Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 63 "Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus cūkām". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.02.2013., Nr. 24 (4830) https://www.vestnesis.lv/op/2013/24.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.69

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.746 "Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība"

Vēl šajā numurā

04.02.2013., Nr. 24 (4830)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 63

Pieņemts: 29.01.2013.

OP numurs: 2013/24.5

2013/24.5
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 10 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.63

Rīgā 2013.gada 29.janvārī (prot. Nr.6 14.§)

Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus cūkām

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 4.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka brucelozes ierosinātāja Brucella suis (turpmāk – bruceloze) profilakses un apkarošanas kārtību cūku sugas dzīvniekiem (turpmāk – dzīvnieks) (izņemot dzīvniekus, kas dzīvo savvaļā).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aizdomas par inficēšanos ar brucelozi – dzīvnieks bijis kontaktā ar dzīvnieku, kas slims ar brucelozi, vai ar iespējamu brucelozes izcelsmes avotu (piemēram, ar abortētu augli, augļūdeņiem, placentu, nedzīvi dzimuša vai jaundzimuša dzīvnieka līķi, kontaminētu barību vai priekšmetu);

2.2. aizdomas par saslimšanu ar brucelozi – dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās pārmaiņas vai, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju attiecīgajam dzīvniekam ņemtajā asins seruma paraugā, laboratoriski atkārtoti ir iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts ar Roz-Bengala reakciju (turpmāk – RBR metode) un komplementa saistīšanas reakciju (turpmāk – KSR metode);

2.3. ar brucelozi slims dzīvnieks – dzīvnieks, kam apstiprināta brucelozes diagnoze;

2.4. brucelozes diagnoze – diagnoze, ko apstiprina, ja dzīvniekam novēro brucelozei raksturīgās klīniski patoloģiskās pārmaiņas un bakterioloģiskajos izmeklējumos laboratoriski ir iegūts brucelozes ierosinātājs vai laboratoriski ir iegūts pozitīvs seroloģisko izmeklējumu rezultāts, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju ar divām metodēm, no kurām viena ir KSR metode, bet otra ir RBR metode vai aglutinācijas reakcija (turpmāk – AR metode);

2.5. pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, ko Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.6. skartais punkts – vieta (teritorija), kurā turētajam dzīvniekam apstiprināta brucelozes diagnoze un kurā veic brucelozes apkarošanas pasākumus;

2.7. novietne – telpa, celtne, teritorija vai tās daļa, vai iežogota platība, kurā audzē vai tur dzīvniekus un tie veido vienu epidemioloģisko vienību;

2.8. kontroles paraugs – asins seruma paraugs, kas paņemts no dzīvnieka profilakses pasākumu laikā, lai laboratorijā to izmeklētu seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju;

2.9. klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugs – audu paraugi, kas paņemti brucelozes apkarošanas pasākumu laikā no dzīvnieka vai tā līķa, – asins serums, abortētais auglis, augļūdeņi, placenta, nedzīvi dzimušā vai jaundzimušā dzīvnieka līķis, dzimumorgāni;

2.10. no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss – statuss, ko dienests piešķir un saglabā novietnei, ja tā deviņus mēnešus ir oficiāli brīva no brucelozes un tajā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus;

2.11. vaislas jauncūka – dzimumgatavību sasniegusi sieviešu vai vīriešu kārtas cūka pirms pirmās lecināšanas;

2.12. uzmeklētājs kuilis – kuilis, ko izmanto, lai noteiktu sieviešu kārtas cūkas, kuras meklējas.

3.  Latvijas Republikā ir aizliegta:

3.1. dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija un hiperimūno serumu lietošana pret brucelozi;

3.2. brucelozes terapeitiskā ārstēšana dzīvniekiem;

3.3. tādu dzīvnieku ievešana, kuri ir vakcinēti pret brucelozi.

4. Dienests:

4.1. izstrādā brucelozes uzraudzības un apkarošanas programmu;

4.2. Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu:

4.2.1. piešķirt, atjaunot vai saglabāt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis šo noteikumu 17., 18., 19., 23., 36., 37. vai 52.punktā minētos pasākumus;

4.2.2. apturēt vai atcelt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu saskaņā ar šo noteikumu 27. vai 36.punktu.

5. Ja novietnei nav piešķirts vai saglabāts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, novietnē:

5.1. ir aizliegta dzīvnieku pārvietošana (izņemot dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai);

5.2. ir aizliegta dzīvnieku un to produkcijas tirdzniecība;

5.3. jānodrošina to vaislas jauncūku asins seruma paraugu seroloģiskā izmeklēšana pirms lecināšanas, kuras ir vecākas par sešiem mēnešiem;

5.4. ir atļauta vaislas jauncūku ievietošana novietnē, ja dzīvnieki 30 dienas pirms ievietošanas novietnē ir seroloģiski izmeklēti.

