Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 907 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2012., Nr. 203 https://www.vestnesis.lv/op/2012/203.14

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.908

Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO),...VAIRĀK

Vēl šajā numurā

28.12.2012., Nr. 203

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 907

Pieņemts: 18.12.2012.

OP numurs: 2012/203.14

2012/203.14
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 39 Pēdējās nedēļas laikā 14 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.907

Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 85.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
3.panta trešās daļas 12.punkta "a" apakšpunktu, 9.panta pirmās daļas
16. un 17.punktu, 10.panta pirmās daļas 4.punktu, 11.panta trešās daļas 15.punktu,
17.panta vienpadsmitās daļas 2.punktu, 38.panta otro daļu un 39.pantu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 156.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Likuma 3.panta trešās daļas 12.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināti intelektuālā īpašuma objekti, kuri ir uzskaitīti šo noteikumu 86.punktā. Ienākums no intelektuālā īpašuma objekta atsavināšanas, ja fiziskā persona atsavina intelektuālā īpašuma objektu, kurš nav šīs personas radīts, atbilstoši likuma 11.pantam ir ienākums no kapitāla – kapitāla pieaugums.";

1.2. papildināt noteikumus ar 43.punktu šādā redakcijā:

"43.1 Likuma 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē kompensācijas izmaksas ir arī Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumi. Šo izdevumu apmēru aprēķina saskaņā ar Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normām (12.pielikums).";

1.3. papildināt noteikumus ar 52.punktu šādā redakcijā:

"52.1 Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktu, dzīvokļa reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir pielīdzināma reģistrācijai zemesgrāmatā jebkurā gadījumā, ja nodokļa maksātājam neradās tiesiskas iespējas pārdodamo dzīvokli ierakstīt zemesgrāmatā un tādējādi objektīvu iemeslu dēļ nevar tikt izpildīts likuma 9.panta pirmās daļas 33.punktā noteiktais kritērijs, ka nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā ilgāk par 60 mēnešiem.";

1.4. izteikt 61.punktu šādā redakcijā:

"61. Šo noteikumu 60.punktu nepiemēro, ja tiek atsavināti intelektuālā īpašuma objekti, kuri ir uzskaitīti šo noteikumu 86.punktā. Ienākums no intelektuālā īpašuma objekta atsavināšanas, ja fiziskā persona atsavina intelektuālā īpašuma objektu, kurš nav šīs personas radīts, atbilstoši likuma 11.pantam ir ienākums no kapitāla – kapitāla pieaugums.";

1.5. aizstāt 80.punktā vārdus "lauksaimniecības zeme, ēkas, būves un mežs" ar vārdiem "lauksaimniecības zeme un ēkas vai būves";

1.6. papildināt noteikumus ar 85.punktu šādā redakcijā:

"85.1 Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, nosakot kapitāla pieaugumu, vērā netiek ņemta kapitāla aktīva turēšanas laikā kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtība, ja, nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, tiek ņemta vērā aktuālā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā.";

1.7. aizstāt 87.2.apakšpunktā vārdus "novērtējumu kadastrā" ar vārdiem "kadastrālo vērtību";

1.8. papildināt noteikumus ar 89.1, 89.2, 89.3, 89.4, 89.5, 89.6, 89.7 un 89.punktu šādā redakcijā:

"89.1 Piemērojot likuma 11.panta vienpadsmitās daļas 4.punktu, apliekamo ienākumu veido pozitīva starpība starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību vai izmaksāto atpirkuma summu un visām apdrošināšanas prēmijām, kas apdrošināšanas līguma darbības laikā samaksātas par šo apdrošināšanas līgumu. Attiecībā uz spēkā esošiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas noslēgti līdz 2009.gada 31.decembrim un paredz daļēju uzkrājuma izmaksu līguma darbības laikā, ņem vērā arī likuma pārejas noteikumu 85.punktu (šo noteikumu 13.pielikuma 1.piemērs).

89.2 Piemērojot likuma 11.panta trīspadsmito daļu, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzība (ieskaitot ienākumu no šā apdrošināšanas līguma) tiek izmaksāta pa daļām, ienākumu no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu) nosaka tad, kad veic pirmās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot kopējo izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 2. un 3.piemērs).

