Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI
  • PASTĀSTI CITIEM
  • PUBLIKĀCIJAS ATSAUCE
  • ATVĒRT PUBLIKĀCIJU (PDF)
  • IZDRUKĀT PUBLIKĀCIJU
  • INFORMĀCIJAS DROŠĪBA
  • PAR DOKUMENTA IZDEVĒJU

Rīgas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

Rīgas pilsētas izpilddirektors publicē rīkojumus par paaugstinātas ledus bīstamības perioda noteikšanu.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.2013., Nr. 48 (4854) https://www.vestnesis.lv/op/2013/48.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Grozījums Daugavpils pilsētas domes 2000.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.5 "Par pašvaldības nodevām Daugavpils pilsētā"

Vēl šajā numurā

08.03.2013., Nr. 48 (4854)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 204

Pieņemts: 15.01.2013.

Stājas spēkā: 09.03.2013.

Statuss: Spēkā esošs

OP numurs: 2013/48.9

2013/48.9
RĪKI

Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.204

Rīgā 2013.gada 15.janvārī (prot. Nr.103, 18.§)

Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 9.punktu,
Meža likuma 8.panta otro daļu un Ministru kabineta 2012.gada 2.maija
noteikumu Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" 22.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības kārtību, ārpus meža augošu koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, publiskās apspriešanas procedūras norises kārtību un zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu (turpmāk – zaudējumu atlīdzība) aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu un izpildes kontroli.

2. Visi apstādījumi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi. Visiem kokiem pilsētā ir sabiedriska vērtība.

II. Apstādījumu uzturēšana un aizsardzība

3. Apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību Rīgas pilsētā pārrauga Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde).

4. Par apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

5. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums:

5.1. veikt pasākumus, lai nodrošinātu koku saglabāšanu un aizsardzību, neveikt un novērst darbības, kas var kaitēt koku augšanai, saglabāšanai un aizsardzībai;

5.2. pirms koku ciršanas saņemt Būvvaldē ciršanas atļauju, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;

5.3. nodrošināt nokaltušu koku, kuri pilnībā zaudējuši augtspēju, un bīstamu koku (koki ar vizuāli redzamiem bojājumiem – dabas apstākļu rezultātā iztrupējis (vairāk kā 80%), aizlūzis, sašķelts, daļēji sasvēries ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vai citādi bīstams koks) nociršanu;

5.4. pēc koku ciršanas darbiem sakopt ciršanas vietu (aizvākt koksni un zarus, izfrēzēt celmus, uzbērt auglīgu augsni vismaz 10 cm biezā kārtā);

5.5. kopt kokus profesionāla koku kopēja – arborista uzraudzībā, ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības.

6. Apstādījumos aizliegts:

6.1. bez koku ciršanas atļaujas saņemšanas cirst kokus, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus;

6.2. lauzt un apzāģēt kokus, to zarus, bojāt mizu, stumbru un saknes, kā rezultātā bojājuma dēļ koks daļēji vai pilnībā zaudē savu augtspēju;

6.3. veicot ar koka vainagošanu saistītus darbus, samazināt koka lapotnes masu vairāk par 20%.

7. Publiskajos apstādījumos papildus 6.punktā noteiktajam aizliegts:

7.1. bojāt apstādījumus – visas ar augiem apaudzētas, dabīgā vai mākslīgā veidā veidotas un koptas teritorijas;

7.2. braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu.

III. Ārpus meža augošu koku ciršanas izvērtēšanas kārtība

8. Iesniegumu par koku ciršanu izskata Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija (turpmāk – Komisija), izņemot šajos saistošajos noteikumos noteiktos gadījumus.

9. Koku ciršanas saskaņošanai zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Būvvaldē:

9.1. motivētu rakstveida iesniegumu (norādot plānoto cērtamo koku atrašanās vietu zemesgabalā);

9.2. dokumentus, kas apliecina tiesības veikt koku ciršanu (ja ierosinātājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks);

9.3. zemesgabala robežu plāna apliecinātu kopiju;

9.4. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumu par koku ciršanu;

9.5. būveksperta slēdzienu, ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību.

