Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2014. gada 2. jūlija rīkojums Nr. 318 "Par Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmes apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.07.2014., Nr. 128 (5188) https://www.vestnesis.lv/op/2014/128.10

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.319

Par valstij piekrītošo nekustamo īpašumu "V2" Ķekavas novadā nodošanu Ķekavas novada pašvaldības īpašumā

Vēl šajā numurā

03.07.2014., Nr. 128 (5188)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 318

Pieņemts: 02.07.2014.

OP numurs: 2014/128.10

2014/128.10
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 8 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr.318

Rīgā 2014.gada 2.jūlijā (prot. Nr.36 9.§)

Par Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmes sapulces 2013. gada 30. oktobrī pieņemto Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002. gada 17. aprīļa rīkojumu Nr. 196 "Par Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 61. nr.; 2004, 171. nr.; 2007, 4. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

 

 

Apstiprināta
ar Ministru kabineta
2014.gada 2.jūlija
rīkojumu Nr.318

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas Satversme

Preambula

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola ir 1994.gada 09.februārī juridisku personu dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija. Augstskolas licence Nr. 04040 saņemta 2000.gadā. Augstskolas akreditācijas lapa Nr. 040 ir izsniegta 2002.gada 15.novembrī uz neierobežotu laiku. Augstskola reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā 2000.gada 25.janvārī, reģistrācijas apliecība Nr.3343800183. Augstskolai ir savs zīmogs un simbolika.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (turpmāk tekstā — Augstskola) ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno studiju programmas, nodarbojas ar zinātni un pētniecību, kā arī nodrošina mūžizglītības iespējas.

2. Augstskola ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Pašpārvaldes tiesības augstskolas vadība un personāls īsteno šajā Satversmē noteiktajā kārtībā, piedaloties studiju, zinātniskās pētniecības, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

3. Augstskolas nosaukums ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola. Augstskolas saīsinātais nosaukums ir – ISMA.

4. Augstskola savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, Komerclikumu, citus normatīvos aktus, kā arī Augstskolas statūtus un Satversmi.

5. Augstskola īsteno studiju programmas šādās tematiskajās grupās:

5.1. izglītība;

5.2. humanitārās zinātnes un māksla;

5.3. sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

5.4. dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5.5. pakalpojumi.

6. Augstskola ir juridiskas personas – akciju sabiedrības "Izglītības nams" (turpmāk tekstā – Dibinātājs), reģistrēta komercreģistrā 2002. gada 27. jūnijā, reģistrācijas numurs: 40003508443, dibināta institūcija. Augstskolas un tās Dibinātāja juridiskā adrese ir: Lomonosova iela 1 k. 6, Rīga, LV - 1019, Latvija.

7. Dibinātājs ir augstskolas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos.

8. Dibinātāja kompetencē ir ierosināt Satversmes sapulces ievēlētā augstskolas rektora apstiprināšanu Ministru kabinetā, kā arī saskaņot šādus lēmumus, kurus pieņēmušas augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas:

8.1. stratēģiskā darbības plāna apstiprināšanu;

8.2. jaunu augstskolas studiju programmu ieviešanu vai esošo studiju programmu būtisku grozīšanu;

8.3. Satversmes grozīšanu, atcelšanu vai jaunas Satversmes pieņemšanu;

8.4. lēmumu par augstskolas pārstāvniecību un filiāļu dibināšanu vai likvidāciju.

9. Augstskola ir tiesīga veikt saimniecisko un cita veida darbību, kas nav pretrunā ar Augstskolu likumā, šajā satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktajiem, kā arī Dibinātāja noteiktajiem augstskolas darbības principiem un uzdevumiem.

II. Augstskolas darbības mērķi, uzdevumi, virzieni un pamatprincipi

10. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju iegūt kvalitatīvu starptautiski atzītu, darba tirgus prasībām atbilstošu, uz jaunākām zinātnes un prakses atziņām balstītu augstāko izglītību, atbilstošu zināšanu laikmeta prasībām, integrējot informācijas sistēmas un vadībzinības, lai sagatavotu jaunu līderu paaudzi, kas spētu ne tikai pielāgoties sarežģītajām mūsdienu pārmaiņām, bet būtu straujas attīstības un inovāciju veicinātāji un veidotāji.

