Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2014. gada 9. septembra instrukcija Nr. 5 "Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 9.10.2014., Nr. 200 https://www.vestnesis.lv/op/2014/200.7

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.558

Par valsts pētījumu programmām

Vēl šajā numurā

09.10.2014., Nr. 200

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: instrukcija

Numurs: 5

Pieņemts: 09.09.2014.

OP numurs: 2014/200.7

2014/200.7
RĪKI

Ministru kabineta instrukcijas: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi

Ministru kabineta instrukcija Nr.5

Rīgā 2014.gada 9.septembrī (prot. Nr.48 22.§)

Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem

Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes (turpmāk – pasūtītājs) piemēro zaļā publiskā iepirkuma kritērijus pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.

2. Instrukciju piemēro visiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem, kas veikti Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta kārtībā, atklātiem un slēgtiem konkursiem un sarunu procedūrām, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, kā arī ja publisku pakalpojumu līgumu slēdz par Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem.

3. Pārtikas produktu iepirkumā ievēro šādus principus:

3.1. pērk produktus, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām, ievērojot šo produktu pieejamību un pasūtītāja iespējas;

3.2. pērk produktus, kas nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem;

3.3. dod priekšroku svaigiem un sezonāliem pārtikas produktiem;

3.4. pērk produktus lielākā iepakojumā vai tādā iepakojumā, kas ir videi draudzīgs vai kura lielākā daļa ir otrreizēji pārstrādājama, vai produkta piegādātājs to pieņem atkārtotai izmantošanai;

3.5. izmanto videi draudzīgu piegādi, lai samazinātu vides piesārņojumu ar izplūdes gāzēm no autotransporta un ceļa infrastruktūras slodzi.

4. Ēdināšanas pakalpojumu iepirkumā ievēro šādus principus:

4.1. ēdienkaršu sagatavošanā dod priekšroku svaigiem un sezonāliem pārtikas produktiem;

4.2. ēdiena gatavošanai izmanto pārtikas produktus, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām;

4.3. ēdiena gatavošanai izmanto pārtikas produktus, kas nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem;

4.4. ēdienu gatavošanā un uzglabāšanā izmanto energoefektīvas un ūdens taupīšanas iespējām atbilstošas virtuves iekārtas;

4.5. trauku mazgāšanai lieto videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus;

4.6. izmanto videi draudzīgu piegādi, lai samazinātu vides piesārņojumu ar izplūdes gāzēm no autotransporta un ceļa infrastruktūras slodzi.

2. Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošana pārtikas produktu piegādes iepirkumiem

2.1. Pārtikas produktu piegādes iepirkuma dalīšana daļās

5. Pārtikas produktu piegādes iepirkumu dala daļās. Daļas veido, ņemot vērā vienu vai vairākas šādas pazīmes:

5.1. produktu izcelsmes veidu (piemēram, dzīvnieku izcelsmes produkti, augu izcelsmes produkti, bakalejas produkti), pārtikas produktu grupu (piemēram, piens un piena produkti, dārzeņi, augļi, ēdienu piedevas un dzērieni, eļļas) un līdzīgu produktu klāstu (piemēram, atsevišķa daļa pienam, raudzētiem piena produktiem un krējumam, atsevišķa daļa saldējumam, atsevišķa daļa sieriem un kausētajiem sieriem), kuru piedāvā noteikti ražotāji vai piegādātāji;

5.2. iepakojuma veidu;

5.3. uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumus (piemēram, uzglabāšanas temperatūras amplitūda, transportēšana ar vai bez saldējamām kamerām);

5.4. pārtikas produktu sezonalitāti (piemēram, atsevišķās daļās izdala vasarā un rudenī pieejamos dārzeņus, augļus vai ogas);

5.5. pārtikas produkta izcelsmi (piemēram, vienā daļā neapvieno eksotiskos augļus un sezonālos vietējos augļus).

6. Ieteicams pārtikas produktu piegādes iepirkumā atsevišķi izdalīt produktu piegādes pakalpojumu un pārtikas produktu iepirkumu, radot iespēju piedāvājumu izteikt pārtikas produktu ražotājiem un audzētājiem, kuriem ir ierobežotas iespējas piegādāt pārtikas produktus ar savu vai specializētu transportu.

7. Pasūtītājs atsevišķiem pārtikas produktiem vai produktu grupām var piemērot Publisko iepirkumu likuma 9. panta septītajā daļā minēto atrunu attiecībā uz daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ieteicams Publisko iepirkumu likuma 9. panta septīto daļu piemērot sezonāliem pārtikas produktiem.

