Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumi Nr. 764 "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.11.2012., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/op/2012/181.10

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.765

Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija noteikumos Nr.493 "Noteikumi par izpletņlēcēju desantēšanu un izpletņlēcēju desantēšanas atļaujas izsniegšanas kārtību"

Vēl šajā numurā

15.11.2012., Nr. 181

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 764

Pieņemts: 13.11.2012.

OP numurs: 2012/181.10

2012/181.10
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr.764

Rīgā 2012.gada 13.novembrī (prot. Nr.64 19.§)

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka Ministru kabineta izveidotas koleģiālas uzraudzības institūcijas – Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) īstenošanas uzraudzības padomes (turpmāk – padome) – kompetenci, sastāvu, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

2. Padomes funkcijas:

2.1. nodrošināt pamatnostādņu īstenošanas uzraudzību;

2.2. veicināt valsts pārvaldes un citu iesaistīto institūciju sadarbību pamatnostādņu īstenošanā.

3. Lai īstenotu šo noteikumu 2.punktā minētās funkcijas, padome veic šādus uzdevumus:

3.1. koordinē pamatnostādņu īstenošanu un iesaista to īstenošanā valsts institūcijas, pašvaldības, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas, augstākās izglītības un pētniecības iestādes un ekspertus;

3.2. izskata Kultūras ministrijas apkopoto ikgadējo darba plānu pamatnostādņu īstenošanai un sniedz priekšlikumus Kultūras ministrijai un pārējām iesaistītajām institūcijām attiecībā uz prioritārajiem darbības virzieniem un pasākumiem kārtējam pamatnostādņu īstenošanas gadam;

3.3. izskata Kultūras ministrijas sagatavoto ikgadējo progresa pārskatu par pamatnostādņu īstenošanu un izvērtē ikgadējo prioritāšu izpildi;

3.4. pirms iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtē Kultūras ministrijas sagatavotos informatīvos ziņojumus par pamatnostādņu rīcības plāna izpildi;

3.5. identificē problēmas, kas kavē pamatnostādņu īstenošanu, un sniedz Kultūras ministrijai priekšlikumus šo problēmu novēršanai un pamatnostādņu pasākumu aktualizēšanai.

4. Padomei ir tiesības:

4.1. sniegt Kultūras ministrijai priekšlikumus par pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamo politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi, grozījumiem spēkā esošajos tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos;

4.2. lūgt iesaistītās nozaru ministrijas iesniegt ikgadējus darba plānus pamatnostādņu īstenošanai un pārskatus par to izpildi;

4.3. atbilstoši kompetencei pieprasīt un ar Kultūras ministrijas starpniecību saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju;

4.4. veidot apakšpadomes un darba grupas;

4.5. iesaistīt padomes darbā neatkarīgus ekspertus;

4.6. sadarboties ar citām padomēm, komisijām un darba grupām, kuras izveidotas, lai īstenotu politiku atsevišķās pamatnostādnēs ietvertajās jomās;

4.7. atbilstoši kompetencei sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem.

III. Padomes sastāvs

5. Padomes sastāvā ietilpst padomes vadītājs un 24 padomes locekļi. Padomes locekļi pārstāv:

5.1. Ministru prezidenta biroju;

5.2. Aizsardzības ministriju;

5.3. Ārlietu ministriju;

5.4. Finanšu ministriju;

5.5. Iekšlietu ministriju;

5.6. Izglītības un zinātnes ministriju;

5.7. Kultūras ministriju;

5.8. Labklājības ministriju;

5.9. Satiksmes ministriju;

5.10. Tieslietu ministriju;

5.11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

5.12. Valsts kanceleju;

5.13. Tiesībsarga biroju;

5.14. Sabiedrības integrācijas fondu;

5.15. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi;

5.16. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību;

5.17. Latvijas Darba devēju konfederāciju;

5.18. Latvijas Pašvaldību savienību;

5.19. trīs augstākās izglītības un pētniecības iestādes, kuras piedalās sabiedrības procesu analizēšanā un pētīšanā;

5.20. trīs nevalstiskās organizācijas, kuru darbība saistīta ar kādu no pamatnostādņu 6.nodaļā minētajiem rīcības virzieniem (pilsoniskā sabiedrība un integrācija, nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa, saliedēta sociālā atmiņa).

6. Padomes vadītājs ir kultūras ministrs.

7. Ministriju deleģētie pārstāvji ir departamentu direktori vai augstāka līmeņa amatpersonas, citu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji – atbilstoša līmeņa amatpersonas.

8. Šo noteikumu 5.19. un 5.20.apakšpunktā minēto pārstāvju izvirzīšanu darbam padomē atklātā procedūrā organizē Kultūras ministrija. Kultūras ministrija izstrādā un apstiprina konkursa nolikumu, kā arī izveido konkursa komisiju.

