150.pants. (1) Latvijas Banka, apturot vai anulējot apdrošināšanas licenci, ir tiesīga ierobežot apdrošināšanas sabiedrības darbības ar tās aktīviem, izmaksu veikšanu un jaunu saistību uzņemšanos.

(2) Latvijas Banka nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par izsniegtās apdrošināšanas licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu.

(3) Latvijas Banka turpina uzraudzīt apdrošināšanas sabiedrību līdz pilnīgai apdrošināšanas saistību izpildei vai līdz šīs sabiedrības pasludināšanai par maksātnespējīgu.

(4) Šā panta nosacījumus piemēro arī pārapdrošināšanas licences anulēšanas gadījumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

21.pants. Publikācijas
(1) Valsts augu aizsardzības dienests publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju:
1) reģistrētie, atsauktie un noraidītie iesniegumi;
2) pieteiktie šķirņu nosaukumi un nosaukumu maiņa aizsargātajām šķirnēm;
3) selekcionāra tiesību piešķiršana, spēka zaudēšana vai anulēšana;
4) selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai pilnvarotā pārstāvja maiņa;
5) citi ar šo likumu saistīti paziņojumi.
(2) Valsts augu aizsardzības dienests šā panta pirmajā daļā minēto informāciju publicē arī periodiskajā izdevumā "Latvijas Augu Šķirņu Biļetens", kuru nosūta visām UPOV un Eiropas Savienības dalībvalstīm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)

39. Dienests 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina šādas informācijas publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
39.1. par dzīvā organisma iekļaušanu reģistrā (norāda dzīvā organisma tirdzniecības nosaukumu, reģistrācijas apliecības īpašnieku, reģistrācijas apliecības numuru un derīguma termiņu);
39.2. par reģistrācijas apliecības anulēšanu (norāda dzīvā organisma tirdzniecības nosaukumu, reģistrācijas apliecības īpašnieku un reģistrācijas apliecības numuru);
39.3. par grozījumiem publicētajā šo noteikumu 39.1.apakšpunktā minētajā informācijā.
(Grozīts ar MK 03.12.2013. noteikumiem Nr.1382)

21.pants. Apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšana, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšana un izbeigšana
(1) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis:
1) savu darbību izbeidzis, bet izsniegto apraides atļauju vai retranslācijas atļauju nav nodevis Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei;
2) darbojas neregulāri, tādējādi nepildot apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumus, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus;
3) nav samaksājis valsts nodevu attiecīgi šā likuma 15. panta devītajā daļā vai 19. panta otrās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā.
(2) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības uz laiku līdz septiņām dienām apturēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, ja tas gada laikā atkārtoti:
1) būtiski pārkāpis elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošus normatīvos aktus;
2) izplatījis programmu, kas neatbilst apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumiem.
(3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome anulē apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis:
1) trīs reizes gada laikā sodīts par būtiskiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem;
2) gada laikā no dienas, kad Padome pieņēmusi lēmumu par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšanu, ir izdarījis būtiskus šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos pārkāpumus;
3) būtiski pārkāpis apraides vai retranslācijas atļaujā ietvertos noteikumus;
4) neievēro šā likuma 18.panta astotās daļas noteikumus un šis pārkāpums ir būtisks;
5) mēneša laikā no dienas, kad Padome izteikusi brīdinājumu par apraides atļaujā ietverto noteikumu pārkāpumu, nepārtrauc attiecīgā noteikuma pārkāpšanu;
6) mēneša laikā no dienas, kad Padome izteikusi brīdinājumu par apraides atļaujā ietverto noteikumu pārkāpumu, atkārtoti būtiski pārkāpis attiecīgo noteikumu;
7) saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīts par vainīgu noziegumos pret valsti vai par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tam noteikts juridiskajām personām piemērojamais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis;
8) apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību;
9) pēc Padomes vai kompetentās iestādes pieprasījuma vai mainoties patiesajam labuma guvējam nav noteiktajā termiņā iesniedzis papildu informāciju vai dokumentus par patieso labuma guvēju vai iesniedzis par to nepatiesu informāciju;
10) tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir tādas personas īpašumā vai kontrolē, uz kuru ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam.
(3¹) Piemērojot šā likuma 21.panta trešo daļu un izvērtējot pārkāpuma būtiskumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ņem vērā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veiktās darbības saistībā ar pārkāpuma seku un atkārtošanas novēršanu, pārkāpuma ietekmi uz vispārējo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un spēju to turpināt.
(4) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes paziņojums par apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšanu vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības izbeigšanu publicējams Padomes tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis'', bet par reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekli — arī vietējā laikrakstā.
(5) Šā panta piemērošanu neietekmē šā likuma III¹ nodaļas noteikumu piemērošana.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 17.12.2015., 22.11.2017., 11.06.2020., 05.11.2020. un 29.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.05.2021.)