2.2. Prasības pārtikas produktu piegādātājiem

8. Formulējot prasības pretendentiem un kandidātiem, pasūtītājs ņem vērā Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ievietoto kvalifikācijas prasību apkopojumu pārtikas produktu ražotājiem, piegādātājiem un tirgotājiem. Pasūtītājs papildus nosaka citas prasības pretendentu un kandidātu saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tehniskajām un profesionālajām spējām samērīgi pārtikas produktu piegādes līguma priekšmetam.

9. Pasūtītājs neizvirza prasības pretendentam un kandidātam pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas brīdī būt organizētam noteiktā juridiskā formā.

2.3. Tehniskās specifikācijas sagatavošana un tajā iekļaujamās prasības

10. Sagatavojot tehnisko specifikāciju, pasūtītājs tajā iekļauj prasības, kas atbilst šīs instrukcijas 3. punktā minētajiem principiem.

11. Lai izvēlētos, kuriem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu grupām vai daļām izvirzīt prasības par atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām un kādā apjomā šīs prasības noteikt, pasūtītājs, ja tam nav tādas informācijas, var veikt tirgus izpēti, lai noskaidrotu šādu produktu pieejamību tirgū.

12. Pasūtītājs nosaka, cik procentiem no kopējā pārtikas produktu klāsta vai kādai atsevišķas pārtikas produktu daļai jāatbilst bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. Ja iesniegtais piedāvājums nesatur prasīto atbilstošo produktu apjomu, tas tiek atzīts par neatbilstošu tehniskajai specifikācijai un tiek noraidīts.

13. Pasūtītājs nosaka sezonalitātes principu augļu un dārzeņu piegādēm atkarībā no to pieejamības tirgū atbilstoši Zemkopības ministrijas izstrādātajam vietējo augļu un dārzeņu pieejamības kalendāram, kas publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

14. Pasūtītājs var paredzēt tādu pārtikas produktu piegādi, kuru ražošanā nav izmantotas sintētiskās krāsvielas.

15. Pasūtītājs paredz tādu pārtikas produktu piegādi, kas nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem.

16. Pasūtītājs nosaka, kādām emisijas standarta prasībām ir jāatbilst transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti pārtikas produktu piegādē.

2.4. Tehniskajam piedāvājumam nosakāmās prasības un pasūtītāja prasību pārbaude

17. Pasūtītājs tehniskā piedāvājuma veidlapu veido tā, lai pēc iespējas ērti varētu pārbaudīt tehniskajā specifikācijā noteikto prasību izpildi.

18. Pasūtītājs pieprasa, lai tehniskajā piedāvājumā pretendents par katru pārtikas produktu norāda:

18.1. ražotāju vai audzētāju;

18.2. izcelsmes valsti.

19. Ja pasūtītājs nosaka, ka jāpiedāvā produkti, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām, tas nolikumā paredz, ka pretendents iesniedz:

19.1. kontroles institūcijas sertifikāta kopiju par konkrētā produkta atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai vai bioloģiskajai lauksaimniecībai vai apliecinājumu par atbilstību integrētās audzēšanas prasībām;

19.2. apliecinājumu par sadarbību vai sadarbības uzsākšanu ar ražotāju (audzētāju), ja tiks noslēgts publisks piegādes līgums ar pasūtītāju.

20. Pasūtītājs nepieprasa pretendentam tādus dokumentus, kas apliecina faktus, kurus pasūtītājs var pārbaudīt pats publiski pieejamās vai citās tam pieejamās datubāzēs. Pasūtītājam ir tiesības papildus pretendenta norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt norādīto pārtikas produktu izcelsmes papildu pārbaudi.

2.5. Piedāvājumu izvēles kritēriji

21. Pārtikas produktu piegādes iepirkumam piemēro piedāvājuma izvēles kritēriju – saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Ja tehniskajā specifikācijā ir noteiktas prasības, kas atbilst visiem šīs instrukcijas 3. punktā minētajiem principiem, pasūtītājs var piemērot piedāvājuma izvēles kritēriju – zemākā cena.

22. Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai pasūtītājs papildus cenas kritērijam izvēlas vismaz divus šādus publiskajam piegādes līgumam un iepirkuma priekšmetam atbilstošus kritērijus:

22.1. bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošo produktu īpatsvars (piemēram, pēc masas, tilpuma vai integrēti audzētu produktu izmaksām, skaita vai citas īpatsvara mērvienības) virs tehniskajā specifikācijā norādītā minimālā apjoma;

22.2. produktu īpatsvars, kuri tiek piegādāti atkārtoti izmantojamā primārajā iepakojumā;

22.3. produktu īpatsvars, kuri nav iepakoti individuālās porcijās (katra produkta vienība savā iepakojumā);

22.4. produktu apjoms, kas tiek piegādāts videi draudzīgā iepakojumā;

22.5. videi draudzīga produktu piegāde no ražošanas vai audzēšanas vietas, samazinot vides piesārņojumu ar izplūdes gāzēm no autotransporta un ceļa infrastruktūras slodzi;

22.6. laiks no produkta saražošanas vai novākšanas brīža līdz piegādes brīdim pasūtītājam.

