra VZD informācijas sniegšana pašvaldībām par to administratīvajās teritorijās esošām būvēm, kuras reāli ir apvidū, bet nav reģistrētas NĪVK IS kopā ar uzaicinājumiem būvju īpašniekiem veikt to reģistrāciju NĪVK IS;

3. Normatīvos iestrādāti principi tālizpētes datu izmantošanai kadastra datu aktualitātes nodrošināšanai, deklarējamo datu sastāvs saskaņots ar īpašuma kadastrālās vērtēšanas modeļu pilnveidošanas vajadzībām;

4. Iegūti precīzi dati par faktisko apbūvi valstī, kas ir ļoti būtiski, lai varētu veikt tautas skaitīšanu, izmantojot tikai reģistru datus, kā arī svarīgi tautsaimniecības nozaru pārraudzībai un to attīstības plānošanai.

VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā – 570 132 euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai – 145 699 euro, 2018.gadā - 257 260 euro, t. sk. pašvaldību veicamo darbu finansēšanai – 102 402 euro, 2019.gadā – 154 858 euro, 2020.gadā – 154 858 euro, 2021.gadā - 154 858 euro,

Jautājums par
2017.–2019.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu risināms vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam un valsts budžeta projekta 2017.gadam sagatavošanas procesā. Priekšlikumu par VZD nepieciešamo finansējumu 2017.gadam un turpmākajiem gadiem TM savlaicīgi iekļauj EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana".

Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", tad EM sadarbībā ar TM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu TM budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam.

2.5. Būvju deklarēšanas sistēmas izveide un ieviešana, lai personas (ēku un būvju īpašnieki) sniegtu datus VZD būvju datu aktualizācijai, t. sk. par labiekārtojumu (inženiertehnisko aprīkojumu) NĪVK IS; E-pakalpojuma izstrāde un ieviešana elektroniskai aktuālo datu iesniegšanai. 31.12.2021. VZD Izveidota un ieviesta Būvju deklarēšanas sistēma, radot pamatu novecojušo labiekārtojumu datu aktualizēšanai tautas skaitīšanas vajadzībām un kvalitatīvāku (nekustamā īpašuma tirgum atbilstošāku) kadastrālo vērtību noteikšanai. VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2019.gadā - 82 803 euro, 2020.gadā - 306 889 euro, 2021.gadā – 478 274 euro.

Jautājums par 2018.–2021.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu savlaicīgi jāiekļauj Ekonomikas ministrijas izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā.

2.6. ATIS un NĪVK IS šķelšana labiekārtojumu iegūšanai;

Inženierkomunikāciju datu iegūšana no lielajiem inženierkomunikāciju turētājiem, lai veiktu analīzi un iegūtu datus par labiekārtojumiem (inženiertehnisko aprīkojumu) NĪVK IS reģistrētajām būvēm.

31.12.2019. VZD No inženierkomunikāciju turētāju iesniegtajiem datiem iegūta aktuāla informācija par labiekārtojumu pieslēgumu konkrētām ēkām, nodrošinot tautas skaitīšanas vajadzības un kvalitatīvāku (nekustamā īpašuma tirgum atbilstošāku) kadastrālo vērtību noteikšanu. VZD nepieciešams papildu budžeta finansējums 2017.gadā – 26 831 euro, 2018.gadā – 31 603 euro, 2019.gadā – 31 603 euro.

Jautājums par 2017.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu risināms vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam un valsts budžeta projekta 2017.gadam sagatavošanas procesā. Priekšlikumu par VZD nepieciešamo finansējumu 2017.gadam un turpmākajiem gadiem TM savlaicīgi iekļauj EM izstrādātajā starpnozaru jaunajā politikas iniciatīvā "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana". Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", tad EM sadarbībā ar TM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu TM budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam.