89.3 Piemērojot likuma 11.panta četrpadsmito daļu, ja šo noteikumu 89.punktā minētā apdrošināšanas atlīdzība palielinās par papildu peļņu, ar nodokli apliekamo ienākumu nosaka tad, kad veic nākamās apdrošināšanas atlīdzības daļas aprēķinu, samazinot atlikušo kopējo apdrošināšanas atlīdzības summu par samaksājamā nodokļa apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 4.piemērs).

89.4 Piemērojot likuma 11.panta piecpadsmito daļu, ar nodokli apliekamo ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam, ja visā dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā apdrošinājuma ņēmējs ir bijis darba devējs (vai cita juridiskā persona), sadala šādi:

89.1. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;

89.2. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 5.piemērs).

89.5 Piemērojot likuma 11.panta piecpadsmito daļu, ienākumu no apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā ir mainījies apdrošinājuma ņēmējs – apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi fiziskā persona, kas saņem apdrošināšanas atlīdzību, sadala šādi:

89.1. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;

89.2. neapliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas atbilst pašas fiziskās personas samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēram;

89.3. apliekamais ienākums no apdrošināšanas atlīdzības, kas pārsniedz darba devēja (vai cita apdrošinājuma ņēmēja – juridiskās personas) un pašas fiziskās personas samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēru (šo noteikumu 13.pielikuma 6.piemērs).

89.6 Šo noteikumu 89.punktā noteiktais ienākuma sadalīšanas princips ir piemērojams arī atpirkuma summām, kas izmaksātas, laužot apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, gadījumos, ja dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības laikā ir mainījies apdrošinājuma ņēmējs – apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi fiziskā persona, kas saņem atpirkuma summu.

89.7 Piemērojot likuma 11.11 panta ceturto daļu, darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādu informāciju:

89.1. informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā iesaistītajām kapitālsabiedrībām:

89.1.1. akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna izdevēja (apstiprinātāja) nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

89.1.2. tās akciju sabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuras akcijas tiks pirktas;

89.1.3. ja akciju pirkuma tiesības attiecas uz ārvalstu kapitālsabiedrību (saistīto uzņēmumu likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē):

89.1.3.1. par akciju pirkuma tiesību plāna īstenošanu atbildīgās kapitālsabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

89.1.3.2. informācija par to, vai jebkāda veida izmaksas, kas saistītas ar akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānu, tiks attiecinātas uz Latvijā esošu kapitālsabiedrību vai pastāvīgo pārstāvniecību;

89.2. informāciju par izvirzītajiem kritērijiem, lai darbinieki kvalificētos dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā, norādot, vai dalībai akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā kvalificējas visi darbinieki vai tikai vadības līmeņa darbinieki, vai tikai darbinieki, kuri kapitālsabiedrībā nostrādājuši noteiktu laikposmu, vai darbinieki, kuri atbilst citiem – kapitālsabiedrības izvirzītiem – kritērijiem;

89.3. informāciju par izvirzītajiem nosacījumiem, lai akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī darbinieks varētu iegādāties akcijas, norādot, vai pastāv tādi nosacījumi kā pārdošanas plāna izpilde, peļņas gūšana, noteikts darbinieka nostrādāts gadu skaits kapitālsabiedrībā akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdī vai citi nosacījumi;

89.4. informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā paredzēto minimālo akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu:

89.4.1. datums, ar kuru darbiniekam tiek piešķirtas tiesības nākotnē pirkt akcijas;

89.4.2. datums, ar kuru darbinieks nākotnē drīkstēs īstenot akciju pirkuma tiesības;

89.5. informāciju par iespējām īstenot akciju pirkuma tiesības, ja darba attiecības tiek pārtrauktas;

89.6. informāciju par darbinieka iespējām atsavināt piešķirtās akciju pirkuma tiesības vai iespējām mantot akciju pirkuma tiesības darbinieka nāves gadījumā;

89.7. informāciju par akciju pirkuma tiesību īstenošanas nosacījumiem:

89.7.1. atbilstoši akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāna noteikumiem nākotnē pērkamo akciju skaits, to noteiktā iegādes vērtība, valūta;

89.7.2. akciju pirkuma tiesības darbiniekam tiek piešķirtas par brīvu vai arī darbiniekam akciju pirkuma tiesības jāiegādājas par noteiktu samaksu (šajā gadījumā norādot, vai darbinieks akciju pirkuma tiesības iegādājas pats vai arī kapitālsabiedrība ietur šo samaksu no darbinieka neto algas);