6. Kontroles paraugus ņem un laboratoriskai izmeklēšanai uz valsts zinātnisko institūtu "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) nosūta praktizējošais veterinārārsts. 

7. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus par kontroles paraugu ņemšanu, nosūtīšanu uz institūtu un laboratorisko izmeklēšanu.

8. Klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugus ņem un uz institūtu nosūta praktizējošais veterinārārsts, kas noslēdzis līgumu ar dienestu par klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu, vai dienesta inspektors, vai pilnvarotais veterinārārsts.

9. Institūts veic:

9.1. seroloģiskos izmeklējumus, nosakot specifiskās antivielas pret brucelozes ierosinātāju. Izmeklējumus veic, izmantojot šādas metodes (1.pielikums):

9.1.1. RBR metode asins seruma paraugā;

9.1.2. KSR metode asins seruma paraugā;

9.1.3. AR metode asins seruma paraugā;

9.2. bakterioloģiskos izmeklējumus, nosakot brucelozes ierosinātāju klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugā.

10. Ja institūts veic seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā ar RBR metodi vai AR metodi un konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju, paraugu izmeklē ar KSR metodi. 

11. Institūts, veicot seroloģiskos izmeklējumus dzīvnieka asins seruma paraugā, izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja ar:

11.1. RBR metodi dzīvnieka asins seruma paraugā konstatē specifisko antivielu klātbūtni pret brucelozes ierosinātāju;

11.2. AR metodi dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 30 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju;

11.3. KSR metodi dzīvnieka asins seruma parauga vienā mililitrā konstatē vismaz 20 starptautisko specifisko antivielu vienību pret brucelozes ierosinātāju.

12. Institūts pēc parauga laboratoriskās izmeklēšanas nosūta izmeklējumu rezultātus:

12.1.  Lauksaimniecības datu centram (turpmāk – datu centrs) – elektroniski;

12.2. personai, kas iesūtījusi paraugu, – elektroniski vai papīra formā;

12.3. dienestam un tā attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, – elektroniski, ja iegūts pozitīvs rezultāts.

13. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs un institūts brucelozes laboratorisko izmeklējumu rezultātus glabā elektroniski vai papīra formā vismaz trīs gadus pēc to saņemšanas, bet institūts izolēto brucelozes ierosinātāju no tā izolēšanas brīža uzglabā tā, lai brucelozes ierosinātājs vismaz sešus mēnešus saglabātu bioloģiskās īpašības.

14. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas nav veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, sedz visus ar brucelozes apkarošanas pasākumiem saistītos izdevumus (pilnvarotā veterinārārsta, dienesta, institūta un to personu izdevumus, kuras ir iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu savākšanā, pārstrādē un likvidēšanā, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – blakusprodukti)), ja tiek konstatēts viens no šādiem gadījumiem:

14.1. ir apstiprināta brucelozes diagnoze;

14.2. ir aizdomas par saslimšanu ar brucelozi;

14.3. ir aizdomas par inficēšanos ar brucelozi.

15. Ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi vai ir apstiprināta brucelozes diagnoze un dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir veicis šo noteikumu 2.nodaļā minētos profilakses pasākumus, Zemkopības ministrija no kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma epidemioloģiskās izmeklēšanas nodrošināšanai sedz šādas brucelozes apkarošanas pasākumu izmaksas:

15.1. pilnvarotajam veterinārārstam:

15.1.1. transporta izdevumus;

15.1.2. darba samaksu (par veterinārārsta vizīti un dokumentu noformēšanu, par dzīvnieka līķa vai abortēta augļa daļēju sekciju, klīniskā vai patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu un iesaiņošanu, dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu un dezinfekciju);

15.1.3. izlietoto dezinfekcijas līdzekļu iegādes izdevumus;

15.2. institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskajiem izmeklējumiem (seroloģiskajiem (RBR metode, KSR metode, AR metode) un bakterioloģiskajiem izmeklējumiem).

16. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs savāc, izmanto, pārstrādā vai likvidē blakusproduktus saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot pārstrādes metodes un nosacījumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.1774/2002 (turpmāk – Regula Nr.1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr.142/2011).

2. Brucelozes profilakses pasākumi

2.1. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei piešķirtu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu

17. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs piesakās dienestā, elektroniski vai papīra formā iesniedzot iesniegumu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu piešķiršanai (2.pielikums). Iesniegumam pievieno testēšanas pārskatu kopijas par pēdējo 12 mēnešu laikā novietnē veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem brucelozes noteikšanai, ja:

17.1. dienestam nav pieejami nepieciešamie laboratoriskie izmeklējumi;

17.2. dzīvniekiem pēdējo deviņu mēnešu laikā nav novērotas brucelozes klīniskās pazīmes;

17.3. ir izpildīti šo noteikumu 18. vai 19.punktā minētie nosacījumi.

