Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 7. decembra rīkojums Nr. 579 "Grozījumi koncepcijā "Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.12.2012., Nr. 195 (4798) https://www.vestnesis.lv/op/2012/195.10

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.580

Par valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" budžeta apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

12.12.2012., Nr. 195 (4798)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 579

Pieņemts: 07.12.2012.

OP numurs: 2012/195.10

2012/195.10
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 20 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr.579

Rīgā 2012.gada 7.decembrī (prot. Nr.68 18.§)

Grozījumi koncepcijā "Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu"

1. Izdarīt koncepcijā "Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008.gada 23.decembra rīkojumu Nr.880 "Par koncepciju "Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu"") šādus grozījumus:

1.1. aizstāt koncepcijas tekstā saīsinājumu "TMC" ar saīsinājumu "KNMC";

1.2. aizstāt I nodaļā "Koncepcijā lietotie saīsinājumi" vārdus "Valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs"" ar vārdiem "Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs" (alfabēta secībā);

1.3. aizstāt koncepcijas tekstā saīsinājumu "ISEC" ar saīsinājumu "VISC";

1.4. aizstāt I nodaļā "Koncepcijā lietotie saīsinājumi" vārdus "Izglītības satura un eksaminācijas centrs" ar vārdiem "Valsts izglītības satura centrs";

1.5. svītrot koncepcijas tekstā saīsinājumu "ĪUMSILS" un vārdus "Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts";

1.6. svītrot koncepcijas tekstā saīsinājumu "MVP" un vārdus "Muzeju valsts pārvalde";

1.7. svītrot koncepcijas tekstā saīsinājumu "KRIIC" un vārdus "Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs";

1.8. svītrot koncepcijas tekstā saīsinājumu "VJIC" un vārdus "Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs";

1.9. izteikt IV nodaļas "Situācijas apraksts" 4.2.punktu šādā redakcijā:

"4.2. NKM saglabāšanas starptautiskā sistēma

Atzīstot cilvēces NKM nozīmību līdztekus materiālajam kultūras un dabas mantojumam, kā arī tā apdraudētību globalizācijas un citu procesu ietekmē, UNESCO Ģenerālā konference 2003.gada 17.oktobrī pieņēma Konvenciju par NKM saglabāšanu (turpmāk – Konvencija). Konvencija ir stājusies spēkā 2006.gada 20.aprīlī – tad, kad to bija ratificējušas 30 dalībvalstis. Saskaņā ar UNESCO datiem laikā līdz 2008.gada 2.oktobrim Konvencijai pievienojušās 104 pasaules valstis, bet laikā līdz 2012.gada 17.aprīlim – 143 pasaules valstis. Dalībvalstu pievienošanās intensitāte ir augsta, un tas raksturo Konvencijas aktualitāti un nozīmību pasaules līmenī.

Konvencijas mērķis ir saglabāt NKM, nodrošināt cieņu pret attiecīgo kopienu, grupu un indivīdu NKM, veidot izpratni vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī par NKM nozīmi, nodrošinot tā savstarpēju atzīšanu, kā arī nodrošināt starptautisku sadarbību un palīdzību. Saskaņā ar Konvenciju tās dalībvalstu pienākums ir:

1) īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to teritorijā esošā NKM saglabāšanu;

2) identificēt un definēt dažādos to teritorijā esošos NKM elementus, piedaloties kopienām, grupām un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām.

Viens no Konvencijas galvenajiem pasākumiem starptautiskajā līmenī ir Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvā saraksta izveide un Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, saraksta izveide, kurā tiek iekļautas NKM izpausmes ar starptautisku nozīmi, kuru saglabāšanai nepieciešams izveidot starptautiskus atbalsta instrumentus. Reprezentatīvajā sarakstā 2003.gadā tika iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, savukārt tā mantojuma sarakstā, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, 2009.gadā iekļauta suitu kultūrtelpa.

