Konkurences padomes lēmums Nr.61

Rīgā 2012.gada 3.augustā (prot. Nr.36, 2.§)

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr.850/11/03.01.-01./07

Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības darbībās

Konkurences padome 14.04.2011., pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu, pieņēma lēmumu ierosināt lietu Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības darbībās sakarā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (turpmāk tekstā – LTA) 21.03.2011. iesniegumu Nr.ak-032101, kurā ietverts lūgums ierosināt izpētes lietu sakarā ar tarifiem, kādi tirdzniecības uzņēmumiem jāmaksā atlīdzība izpildītājiem un producentiem.  

 Konkurences padome 29.06.2012., pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu un 27.panta trešo daļu, nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā Nr.850/11/03.01.-01./07 līdz 15.08.2012.

LTA ir biedrība, kas apvieno tirdzniecības nozares darba devēju organizācijas un darba devējus. Tās mērķis ir pārstāvēt savu biedru intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (turpmāk tekstā – LaIPA) ir biedrība, kas apvieno izpildītājus un fonogrammu producentus nolūkā īstenot izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību kolektīvo pārvaldījumu, kā arī veic citu darbību.

Konkurences padome, ņemot vērā iepriekšminēto un papildus iegūto informāciju lietā,

konstatēja:

(1) Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktā noteikto konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3. un 5.punktam konkrētās preces tirgus – noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības, savukārt konkrētais ģeogrāfiskais tirgus – ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

Lietā ir strīds par izpildītāju un fonogrammu producentu noteikto maksājamo atlīdzību par darbu atskaņošanu publiskajā izpildījumā pamatotību. LaIPA vairākkārt lietas izpētes ietvaros norādījusi, ka fonogrammu atskaņošanai fonam veikalos, kafejnīcās, frizētavās un citās pakalpojumu sniegšanas vietās (turpmāk tekstā – veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās) ir būtiska nozīme klientu piesaistīšanā. Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās visā Latvijā nav iespējams pieaicināt māksliniekus visu dienu izpildīt mūziku dzīvajā izpildījumā, bez tam nav salīdzināmas izmaksas šādai mūziķu pastāvīgai pieaicināšanai un mūzikas fonogrammu atskaņošanas tiesību iegūšanai, līdz ar to mūzikas fonogrammu atskaņošana nav aizvietojama ar mūziķu nolīgšanu. Tādējādi konkrētās preces tirgus ir blakustiesību pārvaldīšana, kas ietver arī maksājamās atlīdzības iekasēšanu no veikaliem un pakalpojumu sniegšanas vietām par fonogrammu izmantošanu (turpmāk tekstā – blakustiesību pārvaldīšanas tirgus).

LaIPA iekasē atlīdzību par fonogrammu publisko izpildījumu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās no komersantiem visā Latvijas Republikas teritorijā, līdz ar to konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas Republika.

Ņemot vērā minēto, konkrētais tirgus šajā lietā definējams kā blakustiesību pārvaldīšana Latvijas teritorijā.

(2) LaIPA ir vienīgā organizācija, kurai ir Kultūras ministrijas izsniegta atļauja pārvaldīt izpildītāju un fonogrammu producentu mantiskās tiesības, tādējādi tā ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties veikalu, pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, lai iegūtu tiesības atskaņot fonogrammas veikalos vai pakalpojumu sniegšanas vietās. Tādējādi LaIPA ir vienīgā konkrētā tirgus dalībniece un atrodas dominējošā stāvoklī blakustiesību pārvaldīšanas tirgū Latvijas teritorijā.

(3) LaIPA darbību regulē Autortiesību likums. Likuma 65.panta pirmajā daļā noteikts:

(1) Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas:

1) vienojas ar darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (63.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām – publiskošanas gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences;

3) nosaka taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību.

Savukārt Autortiesību likuma 52.panta pirmajā daļā noteikts, ka Izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu.