89.7.3. nākotnē iegūstamo akciju iegādes cena (darbinieka iespēja akciju pirkuma tiesību turēšanas perioda beigās iegādāties akciju sabiedrības akcijas ar atlaidi (zem tirgus cenas));

89.8. informāciju par darbiniekiem, kas apstiprinājuši savu dalību akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā:

89.8.1. vārds, uzvārds un personas kods;

89.8.2. akciju pirkuma tiesību skaits, uz ko attiecīgais darbinieks parakstījies;

89.8.3. nākotnē iegūstamo akciju skaits;

89.8.4. nākotnē iegūstamo akciju iegādes cena.

89.8 Šo noteikumu 89.7punktā norādīto informāciju sniedz arī gadījumā, ja akciju pirkuma tiesību plāns paredz akciju piešķiršanu par brīvu, attiecīgi kā nākotnē iegūstamo akciju iegādes cenu norādot "0".";

1.9. papildināt 93.punktu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Šī norma nav piemērojama personām, kuras saņem izdienas pensiju.";

1.10. svītrot 104.punktu;

1.11. papildināt 106.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Šo noteikumu 105.punktā minēto dokumentu kopijas nav jāiesniedz, ja par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā.";

1.12. papildināt 107.punktu aiz vārda "dokumentu" ar vārdiem "vai ienākuma izmaksātājam nav iespējams par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu pārliecināties publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā";

1.13. papildināt noteikumus ar 109.punktu šādā redakcijā:

"109.1 Šo noteikumu 109.punktā minētā izziņa nav jāiesniedz, ja fiziskā persona nodod:

109.1. atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā piemēro depozīta sistēmu;

109.2. atkārtoti lietojamu iepakojumu, kuram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nepiemēro depozīta sistēmu;

109.3. stikla atkritumus, makulatūru.";

1.14. aizstāt 135.2.apakšpunktā skaitli "77" ar skaitli "56";

1.15. aizstāt 137.punktā vārdus "ienākumu no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas" ar vārdiem un skaitļiem "likuma 3.panta trešās daļas 7.punktā minētos ienākumus";

1.16. izteikt 139.punktu šādā redakcijā:

"139. Apdrošināšanas sabiedrība, ar kuru fiziskā persona ir noslēgusi līgumu par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu), mēneša laikā pēc līguma laušanas vai daļēja uzkrājuma izmaksas par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, ja ir izsniegta šo noteikumu 135.3.apakšpunktā minētā izziņa vai apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar likuma 19.panta desmitās daļas 2.punktu elektroniski ir nosūtījusi informāciju Valsts ieņēmuma dienestam.";

1.17. papildināt noteikumus ar 145.punktu šādā redakcijā:

"145. Noteikumu 89.7 un 89.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.";

1.18. izteikt 1.pielikuma 1.piemēru šādā redakcijā:

"1. Darba devējs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laikposmu no marta līdz nākamā gada februārim, martā par darbinieku samaksājis veselības apdrošināšanas prēmiju 250 latu apmērā (maksājuma kopsumma par gadu). Darbinieka darba samaksas apmērs visos taksācijas gada mēnešos kopā ir 2400 latu jeb vidēji 200 latu mēnesī. Darbinieks nav iesniedzis darba devējam algas nodokļa grāmatiņu, līdz ar to no ienākumiem, no kuriem jāietur algas nodoklis, netiek atskaitīts neapliekamais minimums.

10 % no bruto darba samaksas gadā ir 240 latu. Apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma summa gadā ir 10 latu (250 – 240 = 10).

Aprēķinot algas nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bruto darba algai pieskaita apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma summu: 200 + 10 = 210.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāaprēķina un jāveic no 210 latiem, t.i., no aprēķinātās algas un pārsnieguma kopsummas:

(11 % no 210) + (24,09 % no 210) = 23,10 + 50,59 = 73,69

Tādējādi arī no pārsnieguma summas aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:

(11 % no 10) + (24,09 % no 10) = 1,10 + 2,41 = 3,51

Algas nodoklis 25 % apmērā jāaprēķina no 186,90 latiem (alga 200 latu + apdrošināšanas prēmijas maksājuma pārsnieguma daļa 10 latu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļa 23,10 latu):

25 % no 186,90 = 46,73

Tādējādi no pārsnieguma summas aprēķina un ietur algas nodokli 2,23 latu apmērā:

25 % no (10,00 – 1,10) = 25 % no 8,9 = 2,23.