18. Novietne, kurā tur vaislas kuili vai sivēnmāti, vai vaislas jauncūku un nobarojamo cūku, atbilst šādām prasībām attiecībā uz kontroles paraugu izmeklējumu veikšanu:

18.1. vaislas kuilis vienu reizi gadā ir seroloģiski izmeklēts atbilstoši šo noteikumu 9.1.apakšpunktā minētajām metodēm, un izmeklējumu rezultāts ir negatīvs (turpmāk – seroloģiski izmeklēts);

18.2. uzmeklētājs kuilis un sivēnmāte vienu reizi divos gados ir seroloģiski izmeklēti;

18.3. vaislas jauncūka, kas vecāka par sešiem mēnešiem, pirms lecināšanas ir seroloģiski izmeklēta;

18.4. nobarojamās cūkas, kuru vecums pārsniedz sešus mēnešus, ne vēlāk kā 30 dienas pirms ievietošanas novietnē ir seroloģiski izmeklētas ar RBR metodi.

19. Novietnē, kurā audzē tikai nobarojamās cūkas, tās ieved no novietnes, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss vai kurā dzīvniekiem veikti seroloģiski izmeklējumi saskaņā ar šo noteikumu 18.4.apakšpunktu.

20. Dienests izvērtē novietnes atbilstību šo noteikumu 17. un 18.punktā vai šo noteikumu 17. un 19.punktā minētajiem kritērijiem un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

20.1. piešķirt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, lēmumu rakstiski paziņojot dzīvnieku īpašniekam vai turētājam;

20.2. nepiešķirt novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, rakstiski sniedzot pamatotu atteikumu.

21. Ja dienests pieņem lēmumu piešķirt no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, piešķirto statusu un nākamo nepieciešamo seroloģisko izmeklējumu beigu datumu reģistrē datu centra datubāzē.

22. Datu centrs savā tīmekļa vietnē uztur aktuālu sarakstu par novietnēm, kurām piešķirts un saglabāts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss.

2.2. Pasākumi, kas veicami, lai novietnei saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu

23. Dienests novietnei saglabā no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja:

23.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina novietnē turētajiem dzīvniekiem kontroles paraugu izmeklējumus atbilstoši šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām;

23.2. novietnē dzīvniekus ievieto saskaņā ar šo noteikumu 25. un 26.punktā minēto kārtību.

24. Lai dienests novietnei saglabātu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, lai vienu reizi gadā būtu:

24.1. seroloģiski izmeklēts vaislas kuiļa asins seruma paraugs;

24.2. seroloģiski izmeklēti 10 procentu to sivēnmāšu asins seruma paraugu, kuras iepriekšējā gadā nav izmeklētas.

25. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, drīkst ievietot dzīvniekus:

25.1. no tāda paša statusa novietnes, un vaislas kuili vai sivēnmāti drīkst ievietot, ja veikti šādi kontroles paraugu izmeklējumi:

25.1.1. vaislas kuilis ne vēlāk kā 30 dienas pirms ievietošanas novietnē ir seroloģiski izmeklēts;

25.1.2. sivēnmāte vienu reizi gada laikā ir seroloģiski izmeklēta;

25.2. no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei un veterinārajām prasībām to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli, kā arī saskaņā ar Komisijas 2010.gada 12.marta Regulu (ES) Nr.206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības.

26. Ja no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts ieved dzīvniekus, kas nav seroloģiski izmeklēti pirms to ievietošanas novietnē, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs tos izolē, seroloģiski izmeklē un, ja iegūti negatīvi rezultāti, ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem. 

27. Dienests atceļ novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja konstatē vienu no šādiem gadījumiem:

27.1. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs novietnē, kurai piešķirts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss, ievieto dzīvniekus no novietnes, kurai atcelts no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statuss;

27.2. datu centra datubāzē dzīvnieki nav reģistrēti atbilstoši faktiskajai situācijai novietnē;

27.3. netiek izpildīti šo noteikumu 24., 25. un 26.punktā minētie nosacījumi;

27.4. ir saņemts pozitīvs rezultāts laboratoriskajos izmeklējumos ar RBR metodi, AR metodi vai KSR metodi;

27.5. pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors ir apstiprinājis brucelozes diagnozi. 

3. Brucelozes apkarošanas pasākumi

3.1. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi

28. Dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas inficējies vai saslimis ar brucelozi, marķē un novietnē tur izolēti no citiem dzīvniekiem, pasargājot tos no inficēšanās ar brucelozi.