9. Augstākās izglītības un pētniecības iestāžu izvēles pamatkritēriji dalībai padomē ir šādi:

9.1. lietpratība un vismaz piecu gadu pieredze kādā no pamatnostādņu virzieniem un ar tiem saistītajās jomās;

9.2. atbilstoši pētījumi un publikācijas;

9.3. dalība nacionāla vai reģionāla līmeņa darba grupās un padomēs.

10. Nevalstisko organizāciju izvēles pamatkritēriji dalībai padomē ir šādi:

10.1. attiecīgā organizācija ir biedrība vai nodibinājums, kura apliecinājusi sevi izvēlētajā darbības jomā (vēlams – valsts mērogā) vai kura ārpus Latvijas robežām darbojas Latvijai piederīgo cilvēku latviešu valodas prasmes veicināšanā un latviskās identitātes saglabāšanā;

10.2. tā ir reģistrēta Latvijas Republikā;

10.3. tā vismaz trīs gadus darbojas jomā, kas saistīta ar vismaz vienu no šo noteikumu 5.20.apakšpunktā minētajiem rīcības virzieniem.

11. Padomes personālsastāvu pēc saskaņošanas ar attiecīgajām institūcijām ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

12. Padomes vadītājs, padomes locekļi un padomes sekretariāts atlīdzību par darbu padomē nesaņem.

IV. Padomes darbība

13. Padomes sēdes sasauc un vada padomes vadītājs, padomes vadītāja prombūtnē vai uzdevumā – viņa deleģēta persona no padomes locekļu vidus.

14. Padomes vadītājs:

14.1. plāno un organizē padomes darbu, atbild par padomes uzdevumu izpildi;

14.2. sasauc un vada padomes sēdes, apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

14.3. kontrolē padomes uzdevumu izpildi;

14.4. paraksta padomes sēžu protokolu un mēneša laikā pēc padomes sēdes nosūta to visiem padomes locekļiem;

14.5. pēc savas iniciatīvas vai padomes locekļu ierosinājuma uzaicina ekspertus darbam padomē.

15. Padomes locekļi:

15.1. piedalās padomes sēdēs, lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā;

15.2. informē citus padomes locekļus par viņu pārstāvētās iestādes plānotajām aktivitātēm saistībā ar pamatnostādņu darbības virzieniem;

15.3. ierosina uzaicināt padomes darbā ekspertus.

16. Padomes sēdes organizē padomes sekretariāts, un tā darbību nodrošina Kultūras ministrija.

17. Padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā trīs reizes gadā.

18. Padomes sēdes ir atklātas.

19. Sēdes darba kārtību un citus ar darba kārtību saistītos materiālus padomes sekretariāts piecas darbdienas pirms kārtējās sēdes elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem.

20. Ārkārtas sēdes notiek, ja to pieprasa padomes vadītājs vai vismaz trīs padomes locekļi. Ārkārtas sēdes padomes sekretariāts izziņo trīs darbdienas pirms sēdes.

21. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse padomes locekļu.

22. Ja padomes sēde nav lemttiesīga, padomes vadītājs triju dienu laikā sasauc nākamo padomes sēdi. Atkārtoti sasauktās padomes sēdes laiku nosaka ne ātrāk kā divas nedēļas un ne vēlāk kā četras nedēļas pēc nenotikušās padomes sēdes.

23. Padome lēmumus pieņem, koleģiāli vienojoties, bet domstarpību gadījumā – balsojot. Priekšlikums ir atbalstīts, ja par to ir nobalsojis vairākums no klātesošajiem padomes locekļiem. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss.

24. Sekretariāts nodrošina padomes sēžu sagatavošanu un norisi, informācijas un dokumentu apriti starp padomes locekļiem, sagatavo izskatīšanai padomē iesniegtos dokumentus, paziņo padomes locekļiem sēžu norises vietu un laiku, sagatavo sēdes protokolu, kā arī pēc pieprasījuma sniedz informāciju par padomes sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

25. Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda sēdes norises vietu un laiku, darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus. Sēdes protokolus noformē 10 darbdienu laikā pēc attiecīgās sēdes un nosūta saskaņošanai padomes locekļiem, kuri piedalījušies sēdē. Ja piecu darbdienu laikā pēc sēdes protokola nosūtīšanas netiek saņemti iebildumi, sēdes protokols uzskatāms par saskaņotu. Sēžu protokolus paraksta padomes vadītājs. Padomes loceklim ir tiesības pievienot protokolam savu rakstiski iesniegto atsevišķo viedokli.

26. Uz padomes sanāksmēm uzaicinātie eksperti var piedalīties diskusijās ar padomdevēja tiesībām, bet tiem nav balsstiesību.

27. Informāciju par padomes darbību, tās svarīgākajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem publicē Kultūras ministrijas un Ministru kabineta mājaslapā internetā.

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Pabriks

Kultūras ministra vietā – tieslietu ministrs J.Bordāns

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!