11. Augstskolas galvenie uzdevumi ir:

11.1. nodrošināt studējošajiem iespēju iegūt augstāko izglītību, atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un grādus;

11.2. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

11.3. īstenot nepārtrauktas izglītības koncepciju, veidojot saskaņotu metodiskā darba sistēmu ar vispārizglītojošām skolām, koledžām un citām izglītības iestādēm;

11.4. izstrādāt un īstenot studiju programmas, pieaugušo tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas atbilstoši augstskolas profilam, nodrošināt mūžizglītības iespējas;

11.5. veikt fundamentālos un lietišķos pētījumus un izmēģinājumu un konstruktoru darbus, lai attīstītu vadības zinības un informācijas tehnoloģijas;

11.6. piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, kā arī informēt sabiedrību par augstskolas darbību;

11.7. piedalīties starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, veicināt studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp augstskolu un ārvalstu augstākās izglītības iestādēm;

11.8. piedāvāt izdevējdarbības, poligrāfijas un reklāmas pakalpojumus.

12. Augstskola saskaņā ar saviem darbības mērķiem un uzdevumiem:

12.1. nosaka studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus;

12.2. nosaka studiju maksu, kā arī iespējamās studiju maksas atlaides;

12.3. izsniedz augstāko izglītību apliecinošus dokumentus;

12.4. izveido iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

13. Augstskolai ar Dibinātāja akceptu ir tiesības:

13.1. dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībniekiem, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru un dibinātāju;

13.2. izveidot filiāles, atvērt pārstāvniecības Latvijā un ārzemēs;

13.3. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences, seminārus un citus pasākumus;

13.4. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības un zinātniskajām institūcijām;

13.5. veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un Dibinātāja noteiktajiem darbības principiem un uzdevumiem.

14. Īstenojot darbības mērķus un uzdevumus, augstskola ievēro šādus pamatprincipus:

14.1. izziņas, studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība, studiju kursu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātnisko viedokļu, pētījumu un vārda brīvība, ja tas nav pretrunā normatīvajiem aktiem un ētikas normām;

14.2. studiju, zinātniskās pētniecības darba un prakses nedalāmība;

14.3. studiju un zinātniskās pētniecības darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

15. Augstskola patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka tā darba samaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

III. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

16. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir:

16.1. Satversmes sapulce;

16.2. Senāts;

16.3. rektors;

16.4. Akadēmiskā šķīrējtiesa;

16.5. Valde.

17. Satversmes sapulce ir augstākā augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir:

17.1. akadēmiskā personāla pārstāvji;

17.2. studējošo pārstāvji;

17.3. augstskolas vispārējā personāla pārstāvji.

18. Satversmes sapulces pārstāvju vēlēšanas organizē rektors.

19. Satversmes sapulcē piedalās 30 pārstāvji, kurus ievēlē, aizklāti balsojot:

19.1. 18 pārstāvjus ievēlē no akadēmiskā personāla;

19.2. 6 pārstāvjus – no studējošiem;

19.3. 6 pārstāvjus – no vispārējā personāla.

20. Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaru laiks ir četri gadi. Satversmes sapulces pārstāvis zaudē savas pilnvaras, ja pārtrauc darba tiesiskās vai studējošā attiecības ar augstskolu, vai tiek atcelts no Satversmes sapulces pārstāvja amata.

21. Satversmes sapulce:

21.1. pieņem augstskolas Satversmi un veic grozījumus tajā;

21.2. ievēl un atceļ rektoru;

21.3. noklausās rektora pārskatu;

21.4. ievēl senātu un atsauc senatorus;

21.5. ievēl un atceļ akadēmiskās šķīrējtiesas pārstāvjus;

21.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;

21.7. ievēl Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru;

21.8. izskata un izlemj citus konceptuālus augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības un attīstības jautājumus.

22. Satversmes sapulces priekšsēdētājs organizē un vada Satversmes sapulces darbu. Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieks izpilda priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnes laikā.

23. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas Satversmes sapulces sēdes. Ne retāk kā vienu reizi trijos gados augstskolas Senāts sasauc kārtējās Satversmes sapulces sēdes. Tiesības sasaukt ārkārtas Satversmes sapulces sēdes ir rektoram un Senātam. Ārkārtas Satversmes sapulces sēdes sasaucējs iesniedz Satversmes sapulces priekšsēdētājam dienas kārtības jautājumus un lēmumu projektus.

24. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju. Lai izlemtu jautājumus par Satversmes grozīšanu un rektora ievēlēšanu vai atcelšanu, ir nepieciešams, lai Satversmes sapulces sēdē piedalītos vismaz trīs ceturtdaļas no Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Balsojot, katram Satversmes sapulces pārstāvim ir viena balss.