29. Dzīvniekus aizliegts pārvietot ārpus novietnes līdz diagnozes noteikšanai, izņemot dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai saskaņā ar šo noteikumu 46.punktā minētajiem nosacījumiem.

30. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs diennakts laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē praktizējošo veterinārārstu vai attiecīgo dienesta teritoriālo struktūrvienību par dzīvnieku, kuram noticis aborts, kā arī tad, ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi. 

31. Ja praktizējošais veterinārārsts nav pilnvarots veikt brucelozes apkarošanas pasākumus, tas pēc šo noteikumu 30.punktā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties ziņo attiecīgajai dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.

32. Dienesta teritoriālā struktūrvienība diennakts laikā pēc šo noteikumu 30.punktā minētās informācijas saņemšanas, izmantojot jebkuru saziņas veidu (rakstveidā, elektroniski vai mutvārdos):

32.1. informē dzīvnieku īpašnieku vai turētāju par pilnvaroto veterinārārstu vai dienesta inspektoru, kurš veiks brucelozes apkarošanas pasākumus;

32.2. nodod šo informāciju pilnvarotajam veterinārārstam vai dienesta inspektoram.

33. Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors, uzsākot brucelozes diagnozes noskaidrošanu, diennakts laikā dzīvnieka turēšanas vietā klīniski izmeklē dzīvnieku, novērtē epizootoloģisko situāciju un pārbauda, vai ir veikti nepieciešamie kontroles paraugu izmeklējumi.

34. Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors pēc šo noteikumu 33.punktā minēto darbību veikšanas paņem klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugu un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu brucelozes diagnozes noteikšanai.

35. Lai paņemtu patoloģiskā materiāla paraugu bakterioloģiskai izmeklēšanai, dzīvnieku, par kura saslimšanu ir aizdomas, ja nepieciešams, nogalina. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nogalināto dzīvnieku izmanto, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot Regulā Nr.1069/2009 un Regulā Nr.142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus.

36. Dienests, saņemot pozitīvu rezultātu laboratoriskajos izmeklējumos ar RBR metodi un KSR metodi vai AR metodi un KSR metodi, attiecīgajai novietnei aptur no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu. Minēto statusu var atjaunot, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka 30 dienu laikā:

36.1. seroloģiski pozitīvais dzīvnieks atkārtoti ir seroloģiski izmeklēts ar KSR metodi un, ja ir pieejams patoloģiskā materiāla paraugs, tas ir bakterioloģiski izmeklēts un netiek apstiprināta brucelozes diagnoze;

36.2. dzīvnieki, kuru vecums pārsniedz sešus mēnešus un kuri bijuši kontaktā ar dzīvnieku, par kuru ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar brucelozi, ir seroloģiski izmeklēti ar RBR metodi;

36.3. izlases veidā seroloģiski izmeklēti 30 procenti sivēnmāšu un visi kuiļi.

37. Ja seroloģiski pozitīvais dzīvnieks brucelozes apkarošanas pasākumu laikā ir nokauts un nav iespējams atkārtoti paņemt paraugus, novietnei atjauno no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu, ja visi dzīvnieki, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, divas reizes ir seroloģiski izmeklēti ar RBR metodi. Seroloģisko izmeklēšanu pirmo reizi veic 30 dienas pēc seroloģiski pozitīvo dzīvnieku nokaušanas (izolēšanas brīža) un otro reizi – 60 dienas pēc pirmās izmeklēšanas ar RBR metodi.

3.2. Pasākumi, kas veicami, ja ir apstiprināta brucelozes diagnoze

38. Dzīvniekus aizliegts pārvietot ārpus skartā punkta brucelozes apkarošanas pasākumu laikā (turpmāk – ierobežojumu laiks), izņemot dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai saskaņā ar šo noteikumu 46.punktā minētajiem nosacījumiem.

39. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība, saņemot informāciju par apstiprinātu brucelozes diagnozi, darbdienas laikā:

39.1. nosaka un apstiprina brucelozes apkarošanas pasākumu plānu saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu;

39.2. nosaka brucelozes skarto punktu saskaņā ar šo noteikumu 42.punktu;

39.3. veic epizootoloģiskās situācijas izpēti.

40. Dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 39.1. un 39.2.apakšpunktā minēto pasākumu veikšanas informē par tiem:

40.1. attiecīgo pašvaldību;

40.2. pilnvaroto veterinārārstu;

40.3. Slimību profilakses un kontroles centru.

41. Brucelozes apkarošanas pasākumu plānā nosaka brucelozes apkarošanas pasākumus skartajā punktā, norādot apkarošanas pasākumu secību, personu, kas atbildīga par brucelozes apkarošanas pasākuma kontroli, epidemioloģisko izmeklēšanu un rīcību ar dzīvniekiem, svaigu gaļu, kautproduktiem un blakusproduktiem, kā arī ierobežojuma laiku un citus pasākumus.