LaIPA cita starpā 06.05.2011. vēstulē Nr.1/1-755 Konkurences padomei norādījusi: Tieši paši izpildītāji un fonogrammu producenti apzinās ieguldītā darba, tehnikas un citu resursu apjomu, kas nepieciešams, lai ierakstītu fonogrammu, kā arī tikai viņi ir tiesīgi noteikt, kādu atlīdzību tie vēlas saņemt par sava īpašuma izmantošanu.

Konkurences padome 01.12.2008. lēmumā Nr.E02-120 ir konstatējusi, ka lietās, kad maksājamās atlīdzības pamatotību nav iespējams izvērtēt no ekonomiskā – "izmaksu pamatotības" viedokļa, jo īpaša uzmanība pievēršama tam, lai tās apmēri būtu balstīti uz objektīviem, saprotamiem un pamatotiem kritērijiem, kas var kalpot par atskaites punktu, lai puses tālāk varētu vienoties par konkrētu maksājamās atlīdzības lielumu. Turklāt, ja Autortiesību likums īpaši "uzsver" mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumu vienoties ar darbu izmantotājiem (to apvienībām) par maksājamās atlīdzības lielumu, tad blakustiesību pārvaldītājam kā dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam jo īpaša vērība jāpievērš šīs Autortiesību likuma normas ievērošanai (skat. Konkurences padomes 01.12.2008. lēmuma Nr.E02-120 12.punktu http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2008/DE02-120_0112.pdf).  

Tostarp LaIPA kā dominējošam tirgus dalībniekam ir saistoši aizliegumi, kādus Konkurences likuma 13.pants nosaka dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam. Līdz ar to noteiktajai atlīdzībai blakustiesību izmantotājiem jābūt objektīvi pamatotai un samērīgai, kā arī tā nedrīkst būt diskriminējoša. 

(4) LaIPA atzīst, ka sarunas ar LTA nav bijušas veiksmīgas, jo LTA ir piedāvājusi nepamatotu un nesamērīgi zemu maksājamās atlīdzības lielumu par izpildītājiem un fonogrammu producentiem piederoša īpašuma izmantošanu, kuram tiesību īpašnieki nevarēja un nevar piekrist (skat. LaIPA 27.05.2011. vēstuli Nr.1/1-881).

LaIPA piemērotā maksājamā atlīdzība veikaliem un pakalpojumu sniegšanas vietām. LaIPA ir iesniegusi Konkurences padomei savu pamatojumu tās biedru noteiktajiem maksājamās atlīdzības apmēriem, uz kura pamata balstās to aprēķināšanas kritēriji un lielums. Savstarpēju piedāvājumu un pārrunu rezultātā ar LTA LaIPA piedāvājums pašlaik ir Ls 0,72 par 1 m² gadā, kas pārrēķinot nozīmē, ka par vienu ceturksni uzņēmumam, kuram platība ir no 31 līdz 50 m², jāmaksā Ls 9,01. Kopumā uz doto brīdi noteikta un LTA piedāvāta šāda maksājamā atlīdzība: 

LaIPA piemērotais maksājamās atlīdzības apmērs

Tabula Nr.1

Pilns maksājamās atlīdzības lielums noteikts šādās pilsētās (rajonu centri + Sigulda un Jūrmala): Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Daugavpils, Dobele, Gulbene, Jelgava, Jēkabpils, Krāslava, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Līvāni, Rēzekne, Rīga, Jūrmala, Sigulda, Saldus, Talsi, Tukums, Valka, Valmiera, Ventspils. Visās pārējās vietās noteikts par 10% mazāks maksājamās atlīdzības lielums. Paredzētas arī vēl citu veidu atlaides – ja uzņēmums maksā par vairākām tīkla vietām, par gadu vai pusgadu uzreiz.

LaIPA ir iesniegusi lietā informāciju par savu piedāvāto maksājumu izstrādes vēsturi un apstākļiem, kas ņemti vērā, nosakot maksājumu apmēru, kā arī informāciju par iekasētās atlīdzības sadali un izlietojumu.

LTA piedāvātā maksājamā atlīdzība. LTA 21.03.2011. iesniegumā norādījusi, ka LaIPA prasītie maksājamās atlīdzības apmēri par fonogrammu publisko izpildījumu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās ir ievērojami augstāki kā Lietuvā un Igaunijā.