10. Būvvalde veic koku apskati, noformējot apstādījumu apskates aktu, un apstādījumu apskates aktu kopā ar iesniegumu iesniedz Komisijai lēmuma pieņemšanai. Ja, veicot koku apskati, Būvvalde konstatē, ka koks ir nokaltis vai bīstams koks, Būvvalde noformē apstādījumu apskates aktu un izsniedz koku ciršanas atļauju.

11. Komisija izskata iesniegumu par koku ciršanu un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai, nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru un norādot nosacījumus zaudējumu atlīdzības samaksas veikšanai un ciršanas atļaujas saņemšanai, vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu izsniegt atļauju koku ciršanai.

12. Komisijas lēmums par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ir derīgs divus gadus no tā pieņemšanas dienas. Ja beidzies Komisijas lēmuma par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai derīguma termiņš, pamatojoties uz koku ciršanas ierosinātāja iesniegumu, Būvvalde atkārtoti apseko kokus un nodod iesniegumu un apstādījumu apskates aktu Komisijai lēmuma pieņemšanai par koku ciršanu.

13. Pirms šo saistošo noteikumu 11.punktā minētā lēmuma pieņemšanas rīkojama publiskā apspriešana par plānoto koku ciršanu, ja:

13.1. koku ciršana paredzēta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā (turpmāk – Rīgas vēsturiskais centrs);

13.2. koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte.

14. Komisija lēmumā par publiskās apspriešanas procedūras organizēšanu nosaka publiskās apspriešanas procedūras termiņu, kas nav īsāks kā 10 darbdienas.

15. Koku ciršanas ierosinātājs publiskās apspriešanas procedūras laikā par saviem līdzekļiem ir tiesīgs organizēt un rīkot prezentāciju par plānoto koku ciršanu, pirms tam Būvvaldē saskaņojot prezentācijas materiālus, norises vietu un laiku.

16. Koku ciršanas ierosinātājs saskaņo ar Būvvaldi publiskās apspriešanas uzsākšanas laiku un ne vēlāk kā 5 darbdienas pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas iesniedz Būvvaldē saskaņošanai koku ciršanas ierosinātāja izstrādātu planšeti trijos eksemplāros (ne mazāku kā A1 formātā), kurā iekļauta ciršanai plānoto koku fotofiksācija (fotofiksācija nedrīkst būt vecāka par vienu mēnesi), teritorijas fotofiksācijas (fotofiksācija nedrīkst būt vecāka par vienu mēnesi) un norādīta ciršanai plānoto koku atrašanās vieta zemesgabalā. Planšetē papildus jānorāda šādas ziņas:

16.1. koku ciršanas ierosinātājs (fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese) un kontakttālrunis;

16.2. zemesgabala, kurā plānots cirst kokus, adrese un kadastra numurs;

16.3. informācija par ciršanai plānotajiem kokiem (koku suga, skaits, diametrs) un koku ciršanas pamatojums;

16.4. informācija par plānoto būvniecību vai citiem sabiedrībai nozīmīgiem gadījumiem (ieceres nosaukums, projektētājs);

16.5. koku ciršanas ieceres prezentācijas vieta un laiks šo saistošo noteikumu 15.punktā noteiktajā gadījumā.

17. Koku ciršanas ierosinātājs ne vēlāk kā 1 darbdienu pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas vienu no saskaņotajām planšetēm izvieto Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijā, otru Būvvaldē, trešo pie nociršanai plānotā koka vai tā tuvumā.

18. Būvvalde ne vēlāk kā 1 darbdienu pirms publiskās apspriešanas procedūras uzsākšanas paziņojumu par publiskās apspriešanas procedūras rīkošanu nosūta ievietošanai Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv, Būvvaldes mājas lapā, kā arī izvieto Būvvaldes telpās.

19. Rakstveida atsauksmes par publisko apspriešanu koku ciršanai iesniedzamas Būvvaldē publiskās apspriešanas laikā.

20. Būvvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc publiskās apspriešanas procedūras pabeigšanas apkopo publiskās apspriešanas rezultātus (saņemtos priekšlikumus, iebildumus, atsauksmes u.tml.) un sagatavo Komisijai ziņojumu par publiskās apspriešanas procedūru.

21. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja publiskās apspriešanas laikā nav saņemts neviens priekšlikums, iebildums vai atsauksme.

22. Komisija pēc Būvvaldes ziņojuma par publiskās apspriešanas procedūru saņemšanas izvērtē publiskās apspriešanas rezultātus un pieņem šo saistošo noteikumu 11.punktā noteikto lēmumu.

23. Ja koku ciršana paredzēta saistībā ar būvniecību un būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūras ietvaros notikusi publiskā apspriešana arī plānoto koku ciršanai, tad papildus nav nepieciešams organizēt publisko apspriešanu koku ciršanai.

24. Komisija, izskatījusi jautājumu par koku ciršanu, nosaka zaudējumu atlīdzības apmēru saskaņā ar šo saistošo noteikumu 29.punktu.

25. Koku ciršanas atļauja saņemama Būvvaldē, uzrādot maksājuma dokumenta, kas apliecina zaudējumu atlīdzības samaksu, oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

26. Koku ciršana veicama tikai pēc koku ciršanas atļaujas saņemšanas ciršanas atļaujas derīguma termiņa laikā.

27. Par patvaļīgu koku ciršanu Komisija nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo saistošo noteikumu 29.punktu un uzliek par pienākumu personai, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, viena mēneša laikā no Komisijas lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību. Ja nav noskaidrota persona, kura veikusi patvaļīgu koku ciršanu, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

28. Ja ārējas (ķīmiskas vai mehāniskas, saimnieciskas darbības, būvniecības, neprofesionālas kopšanas u.c.) iedarbības rezultātā koks daļēji vai pilnībā zaudējis augtspēju, Komisija nosaka zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo saistošo noteikumu 29.punktu.

IV. Zaudējumu atlīdzības aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība

29. Zaudējumu atlīdzību (summu latos bez pievienotās vērtības nodokļa) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ZA = Kd x Ks x Kc x Kap x Kav x Kk, kur

ZA – zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu;

Kd – koka diametra koeficients (cm);

Ks – koka sugas koeficients;

Kc – koka nociršanas iemesla koeficients;

Kap – apdzīvotas vietas koeficients Rīgā;

Kav – koka atrašanās vietas koeficients;

Kk – korekcijas koeficients.

30. Koeficientus Kd, Ks, Kc, Kap, Kav nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža.

31. Nosakot koka atrašanās vietas koeficientu Kav, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža par vecpilsētu uzskata Vecrīgu, par pilsētas centru uzskata Rīgas vēsturisko centru.

32. Nosakot zaudējumu atlīdzību, piemēro šādus korekcijas koeficientus Kk:

32.1. kalstošs koks (koks ar izteiktām kalšanas pazīmēm, nokaltušiem zariem un samazinātu lapojuma apjomu par vairāk nekā 50%) – 0,2;

32.2. citi gadījumi –1.

33. Zaudējumu atlīdzība maksājama Būvvaldes pamatbudžeta kontā.

V. Samaksātās zaudējumu atlīdzības sadalījums

34. Saskaņā ar šo saistošo noteikumu 33.punktu iemaksātie līdzekļi izmantojami šādi:

34.1. 60% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Rīgas pilsētas apstādījumu atjaunošanai, t.sk. budžeta programmas "Pilsētas apstādījumu uzturēšana" realizācijai;

34.2. 40% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Būvvaldes darbības nodrošināšanai.

VI. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

35. Komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam. Rīgas domes priekšsēdētāja lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

VII. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontrole

36. Par šo saistošo noteikumu 5.3.–5.5., 6.3.apakšpunkta, 7.punkta pārkāpšanu (neievērošanu) izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām no 10 līdz 250 latiem, juridiskām personām no 25 līdz 500 latiem.

37. Par patvaļīgu koku ciršanu un koku bojāšanu iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

38. Personas saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt zaudējumu atlīdzību.

39. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sastādīt administratīvos pārkāpuma protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas šādas amatpersonas:

39.1. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju administratīvo inspekciju inspektori atbilstoši savai kompetencei;

39.2. Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas saskaņā ar likumu "Par policiju";

39.3. Būvvaldes Apstādījumu inspekcijas inspektori atbilstoši savai kompetencei.

40. Rīgas domes Administratīvajai komisijai ir tiesības uzdot personai izpildīt šajos saistošajos noteikumos noteikto pienākumu vai pārtraukt veikt darbības, par kuru nepildīšanu vai veikšanu persona tiek saukta pie administratīvās atbildības.