42. Dienests skarto punktu nosaka, ņemot vērā:

42.1. epizootoloģiskās situācijas izpētes rezultātus konkrētajā teritorijā un noskaidrojot brucelozes ierosinātāja izcelsmes vietu, izplatīšanās ceļus un iespējamos inficētos objektus;

42.2. ģeogrāfiskās un administratīvās robežas;

42.3. sociālos faktorus un dzīvnieku populācijas blīvumu.

43. Dienests pēc šo noteikumu 39.punktā minēto darbību izpildes:

43.1. vienas darbdienas laikā ievieto savā tīmekļa vietnē informāciju par apstiprināto brucelozes gadījumu, norādot:

43.1.1. datumu, kad apstiprināta brucelozes diagnoze;

43.1.2. dzīvnieku grupu (vaislas kuilis, sivēnmāte, vaislas jauncūka, sivēns, nobarojamā cūka);

43.1.3. dzīvnieku skaitu;

43.1.4. brucelozes skarto punktu;

43.1.5. minimālo ierobežojumu laiku;

43.2. ziņo Eiropas Komisijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai par apstiprinātu brucelozes diagnozi saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam. 

44. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sešu mēnešu laikā pēc brucelozes diagnozes apstiprināšanas, saņemot šo noteikumu 9.punktā minēto bakterioloģisko izmeklējumu rezultātu vai atkārtotu pozitīvu rezultātu seroloģiskajos izmeklējumos ar RBR metodi un KSR metodi vai AR metodi un KSR metodi, nodrošina, ka skartajā punktā nogalina:

44.1. ar brucelozi slimos dzīvniekus;

44.2. dzīvniekus, par kuru saslimšanu ar brucelozi ir aizdomas;

44.3. sivēnus, kas nav atšķirti no sivēnmātes.

45. Šo noteikumu 44.punktā minēto nogalināto dzīvnieku līķus dzīvnieku īpašnieks vai turētājs izmanto, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot Regulā Nr.1069/2009 un Regulā Nr.142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus.

46. Apstiprinātas brucelozes diagnozes gadījumā dienests atceļ novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu un, pamatojoties uz epizootoloģiskās situācijas izpētes rezultātiem, lemj par vienu no šādām rīcībām, kuras izpildi skartajā punktā nodrošina dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

46.1. no sivēnmātes atšķirto sivēnu nogalināšana skartajā punktā un to līķu izmantošana, pārstrāde vai likvidēšana saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem, piemērojot Regulā Nr.1069/2009 un Regulā Nr.142/2011 noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, vai to nosūtīšana nokaušanai uz kautuvi, kā arī dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas inficējies ar brucelozi, un visu pret brucelozi uzņēmīgo dzīvnieku nosūtīšana uz kautuvi;

46.2. no sivēnmātes atšķirto sivēnu nosūtīšana uz kautuvi vai izolēšana no pārējiem novietnē turētajiem dzīvniekiem un klīniskā vai patoloģiskā materiāla paraugu paņemšana no tiem sešu mēnešu vecumā un seroloģiska izmeklēšana ar KSR metodi divas reizes ar intervālu, kas nav īsāks par diviem mēnešiem, kā arī dzīvnieku, par kuriem ir aizdomas, ka tie inficējušies ar brucelozi, un pret brucelozi uzņēmīgo dzīvnieku seroloģiska izmeklēšana ar KSR metodi divas reizes ar intervālu, kas nav īsāks par diviem mēnešiem. 

47. Šo noteikumu 46.2.apakšpunktā minēto seroloģisko izmeklēšanu turpina, līdz no visiem novietnē turētajiem dzīvniekiem tiek iegūti negatīvi rezultāti divos atkārtotos seroloģiskajos izmeklējumos ar KSR metodi. Ja iegūti pozitīvi rezultāti, dzīvniekus nosūta nokaušanai uz kautuvi.

48. Šo noteikumu 46.punktā minētos dzīvniekus pēc nokaušanas kautuvē var izmantot pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanai, kautproduktus termiski apstrādājot tā, lai iznīcinātu brucelozes ierosinātāju.

49. Pēc šo noteikumu 44.punktā un 46.1. vai 46.2.apakšpunktā minēto darbību izpildes dzīvnieku īpašnieks vai turētājs dienesta inspektora vai pilnvarotā veterinārārsta uzraudzībā nodrošina brucelozes ierosinātāju iznīcināšanu:

49.1. atbilstoši Regulā Nr.1069/2009 un Regulā Nr.142/2011 noteiktajām pārstrādes metodēm un nosacījumiem apstrādājot vai pārstrādājot kūtsmēslus, kas bijuši saskarē ar seroloģiski pozitīvajiem dzīvniekiem vai brucelozes ierosinātāja izcelsmes avotiem (placentu, abortētu augli, embriju, nedzīvi dzimušo vai nobeigušos sivēnu);

49.2. tīrot un mazgājot novietni, tās aprīkojumu, inventāru un transportlīdzekļus, ar kuriem pārvadāti uzņēmīgie dzīvnieki, kā arī dezinficējot minētās vietas un lietas ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas iznīcina brucelozes ierosinātāju.