25. Satversmes sapulces lēmumi par Satversmes pieņemšanu un grozīšanu ir pieņemti, ja "par" lēmumu nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no klātesošo Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Rektora ievēlēšanai vai atcelšanai nepieciešams vairāk nekā puse balsu no Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Citi lēmumi ir pieņemti, ja "par" lēmumu nobalso vismaz puse no klātesošo Satversmes sapulces pārstāvju skaita.

26. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Satversmes sapulces priekšsēdētājs pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Satversmes sapulce ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

27. Satversmes sapulces darbību nosaka Satversmes sapulces nolikums. Satversmes sapulces protokoli tiek noformēti rakstveidā un tos paraksta Satversmes sapulces priekšsēdētājs un sekretārs.

28. Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri reglamentē visas augstskolas darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c., nosaka studiju maksu). Senāta darbību un kompetenci nosaka Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

29. Senātu ievēl Satversmes sapulce uz trīs gadiem, aizklāti balsojot. Senāta sastāvā ir 20 senatori, no kuriem 15 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 4 studējošo pārstāvji un viens vispārējā personāla pārstāvis. Senāta vēlēšanās piedalās vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši klātesošo balsu vairākumu. Senators zaudē savas pilnvaras, ja tiek atsaukts vai pārtrauc darba tiesiskās vai studējošā attiecības ar augstskolu.

30. Senāts ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja Senāta sēdē piedalās vairāk nekā puse senatoru. Senāta lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu.

31. Senāts:

31.1. lemj par augstskolas un tās struktūrvienību akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem, apstiprina kārtību un noteikumus, kas reglamentē visas augstskolas darbības sfēras;

31.2. apstiprina struktūrvienību nolikumus;

31.3. apstiprina studiju procesu reglamentējošos dokumentus – studiju programmas un to satura un realizācijas aprakstus, pašvērtējumu ziņojumus, plānus un kalendāros grafikus u.c., nosaka kārtību to izstrādāšanai un apstiprināšanai;

31.4. apstiprina Padomnieku konventa nolikumu;

31.5. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem un to ievēlēšanas kārtību;

31.6. apstiprina augstskolas iekšējās kārtības noteikumus;

31.7. saskaņojot ar Rektoru, lemj par viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru pieņemšanu bez konkursa izsludināšanas uz termiņu līdz diviem gadiem;

31.8. izskata ikgadējo pārskatu par budžeta izpildi un zvērināta revidenta ziņojumu par augstskolas finanšu pārbaudes rezultātiem;

31.9. lemj arī citus jautājumus, kas saskaņā ar šo Satversmi un Satversmes sapulces apstiprināto nolikumu ietilpst Senāta kompetencē.

32. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas Senāta sēdēs ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāta priekšsēdētājs pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāta sēdē ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

33. Rektors īsteno augstskolas administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektors ik gadu iesniedz pārskatu par augstskolas darbību Dibinātājam un Senātam.

34. Rektoru, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Rektors ir ievēlēts, ja par viņu ir nobalsojuši vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju. Satversmes sapulcē ievēlētais rektors tiek apstiprināts amatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

35. Rektors nodrošina un atbild par augstskolas izsniegto augstākās izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei, kā arī par augstskolas darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Satversmei. Rektora tiesības un pienākumus nosaka darba līgums, Satversme un citi normatīvie akti.

36. Rektors:

36.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu;

36.2. īsteno augstskolas administratīvo vadību, augstskolas darbības atbilstību Izglītības likumam, Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas Satversmei;

36.3. sagatavo un sniedz ikgadēju pārskatu par augstskolas darbību augstskolas Senātam un Dibinātājam;

36.4. nodrošina augstskolas stratēģijas īstenošanu;

36.5. nodrošina augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

36.6. veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

36.7. nosaka un saskaņo ar Senātu profesoru, docentu, lektoru un cita akadēmiskā personāla skaitu, slēdz līgumus ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem, pieņem lēmumu par akadēmiskā personāla aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus;

36.8. veic personas izslēgšanu no studējošo saraksta;

36.9. nodrošina augstskolas rīcībā esošās informācijas konfidencialitāti, kā arī normatīvajos aktos noteiktās fizisko personu datu apstrādes prasības;

36.10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.

37. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Valde. Rektora atcelšanas gadījumā Senāts sasauc Satversmes sapulci, kura lemj par rektora atcelšanu un jauna rektora ievēlēšanu. Rektoru no amata atceļ Ministru kabinets. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai rektora pienākumus pilda Ministru kabineta iecelts Dibinātāja izvirzīts rektora vietas izpildītājs.