LTA ir sniegusi LAIPA savu priekšlikumu maksājamās atlīdzības apmēriem (09.11.2010. vēstulē Nr.ak-110901 LaIPA): 

1) veikaliem un lielveikaliem – Ls 0,188 par 1 m² gadā vai 0,008 % no apgrozījuma;

2) ēdināšanas uzņēmumiem – Ls 0,282 par 1 m² gadā vai 0,008 % no apgrozījuma;

3) izklaides uzņēmumiem – Ls 0,564 par 1 m² gadā vai 0,008 % no apgrozījuma.

(5) Konkurences padome ir izvērtējusi LaIPA un LTA piedāvātās maksājamās atlīdzības apmērus, gan arī sniegto pamatojumu piemērotajam apmēram. Konkurences padomes ieskatā princips, ka atlīdzību sasaista ar uzņēmuma apgrozījumu, nav piemērojams, ja runa ir par fonogrammu atskaņošanu šajos uzņēmumos tikai fonam. Tirdzniecības apgrozījums nav tieši un pirmām kārtām atkarīgs no fonā skanošās mūzikas, kā tas ir, piemēram, diskotēkās un koncertos, kur atskaņotajai mūzikai ir primāra nozīme. Tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā apgrozījuma palielinājumam var būt daudz iemeslu – preču daudzveidība, pakalpojumu kvalitātes pieaugums, utt., bet mūzikas skanējumam fonā nevar būt tik liela ietekme uz apgrozījumu, lai maksājumam LaIPA par pamatu ņemtu apgrozījumu. Šī iemesla dēļ Konkurences padome nesaskata dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, LaIPA noraidot LTA priekšlikumu maksājumu apmēra noteikšanā izmantot apgrozījuma datus.

Tai pašā laikā nav pamatots LaIPA lūgums LTA pamatot sava maksas piedāvājuma lielumu. Kā dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam tieši LaIPA ir pienākums piedāvāt taisnīgus maksājumus un pamatot to apmēru saviem klientiem.

Konkurences padome atzīst, ka LaIPA sniegtais pamatojums maksājamās atlīdzības noteikšanai (06.05.2011. vēstulē Nr.1/1-755, 27.05.2011. vēstulē Nr.1/1-881, 04.08.2011. sarunu protokolā u.c. lietā esošajos dokumentos) pamatā uzskatāms par objektīvu. Par objektīviem kritērijiem maksājamās atlīdzības apmēru noteikšanai uzskatāmi, piemēram, fonogrammu ražošanas izmaksas (attiecībā uz izmaksām jāņem vērā, ka maksājamās atlīdzības par publisko izpildījumu nav vienīgie producentu ieņēmumi par fonogrammu ražošanu), valsts makroekonomiskie rādītāji, to izmaiņas un attīstība, kā arī salīdzinājumi ar līdzīgiem maksājumiem citās valstīs. 

Konkurences padome salīdzināja maksājamās atlīdzības apmērus Baltijas valstīs un konstatēja, ka kopš 2012.gada Igaunijā maksājamās atlīdzības apmērs par fonogrammu publisko izpildījumu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās ir mainījies. Tādējādi pašlaik, kopš 2012.gada sākuma, mazajiem uzņēmumiem Igaunijā ir lielāki maksājumi par fonogrammu publisko izpildījumu nekā Latvijā, bet Latvijā tie kļūst lielāki, telpām ar platību, sākot no 250 m². Lietuvā joprojām saglabājušies viszemākie maksājumi Baltijas valstīs. Saskaņā ar LaIPA norādīto maksājumu apmēru Latvijā būtiski iespaido tas, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu līgumu par tirdznieciskajām attiecībām un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kas noslēgts 06.07.1994., Latvijā tiek aizsargātas arī ASV tapušās fonogrammas, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas nenotiek.

