Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Kultūras ministrija
Kultūras ministrija publicē:
  • rīkojumus par grozījumiem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Objekts iegūst vai zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu pēc rīkojuma publicēšanas;
  • paziņojumus par ģerboņa reģistrāciju un ģerboņa aprakstu un attēlu. Tas notiek septiņu dienu laikā no ģerboņa reģistrācijas dienas, kad pieņemts lēmums par tā reģistrāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kultūras ministrijas 2012. gada 19. jūlija rīkojums Nr. 6-1-175 "Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 7.08.2012., Nr. 123 (4726) https://www.vestnesis.lv/op/2012/123.18

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursu ziņas

Skatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā

Vēl šajā numurā

07.08.2012., Nr. 123 (4726)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Kultūras ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 6-1-175

Pieņemts: 19.07.2012.

OP numurs: 2012/123.18

2012/123.18
RĪKI

Kultūras ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Kultūras ministrijas rīkojums Nr.6-1-175

Rīgā 2012.gada 19.jūlijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 007 0076 001 un 0100 007 0076 002) un interjera dekoratīvās apdares (deviņās telpās) (kas atrodas būvē ar kadastra apzīmējumu 0100 007 0076 001) Rīgā, Krāmu ielā 3 (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2012.gada 27.februāra sanāksmes protokola Nr.6/2012 un 26.marta sanāksmes protokola Nr.8/2012;

1.2. Informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. Informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. Ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. Pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieks – 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība, reģ. Nr.40008021212, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu ar 2012.gada 2.aprīļa ierakstītu vēstuli Nr.04-10.2/717 informēts par ierosinājumu.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 7.3.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem). Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr.474 8.1.punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19.gadsimtam ieskaitot).

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 7.3. un 8.1.punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Ēka ir Krāmu un Rozena ielu stūra akcents, kas pilnībā saglabājusi 1879.gada pārbūves būvapjomu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, apdari un būvgaldniecības izstrādājumus. Tai ir augstvērtīga kvalitatīvi veidota fasāžu dekoratīvā apdare un būvdetaļas. Pašreizējais būvapjoms ietver sevī 18.gadsimta ēkas būvapjomu un apdares detaļas, kā arī viduslaiku apbūves liecības pagraba līmenī. Ēkas novietojums veido vienu no senākajām parcelācijas struktūrām, kas vēl saglabājies Vecrīgā. Tik pilnīgi saglabājies ēkas iekšējās un ārējās apdares kopums ir retums un uzskatāms par sevišķu vērtību. Ēka atbilst Noteikumu Nr.474 7.3.punktam.

Ēkas saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums pilsētvidē, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojuma pamatstruktūra, pagrabi (Vecrīgas viduslaiku pazemes telpa) un vēsturiskā interjera dekoratīvā apdare.

4.2. Interjera dekoratīvā apdare (deviņās telpās) ir mākslinieciski vērtīgs lielā platībā saglabājies iekštelpu dekoratīvās apdares paraugs, kas liecina par 19.gadsimta otrajai pusei raksturīgo historisma jeb vēsturiskajos stilos balstītu pieeju dzīvojamo namu iekštelpu apdarē. Lielais saglabājušos interjeru skaits vienlaikus sniedz priekšstatu par nama iekštelpu apdari kā stilistiski vienotu ansambli. Interjera dekoratīvā apdare (deviņās telpās) atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

Interjera dekoratīvās apdares (deviņās telpās) saglabājamās vērtības: oriģinālā interjera dekoratīvā apdare, vienots ansamblis, virsmas apdare, griestu gleznojumi deviņās telpās, sienu gleznojumi divās telpās, trīs durvju apdares, kamīna apdare, divas podiņu krāsnis un oriģinālais parkets vienā telpā.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:

8847

Valsts nozīmes

Arhitektūra

Dzīvojamā ēka

Rīga, Krāmu iela 3

1737., 1879.

8848

Valsts nozīmes

Māksla

Interjera dekoratīvā apdare (9 telpās)

Rīga, Krāmu iela 3

19.gs. b.

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 7.3. un 8.1.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

7. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Rīga, Antonijas iela 6, LV–1010).

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!