2.7. BIS izveidošana. 31.12.2016. EM Kvalitatīvu datu iegūšana par celtniecības stadijā esošiem un jauniem ekspluatācijā nodotiem mājokļiem (ēkas uzcelšanas gads, tips, apkures veids, ūdens apgādes sistēma, labierīcības, kopējā platība, u.c.) 2021.gada tautas skaitīšanai. EM budžeta ietvaros
2.8. Jaunās Labiekārtojumu (inženiertehniskā aprīkojuma) klasifikācijas ieviešana BIS un esošo datu konvertācija. 31.12.2017. EM Izstrādāta un ieviesta jauna Labiekārtojumu (inženiertehniskā aprīkojuma) klasifikācija BIS, radot pamatu kvalitatīvu datu iegūšanai par mājokļiem 2021.gada tautas skaitīšanā. EM budžeta ietvaros

 

4. Plāna ieviešanai nepieciešamais finansējums

2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumu veiksmīga īstenošana būs atkarīga no pieejamajiem finanšu resursiem. Plānā iekļauts laika periods līdz 2024.gadam, jo Regulas (EK) Nr.763/2008 5.panta 2.punktā noteikts, ka Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) apstiprinātus galīgos kopsavilkuma datus, kā arī meta datus 27 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām (t. i. 2021.gada tautas skaitīšanas dati un meta dati jānosūta līdz 2024.gada marta beigām).

Ministrijas un citas atbildīgās institūcijās 2015.gadā iespēju robežās īstenos 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumus vai veiks priekšdarbus pasākumu ieviešanai tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, jo 2015.gadā līdzekļi piešķirti tikai Ekonomikas ministrijai (Centrālajai statistikas pārvaldei).

Jautājums par 2017.–2019.gada pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu jāskata Ministru kabinetā vidējā termiņa budžeta ietvara projekta 2017., 2018. un 2019.gadam un valsts budžeta projekta 2017.gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. EM sadarbībā ar TM un IeM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz pieteikumu starpnozaru jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", pievienojot pamatojošos aprēķinus.

Gadījumā, ja Ministru kabinets atbalstīs papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu jaunajai politikas iniciatīvai "2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošana un organizēšana", EM sadarbībā ar TM sagatavo un noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību iekļaušanu TM budžetā 2017. gadam un turpmākajiem gadiem, paredzot tās likumprojektā par valsts budžetu 2017. gadam. 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumiem nepieciešamais papildu finansējums 2015.–2017.gadam, kā arī laika periodam līdz 2023.gadam sniegts 2. un 3.tabulā.

CSP nepieciešamais finansējums 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un veikšanai ir 2 462 915 euro, t. i., 3,1 reizi mazāks salīdzinājumā ar 2011.gada tautas skaitīšanas izmaksām.

Papildu finansējums IZM, PMLP, VZD un EM sekmēs pilnīgas un kvalitatīvas informācijas iegūšanu 2021.gada tautas skaitīšanai, bet vienlaicīgi tie nodrošinās to kompetencē ietilpstošo pamatfunkciju kvalitātes uzlabošanu.

Saskaņā ar VZD vērtējumu papildus nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Pasākumu plānā 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai ietverto pasākumu būvju datu apjoma un kvalitātes uzlabošanas izpildes rezultātā prognozējami trīs virzienos:

‒ Par dabā eksistējošām būvēm, kas līdz šim nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs), izmantojot tālizpētes datus. Prognozējot nereģistrēto būvju apjomus, ņemti vērā VZD 2012.gadā veiktās kadastra kartes un topogrāfisko plānu šķelšanas rezultātā iegūtie dati par dabā esošām, bet Kadastrā nereģistrētām ēkām. Rezultātā atklātas 80 000 Kadastrā nereģistrētas ēkas. Attiecinot šo nereģistrēto ēku īpatsvaru uz apbūvētajām zemes vienībām, var prognozēt, ka Kadastrā nereģistrēto ēku kopskaits visā valsts teritorijā varētu sasniegt 140 000 vienības.