50. Dienesta inspektors pēc novietnes dezinfekcijas paņem dezinfekcijas kvalitātes kontroles paraugus un nosūta institūtam. 

51. Āra aplokus brucelozes skartās novietnes teritorijā atsāk izmantot ne agrāk kā 60 dienas pēc šo noteikumu 49.punktā minēto darbību izpildes.

52. Dienests atjauno novietnei no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu pēc brucelozes apkarošanas pasākumu beigām, ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

52.1. izpildījis šo noteikumu 44.punktā un 46.1. vai 46.2.apakšpunktā, kā arī šo noteikumu 47. un 49.punktā minētās prasības;

52.2. ievietojis dzīvniekus novietnē saskaņā ar šo noteikumu 25. vai 26.punktā minētajiem nosacījumiem sešus mēnešus pēc skartā punkta ierobežojumu atcelšanas;

52.3. elektroniski vai papīra formā iesniedzis dienestā iesniegumu no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršanai (2.pielikums), pievienojot testēšanas pārskatu kopijas par pēdējo 12 mēnešu laikā novietnē veiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem brucelozes noteikšanai, ja dienestam nav pieejami nepieciešamie laboratoriskie izmeklējumi.

53. Novietnēs, kas ir epizootoloģiski saistītas ar skarto punktu, dienests nosaka:

53.1. izlases veidā nepieciešamo kontroles paraugu izmeklējumu veikšanu 25 procentiem no visiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem;

53.2. aizliegumu dzīvnieku pārvietošanai un kaušanai, līdz ir veikti seroloģiskie izmeklējumi šo noteikumu 53.1.apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem.

54. Dienesta teritoriālā struktūrvienība skartajā punktā aizliedz rīkot dzīvnieku izstādes, sacensības un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos. 

55. Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina brucelozes gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu, kā arī organizē kontaktpersonu laboratorisko izmeklēšanu un medicīnisko novērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtību.

56. Divu darbdienu laikā pēc brucelozes apkarošanas pasākumu plāna izpildes pilnvarotais veterinārārsts par to rakstiski informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību.

57. Dienesta teritoriālā struktūrvienība pēc šo noteikumu 56.punktā minētās informācijas izvērtēšanas lemj par skartā punkta statusa saglabāšanu vai atcelšanu.

58. Ja dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu atcelt skartā punkta statusu, dienests divu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē par to Slimību profilakses un kontroles centru.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kuras izriet no Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministre I.Circene

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 29.janvāra
noteikumiem Nr.63

Cūku brucelozes laboratoriskās diagnostikas metožu apraksts

1. Slimības ierosinātāja identificēšana

1. Ja aborta materiālā, vaginālajos izdalījumos vai pienā, izmantojot modificētu ātrdarbīgu skābi vai imunospecifisku organismu iekrāsošanos, konstatē Brucella spp. morfoloģiju, tad rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar brucelozi, īpaši, ja to apstiprina ar seroloģiskajām izmeklēšanas metodēm. Par papildu metodi cūku brucelozes ierosinātāja noteikšanai var izmantot polimerāzes ķēdes reakciju.

2. Ja iespējams, Brucella spp. izdala, izmantojot vienkāršu vai selektīvu barotni ar kultivēšanu no dzemdes izdalījumiem, abortētiem augļiem, tesmeņa sekrētiem vai citiem atlasītiem audiem, piemēram, limfmezgliem, sievišķiem un vīrišķiem reproduktīviem orgāniem.

3. Pēc izdalīšanas Brucella spp. sugas un bioloģisko variantu nosaka ar fāgu līzi vai oksidatīvā metabolisma pārbaudi pēc kultivēšanas, bioķīmiskajiem un seroloģiskajiem kritērijiem. Polimerāzes ķēdes reakcija ir metode, kas dod iespēju noteikt biotipu, pamatojoties uz īpašām ģenētiskām kombinācijām.

4. Izmantoto laboratorisko metožu un barotņu standartizēšanu un rezultātu interpretāciju veic saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (turpmāk – OIE) Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatu, kuras aktuālā versija latviešu valodā par cūku brucelozi ir pieejama valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" tīmekļa vietnē.