Ņemot vērā lietā iegūto informāciju, Konkurences padome secina, ka pašlaik LaIPA piemērotā maksājumu atlīdzība veikaliem, frizētavām, saloniem, slidotavām, spēļu zālēm u.c. patērētāju apkalpošanai piemērotām telpām Baltijas valstīs vairs nav pati augstākā vismaz telpām ar platību, līdz 225 m² (skat. 1.attēlā), un tā arī iepriekš nav bijusi būtiski lielāka kā citās Baltijas valstīs. 1.attēlā maksājamās atlīdzības salīdzinātas latos, pārrēķinot Igaunijas un Lietuvas valūtas latos pēc Latvijas Bankas kursa.

Maksājamās atlīdzības salīdzinājums Baltijas valstīs 2012.gadā

1.attēls

Ņemot vērā visu šī lēmuma 5.punktā minēto kopumā, t.sk. ņemot vērā LaIPA sniegto pamatojumu piemērotajai maksājamai atlīdzībai, apstākli, ka salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm maksājamās atlīdzības apmērs veikaliem un pakalpojumu sniegšanas vietām nav uzskatāms par pārmērīgu, Konkurences padome uzskata, ka LaIPA darbībās nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētais pārkāpums.

(6) Konkurences padome, vērtējot LaIPA piemēroto maksājamo atlīdzību par fonogrammu atskaņošanu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās, konstatēja, ka saskaņā ar LaIPA norādīto šīs kategorijas klientiem dažkārt arī tiek piešķirtas atlaides no maksājamās atlīdzības.

LaIPA 04.08.2011. tikšanās laikā ar Konkurences padomes Izpilddirekcijas pārstāvjiem norādījusi, ka "vienādas kategorijas klientiem tā piemēro vienādu tarifu aprēķinu, taču gala maksājums par m² var atšķirties atkarībā no klienta apjoma, publiskā izpildījuma vietu skaita, kā arī dažādiem klienta norādītiem objektīviem apstākļiem – piemēram, būvmateriālu un mēbeļu veikaliem maksājamās atlīdzības lielums var tikt samazināts līdz 50 %, ņemot vērā specifikai atbilstošas platības, bet attiecīgi nelielu klientu skaitu. Ir gadījumi, kad, izvērtējot klienta iesniegumu, tiek ņemti vērā klienta norādītie apstākļi un piešķirta atlaide."

LaIPA 30.05.2011. vēstulē Nr.1451, kā arī savā interneta vietnē http://laipa.org/public/pdf/Vaikali_lielveikali_frizetavas_saloni.pdf klientiem norādījusi, ka telpām virs 500 m² ar mazu apmeklētāju skaitu (mēbeļu nami, auto saloni, būvmateriālu veikali utt.) atlīdzība var tikt samazināta līdz 50%.

Dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam, arī LaIPA, ir jāpiemēro vienādi noteikumi, t.sk. vienādi maksājamās atlīdzības apmēri un to samazinājumi jeb atlaides, visiem konkrētā tirgus dalībniekiem. Bez tam informācijai par to, kādos gadījumos un kuriem klientiem piemērojamas atlaides, jābūt visiem klientiem pieejamai un skaidri saprotamai. Pretējā gadījumā, nepastāvot skaidrībai par to, kādas tieši atlaides katram klientam pienākas, pastāv risks, ka klientiem faktiski var tikt piemēroti dažādi maksājamās atlīdzības lielumi. Tā rezultātā maksājamās atlīdzības apmērs daļai klientu var nebūt pamatots.

(7) LaIPA pārstāve 01.03.2012. iepazinās ar lietas Nr.850/11/03.01-01./7 materiāliem un sniedza savu viedokli par atlaižu piemērošanu.

LaIPA sniegtais viedoklis: LAIPA atlaižu piešķiršanas politika tika piemērota, lai nodrošinātu izpildītājiem un fonogrammu producentiem atlīdzības saņemšanu par tiem piederošo blakustiesību izmantošanu no tiesību izmantotājiem, kas izvairās no atlīdzības maksāšanas, un kuru biznesa specifika nodrošina iespēju samazināt atlīdzības apmēru par blakustiesību izmantošanu, ievērojot objektīvus apstākļus, proti, patērētāju apkalpošanai piemērotas telpas ar lielu platību, bet mazu apmeklētāju skaitu. LaIPA ieskatā tās atlaižu sistēma nav vērsta ne uz LaIPA konkurentu izslēgšanu no tirgus, ne arī uz LaIPA sadarbības partneru izslēgšanu no lejupejošā tirgus.