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās – attiecīgajā taksācijas gadā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās – likmes.";

1.19. izteikt 8.pielikumu šādā redakcijā:

"8.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.899

Likuma 17.panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas piemēri

1. Personāla iznomātājs iesniedz personāla nomniekam dokumentāri apliecinātu informāciju par šādu personu darba samaksu:

1) Anna Ozoliņa (personas kods 101080-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 400,00 latu mēnesī;

2) Jānis Bērziņš (personas kods 011070-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 300,00 latu mēnesī;

3) Juris Vītoliņš (personas kods 011175-XXXXX, Latvijas Republika, Rīga), 200,00 latu mēnesī.

Annas Ozoliņas mēneša apliekamais ienākums ir 259,64 lati (400 – 35,09 % (11 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 24,09 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) = 259,64). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Annas Ozoliņas mēneša darba samaksas ir 64,91 lats (25 % no 259,64).

Jāņa Bērziņa mēneša apliekamais ienākums ir 194,73 lati (300 – 35,09 % (11 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 24,09 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) = 194,73). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Jāņa Bērziņa mēneša darba samaksas ir 48,68 lati (25 % no 194,73).

Jura Vītoliņa mēneša apliekamais ienākums ir 129,82 lati (200 – 35,09 % (11 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 24,09 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) = 129,82). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no Jāņa Bērziņa mēneša darba samaksas ir 32,46 lati (25 % no 129,82).

2. Personāla iznomātājs iesniedz personāla nomniekam informāciju par triju personu mēneša darba samaksu 1500,00 latu apmērā. Šādā gadījumā katras personas mēneša apliekamais ienākums ir 324,55 lati ((1500 : 3) – 35,09 % (11 % darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 24,09 % darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) = 324,55). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no katra darbinieka mēneša darba samaksas ir 81,14 latu (25 % no 324,55).

Veicot algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par konkrēto taksācijas periodu, piemēro aktuālās – attiecīgajā taksācijas gadā likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās – likmes.";

1.20. papildināt noteikumus ar 12.pielikumu šādā redakcijā:

"12.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.899

Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu normas (diennaktī vienam cilvēkam)

Nr. p.k.

Sporta veids

Slodzes grupa

Norma (Ls)