220. Informāciju par lēmumu par kvalifikācijas sertifikāta atzīšanu par nederīgu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šo noteikumu 208.punktā minētajā gadījumā publikāciju nodrošina jūrnieks, bet šo noteikumu 209.punktā minētajā gadījumā – Latvijas Jūrnieku reģistrs. Pēc publikācijas un jūrnieka iesnieguma saņemšanas, ja kvalifikācijas sertifikāts nav anulēts, Latvijas Jūrnieku reģistrs izsniedz jaunu kvalifikācijas sertifikātu ar jaunu reģistrācijas numuru, saglabājot iepriekšējā kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņu. Izdevumus, kas saistīti ar jauna kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanu, sedz jūrnieks.

26. Lai saņemtu dublikātu, persona:
26.1.  iesniedz iesniegumu izglītības iestādē, kas ir izsniegusi vispārējās izglītības dokumentu, vai šo noteikumu 25. punktā minētajos gadījumos – pašvaldības izglītības pārvaldē;
26.2.  pieprasa dublikāta izsniegšanai nepieciešamos datus Personāla dokumentu valsts arhīvam (turpmāk – arhīvs), ja izglītības iestādes vai pašvaldības izglītības pārvaldes rīcībā nav šādu datu;
26.3.  izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nozaudēto, nozagto, iznīcināto vai neatjaunojami bojāto dokumentu par nederīgu;
26.4.  sedz visus izdevumus, kas saistīti ar dublikāta izgatavošanu un izsniegšanu.

4. Dienests:
4.1.  publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par izsniegtajiem, atkārtoti izsniegtajiem un anulētajiem sertifikātiem un par sertifikāta darbības apturēšanu un atjaunošanu;
4.2. informē Eiropas Savienības dalībvalstis par izsniegtajiem sertifikātiem.
(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1323)

4.1. publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par izsniegtajiem, atkārtoti izsniegtajiem un anulētajiem sertifikātiem un par sertifikāta darbības apturēšanu un atjaunošanu;

19. Paziņojumu par komersantu, kam anulēta speciālā atļauja (licence), Latvijas Jūras administrācija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(Grozīts ar MK 30.10.2012. noteikumiem Nr.729)

18. Lai reģistrētu kuģu reģistrā reģistrēta kuģa, peldošās konstrukcijas vai nostiprinātās iekārtas īpašumtiesību maiņu, kā arī berbouta līgumslēdzēju pušu maiņu, Latvijas Kuģu reģistrā iesniedz visus šajos noteikumos minētos kuģa, peldošās konstrukcijas vai nostiprinātās iekārtas reģistrācijai iesniedzamos dokumentus un iepriekšējam īpašniekam vai berbouta fraktētājam Latvijas Kuģu reģistra izsniegto apliecību oriģinālus vai, ja to nav, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka apliecības uzskatāmas par nederīgām. Paziņojumā iekļauj šo noteikumu 38. punktā norādīto informāciju.
(MK 13.06.2017. noteikumu Nr. 339 redakcijā)