Konvencijas īstenošanas pārraudzībai UNESCO dalībvalstis Ģenerālās asamblejas sanāksmē dalībai UNESCO komitejā uz četriem gadiem ievēlē Konvencijas Starpvaldību komiteju. Latvija laikā no 2012.gada līdz 2016.gadam ir Starpvaldību komitejas locekle, no 2006.gada līdz 2010.gadam Starpvaldību komitejā bija ievēlēta Igaunija.";

1.10. izteikt IV nodaļas "Situācijas apraksts" 4.3.punkta otro rindkopu šādā redakcijā:

"Latvijas kultūras nozīmīga sastāvdaļa ir arī lībiešu (līvu) kultūra. Par lībiešu (līvu) tradicionālās kultūras pamatu, kas ietver gan latviešu tradicionālajai kultūrai līdzīgus, gan atšķirīgus – somugru motīvus, mūsdienās uzskatāmi Ziemeļkurzemes lībiešu ciemi, kas veido lībiešu piejūras ciemu kultūrtelpu. Lībieši (līvi) ir viena no Latvijas pamattautībām, un lībiešu (līvu) statuss, tai skaitā nacionālās identitātes – valodas, kultūrvēsturiskās vides – saglabāšana un attīstība ir nostiprināta vairākos Latvijas tiesību aktos. Ir izstrādāta programma "Lībieši Latvijā" 2008.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta rīkojumu Nr.463).";

1.11. izteikt IV nodaļas "Situācijas apraksts" 4.3.punkta apakšnodaļu "Valsts pārvaldes institūcijas" šādā redakcijā:

"Valsts pārvaldes institūcijas:

KM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, un tās galvenā funkcija ir izstrādāt kultūras politiku un koordinēt tās īstenošanu, tai skaitā NKM jomā. KM ir arī koordinējoša institūcija Konvencijā paredzēto saistību izpildei. No 2010.gada KM pārziņā ir muzeju nozare. KM nodrošina Latvijas kultūras mantojuma, tai skaitā arī nemateriālo kultūras vērtību, apzināšanas, saglabāšanas, izpētes un popularizēšanas koordinēšanu. No 2011.gada KM kompetencē ir jautājumi par sabiedrības integrāciju, pilsoniskās sabiedrības un nacionālās identitātes stiprināšanu. Viena no darbības jomām saistīta arī ar mazākumtautību un ārvalstīs dzīvojošo latviešu nemateriālā kultūras mantojuma dažādo izpausmju praktizēšanu un saglabāšanu;

KNMC ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kultūrizglītības, nemateriālā kultūras mantojuma un ar to saistītajā amatiermākslas jomā. Centra galvenās funkcijas ir saglabāt un attīstīt nemateriālo kultūras mantojumu, nodrošināt amatiermākslas procesa nepārtrauktību, kā arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norises ilgtspējību, iesaistot profesionālās kultūrizglītības iestādes;

IZM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā, kas īsteno izglītības politiku un izstrādā politikas vadlīnijas, veidojot demokrātisku, nacionālajā identitātē balstītu izglītības telpu mūsdienu Eiropā. Latvijā izglītība tiek uzlūkota ne tikai kā mācīšana un mācīšanās, bet saistīta arī ar tādām jomām kā, piemēram, mūžizglītība, mobilitāte, integrācija, tālākizglītība, veicinot arī nemateriālā kultūras mantojuma nodošanu no paaudzes paaudzē;

VISC ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Iestādes galvenās funkcijas ir nodrošināt mācību satura izstrādi vispārējā izglītībā un pārraudzīt tā īstenošanu, koordinēt interešu izglītības sistēmas darbību un īstenot atbalsta pasākumus izglītojamo personības attīstībai, spēju un talantu pilnveidei, nodrošināt Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi, koordinēt un īstenot pedagogu profesionālo pilnveidi un veikt citas funkcijas. Īstenojot starpinstitūciju sadarbību NKM saglabāšanas jomā, VISC loma ir ļoti nozīmīga bērnu un jauniešu vērtību sistēmas, zināšanu, iemaņu un prasmju nostiprināšanā, kā arī pedagogu izglītošanā;

