Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra rīkojums Nr. 50 "Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.02.2013., Nr. 32 (4838) https://www.vestnesis.lv/op/2013/32.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.51

Par būves Šmerļa ielā 5, Rīgā, saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Ekonomikas ministrijas valdījumā

Vēl šajā numurā

14.02.2013., Nr. 32 (4838)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 50

Pieņemts: 12.02.2013.

OP numurs: 2013/32.6

2013/32.6
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr.50

Rīgā 2013.gada 12.februārī (prot. Nr.9 19.§)

Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju

1. Atbalstīt Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas 4.1.apakšnodaļā noteiktos jaunās cietumu sistēmas veidošanas un jauno cietumu izvietošanas principus.

2. Atbalstīt jauna cietuma būvniecību Olaines cietuma teritorijā par valsts budžeta līdzekļiem ar publiskā iepirkuma metodi (koncepcijas informatīvās daļas 4.2.apakšnodaļas 1.variants), paredzot kopējo finansējumu 55 495 243 latu apmērā:

2.1.  2013.gadā – 165 663 latus ar būvniecības procesa organizēšanu saistītajām darbībām;

2.2.  2014.gadā – 2 613 517 latu ar būvprojektēšanu, līgumu uzraudzību un projekta vadīšanu saistītajiem pasākumiem;

2.3.  2015.gadā – 54 123 latus ar līgumu uzraudzību un projekta vadīšanu saistītajiem pasākumiem;

2.4.  2016.gadā – 21 107 851 latu būvniecības uzsākšanai;

2.5.  2017.gadā – 31 554 089 latus būvniecības pabeigšanai.

3. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

4. Tieslietu ministrijas priekšlikumu par papildu finansējuma nepieciešamību Olaines cietuma būvniecībai 2016.gadā 21 107 851 lata apmērā (tai skaitā 184 165 latus autoruzraudzības izmaksām, 245 553 latus būvuzraudzības izmaksām, 20 462 760 latu būvniecības izmaksām, 175 000 latu līgumu uzraudzības izmaksām un 40 373 latus ar projekta vadīšanu saistītajām izmaksām) un 2017.gadā 31 554 089 latu apmērā (tai skaitā 276 247 latus autoruzraudzības izmaksām, 368 330 latu būvuzraudzības izmaksām, 30 694 139 latus būvniecības izmaksām, 175 000 latu līgumu uzraudzības izmaksām un 40 373 latus ar projekta vadīšanu saistītajām izmaksām) izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014.–2016.gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2014.gadam".

5. Tieslietu ministrijas priekšlikumu par papildu finansējuma nepieciešamību ieslodzīto pārvietošanai un jaunā Olaines cietuma uzturēšanai izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.–2020.gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2018.gadam".

6. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2015.gada 1.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" un likumprojektu "Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā", paredzot grozījumus, kas nepieciešami koncepcijas informatīvās daļas 4.1.apakšnodaļā minētās jaunās cietumu sistēmas ieviešanai.

7. Tieslietu ministrijai izvērtēt iespēju iegādāties Igaunijas Republikas izstrādāto ieslodzījuma vietu infrastruktūras būvprojektu un, ja iespējams, izmantot jaunā Olaines cietuma būvniecībai.

8. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram:

8.1. līdz 2013.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par šā rīkojuma 7.punktā minētā izvērtējuma rezultātiem;

8.2. līdz 2015.gada 1.decembrim, 2017.gada 1.decembrim un 2019.gada 1.decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par atbalstītā koncepcijas risinājuma varianta īstenošanas gaitu.

9. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2005.gada 2.maija rīkojumu Nr.280 "Par Ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 70.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs J.Bordāns

 

 

(Ministru kabineta
2013.gada 12.februāra
rīkojums Nr.50)

Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas
kopsavilkums

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – IeVP) sastāvā ir 12 ieslodzījuma vietas, no kurām viena – atklātais cietums, viena – audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem un viena – sieviešu cietums. Ieslodzījuma vietās tiek ievietotas personas, kurām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums (izmeklēšanas cietumos), kuras notiesātas ar reālu brīvības atņemšanas sodu vai kurām piespiedu darbs vai naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu (brīvības atņemšanas iestādēs).