20. Ja kuģi no kuģu reģistra izslēdz saskaņā ar Jūras kodeksa 12. panta pirmo daļu, kuģa īpašnieks vai, ja kuģis ir reģistrēts Jūras kodeksa 8.² pantā noteiktajā kartībā, persona, kura ir pieteikusi kuģi reģistrācijai, vai tās tiesību pārņēmējs iesniedz Latvijas Kuģu reģistrā šādus dokumentus:
20.1. iesniegumu, norādot izslēgšanas iemeslu. Iesniegumu sastāda notariāla akta formā, ja kuģim ir reģistrētas īpašumtiesības, bet, ja kuģis pieder vienai fiziskajai personai, notariālā forma nav nepieciešama. Ja iesniegums sastādīts valstī, kuras normatīvie akti neparedz dokumentu sastādīšanu notariālā akta formā, notārs apliecina īpašnieka tiesībspēju, rīcībspēju, darbības apjomu un pārstāvju pilnvaras. Ja kuģis ir reģistrēts Jūras kodeksa 8.² pantā noteiktajā kartībā un iesniegumu iesniedz persona, kura ir pieteikusi kuģi reģistrācijai kā tiesību pārņēmēja, iesniegumā ietver apliecinājumu par tiesību pārņemšanu un norāda pārņemšanas pamatu;
20.2. apgrūtinājumu turētāja (ja tāds ir) rakstisku piekrišanu kuģa izslēg­šanai;
20.3. Latvijas Kuģu reģistra izsniegto apliecību oriģinālus vai, ja to nav, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka apliecības ir uzskatāmas par nederīgām;
20.4. līguma kopiju, ja kuģis tiek pārdots;
20.5. valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izsniegtu izziņu, ka kuģim noņemts izsaukuma signāls (ja tāds ir bijis piešķirts).
(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr. 461; MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 339)

38. Šo noteikumu 37. punktā minētajos gadījumos kuģa īpašnieks vai berbouta fraktētājs iesniedz Latvijas Kuģu reģistrā attiecīgu iesniegumu un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu, ka nozaudētie dokumenti uzskatāmi par nederīgiem. Ja kuģis ir reģistrēts Jūras kodeksa 8.² panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā kartībā, iesniegumu iesniedz persona, kura ir pieteikusi kuģi reģistrācijai, vai tās tiesību pārņēmējs (iesniegumā ietver apliecinājumu par tiesību pārņemšanu un norāda pārņemšanas pamatu). Paziņojumā norāda:
38.1. kuģa vārdu;
38.2. katra nozaudētā dokumenta nosaukumu;
38.3. dokumenta izdošanas laiku, numuru un personu, kam dokuments izsniegts;
38.4. dokumenta izsniedzēju;
38.5. datumu, no kura nozaudētais dokuments ir uzskatāms par nederīgu.
(Grozīts ar MK 13.06.2017. noteikumiem Nr. 339)

15. Ekonomikas ministrija divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par licences izsniegšanu, apturēšanu, atjaunošanu un anulēšanu to publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā.
(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.923)

16. Ja zvērināts tiesu izpildītājs ir miris, atstādināts, atcelts vai atbrīvots no amata, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ievieto sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" par amata apliecības (ar tajā iestiprināto amata zīmi) atzīšanu par nederīgu. Ja amata apliecība nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai mainījusies tajā ietvertā informācija, sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ievieto zvērināts tiesu izpildītājs.
(Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.434)

10. Ja zvērināta tiesu izpildītāja palīgs ir miris, atcelts, atbrīvots vai atstādināts no amata, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ievieto sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par amata apliecības atzīšanu par nederīgu. Ja amata apliecība nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai mainījusies tajā ietvertā informācija, sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ievieto zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

12. Ja zvērināts notārs ir miris, atcelts vai atbrīvots no amata, Tieslietu ministrija ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas ievieto laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu par apliecības un amata zīmes atzīšanu par nederīgu. Ja apliecība vai amata zīme nozaudēta, nozagta, iznīcināta, bojāta vai mainījusies tajā ietvertā informācija, sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ievieto zvērināts notārs.