VKKF ir publisks nodibinājums, kura mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. VKKF finansiāli atbalsta tādas fizisku un juridisku personu iniciatīvas, kuras nodrošina kultūras daudzveidību, tradicionālās kultūras saglabāšanu, jaunrades procesu attīstību kultūrā, pētniecību, starptautisko sadarbību, izglītību kultūras jomā, kā arī sekmē kultūras vērtību saglabāšanu, izplatīšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā turpmāk būtu izvērtējama un pastiprināma VKKF loma Nacionālā NKM saraksta veidošanā un uzturēšanā;

UNESCO LNK ir atvasināta publisko tiesību juridiska persona, kas darbojas Latvijas Republikas Ministru kabineta pārraudzībā un nodrošina Latvijas sadarbību ar UNESCO, pārstāvot valsts intereses, kā arī īstenojot UNESCO programmas un idejas. UNESCO LNK mērķis ir stiprināt izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas lomu valsts un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, valstiskuma stiprināšanā, demokrātisko vērtību īstenošanā un nabadzības mazināšanā, kā arī sekmēt sabiedrības labklājību, tās locekļu līdztiesību un savstarpēju cieņu Latvijā. Viena no UNESCO LNK darbības jomām ir kultūras, dabas, nemateriālā un dokumentārā mantojuma saglabāšana.";

1.12. svītrot IV nodaļas "Situācijas apraksts" 4.4.punkta apakšnodaļas "Trešais virziens – pētījumu veikšana par situāciju NKM saglabāšanā Latvijā" trešās rindkopas trešajā teikumā saīsinājumu "VKC";

1.13. izteikt V nodaļas "Politikas dokumenti un tiesību akti, kas ir saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu" 5.1.punktu šādā redakcijā:

"5.1. Politikas dokumenti:

5.1.1. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam (apstiprinātas ar MK 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam");

5.1.2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar MK 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 "Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam");

5.1.3. ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.- 2015.gadam. Nacionāla valsts" (apstiprinātas ar MK 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts"");

5.1.4. Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014.gadam (apstiprinātas ar MK 2005.gada 2.marta rīkojumu Nr.137 "Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2005.–2014.gadam");

5.1.5. programma "Lībieši Latvijā" 2008.–2012.gadam (apstiprināta ar MK 2008.gada 4.augusta rīkojumu Nr.463 "Par programmu "Lībieši Latvijā" 2008.–2012.gadam");

5.1.6. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā).";

1.14. izteikt koncepcijas V nodaļas "Politikas dokumenti un tiesību akti, kas ir saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu" 5.3.punktu šādā redakcijā:

"5.3. Latvijas Republikas tiesību akti:

5.3.1. likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu";

5.3.2. likums "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību";

5.3.3. Dziesmu un deju svētku likums;

5.3.4. Muzeju likums;

5.3.5. Valsts kultūrkapitāla fonda likums;

5.3.6. Teritorijas attīstības plānošanas likums;

5.3.7. Valsts valodas likums;

5.3.8. Profesionālās izglītības likums;

5.3.9. Izglītības likums;

5.3.10. Bibliotēku likums;

5.3.11. Kultūras institūciju likums;

5.3.12. likums "Par pašvaldībām";

5.3.13. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas likums;

5.3.14. likums "Par amatniecību";

5.3.15. likums "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju";

5.3.16. MK 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.130 "Dziesmu un deju svētku padomes nolikums";

5.3.17. MK 2010.gada 14.decembra noteikumi Nr.1129 "Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nolikums";

5.3.18. MK 2009.gada 30.jūnija noteikumi Nr.682 "Valsts izglītības satura centra nolikums";

5.3.19. MK 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums";

5.3.20. MK 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu".";

1.15. aizstāt VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" pirmās daļas ievaddaļā vārdus un skaitli "līdz 2011.gadam" ar vārdiem un skaitli "līdz 2014.gadam";