1. Airēšana

spēka

14,60

2. Badmintons

izturības–spēka

11,30

3. Biatlons

spēka

14,60

4. Bobslejs:    
4.1. bobslejs

spēka

14,60

4.2. skeletons

spēka

14,60

5. Bokss

spēka

14,60

6. Cīņa:    
6.1. brīvā cīņa

spēka

14,60

6.2. grieķu–romiešu cīņa

spēka

14,60

7. Džudo

spēka

14,60

8. Galda teniss

izturības–spēka

11,30

9. Jātnieku sports

izturības–spēka

11,30

10. Kamaniņu sports

spēka

14,60

11. Kanoe:    
11.1. kanoe

spēka

14,60

11.2. smaiļošana

spēka

14,60

12. Kērlings

tehniskais

7,72

13. Loka šaušana

tehniskais

7,72

14. Modernā pieccīņa

spēka

14,60

15. Paukošana

izturības–spēka

11,30

16. Pludmales volejbols

izturības–spēka

11,30

17. Riteņbraukšana:    
17.1. BMX

spēka

14,60

17.2. kalnu riteņbraukšana

spēka

14,60

17.3. šosejas riteņbraukšana

spēka

14,60

17.4. treka riteņbraukšana

spēka

14,60

18. Slēpošana:    
18.1. distanču slēpošana

spēka

14,60

18.2. frīstails

izturības–spēka

11,30

18.3. kalnu slēpošana

spēka

14,60

18.4. snovbords

izturības–spēka

11,30

18.5. tramplīnlēkšana

izturības–spēka

11,30

18.6. ziemeļu divcīņa

izturības–spēka

11,30

19. Slidošana:    
19.1. ātrslidošana

izturības–spēka

11,30

19.2. daiļslidošana

izturības–spēka

11,30

19.3. šorttreks

izturības–spēka

11,30

20. Svarcelšana

spēka

14,60

21. Šaušana

tehniskais

7,72

22. Teikvondo

spēka

14,60

23. Teniss

izturības–spēka

11,30

24. Triatlons

spēka

14,60

25. Ūdenssports:    
25.1. daiļlēkšana

izturības–spēka

11,30

25.2. peldēšana

spēka

14,60

25.3. sinhronā peldēšana

izturības–spēka

11,30

26. Vieglatlētika:    
26.1. īsās distances

spēka

14,60

26.2. vidējās distances

spēka

14,60

26.3. garās distances

izturības–spēka

11,30

26.4. mešanas disciplīnas

spēka

14,60

27. Vingrošana:    
27.1. batuts

izturības–spēka

11,30

27.2. mākslas vingrošana

tehniskais

7,72

27.3. sporta vingrošana

spēka

14,60

28. Zēģelēšana

spēka

14,60"

1.21. papildināt noteikumus ar 13.pielikumu šādā redakcijā:

"13.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 21.septembra
noteikumiem Nr.899

Likuma 11.panta vienpadsmitās daļas 4.punkta un pārejas noteikumu 85.punkta, kā arī likuma 11.panta trīspadsmitās, četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas piemērošanas piemēri

1. Fiziska persona 2008.gada 2.janvārī uz pieciem gadiem noslēgusi dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas paredz daļēju uzkrājuma izmaksas iespēju līguma darbības laikā. Līguma darbības sākumā veikts vienreizējs apdrošināšanas prēmijas maksājums 10 000 latu apmērā. Līguma darbības laikā veiktas šādas daļējas uzkrājuma izmaksas: 2008.gada 30.decembrī – 1 000 latu, 2009.gada 30.decembrī – 1 000 latu, 2010.gada 30.jūnijā – 1 000 latu, 2011.gada 31.martā – 1 000 latu, 2011.gada 30.decembrī – 1 000 latu, 2012.gada 31.martā – 9 000 latu, 2012.gada 30.decembrī – 1 000 latu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2008.gada 30.decembrī un 2009.gada 30.decembrī

Daļējā uzkrājuma izmaksa 2 000 latu apmērā veikta pirms tam, kad ieviesta kapitāla ienākuma aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādēļ apliekamā ienākuma aprēķinā netiek ņemta vērā.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2010.gada 30.jūnijā

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums = daļēja uzkrājuma izmaksa – visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa (1 000 – 10 000 = –9 000).

Tā kā iegūtā starpība ir negatīva, apliekamais ienākums neveidojas un nākamajā daļējas uzkrājuma izmaksas reizē apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2011.gada 31.martā un 30.decembrī

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums = (kārtējā daļējā uzkrājuma izmaksa + visas iepriekš (pēc 31.12.2009.) veiktās daļējās uzkrājuma izmaksas) – visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa:

· 31.03.2011. → (1 000 + 1 000) – 10 000 = –8 000;

· 30.12.2011. → (1 000 + 1 000 + 1 000) – 10 000 = –7 000.

Tā kā iegūtā starpība ir negatīva, apliekamais ienākums neveidojas un nākamajā daļējas uzkrājuma izmaksas reizē apliekamo ienākumu atkal nosaka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2012.gada 31.martā

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums ir 2 000 latu ((1 000 + 1 000 + 1 000 + 9 000) – 10 000 = 2 000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 200 latu (10 % no 2 000 = 200).

Iegūtais rezultāts ir pozitīvs, tādēļ turpmākajās daļējas uzkrājuma izmaksas reizēs apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu.

* Daļējā uzkrājuma izmaksa 2012.gada 30.decembrī

Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 85.punktu tiek veikts aprēķins:

- apliekamais ienākums ir 1 000 latu = (kārtējā daļējā uzkrājuma izmaksa + visas iepriekš (pēc 31.12.2009.) veiktās daļējās uzkrājuma izmaksas) – visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa – iepriekšējās daļējās uzkrājuma izmaksas reizēs noteiktā apliekamā ienākuma summa ((1 000 + 1 000 + 1 000 + 9 000 + 1 000) – 10 000 – 2 000 = 1 000);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 100 latu (10 % no 1000 = 100).