38. Augstskolas akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar Satversmes sapulcē apstiprināto akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no 3 šķīrējtiesnešiem, kuru darbības termiņš ir trīs gadi. Satversmes sapulce aizklātā balsojumā ievēl 2 augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvjus, 1 studējošo pārstāvi ievēl studējošo pašpārvalde.

39. Augstskolas akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

39.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

39.2. strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

39.3. augstskolu likumā noteiktajos gadījumos – iesniegumus par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem.

40. Akadēmiskās šķīrējtiesas pārstāvji par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu izpildi nodrošina augstskolas administrācija.

41. Senātam ir tiesības ierosināt Satversmes sapulcei izslēgt personu no augstskolas šķīrējtiesnešu sastāva, ja attiecīgā persona vairs nepārstāv akadēmisko personālu vai studējošos. Šajā gadījumā sasauc Satversmes sapulci, kura lemj par jauna šķīrējtiesneša apstiprināšanu.

42. Valde ir Dibinātāja izveidota izpildinstitūcija, kuras sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka augstskolas statūti un Komerclikums. Valdes darbību un kompetenci nosaka augstskolas statūti, Komerclikums un šī Satversme.

43. Valde ir augstskolas pārvaldes institūcija augstskolas stratēģiskajos un finanšu jautājumos un tās kompetencē ir:

43.1. ierosināt Rektora amata kandidatūru ievēlēšanai Satversmes sapulcē un Rektora atcelšanu;

43.2. izteikt priekšlikumu Senātam sasaukt ārkārtas Satversmes sapulces sēdi;

43.3. sadarbībā ar Senātu lemt par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

43.4. izteikt priekšlikumus Senātam par augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

43.5. noteikt augstskolas personāla darba samaksu;

43.6. izstrādāt augstskolas Satversmes vai tās grozījumu projektu;

43.7. veikt citus tai uzliktos pienākumus.

44. Valde savā darbībā ievēro Dibinātāja noteiktās augstskolas stratēģisko ilgtermiņa mērķu vadlīnijas, kā arī Dibinātāja apstiprināto Stratēģisko darbības plānu.

45. Padomnieku Konvents ir augstskolas padomdevēja institūcija, kas konsultē Valdi, Senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos.

46. Padomnieku Konvents darbojas saskaņā ar Senāta apstiprināto Padomnieku Konventa nolikumu.

47. Par Padomnieku Konventa locekļiem var tikt izvirzīti zinātnes, izglītības, kultūras un tautsaimniecības speciālisti, kuri ar savu profesionalitāti, darba pieredzi, kompetenci un sasniegumiem ir apliecinājuši sabiedrības uzticību un var veicināt augstskolas attīstību, un nav augstskolas darbinieki vai studenti.

48. Kandidatūras Padomnieku Konventa sastāvam var izvirzīt Valde, Senāts vai rektors.

49. Padomnieku Konventu ievēl uz trīs gadiem. Senāts ir tiesīgs vajadzības gadījumā lemt par Konventa sastāva maiņu – locekļu atsaukšanu un jaunu locekļu ievēlēšanu – arī Padomnieku Konventa vēlēšanu starplaikos.

IV. Augstskolas struktūrvienības

50. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskolas galvenās struktūrvienības var būt fakultātes, katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, institūti, centri u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa.

51. Augstskolas struktūrvienības dibina, likvidē un reorganizē, to uzdevumus, funkcijas un darbības pamatprincipus nosaka Senāts, apstiprinot struktūrvienību nolikumus.

52. Augstskolā var izveidot fakultātes. Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības viena zinātnes vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti vada dekāns. To ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

53. Katedras dibina, lai nodrošinātu studiju kursu īstenošanu atbilstoši augstskolas īstenoto studiju programmu mērķiem, uzdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem, veiktu pētījumus Katedras pārstāvētajās zinātņu nozarēs un apakšnozarēs. Katedru vada katedras vadītājs, kuru apstiprina Senāts. Katedras vadības struktūru veido katedras akadēmiskais personāls un katedras vadītājs.

54. Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozarēm vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām, zinātniskajām laboratorijām) ar nolūku izmantot zinātnisko potenciālu kopīgu pētniecības mērķu racionālai sasniegšanai.

55. Laboratorija ir augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un īsteno pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Laboratorijas darbība notiek saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Senāts.

V. Personāls

56. Augstskolas personālu veido:

56.1. akadēmiskais personāls;

56.2. vispārējais personāls;

56.3. studējošie.