1.16. izteikt VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" pirmās daļas 7.2.punktu šādā redakcijā:

"7.2. Panākt koordinētu un uz kopīgiem mērķiem orientētu Latvijas NKM saglabāšanā iesaistīto institūciju darbību;";

1.17. svītrot VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" 7.1.rīcības virziena B varianta "Veikt grozījumus esošajos Latvijas Republikas tiesību aktos" 10.punktu;

1.18. izteikt VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" 7.1.rīcības virziena B varianta "Veikt grozījumus esošajos Latvijas Republikas tiesību aktos" 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"11. MK 2011.gada 29.marta noteikumi Nr.233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums";

12. MK 2010.gada 14.decembra noteikumi Nr.1129 "Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nolikums"";

1.19. aizstāt VII nodaļas "Piedāvātie rīcības virzieni problēmu risinājumam" 7.2.rīcības virziena otrās rindkopas trešajā apakšpunktā vārdus "valsts aģentūrai" ar vārdiem "tiešās pārvaldes iestādei";

1.20. izteikt IX nodaļas "Veicamie pasākumi, to īstenošanas termiņi un atbildīgās institūcijas" tabulu šādā redakcijā:

"Nr. p.k.

Veicamais pasākums

Termiņš

Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas

1.rīcības virziens. Izveidot normatīvo bāzi, lai noteiktu Latvijas NKM pārvaldības sistēmu atbalsta mehānisma izveidei
1.1. Izstrādāt likumprojektu par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Likumprojekta ietvaros izveidot vismaz vienu nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu, kas identificē Latvijas NKM izpausmes un to praktizētājus, nosakot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un aizsardzības instrumentus, sekmējot NKM izplatīšanu un pieejamību. Likumprojektā paredzēt nemateriālā kultūras mantojuma padomes izveidi. Padomes kompetencē būs Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jautājumi, un tai būs tiesības lemt par nemateriālā kultūras mantojuma vienību iekļaušanu nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā vai svītrošanu no tā. 2014. KM, KNMC
1.2. Lai noteiktu likumprojekta tematisko tvērumu, izstrādāt nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma nozaru un aprakstāmo vienību sarakstu. 2013. KM, KNMC, EM, IZM
1.3. Organizēt publisko diskusiju par nemateriālā kultūras mantojuma meistara statusu un tā piešķiršanas kārtību. 2014. KM, KNMC, IZM, EM
1.4. Izvērtēt likumprojekta un citu nepieciešamo normatīvo aktu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. 2014. KM, KNMC, EM, IZM, FM
2.rīcības virziens. Noteikt par nacionālā NKM saglabāšanas nodrošināšanu atbildīgo institūciju un panākt koordinētu un uz kopīgiem mērķiem orientētu Latvijas NKM saglabāšanā iesaistīto institūciju darbību
2.1. Izdarīt grozījumus KNMC nolikumā, precizējot KNMC atbildību NKM jomā. 2012.– 2013.

KM, KNMC

3.rīcības virziens. Uz Latvijas Digitālās kultūras kartes bāzes izveidot Nacionālā NKM sarakstu un uzsākt nacionālā NKM izpausmju saglabāšanas programmu izstrādi un īstenošanu
3.1. Izveidot Nacionālo NKM padomi un nodrošināt tās darbību.

2014.

KM, KNMC

3.2. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, nosakot kārtību un kritērijus, saskaņā ar kuriem NKM izpausmei tiek piešķirts nacionālā NKM statuss, kā arī kārtību un kritērijus, saskaņā ar kuriem NKM izpausme tiek izvirzīta pieteikšanai UNESCO Konvencijas ietvaros izveidotajos NKM sarakstos.

2014.

KM, KNMC

3.3. Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, nosakot kārtību un kritērijus, saskaņā ar kuriem tiek piešķirts NKM meistara statuss un valsts atbalsts NKM meistara zināšanu un prasmju pārmantošanai.