2. Imunoloģiskās metodes

2.1. References materiāli

5. Visu to antigēnu sagatavošanai, kurus izmanto asins seruma parauga izmeklēšanā ar Roz-Bengala reakciju (turpmāk – RBR metode), aglutinācijas reakciju (turpmāk – AR metode) un komplementa saistīšanas reakciju (turpmāk – KSR metode), lieto Brucella abortus biovaru 1, Veibridžas celmu 99 vai USDA celmu 1119-3.

6. References standartserums RBR metodē, AR metodē un KSR metodē ir OIE starptautiskais references standartserums (turpmāk – OIEISS).

7. OIEISS ir starptautiskais primārais standartserums, pēc kura valsts references laboratorija ar šā pielikuma 5.punktā minētajām metodēm nosaka valsts sekundāro references standartserumu (turpmāk – darba standartserums).

2.2. Komplementa saistīšanas reakcija

8. Antigēns ir baktēriju suspensija fenola sāls šķīdumā (0,85 % NaCl (m/v) un 0,5 % fenola (v/v)) vai veronāla buferšķīdumā. Antigēnus var piegādāt koncentrētā formā, ja uz iepakojuma etiķetes norāda lietojamo atšķaidījuma koeficientu. Antigēnu uzglabā 4 °C temperatūrā nesasaldētu.

9. Cūku asins serumu inaktivē 30 līdz 50 minūtes 60 °C temperatūrā.

10. Lai veiktu reakciju saskaņā ar KSR metodi, izmanto komplementa devu, kas pārsniedz pilnīgai hemolīzei nepieciešamo devu.

11. Izmantojot KSR metodi, katru reizi veic šādas kontroles:

11.1. asins seruma antikomplementārās iedarbības kontroli;

11.2. antigēna kontroli;

11.3. sensitivizēto sarkano asinsķermenīšu kontroli;

11.4. komplementa kontroli;

11.5. jutības kontroli, reakcijas sākumā izmantojot pozitīvu serumu;

11.6. reakcijas specifiskuma kontroli, izmantojot negatīvu serumu.

12. OIEISS satur 1000 starptautisko specifisko antivielu vienību (turpmāk – ICFTU) mililitrā. 

13. Ja OIEISS pārbauda ar KSR metodi, rezultātu izsaka kā titru (t.i., lielākais tiešais OIEISS atšķaidījums, kas dod 50 % hemolīzi, TOIEISS). Ar KSR metodi iegūtais rezultāts asins seruma paraugā, kas izteikts kā titrs (TTESTSERUM), izsaka ICFTU mililitrā. Lai pārveidotu titra izteiksmi ICFTU, koeficientu (F), kas nepieciešams, lai pārvērstu ICFTU izteiksmē nezināma KSR asins seruma titru (TTESTSERUM), kas pārbaudīts ar šo metodi, var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

F = 1000 x 1/TOIEISS

Starptautisko specifisko antivielu vienību saturu asins seruma paraugā mililitrā (ICFTUTESTSERUM) var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

ICFTUTESTSERUM = F x TTESTSERUM

14. Ar KSR metodi iegūto rezultātu interpretēšana – izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja asins seruma paraugā vienā mililitrā konstatē vismaz 20 vai vairāk ICFTU pret cūku brucelozes ierosinātāju.

2.3. Roz-Bengala reakcija

15. Antigēns ir baktēriju suspensija buferšķīdumā ar pH 3,65 ± 0,05, kas iekrāsota, izmantojot Roz-Bengala krāsvielu. Antigēnu piegādā gatavu lietošanai un uzglabā 4 °C temperatūrā nesasaldētu.

16. Antigēnu sagatavo, neņemot vērā šūnu koncentrāciju, bet tā jutību standartizē attiecībā pret OIEISS tā, lai antigēns dotu pozitīvu reakciju asins seruma atšķaidījumā 1 : 45 un negatīvu reakciju – atšķaidījumā 1 : 55.

17. RBR metodes izmantošanas nosacījumi:

17.1. asins serumu (20–30 μl) samaisa ar tādu pašu daudzumu antigēna uz baltas plāksnītes vai emaljas plātnes, lai rastos zona aptuveni 2 cm diametrā. Maisījumu četras minūtes viegli krata apkārtējās vides temperatūrā un tad apskata labā apgaismojumā, lai noteiktu aglutināciju;

17.2. automātisko metodi var izmantot, bet tai jābūt vismaz tikpat jutīgai un precīzai kā manuālajai metodei.

18. Ar RBR metodi iegūto rezultātu interpretēšana – jebkuru redzamu reakciju atzīst par pozitīvu, ja vien malās nav vērojama pārmērīga izžūšana. Pozitīvos un negatīvos darba standartserumus izmanto katrā izmeklēšanas reizē ar RBR metodi.