VIII. Noslēguma jautājumi

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2010.gada 30.marta saistošos noteikumus Nr.62 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr.76, 2011, Nr.139).

42. Saistošie noteikumi publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

 

 

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr.204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi"

1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

09.05.2012. stājušies spēkā Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumi Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", kuru 26.punktā noteikts, ka vietējās pašvaldības dome līdz 31.12.2012. izdod 22.punktā minētos saistošos noteikumus. Līdz minēto pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2012., ir piemērojami spēkā esošie pašvaldību saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, vietējām pašvaldībām bija pienākums izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.

Rīgas pilsētas būvvalde ir sagatavojusi jaunus saistošos noteikumus "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" (turpmāk – Noteikumi), kas nosaka apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības kārtību, ārpus meža augošu koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, publiskās apspriešanas procedūras norises kārtību un zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Noteikumos precizēts līdzšinējais tiesiskais regulējums par koku ciršanu ārpus meža, lai nodrošinātu pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību pieņemtajiem augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem. Proti, tiek noteikta jauna kārtība zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanai, ievērojot Ministru kabineta noteiktos koeficientus. Izmantojot korekcijas koeficientu, tiek paredzēta iespēja samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, veicot kalstoša koka nociršanu, izņemot, ja konstatēts, ka koka nokalšana izraisīta ārējas (ķīmiskas vai mehāniskas, saimnieciskas darbības, būvniecības, neprofesionālas kopšanas u.tml.) iedarbības rezultātā.

Noteikumi papildina termina "publiskie apstādījumi" definīciju, paredzot, ka par publiskajiem apstādījumiem uzskatāmi arī apstādījumi, kas izvietoti pagalmos, kas bez ierobežojuma pieejami sabiedrībai, neatkarīgi no īpašuma formas, tādējādi paredzot iespēju sabiedrībai izteikt viedokli arī par koku ciršanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos. Vienlaikus, ievērojot pašvaldības tiesības noteikt sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu, paredzēts, ka koku ciršana Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā veicama tikai pēc koku ciršanas ierosinājuma publiskās apspriešanas. Noteikumi nosaka, ka pašvaldība var uzlikt par pienākumu veikt publisko apspriešanu, ja koku ciršanas rezultātā būtiski tiek ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā vai ekoloģiskā kvalitāte.

Lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus, precizēts ārpus meža augošo koku ciršanas ierosināšanai iesniedzamo dokumentu apjoms.

Precizēts administratīvās atbildības apmērs par apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības kārtības pārkāpšanu.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

13.10.2011. veikti grozījumi Meža likuma 8.pantā. Minētie grozījumi nosaka, ka līdz Meža likuma 8.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 31.03.2012., ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.717 "Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Uz minēto tiesību normu pamata bija izdoti Rīgas domes 2010.gada 30.marta saistošie noteikumi Nr.62 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi".

Vienlaikus saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 9.punktu Rīgas dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par pilsētas teritorijas labiekārtošanu, zaļumu stādījumu uzturēšanu un aizsardzību, savukārt atbilstoši Meža likuma 8.pantam vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Meža likums paredz, ka zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.

Atbilstoši iepriekš minētajam Rīgas pilsētas būvvalde ir sagatavojusi Noteikumus, jo Rīgas domes 2010.gada 30.marta saistošie noteikumi Nr.62 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi" no 01.01.2013. nebūs piemērojami.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Soda naudas par administratīvajiem pārkāpumiem saistībā ar Noteikumu pārkāpšanu un neievērošanu tiks ieskaitītas Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā, kā arī zaudējumu atlīdzība tiks ieskaitīta Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programmā "Rīgas apstādījumu atjaunošanas fonds".

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Būtiska ietekme netiek paredzēta.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Būtiska ietekme netiek paredzēta.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Nav veiktas konsultācijas ar privātpersonām.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

 

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!