‒ Par būtiski pārbūvētām un uzlabotām būvēm, kuru dati Kadastrā nav aktualizēti, izmantojot tālizpētes datus un būvju datu deklarēšanas sistēmu. Pētījums par būtiski pārbūvētu un Kadastrā nereģistrētu ēku daudzumu līdz šim nav veikts. Tomēr par šādu gadījumu izplatību liecina LPS vairākkārtīgie ierosinājumi uzlabot būvju datu aktualitāti nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām, kā arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Valsts zemes dienesta sniegto pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām" izdarītie secinājumi, ka "pastāv risks, ka kadastra objektu raksturojošie dati neatbilst faktiskajam nekustamā īpašuma stāvoklim", jo "portālā www.kadastrs.lv uzrādītajā informācijā 26 procentos no izlases kārtībā pārbaudītajiem nekustamajiem īpašumiem ir konstatētas neatbilstības". Lai prognozētu iespējamo nodokļa ieņēmumu pieaugumu, nepieciešams pētījums par Kadastrā reģistrēto būvju datu atbilstību faktiskajam stāvoklim. Bez minētā pētījuma iespējams tikai secināt, ka plānoto pasākumu veikšanas rezultātā arī šajā būvju grupā nodokļa ieņēmumi palielināsies.

‒ Pielietojot uzlabotus kadastrālās vērtēšanas modeļus, kam nepieciešami precīzāki būvju dati, izmantojot pašvaldību būvvalžu arhīvu dokumentus, būvju datu deklarēšanas sistēmu, kā arī Apgrūtināto teritoriju un Kadastra informācijas sistēmu šķelšanu. Nodokļa pieauguma prognozē izmantojot kadastrā reģistrēto ēku sadalījumu pa galvenajiem lietošanas veidiem, katra lietošanas veida ēkas vidējo kadastrālo vērtību un katram būvju lietošanas veidam piemērojamo nodokļa un prognozēto nereģistrēto ēku skaitu, iespējamais nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums paredzams 8,4 miljonu euro apmērā.

Iegūstot precīzākus būvi raksturojošos datus, piemēram, ekspluatācijā pieņemšanas gadu, radīsies iespēja atsevišķām būvju grupām piemērot detalizētākus vērtēšanas modeļus. Līdz šim viena no kadastrālās vērtēšanas problēmām ir nepieciešamība diferencēt atbilstoši tirgum kadastrālo vērtību jaunuzceltām, nesen uzceltām vai pilnībā renovētām kvalitatīvām ēkām. Minēto diferencēšanu veikt kavē detalizētu un aktuālu datu nepietiekamība Kadastrā. Atrisinot datu ieguves jautājumu, tikai daudzdzīvokļu māju segmentā vien, pielietojot detalizētāku vērtēšanas modeli tā sauktajiem "jaunajiem projektiem" (pēc 2000.gada būvētas ēkas) var prognozēt 5,8 miljonu euro nodokļa ieņēmumu pieaugumu.

Kopējā potenciāli iekasējamā nekustamā īpašuma nodokļa summa, ko VZD uz prognozētās un kadastra informācijas sistēmā vēl nereģistrētās informācijas pamata ir spējis aprēķināt, sastāda 14,2 miljonus euro.

Pašvaldībām nepieciešamais finansējums 2016.–2021.gadam tiks precizēts Ministru kabinetam iesniedzamajā ikgadējā ziņojumā par 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumu plānā paredzēto pasākumu izpildi.

2.tabula

2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumiem nepieciešamais finansējums 2015.–2017.gadam, kā arī laika periodam līdz 2023.gadam

Atbildīgā institūcija Pasākuma Nr. p. k. 2015.gads, euro 2016.gads, euro 2017.gads, euro 2018.-2021.gads, euro 2022.-2023.gads, euro 2015.–2023.gads, euro
CSP Kopā 211 456 215 017 223 389 1 394 102 418 951 2 462 915
  1.1. 142 287 142 287 142 287 569 148   996 009
  1.3. 69 169         69 169
  1.5.   72 730 81 102 824 954 418 951 1 397 737
IZM Kopā 213 742*         213 742*
  1.6. 213 742*         213 742*
PMLP Kopā     85 372     85 372
  1.7.     85 372     85 372
VZD Kopā     683 066 2 337 433   3 020 499
  2.2.     8 415     8 415
               