2. Fiziska persona pati veikusi apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 latu, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 latu un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 latu. Garantētais izmaksu periods ir 10 gadu (01.01.2012.–31.12.2021.):

- apliekamais ienākums ir 2 400 latu (14 400 – 12 000 = 2 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 240 latu (10 % no 2 400 = 240);

- izmaksas uzsāk 2012.gada janvārī, mēnesī izmaksājot 118 latu ((14 400 – 240) : 10 : 12);

- līdz 2012.gada 5.februārim apdrošināšanas sabiedrība budžetā iemaksā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli 240 latu apmērā (saskaņā ar likuma 17.panta desmito daļu vai 17.panta divpadsmito daļu).

3. Darba devējs par darbinieku veicis apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 latu, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 latu un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 latu. Garantētais izmaksu periods ir 10 gadu (01.01.2012.–31.12.2021.):

- apliekamais ienākums ir 14 400 latu (12 000 + 2 400 = 14 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 3 240 latu (10 % no 2 400 = 240 un 25 % no 12 000 = 3 000);

- izmaksas uzsāk 2012.gada janvārī, mēnesī izmaksājot 93 latus ((14 400 – 3 240) : 10 : 12);

- līdz 2012.gada 5.februārim apdrošināšanas sabiedrība budžetā iemaksā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli 3 240 latu apmērā (saskaņā ar likuma 17.panta desmito daļu vai 17.panta divpadsmito daļu).

4. Fiziska persona pati veikusi dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 latu, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 latu un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 latu. Garantētais izmaksu periods ir 10 gadu (01.01.2012.–31.12.2021.). Izmaksas uzsāk 2012.gada janvārī, mēnesī izmaksājot 118 latu ((14 400 – 240) : 10 : 12) ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samaksāts pie pirmās izmaksas. Gada laikā izmaksa ir 1 416 latu (118 x 12 = 1 416). Atlikusī apdrošināšanas atlīdzība un ienākums no pirmajā reizē aprēķinātā ir 12 744 latu. 2012.gada laikā apdrošināšanas atlīdzība ir pieaugusi līdz 14 655,60 latu, tādēļ notiek izmaksājamās daļas pārrēķins:

- apliekamais ienākums ir 1 911,60 (14 655,60 – 12 744 = 1 911,60);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 191,16 latu (10 % no 1 911,60 = 191,16);

- apdrošinātās personas ienākums no kapitāla pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas ir 1 720,44 latu (1 911,60 – 191,16 = 1 720,44);

- atlikušajā garantētajā izmaksu periodā mēneša izmaksa apdrošinātajai personai pieaugs par 15,93 latu (1 720,44 : 9 : 12) un attiecīgi mēnesī būs 133,93 latu (118 + 15,93 = 133,93);

- pirmā palielinātā izmaksa tiek uzsākta 2013.gada janvārī;

- līdz 2013.gada 5.februārim apdrošināšanas sabiedrība budžetā iemaksā ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli 191,16 latu apmērā (saskaņā ar likuma 17.panta desmito daļu vai 17.panta divpadsmito daļu).

5. Darba devējs par darbinieku veicis dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 latu, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 12 000 latu un ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 latu. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc apdrošināšanas līguma beigu termiņa iestāšanās.

- apliekamais ienākums ir 14 400 latu (12 000 + 2 400 = 14 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 3 240 latu (10 % no 2 400 = 240 un 25 % no 12 000 = 3 000).

6. Darba devējs par darbinieku veicis dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu) ir pārņēmis attiecīgais darbinieks, kas pēc apdrošināšanas līguma pārņemšanas veicis apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņa beigās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir 14 400 latu, tai skaitā visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju kopsumma ir 12 000 latu, no kurām darba devēja iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 10 000 latu, darbinieka pēc apdrošināšanas līguma pārņemšanas iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summa ir 2 000 latu, bet ienākums no apdrošināšanas līguma ir 2 400 latu.

- apliekamais ienākums ir 12 400 latu (10 000 + 2 400 = 12 400);

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 2 740 latu (10 % no 2 400 = 240 un 25 % no 10 000 = 2 500)."

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumus Nr.821 "Noteikumi par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu ēdināšanas izdevumu apmēru" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 176.nr.; 2006, 114.nr.; 2009, 81.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!