23. Pasūtītājs var papildus šīs instrukcijas 22. punktā minētajiem kritērijiem noteikt paša izvēlētus kritērijus, kas atbilst šīs instrukcijas 3. punktā minētajiem principiem vai Publisko iepirkumu likuma 46. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem faktoriem.

24. Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, pasūtītājs pārtikas produktu piegādes līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu:

24.1. kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām;

24.2. kurus paredzēts no ražošanas vai audzēšanas vietas piegādāt videi draudzīgā veidā.

25. Piemērojot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijus, pasūtītājs nosaka īpatsvaru katram kritērijam. Kritērijam – cena – pasūtītājs paredz īpatsvaru ne vairāk kā 50 procentu apmērā no piedāvājuma vērtēšanas kritēriju kopējās vērtības.

2.6. Publiskajā piegādes līgumā ietveramās prasības

26. Publiskajā piegādes līgumā pasūtītājs norāda:

26.1. prasību izpildes kontroles mehānismu un atbildību par līguma prasību neizpildi līguma darbības laikā;

26.2. piegādātāja pienākumu attiecībā uz produktiem, kas atbilst lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, iesniegt ražotāja (audzētāja) apliecinājumu par sadarbību ar attiecīgo piegādātāju publiskā piegādes līguma izpildē;

26.3. piegādātāja pienākumu, ja tas pats nav attiecīgo produktu ražotājs, audzētājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kurā apvienoti attiecīgo pārtikas produktu ražotāji vai audzētāji, iesniegt pasūtītājam ražotāju un audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju;

26.4. pasūtītāja tiesības papildus piegādātāja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes.

3. Zaļā publiskā iepirkuma principu piemērošana ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem

3.1. Tehniskās specifikācijas sagatavošana un tajā iekļaujamās prasības

27. Sagatavojot tehnisko specifikāciju, pasūtītājs tajā iekļauj prasības, kas ir atbilstošas šīs instrukcijas 4. punktā minētajiem principiem.

28. Ja ēdienkartes izstrādā pretendents, pasūtītājs paredz, ka ēdienkartē iekļautie augļi un dārzeņi vismaz 50 procentu apmērā atbilst lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas vai bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.

29. Pasūtītājs, izstrādājot ēdienkartes, ietver sezonalitātes principu vai nosaka pretendentam prasību izmantot ēdienkaršu izstrādē sezonalitātes principu augļu un dārzeņu pieejamībai tirgū atbilstoši Zemkopības ministrijas izstrādātajam vietējo augļu un dārzeņu pieejamības kalendāram, kas publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

30. Ēdienkartē izmantojamie produkti nedrīkst saturēt ģenētiski modificētos organismus, nedrīkst sastāvēt no tiem un nedrīkst būt ražoti no tiem. Pasūtītājs var noteikt, ka ēdienkartē izmantojamie produkti nedrīkst saturēt sintētiskās krāsvielas.

31. Pasūtītājs nosaka, cik procenti no ēdināšanas pakalpojumā izmantotajiem pārtikas produktiem ir ražoti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai integrētās audzēšanas prasībām.

32. Ēdienu gatavošanā nedrīkst izmantot pusfabrikātus un sasaldētu gaļu.

33. Pasūtītājs var noteikt, ka ēdieni un dzērieni ir jāservē, izmantojot vairākkārt lietojamos galda piederumus un galdautus.

34. Pasūtītājs var noteikt, ka pakalpojuma sniegšanā izmantotie ledusskapji un saldētavas nedrīkst saturēt ozona slāni noārdošas vielas.

35. Pasūtītājs nosaka, kādām energoefektivitātes prasībām atbilst ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai izmantotās iekārtas.

36. Pasūtītājs var noteikt, ka ēdināšanas pakalpojuma sniegšanā izmantotās iekārtas efektīvi izmanto ūdens resursus.

37. Pasūtītājs nosaka, ka ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanā izmantotajiem trauku mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļiem ir jābūt videi draudzīgiem, norādot kritērijus, kādus mazgāšanas līdzekļus uzskatīs par videi draudzīgiem.