  2.3.     77 688 684 427   762 115
t.sk. pašval-dību veicamo darbu finansēšanai 2.3.     73 537 220 611   294 148
  2.4.     570 132 721 834   1 291 966
t.sk. pašval-dību veicamo darbu finansēšanai 2.4.     145 699 102 402   248 101
  2.5.       567 966   867 966
  2.6.     26 831 63 206   90 037
KOPĀ   425 198 215 017 991 827 3 731 535 418 951 5 782 528

_________________________
* ERAF finansējums.

3.tabula

2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanas un organizēšanas pasākumiem nepieciešamais papildu finansējums
2015.–2023.gadam vairākos variantos

Rādītāji 2021.gada tautas skaitīšana
2011.gada tautas skaitīšana (faktiskie izdevumi, tūkst. euro) 1.variants
Ja tā tiktu veikta ar tādu pašu metodi kā 2011.gada tautas skaitīšana (tūkst. euro)

2.variants
Ja tā tiktu veikta, balstoties tikai uz administratīvo datu avotiem (šī Informatīvā ziņojuma pasākumu īstenošana1; tūkst. euro)

2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un veikšanai nepieciešamais finansējums- kopā 7554,6 9960,1 5782,5
Tai skaitā:
No valsts budžeta 7554,6 9960,1 5568,8
No citiem avotiem (IZM; ERAF finansējums) 0 0 213,7
2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un veikšanai nepieciešamais finansējums pa ministrijām un institūcijām:
CSP - kopā 7554,6 9960,1 2462,9
Tai skaitā:
Kārtējie izdevumi 7097,4 9357,3 1453,4
No tiem:
Atlīdzība 496,3 654,3 1121,6
Preces un pakalpojumi 6601,1 8703,0 331,8
Kapitālie izdevumi 457,2 602,8 1009,5
Citas ministrijas un institūcijas - nepieciešamais finansējums saistībā ar 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanu:

IZM (ERAF finansējums) 0 0 213,7
IeM (PMLP) 0 0 85,4
TM (VZD) 0 0 3020,5
Tai skaitā:
VZD veicamo darbu finansēšanai 0 0 2478,3
Pašvaldību veicamo darbu finansēšanai VZD atbildībā esošo pasākumu nodrošināšanai

0 0 542,2

5. Plāna novērtēšanas un atskaitīšanās kārtība

Pasākumu plāna 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai 1.tabulā ir norādīti pasākumu izpildes termiņi, atbildīgās un iesaistītās institūcijas, sasniedzamie darbības rezultāti un nepieciešamais finansējums.

Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa sēdes protokola Nr. 20 48.§ 4.punktā dots uzdevums ar 2014.gadu reizi gadā līdz 1.oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem. Lai sasaistītu plāna izpildi ar valsts budžeta izstrādes un saskaņošanas procesu, ikgadējā informatīvā ziņojuma par sasniegtajiem rezultātiem plāna izpildē termiņu nepieciešams pārcelt uz 15.martu.

Ministrijas un citas par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas katru gadu (sākot ar 2016.) līdz 1.februārim iesniedz Ekonomikas ministrijai informāciju par pasākumu plānā 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai paredzēto pasākumu izpildi, kā arī iesniedz precizētus finansiālā pamatojuma aprēķinus.

EM izveidotā darba grupa nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidošanai katru gadu (sākot ar 2016.) līdz 1.martam iesniedz informatīvā ziņojuma par pasākumu plānā 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai paredzēto pasākumu izpildi projektu Ekonomikas ministrijai.

Ekonomikas ministrija katru gadu (sākot ar 2016.) līdz 15.martam iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pasākumu plānā 2021.gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai paredzēto pasākumu izpildi.


1 Plāna pasākumi nodrošinās ne tikai iespēju visu 2021.gada tautas skaitīšanas programmā ietverto informāciju par mājokļiem iegūt no administratīvajiem datu avotiem. Papildus tie sekmēs būvju datu apjoma un kvalitātes uzlabošanos, kas pēc VZD vērtējuma veido papildus nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus 14,2 milj. euro apmērā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!