57. Augstskolas personāls ir atbildīgs par šajā Satversmē noteikto mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi, ievērojot augstskolas darbības pamatprincipus. Visiem augstskolas darbiniekiem ir jārūpējas par augstskolas integritāti, stabilitāti un pilnveidošanu.

58. Augstskolas personāla pienākums ir sekmēt studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā, ievērojot citu personu tiesības.

59. Augstskolas akadēmisko personālu, izņemot profesorus un asociētos profesorus, ievēl Institūta padome un apstiprina Senāts saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu par akadēmiskajiem amatiem. Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss. Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēl attiecīgās nozares profesoru padome saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ar ievēlētajām personām augstskolas rektors slēdz darba līgumu uz sešiem gadiem.

60. Nolikums par akadēmiskajiem amatiem nosaka docentu, lektoru, asistentu, vadošo pētnieku, pētnieku, viesdocentu un vieslektoru uzdevumus, tiesības un pienākumus, ievēlēšanas un atcelšanas noteikumus un aizstāšanas kārtību.

61. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu zinātniskajā darbā un studējošo izglītošanā (mācību darbs, metodiskais darbs, citi darba veidi) nosaka Senāts.

62. Augstskolas vispārējais personāls ir administratīvais personāls (rektors, prorektors, studiju programmas direktors un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs), mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.

63. Augstskolas vispārējā personāla pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, pēc iespējas sekmējot personāla kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanu.

64. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais personāls, kā arī vispārējā personāla darba atlīdzības noteikumus nosaka augstskolas Senāts, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

65. Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami disciplinārsodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts.

VI. Studijas Augstskolā

66. Studijas augstskolā notiek saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.

67. Uzņemšanas noteikumus augstskolas īstenotajās studiju programmās apstiprina Satversmes sapulce, ievērojot normatīvo aktu noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Studējošais ar augstskolu slēdz studiju līgumu.

68. Studējošajiem ir tiesības:

68.1. iegūt augstāko izglītību saskaņā ar izvēlēto studiju programmu;

68.2. izmantot augstskolas telpas, laboratorijas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru;

68.3. pārtraukt un atsākt studijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

68.4. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē;

68.5. līdzdarboties augstskolā visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

68.6. studiju laikā mainīt studiju programmu vai studiju veidu;

68.7. klausīties lekcijas citās augstskolās;

68.8. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

68.9. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

68.10. veidot biedrības, klubus;

68.11. citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

69. Studiju maksu, kā arī iespējamās maksas atlaides nosaka augstskolas Senāts.

70. Studiju maksu, atbilstoši noslēgtajam studiju līgumam ar augstskolu sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas.

71. Studijas augstskolā beidzas ar studiju gala pārbaudījumiem un valsts pārbaudījumiem, kuru norises kārtību nosaka augstskolas Senāta apstiprināts nolikums.

72. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas Rektors. Rektora lēmumu apstrīd augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā un tās lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

73. Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas studiju programmā vai citas augstskolas studiju programmā.

VII. Studējošo pašpārvalde

74. Augstskolas studējošajiem ir vienota pašpārvalde – Studējošo pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt nolikuma apstiprināšanu tikai tiesisku apvērumu dēļ.

75. Studējošo pašpārvalde:

75.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās;

75.2. reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

75.3. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās.

76. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas augstskolas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem. Studējošo pašpārvaldes tiesības ir:

76.1. pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras augstskolas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses;

76.2. izmantot veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses Senātā, fakultātes domē un Satversmes sapulcē;

76.3. līdzdarboties augstskolas lēmējinstitūcijās un piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

VIII. Augstskolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

77. Augstskolas īpašums veidojas no augstskolai piederošās kustamās un nekustamās mantas, kā arī finanšu līdzekļiem. Augstskolas īpašumu pārvalda augstskolas Valde.

78. Dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī Dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli.

79. Augstskolas budžeta projektu izveido rektors, balstoties uz iepriekšējā gada finanšu rezultātiem, kuru iesniedz apstiprināšanai Senātā un saskaņošanai ar Dibinātāju.

80. Rektors Senātam un Dibinātājam sniedz ikgadēju pārskatu par augstskolas budžeta izpildi.

81. Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents.

IX. Augstskolas Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība

82. Augstskolas Satversmi pieņem un tajā grozījumus izdara augstskolas Satversmes sapulce.

X. Nobeiguma noteikumi

83. Lēmumu par Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Augstskolas Dibinātājs.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!