38. Pasūtītājs nosaka, ka pretendentam jānodrošina atbilstoša atkritumu apsaimniekošana, šķirojot atkritumus, kas nododami tālākai pārstrādei vai reģenerācijai, – bioloģiski noārdāmos atkritumus, stiklu, papīru un kartonu, metālu, PET, plastmasas. Īpaši atbalstāmi ir pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai un radušos atkritumu nodošanai atkārtotai lietošanai.

39. Pasūtītājs nosaka, kādām emisijas standarta prasībām atbilst transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, it īpaši, ja ēdiens netiek gatavots pasūtītāja telpās.

40. Pasūtītājs nosaka, ka, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, pretendentam ir jāapņemas ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

41. Ja ēdināšanas pakalpojums paredzēts izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem, pasūtītājs nosaka, ka, sniedzot ēdināšanas pakalpojumus, pretendentam ir jāapņemas ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.

3.2. Tehniskajam piedāvājumam nosakāmās prasības un pasūtītāja noteikto prasību pārbaude

42. Pasūtītājs pretendentam pieprasa izstrādāt un iesniegt vienas nedēļas ēdienkarti ar pilnas uzturvērtības aprēķiniem un kalkulāciju.

43. Pasūtītājs pieprasa pretendentam norādīt ēdienu gatavošanā izmantojamo pārtikas produktu ražotājus un audzētājus, it īpaši to produktu ražotājus un audzētājus, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai integrētās audzēšanas prasībām, un pieprasa apliecinājumus, ka minētie ražotāji un audzētāji sadarbosies ar pretendentu ēdināšanas pakalpojuma līguma izpildē.

3.3. Piedāvājumu izvēles kritēriji

44. Ēdināšanas pakalpojuma iepirkumam piemēro piedāvājuma izvēles kritēriju – saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Ja tehniskajā specifikācijā ir noteiktas prasības, kas atbilst visiem šīs instrukcijas 4. punktā minētajiem principiem, pasūtītājs var piemērot piedāvājuma izvēles kritēriju – zemākā cena.

45. Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai pasūtītājs papildus cenas kritērijam izvēlas vismaz divus publiskajam piegādes līgumam un iepirkuma priekšmetam atbilstošus šādus kritērijus:

45.1. bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstošo produktu īpatsvars ēdienkartē virs tehniskajā specifikācijā norādītā minimālā apjoma;

45.2. nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošu produktu īpatsvars ēdienkartē virs tehniskajās specifikācijās norādītā minimālā apjoma;

45.3. lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu īpatsvars ēdienkartē virs tehniskajās specifikācijās norādītā minimālā apjoma;

45.4. sezonālu pārtikas produktu izmantošanas apjoms ēdienkartē;

45.5. videi draudzīga ēdiena piegāde, samazinot vides piesārņojumu ar izplūdes gāzēm no autotransporta un ceļa infrastruktūras slodzi.

3.4. Publiskā pakalpojuma līgumā ietveramās prasības

46. Publiskā pakalpojuma līgumā pasūtītājs norāda:

46.1. prasību izpildes kontroles mehānismu un atbildību par līguma prasību neizpildi līguma darbības laikā;

46.2. pakalpojuma sniedzēja pienākumu attiecībā uz produktiem, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām, iesniegt ražotāja (audzētāja) apliecinājumu par sadarbību ar attiecīgo pakalpojuma sniedzēju publiskā pakalpojuma līguma izpildē;

46.3. pakalpojuma sniedzēja pienākumu, ja tas pats nav bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošo produktu ražotājs vai audzētājs, iesniegt pasūtītājam ražotāju un audzētāju sarakstu, norādot to kontaktinformāciju;

46.4. uzraudzības mehānismu, lai pārliecinātos, ka ēdiens tiek gatavots videi draudzīgā veidā (piemēram, enerģijas un ūdens patēriņa samazināšana ēdiena gatavošanā un transportēšanā, atkritumu dalīta vākšana);

46.5. pasūtītāja tiesības papildus pakalpojuma sniedzēja norādītajai informācijai un iesniegtajiem dokumentiem veikt piegādāto pārtikas produktu izcelsmes un kvalitātes pārbaudes.

47. Ja pasūtītājs ir noteicis sezonalitātes principu augļu un dārzeņu piegādēm atkarībā no to pieejamības tirgū, publiskajam pakalpojuma līgumam pievieno Zemkopības ministrijas izstrādāto vietējo augļu un dārzeņu pieejamības kalendāru, kurā ir norādīti katra mēneša sezonālie produkti.

4. Noslēguma jautājums

48. Iepirkumus, kas izsludināti pirms šīs instrukcijas spēkā stāšanās, pabeidz saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma izsludināšanas dienā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministra vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!