Ieslodzījuma vietu izvietojums valstī ir vēsturiski izveidojies, un tas ir neregulārs – Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā – četri cietumi, bet Kurzemes reģionā – tikai viens neliels cietums. Daļa ieslodzījuma vietu ēku būvētas 19.gadsimtā (vecākā ēka celta 1833.gadā), daļa būvētas padomju laikā un tikušas piemērotas ieslodzījuma vietu vajadzībām. Ieslodzījuma vietu vēsturiskais izvietojums un to infrastruktūras tehniskais stāvoklis rada virkni problēmu – piemēram, ieslodzījuma vietas iekšējais plānojums bieži ir nepraktisks, jo ēkas būvētas citiem mērķiem, ir problēmas ar efektīvu infrastruktūras izmantošanu (piemēram, ir padomju laikā celti milzīgi angāri, bet būtu nepieciešami kameru korpusi vai nelielas telpas notiesāto nodarbinātības organizēšanai, ir lielas dzīvojamās telpas ieslodzīto izvietošanai, bet normatīvajos aktos noteikta nepieciešamība izvietot ieslodzītos kamerās u.tml.). Infrastruktūras dēļ ieslodzīto plūsmas ieslodzījuma vietās ir neefektīvas, tādēļ nepieciešams papildu personāls (apsargāšanai un ieslodzīto uzraudzībai), ko varētu novērst, veidojot jaunu cietumu infrastruktūru.

Ņemot vērā minēto, Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus, lai izveidotu nepieciešamos apstākļus (infrastruktūru) efektīvai brīvības atņemšanas sodu izpildei, tai skaitā notiesāto resocializācijai, kā arī kopumā palielināt sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma. Šīs koncepcijas uzdevums ir jaunas cietumu sistēmas izveidošana, kurā iespējams nodrošināt efektīvu apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi, kā arī piedāvāt risinājumus valsts pārvaldes principiem atbilstošai finanšu līdzekļu piesaistei koncepcijas mērķa īstenošanā.

Konstatēto problēmu risināšanai koncepcijā ir aprakstīti jaunās cietumu infrastruktūras sistēmas izveides principi un cietumu izvietošanas principi, kā arī piedāvāti risinājumi jauna cietuma būvniecības finansēšanai, izmantojot Igaunijas un citu pasaules valstu pieredzi konkrēto problēmu risināšanā.

Attiecībā uz jauna cietuma būvniecības finansēšanu tiek piedāvāti divi varianti.

1.variants – jauna cietuma būvniecība par valsts budžeta līdzekļiem ar publiskā iepirkuma metodi.

Īstenojot šo variantu, Tieslietu ministrija būs pasūtītājs un izsludinās iepirkuma konkursus par jaunā Olaines cietuma projektēšanu un būvniecību, kā arī uzraudzīs pasūtījuma izpildi, ņemot vērā ministrijas un tās padotības iestāžu normatīvajos aktos noteikto kompetenci.

Pēc Tieslietu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, izmantojot šādu būvniecības finansēšanas modeli, jaunā Olaines cietuma būvniecības izmaksas būs 55 495 243 lati.

1.tabula

Jaunā Olaines cietuma būvniecības izmaksas (ar PVN) un laika grafiks

Projekta īstenošanas pozīcijas

Valsts budžeta dotācija

Projekta sagatavošanas un līgumu uzraudzības izmaksas

500 000

Ls
Projekta īstenošanas vadības grupas izmaksas

206 205

Ls
Projektēšanas izmaksas

2 557 844

Ls
Būvniecības izmaksas

52 231 194

Ls

Kopā

55 495 243

Ls
Apsardzes un uzraudzības izmaksas

2 352 596

Ls gadā
Apsaimniekošanas/uzturēšanas izmaksas (20 gadiem)