2.4. Aglutinācijas reakcija

19. Antigēns ir baktēriju suspensija fenola sāls šķīdumā (0,85 % NaCl (m/v) un 0,5 % fenola (v/v)). Nedrīkst izmantot formaldehīdu. Antigēnus var piegādāt koncentrētā formā, ja uz pudeles etiķetes norāda lietojamo atšķaidījuma koeficientu. Izmeklējot asins seruma paraugu ar AR metodi, antigēna suspensijai var pievienot EDTA līdz 5 mM beigu atšķaidījumam, lai samazinātu kļūdainu pozitīvo rezultātu risku. Antigēna suspensijai pielāgo pH 7,2.

20. OIEISS satur 1000 starptautisko aglutinācijas vienību.

21. Antigēnu sagatavo, neņemot vērā baktēriju šūnu koncentrāciju, bet tā jutību standartizē attiecībā pret OIEISS tā, lai antigēns dotu vai nu 50 % aglutināciju ar gala asins seruma atšķaidījumu 1 : 600 līdz 1 : 1000, vai 75 % aglutināciju ar gala asins seruma atšķaidījumu 1 : 500 līdz 1 : 750. Iesaka salīdzināt jaunu un iepriekš standartizētu antigēnu reaģētspēju, izmantojot noteiktu serumu grupu.

22. Izmeklēšanu ar AR metodi veic mēģenēs vai mikroplatēs. Antigēna un asins seruma atšķaidījuma maisījumu inkubē 16 līdz 24 stundas 37 °C temperatūrā. Katram asins serumam sagatavo vismaz trīs atšķaidījumus. Aizdomīgā asins seruma atšķaidījumus sagatavo tā, lai reakciju pozitivitātes robežās varētu nolasīt vidējā mēģenē (vai vidējā padziļinājumā, ja izmanto mikroplates metodi).

23. Ar AR metodi iegūto rezultātu interpretācija – aglutinācijas līmeni asins serumā izsaka starptautiskajās vienībās mililitrā (turpmāk – IU/ml). Izmeklējumu rezultātu uzskata par pozitīvu, ja asins seruma paraugā konstatē vismaz 30 vai vairāk IU/ml pret cūku brucelozes ierosinātāju.

3. Valsts references laboratorijas uzdevumi un pienākumi

24. Valsts references laboratorijas ir atbildīgas par:

24.1. to pētījumu rezultātu apstiprināšanu, kuri apliecina dalībvalstī izmantotās laboratoriskās metodes ticamību;

24.2. darba standartseruma kalibrēšanu attiecībā pret primāro starptautisko standartserumu, kas minēts šā pielikuma 2.1.apakšnodaļā;

24.3. visu antigēnu kvalitātes pārbaudēm;

24.4. sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratorijām saistībā ar brucelozes diagnostiku.

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministre I.Circene

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 29.janvāra
noteikumiem Nr.63

Iesniegums no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusa piešķiršanai

1. Vārds un uzvārds vai juridiskas personas nosaukums (drukātiem burtiem) _________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

2. Fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adrese vai juridiskās personas juridiskā adrese (drukātiem burtiem) _____________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

3. Kontaktinformācija:

3.1. tālruņa vai mobilā tālruņa numurs _________________________________________________________________________________

3.2. faksa numurs _________________________________________________________________________________________________

3.3. e-pasta adrese ________________________________________________________________________________________________

4. Uzņēmuma reģistrācijas numurs komercreģistrā vai Uzņēmumu reģistrā

L

V

                     

 

5. Ganāmpulka reģistrācijas numurs Lauksaimniecības datu centra reģistrā

L

V

                     

 

6. Novietnes reģistrācijas numurs Lauksaimniecības datu centra reģistrā*

L

V

                     

 

7. Novietnes faktiskās atrašanās vietas adrese, kas paredzēta statusa piešķiršanai ______________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

8. Novietnē:

8.1. dzīvniekiem pēdējo deviņu mēnešu laikā __________ novērotas brucelozes klīniskās pazīmes;
                                                                  (ir/nav)

8.2. tiek turēti šādi dzīvnieki (norādīt skaitu pa dzīvnieku grupām – vaislas kuiļi, sivēnmātes, vaislas jauncūkas, piena sivēni un nobarojamās cūkas) _________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

8.3. dzīvnieki seroloģiski izmeklēti pēdējo 12 mēnešu laikā (testēšanas pārskata numurs)**
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________
_______________________________________________________________________________________________________________

______________________
             (datums***)

     

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts***)

Piezīmes.

1. * Norāda arī ganāmpulka īpašnieka vai turētāja piešķirto novietnes iekšējo numuru, ja tāds ir.

2. ** Pievieno testēšanas pārskatu kopijas.

3. *** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra vietā –
veselības ministre I.Circene

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!