2014.

KM, KNMC

3.4. Izveidotajā Latvijas Digitālās kultūras kartes NKM sadaļā nodrošināt informāciju par NKM dažādu izpausmju praktizētājiem, tai skaitā NKM meistariem, kā arī tās regulāru aktualizēšanu.

no 2013.

KNMC, KM

 

4.rīcības virziens. Noteikt Latvijas NKM meistara statusu un izveidot atbalsta mehānismu NKM meistaru zināšanu un prasmju tālāknodošanai
4.1. Sadarbībā ar NKM saglabāšanā iesaistītajām institūcijām izstrādāt programmas un projektus NKM meistaru zināšanu un prasmju tālāknodošanai.

no 2011.

KNMC, VKKF, pašvaldības, NVO
4.2. Sk. 3.3.
4.3. Sk. 3.4.
4.4. Ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informēt sabiedrību par NKM meistariem un viņu darbību.

no 2009.

KNMC, KM, pašvaldības, NVO
5.rīcības virziens. Iekļaut NKM saglabāšanas jautājumus izglītības procesā visos izglītības līmeņos
5.1. Paplašināt NKM pamatzināšanu un prasmju apgūšanu vispārējās izglītības ietvaros.

no 2014.

KNMC, KM, IZM, VISC, augstskolas"
5.2. Integrēt NKM saglabāšanas pasākumus interešu izglītības un kultūrizglītības programmās.

no 2011.

5.3. Pilnveidot izglītības un studiju programmas un veidot jaunu izglītības moduli augstākās un profesionālās izglītības iestādēs NKM speciālistu sagatavošanai dažādām NKM saglabāšanas funkcijām un izpausmēm.

no 2011.

5.4. Pastiprināt kultūras, izglītības un pētniecības institūciju, pašvaldību, NVO un privāto organizāciju sadarbību, lai piedāvātu sabiedrībai izglītojošas un radošas aktivitātes NKM zināšanu un prasmju apgūšanai mūžizglītības perspektīvā. no 2009.

1.21. izteikt XI nodaļu "Pārskatu sniegšanas un sasniegto rezultātu novērtēšanas kārtība" šādā redakcijā:

"XI. Pārskatu sniegšanas un sasniegto rezultātu novērtēšanas kārtība

Koncepcijas ieviešana notiek laikposmā no 2009.gada līdz 2014.gadam. Par tās ieviešanu atbildīgās institūcijas ir Kultūras ministrija un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

Kultūras ministrija, pamatojoties uz informāciju, ko sagatavojusi par nacionālā NKM saglabāšanu atbildīgā iestāde un citas Koncepcijas īstenošanā iesaistītās institūcijas, līdz 2015.gada 1.maijam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Koncepcijas izpildi."

2. Aizstāt koncepcijas kopsavilkumā tekstu

"Koncepcija ieviešama laikposmā no 2009.gada līdz 2011.gadam, un par tās ieviešanu atbildīgās institūcijas ir Kultūras ministrija un valsts aģentūra "Tautas mākslas centrs".

Kultūras ministrijai, pamatojoties uz Tautas mākslas centra un citu koncepcijas īstenošanā iesaistīto institūciju sagatavoto informāciju, līdz 2012.gada 1.maijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par koncepcijā paredzēto uzdevumu izpildi."

ar tekstu

"Koncepcijas ieviešana notiek laikposmā no 2009. līdz 2014.gadam. Par tās ieviešanu atbildīgās institūcijas ir Kultūras ministrija un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

Kultūras ministrija, pamatojoties uz informāciju, ko sagatavojusi par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu atbildīgā iestāde un citas koncepcijas īstenošanā iesaistītās institūcijas, līdz 2015.gada 1.maijam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas izpildi."

3. Kultūras ministrijai nedēļas laikā precizēto koncepciju iesniegt Valsts kancelejā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!