2 253 519

 Ls gadā

1.varianta īstenošanai nepieciešamie lēmumi daļēji jau ir pieņemti Ministru kabinetā, proti, Ministru kabineta 2012.gada 16.augusta (prot. Nr.46 11.§ 1.punkts) sēdē tika atbalstīta valsts budžeta līdzekļu novirzīšana prioritārajiem pasākumiem 2013.–2015.gadam saskaņā ar Finanšu ministrijas iesniegtās informācijas "Par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2013.–2015.gadam" I sadaļu "Indikatīvi atbalstāmie valsts budžeta prioritārie pasākumi 2013.–2015.gadam", atbalstot papildu finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai jaunā Olaines cietuma būvniecības procesa uzsākšanai:

2013.gadā – 165 663 latu apmērā;

2014.gadā – 2 613 517 latu apmērā;

2015.gadā – 54 123 latu apmērā.

Papildus vēl nepieciešami lēmumi par:

1) finansējuma piešķiršanu:

2016.gadā – 21 107 851 lata apmērā (t.sk. 184 165 lati autoruzraudzības izmaksas, 245 553 lati būvuzraudzības izmaksas, 20 462 760 latu būvniecības izmaksas, 175 000 latu līgumu uzraudzības izmaksas un 40 373 lati ar projekta vadīšanu saistītās izmaksas);

2017.gadā – 31 554 089 latu apmērā (t.sk. 276 247 lati autoruzraudzības izmaksas, 368 330 latu būvuzraudzības izmaksas, 30 694 139 lati būvniecības izmaksas, 175 000 latu līgumu uzraudzības izmaksas un 40 373 lati ar projekta vadīšanu saistītās izmaksas);

2) ieslodzīto pārvietošanai un jaunā Olaines cietuma uzturēšanai nepieciešamā papildu finansējuma iekļaušanu Tieslietu ministrijas bāzes izdevumos 2018.gadā un turpmākajos gados.

2.variants – jauna cietuma būvniecība, izmantojot publisko un privāto partnerību.

Ja jaunā Olaines cietuma projekts tiks īstenots ar publiskās un privātās partnerības metodi, Tieslietu ministrija sagatavos publiskās un privātās partnerības noteikumus un līgumu, nodrošinās privātā partnera izraudzīšanos, kā arī uzraudzīs noslēgto līgumu izpildi.

2.tabula

Jaunā Olaines cietuma būvniecības izmaksas (ar PVN), izmantojot publiskās un privātās partnerības metodi

Projekta īstenošanas pozīcijas

Publiskās un privātās partnerības projekts (DBFO modelis)* 20 gadu periodam

Sagatavošanas izmaksas

  500 000

Ls
Projektēšanas izmaksas

  2 687 626

Ls
Būvniecības izmaksas

  54 881 328

Ls

Kopā

 57 718 954

Ls
Apsardzes un uzraudzības izmaksas

2 352 596

Ls gadā
Apsaimniekošanas/uzturēšanas izmaksas (20 gadiem)

2 760 546

Ls gadā
Naudas resursu cena

7 %**

*DBFO modelī (Design–Build–Finance–Operate) (projektēšanabūvniecībafinansēšanapārvaldīšana) tika plānots, ka privātais partneris nodarbinās cietumā ieslodzītos.

** Iespējama zemāka likme.

Ja jaunais Olaines cietums tiks būvēts, izmantojot publiskās un privātās partnerības metodi, 2013.gadā Tieslietu ministrijai būs nepieciešami 150 000 latu sagatavošanās darbiem un būvprojektēšanas konkursa izsludināšanai. Pirmais maksājums 10 493 521 lata apmērā privātajam partnerim tiks veikts tikai pēc jaunā cietuma uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā – 2017.gadā.

Tieslietu ministrija atbalsta koncepcijas ieviešanas 1.variantu, jo ar to iespējams pilnībā sasniegt koncepcijas mērķus un tas ir lētākais no abiem variantiem.

Koncepcijas izstrādes gaitā sabiedrības iesaiste nodrošināta, nosūtot koncepcijas projektu saskaņošanai sabiedriskās politikas centram "Providus".

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!