LTA pārstāvis 28.02.2012. iepazinās ar lietas Nr.850/11/03.01-01./7 materiāliem, tomēr LTA savu viedokli nesniedza.

Konkurences padomes viedoklis: Attiecībā uz LaIPA atlaižu sistēmu jāņem vērā, ka situācija, kad visi klienti nevar paredzēt precīzu maksājamās atlīdzības lielumu un nav informēti par pieejamām atlaidēm rada risku, ka varētu tikt radīti nevienādi apstākļi konkurentiem, t.i., LaIPA klientiem, kuri darbojas vienā konkrētajā tirgū. Nav pamata uzskatīt, ka, lai konstatētu dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka piemērotās atlaižu sistēmas nepamatotību attiecībā uz uzņēmumiem lejupejošā tirgū, tā darbībām jābūt vērstām uz savu klientu izslēgšanu no tirgus. Saprotams, ka arī dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums nevar būt ieinteresēts savu klientu likvidēšanā. Tomēr nepietiekami skaidras atlaižu sistēmas piemērošana, kuras nosacījumi turklāt visiem potenciālajiem klientiem nav pieejami, var nepamatoti radīt priekšrocības atsevišķiem LaIPA klientiem. Šādu risku iespējams novērst, visiem esošajiem un potenciālajiem klientiem savlaicīgi paziņojot par konkrētām atlaidēm, kādas tiem pienākas.  

(8) Konkurences likuma 27.² panta otrajā daļā noteikts, ka lēmumu par lietas izbeigšanu var pieņemt, ja tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, un Konkurences padome, izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu.

Pēc iepazīšanās ar 24.02.2012. vēstulē Nr.447 ietverto Konkurences padomes Izpilddirekcijas viedokli par LaIPA piemērotās maksājamās atlīdzības pamatotību un iespējamo risku, nesniedzot precīzu un skaidru informāciju klientiem par iespējamām atlaidēm, LaIPA 12.03.2012. vēstulē Nr.01-110/2012 lūdza Konkurences padomi izvērtēt iespēju, pamatojoties uz Konkurences likuma 27.² panta otro daļu, izbeigt lietas izpēti, apņemoties pildīt tiesisko pienākumu. 16.07.2012. LaIPA iesniedza Konkurences padomei rakstveida apņemšanos, ar kuru tā apņēmās nodrošināt maksājamās atlīdzības apmēru un atlaižu piešķiršanas sistēmas skaidrojuma publisku pieejamību, kā arī precizēt maksājamās atlīdzības atlaižu piemērošanas principu sistēmu. LaIPA apņēmusies to nodrošināt, sākot ar 01.01.2013.

Konkurences padome uzskata, ka LaIPA atlaižu sistēmas precizēšana, kā arī informācijas par to nodrošināšana esošajiem un potenciālajiem klientiem, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, ir pietiekama, lai novērstu konkurences deformēšanas risku. Līdz ar to ir lietderīgi pieņemt lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu. Neatkarīgi no tā LaIPA ir jāņem vērā, ka tai kā dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam, izmantojot savas tiesības iekasēt maksājamo atlīdzību blakustiesību subjektiem, ir īpaša atbildība par to, lai tā piemērotu vienādus noteikumus, tai skaitā vienādus maksājamās atlīdzības apmērus un to samazinājumu jeb atlaides, visiem konkrētā tirgus dalībniekiem, un ar savu rīcību nekavētu un neierobežotu konkurenci.

Konkurences padome, ņemot vērā visu iepriekšminēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu, 13.panta pirmās daļas 4.punktu, 27.² panta otro daļu, Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmo daļu,

nolēma:

izbeigt izpēti lietā Nr.850/11/03.01.-01./07 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības darbībās.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Pielikumā: LaIPA 13.07.2012. rakstveida apņemšanās lietā Nr.850/11/03.01.-01./7

Konkurences padomes priekšsēdētāja S.Ābrama