Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2014. gada 3. novembra noteikumi Nr. 683 "Listeriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 5.11.2014., Nr. 220 (5280) https://www.vestnesis.lv/op/2014/220.25

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.684

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.298 "Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki"

Vēl šajā numurā

05.11.2014., Nr. 220 (5280)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 683

Pieņemts: 03.11.2014.

OP numurs: 2014/220.25

2014/220.25
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 23 Pēdējās nedēļas laikā 8 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.683

Rīgā 2014.gada 3.novembrī (prot. Nr.59 17.§)

Listeriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma
25.panta 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka listeriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz aitu, kazu, cūku, zirgu, trušu sugas, dobradžu dzimtas un briežu dzimtas dzīvniekiem, mājputniem – vistām, tītariem, pērļu vistiņām, pīlēm, zosīm, paipalām, baložiem, fazāniem, irbēm un strausu dzimtas (Ratitae) putniem (turpmāk – dzīvnieki), kuri slimo ar listeriozi – to laboratoriskajos izmeklējumos konstatēti ierosinātāji L. monocytogenes un L.ivanovii – vai par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar listeriozi, izņemot dzīvniekus, kas dzīvo savvaļā.

3. Izdevumus par listeriozes laboratoriskajiem izmeklējumiem sedz dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saskaņā ar akreditētas laboratorijas rēķinu. Izdevumus par praktizējoša veterinārārsta sniegtajiem pakalpojumiem (paraugu ņemšanu, transportēšanu un ar to saistītās izmaksas), kā arī par paraugu ņemšanu kautuvē sedz dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.

4. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) par noteikto listeriozes diagnozi informē Slimību profilakses un kontroles centru atbilstoši normatīvajiem aktiem par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību.

5. Pēc listeriozes diagnozes noteikšanas dienesta amatpersona Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrē dzīvnieku pārvietošanas un produkcijas realizācijas ierobežojumus, kas noteikti novietnei, kurā dzīvniekam uzstādīta listeriozes diagnoze (turpmāk – inficētā novietne).

II. Uzraudzības un kontroles kārtība līdz listeriozes diagnozes noteikšanai

6. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ziņo praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieka nobeigšanos, vairāku dzīvnieku vienlaicīgu saslimšanu, dzīvniekiem, kam noticis aborts, un jebkuru gadījumu, kad ir aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar listeriozi.

7. Pilnvarots veterinārārsts (dienesta ģenerāldirektora valsts uzraudzības uzdevumu pildīšanai kautuvē veterinārās ekspertīzes laikā pilnvarots veterinārārsts vai praktizējošs veterinārārsts) vai praktizējošs veterinārārsts nekavējoties, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ziņo dienestam, ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar listeriozi, no šiem dzīvniekiem ņem paraugus un nosūta tos uz laboratoriju izmeklēšanai.

8. Listeriozes ierosinātāju bakterioloģiski apstiprina, izolējot infekcijas slimības ierosinātāju no piena, iztecējumiem no dzimumorgāniem, abortīvā augļa vai cita patoloģiskā materiāla. Ja bakterioloģiski neizdodas izolēt listeriozes ierosinātāju, tā esību apstiprina seroloģiski, nosakot antivielu titru. Asins paraugu ņem divas reizes ar 7–14 dienu intervālu, un, ja antivielu titrs otrajā reizē ir par divām līdz četrām reizēm lielāks nekā pirmajā reizē, rezultātu uzskata par apstiprinošu.

9. Paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem listeriozes ierosinātāju vai infekcijas avota noteikšanai ņem pilnvarots veterinārārsts kautuvē vai praktizējošs veterinārārsts šādā kārtībā:

9.1. bakterioloģiskiem izmeklējumiem nosūta:

9.1.1. maza izmēra dzīvnieka līķi vai liela dzīvnieka līķa galvas smadzenes (ja galvas smadzeņu paraugs ņemts govīm, aitām vai kazām, diferenciālās diagnostikas nolūkā veic govju sūkļveida encefalopātijas vai skrepi slimības izmeklējumus);

9.1.2. patologanatomiskās sekcijas vai pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā iegūtu orgānu paraugus (aknu, liesas, nieru, limfmezglu un plaušu audu paraugus ar redzamām patologanatomiskām izmaiņām);

9.1.3. abortīvo augli vai tā parenhimatozo orgānu paraugus;

9.1.4. iztecējumus no abortīvo sieviešu kārtas dzīvnieku ārējiem dzimumorgāniem;

9.1.5. piena paraugus no inficētajiem tesmeņa ceturkšņiem;

9.1.6. skābbarības vai skābsiena paraugus;

9.2. seroloģiskiem izmeklējumiem nosūta asins paraugu no dzīvniekiem, kuri ir slimi vai par kuru saslimšanu ir aizdomas.

10. Paraugus listeriozes ierosinātāju bakterioloģiskai noteikšanai ņem jebkurā no šādiem gadījumiem:

10.1. ganāmpulkā novēro dzīvnieku abortus;

10.2. dzīvnieku īpašniekam vai turētājam vai praktizējošam veterinārārstam ir aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar listeriozi.

11. Paraugus no mirušu dzīvnieku parenhimatozajiem orgāniem un abortīvajiem augļiem ņem pēc iespējas ātrāk pēc nāves vai aborta. 

12. Līdz diagnozes noskaidrošanai dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par šādu prasību un ierobežojumu izpildi:

12.1. sieviešu kārtas slaucamos dzīvniekus, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar listeriozi, slauc atsevišķi no veselajiem, un to pienu atļauts izbarot novietnē esošajiem dzīvniekiem atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulas (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – regula Nr. 142/2011), X pielikuma "Barības sastāvdaļas" I nodaļas 4. iedaļas "Īpašas prasības attiecībā uz pienu, jaunpienu un piena produktiem" prasībām;

12.2. pienu atļauts nosūtīt uz piena pārstrādes uzņēmumu, ja tas iegūts no dzīvniekiem, par kuriem nav aizdomu par saslimšanu ar listeriozi, un to atļauts lietot uzturā pēc termiskas apstrādes, ko veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29 aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – regula Nr. 853/2004), III pielikuma IX sadaļas II nodaļas II apakšnodaļas 1. punkta "a" apakšpunkta prasībām;

12.3. ja pastāv aizdomas, ka infekcijas avots ir inficēta skābbarība vai skābsiens, pārtrauc to izbarošanu dzīvniekiem. Aizliegta skābbarības vai skābsiena izplatīšana uz citām novietnēm;

12.4. aizliegta dzīvnieku pārvietošana, izņemot gadījumu, ja tos nosūta uz kautuvi nokaušanai un sniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 30. punktā minēto kārtību;

12.5. ir aizliegta svaigu olu un inkubējamo olu pārdošana vai jebkāda izplatīšana no mājputnu novietnes, par kuru pastāv aizdomas, ka tajā esošie mājputni ir slimi ar listeriozi, izņemot gadījumu, ja pārtikai paredzētās olas tiek pārstrādātas olu produktos.

13. Dzīvam dzīvniekam listeriozes diagnozi nosaka praktizējošs veterinārārsts, ņemot vērā klīniskos, laboratoriskos vai patologanatomiskos izmeklējumus (turpmāk – ar listeriozi slims dzīvnieks), bet kautuvē – pilnvarots veterinārārsts, ņemot vērā vēl dzīvā dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātus un laboratorisko izmeklējumu rezultātus. Praktizējošs veterinārārsts vai pilnvarots veterinārārsts vienas darbdienas laikā informē dzīvnieku īpašnieku vai turētāju par noteikto listeriozes diagnozi.

14. Praktizējošs veterinārārsts vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē par noteiktu listeriozes diagnozi dienestam ziņo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija dienestam. Pilnvarots veterinārārsts kautuvē vienas darbdienas laikā informē dienestu par to dzīvnieku izcelsmes novietni, kuriem pēc nāves noteikta listeriozes diagnoze.

15. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pirms piena nosūtīšanas uz piena pārstrādes uzņēmumu informē dienesta inspektoru par šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto piena pārstrādes uzņēmumu. Ja piena pārstrādes uzņēmums un novietne atrodas dažādu dienesta teritoriālo struktūrvienību uzraudzības teritorijā, inspektors saņemto informāciju nosūta attiecīgajai dienesta struktūrvienībai.

16. Ja laboratoriskajos izmeklējumos listeriozes ierosinātājs netiek izolēts, praktizējošs veterinārārsts, atkārtoti izvērtējot klīniskos izmeklējumus, vienas darbdienas laikā informē dienestu par to, ka nav noteikta listeriozes diagnoze, un dienests pārtrauc piemērot šo noteikumu 12. punktā minētos ierobežojumus.

III. Slimības apkarošanas kārtība pēc listeriozes diagnozes noteikšanas

17. Pēc šo noteikumu 14. punktā minētā ziņojuma saņemšanas par noteikto listeriozes diagnozi dienests veic epizootoloģisko izmeklēšanu, lai atklātu infekcijas slimības izcelšanās vietu un tās iemeslus.

18. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par šādu prasību un ierobežojumu izpildi inficētajā novietnē:

18.1. aizliegta visu dzīvnieku pārvietošana, izņemot gadījumu, ja tos nosūta uz kautuvi nokaušanai un sniedz informāciju šo noteikumu 30. punktā minētajā kārtībā;

18.2. novietnēs, kurās iegūst cilvēku patēriņam paredzētu pienu, praktizējošs veterinārārsts dzīvniekus izlases veidā klīniski izmeklē (obligāti veic termometrizāciju) un izlases veidā ņem asins paraugus seroloģiskai izmeklēšanai;

18.3. novietnēs, kurās iegūst dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, izņemot šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minētās novietnes un mājputnu novietnes, praktizējošs veterinārārsts izlases veidā veic dzīvnieku veselības pārbaudi, kā arī ņem paraugus laboratoriskai (bakterioloģiskai vai seroloģiskai) izmeklēšanai;

18.4. dzīvniekus, kam novēro centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, izņemot grūsnus dzīvniekus, nekavējoties nosūta uz kautuvi nokaušanai un sniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 30. punktā minēto kārtību;

18.5. pārtrauc skābbarības vai skābsiena izbarošanu dzīvniekiem, ja noņemtajos skābbarības vai skābsiena paraugos atklāj listeriozes ierosinātāju;

18.6. no novietnes aizliegts izvest dzīvnieku barību, kas ir bijusi kontaktā ar slimajiem dzīvniekiem vai tiem dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar listeriozi;

18.7. aizliegts izplatīt svaigas olas un inkubējamās olas, ja listeriozes ierosinātājs ir konstatēts mājputnu novietnē, izņemot gadījumu, ja cilvēku patēriņam paredzētās olas pārstrādā olu produktos;

18.8. blakusproduktus (olas, olu produktus, inkubējamās olas, pienu, kūtsmēslus, vircu, dzīvnieku barību, pakaišus, inficēto skābbarību, inficēto skābsienu, kā arī dzīvnieku līķus, abortīvos augļus un citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus) savāc, izmanto, pārstrādā vai likvidē atbilstoši dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot pārstrādes metodes un nosacījumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002, un saskaņā ar regulā Nr. 142/2011 noteiktajām prasībām.

19. Šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minētajā novietnē esošos dzīvniekus, ņemot vērā laboratorisko izmeklējumu rezultātus un praktizējoša veterinārārsta dzīvnieku klīniskās izmeklēšanas rezultātus, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sadarbībā ar praktizējošu veterinārārstu sadala divās grupās:

19.1. pirmajā grupā iedala dzīvniekus, kuriem laboratoriskajos izmeklējumos konstatēti seroloģiski pozitīvi rezultāti saskaņā ar šo noteikumu 8. punktā noteikto kārtību (turpmāk – seroloģiski pozitīvie dzīvnieki), un dzīvniekus, kuriem klīniskās izmeklēšanas laikā praktizējošs veterinārārsts ir atklājis pazīmes, kas raksturīgas saslimšanai ar listeriozi (turpmāk – klīniski slimie dzīvnieki);

19.2. otrajā grupā iedala seroloģiski negatīvos dzīvniekus un klīniski veselos dzīvniekus.

20. Šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētos seroloģiski pozitīvos un klīniski slimos sieviešu kārtas dzīvniekus slauc atsevišķi no veselajiem, un to pienu atļauts izbarot novietnē esošajiem dzīvniekiem atbilstoši regulas Nr. 142/2011 X pielikuma "Barības sastāvdaļas" I nodaļas 4. iedaļas "Īpašas prasības attiecībā uz pienu, jaunpienu un piena produktiem" prasībām.

21. Šo noteikumu 19.2. apakšpunktā minēto dzīvnieku pienu, kas iegūts no seroloģiski negatīvajiem un klīniski veselajiem dzīvniekiem, atļauts nosūtīt uz piena pārstrādes uzņēmumu. Pienu atļauts lietot uzturā pēc termiskas apstrādes, ko veic saskaņā ar regulas Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas II nodaļas II apakšnodaļas 1. punkta "a" apakšpunkta prasībām.

22. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pirms piena nosūtīšanas uz piena pārstrādes uzņēmumu informē dienesta inspektoru par šo noteikumu 21. punktā minēto piena pārstrādes uzņēmumu. Ja piena pārstrādes uzņēmums un novietne atrodas dažādu dienesta teritoriālo struktūrvienību uzraudzības teritorijā, inspektors saņemto informāciju nosūta attiecīgajai dienesta struktūrvienībai.

23. Šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētajā novietnē, ņemot vērā laboratorisko izmeklējumu rezultātus un praktizējoša veterinārārsta dzīvnieku klīniskās izmeklēšanas rezultātus, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sadarbībā ar praktizējošu veterinārārstu klīniski slimos un seroloģiski pozitīvos dzīvniekus izolē no klīniski veselajiem un seroloģiski negatīvajiem dzīvniekiem.

24. Ja mājputnu novietnē ir apstiprināta listerioze, visus tajā esošos mājputnus kvalificē kā slimus ar listeriozi un nosūta uz kautuvi nokaušanai divu nedēļu laikā.

25. Ar šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minēto novietņu seroloģiski pozitīvajiem un klīniski slimajiem dzīvniekiem, kā arī tiem, kuri nav grūsni, rīkojas vienā no šādiem veidiem:

25.1. divu nedēļu laikā nosūta uz dienesta norādītu kautuvi nokaušanai un sniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 30. punktā minēto kārtību. Prasība neattiecas uz mājputniem;

25.2. nekavējoties izolē, pārvietojot uz tādu vietu, kur veselie dzīvnieki nevar inficēties ar listeriozes ierosinātāju. Praktizējošs veterinārārsts veic izolēto dzīvnieku terapeitisko ārstēšanu ar antibakteriālas iedarbības veterinārajām zālēm.

26. Šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minēto novietņu seroloģiski pozitīvos un klīniski slimos grūsnos dzīvniekus atļauts izolēt, pārvietojot uz tādu vietu, kur veselie dzīvnieki nevar inficēties ar listeriozes ierosinātāju. Praktizējošs veterinārārsts veic izolēto dzīvnieku terapeitisko ārstēšanu ar antibakteriālas iedarbības veterinārajām zālēm.

27. Novietnē pēc slimības apkarošanas laikā noteikto dzīvnieku nosūtīšanas uz kautuvi vai pēc dzīvnieku terapeitiskās ārstēšanas kursa pabeigšanas dzīvnieku īpašnieks vai turētājs veic tīrīšanas, mazgāšanas, dezinfekcijas un deratizācijas procedūru, ko dokumentē žurnālā, norādot procedūras veikšanas datumu, izmantotos līdzekļus, to koncentrāciju, procedūras veidu un ekspozīcijas laiku.

28. Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādu vispārēju kārtību:

28.1. pirms tīrīšanas un mazgāšanas uzsākšanas dezinficējamās virsmas, pakaišus un materiālus samitrina ar dezinfekcijas šķīdumu, lai novērstu putekļu veidošanos un cilvēku kontamināciju ar listeriozes ierosinātāju;

28.2. lieto dezinfekcijas līdzekļus, kas iznīcina listeriozes ierosinātāju;

28.3.  ievērojot dezinfekcijas līdzekļa ražotāja sagatavoto lietošanas instrukciju, dezinfekcijas līdzekļus lieto tādā koncentrācijā, lai iznīcinātu listeriozes ierosinātāju;

28.4. dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļus izvēlas, ņemot vērā dezinficējamo objektu virsmas un dezinsekcijai pakļautās platības īpašības;

28.5. pirms dezinfekcijas grīdu, rampas, pārejas, sienas un virsmas rūpīgi mazgā un tīra, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus līdzekļus;

28.6. ja dezinfekcijas laikā dezinfekcijas šķīdumu izsmidzina, izmantojot spiediena iekārtas, attiecīgās virsmas pasargā no atkārtotas piesārņošanas;

28.7. pēc mazgāšanas mazgā un dezinficē dezinfekcijai lietoto ekipējumu un piesārņotos priekšmetus, bet vienreizējās lietošanas priekšmetus iznīcina;

28.8. pēc dezinfekcijas pasākumiem nodrošina apstākļus, lai dezinficētās virsmas netiktu atkārtoti piesārņotas ar listeriozes ierosinātāju.

29. Novietnē šo noteikumu 18. punktā minētos ierobežojumus dienesta inspektors atceļ, ja:

29.1. veikti novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumi;

29.2. veikti šo noteikumu 19., 20., 21., 23., 24., 25. un 26. punktā minētie slimības apkarošanas pasākumi;

29.3. novietnē vairs netiek konstatēti ar listeriozi slimi dzīvnieki vai dzīvnieki, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar listeriozi.

IV. Ar listeriozi slimo dzīvnieku pārvadāšana un darbības kautuvē

30. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, nosūtot dzīvnieku uz kautuvi, sniedz ziņas kautuvei saskaņā ar regulas Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā noteikto par nosūtāmo pārtikas aprites informāciju.

31. Dzīvniekus, ko atved uz kautuvi no šo noteikumu II un III nodaļā minētajām novietnēm, nokauj:

31.1. dienesta norādītā kautuvē;

31.2. atsevišķi no veselajiem dzīvniekiem un pēc veselo dzīvnieku nokaušanas.

32. No to govju, aitu un kazu sugas dzīvnieku kautķermeņiem, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar listeriozi vai kuri ir slimi ar listeriozi, vai kuriem novēro centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, noņem galvas smadzeņu paraugus un diferenciālās diagnostikas nolūkā veic govju sūkļveida encefalopātijas vai skrepi slimības izmeklējumus.

33. Listeriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumu laikā klīniski veselo nokauto dzīvnieku gaļu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, noteikto kārtību atļauts izmantot kā svaigu gaļu vai pārtikas produktu iegūšanai, ja pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā nav konstatētas izmaiņas audos, kuru dēļ gaļu ir aizliegts izmantot kā svaigu gaļu vai ir aizliegta gaļas turpmāka pārstrāde.

34. Veselo dzīvnieku kaušanas laikā iegūto gaļu kvalificē kā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, un tos apstrādā, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 18.8. apakšpunktā minētajām prasībām:

34.1. no klīniski slimajiem dzīvniekiem – galvu, zarnas, asinis un iekšējos orgānus;

34.2. visu liemeni, ja pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā konstatē audu bojājumus muskulatūrā, kas radušies infekcijas slimības ietekmē.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!