Ekonomiskā izaugsme joprojām strauja

Ilmārs Rimšēvičs prognozēto inflācijas pazemināšanos skaidro ar to, ka šogad vairs nedarbosies lielākā daļa faktoru, kas izraisīja augsto inflāciju pērn Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad varētu sasniegt 7,5%, uzskata Latvijas Bankas (LB) speciālisti, prognozējot, ka atsevišķu pakalpojumu nozaru straujā attīstība šā gada laikā palēnināsies, turpretī rūpnieciskās ražošanas pieaugums joprojām būs stabils.
Jaunākie statistikas dati par pagājušā gada trešo ceturksni liecina, ka straujais IKP pieaugums turpinājies arī 2004.gada otrajā pusē, šā rādītāja ziņā ierindojot Latviju pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES). Kā norāda LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs, šī informācija ļaujot prognozēt, ka pērn Latvijas ekonomiskā izaugsme sasniegusi aptuveni 8,5%. Šai prognozei piepildoties, 2004.gads ieiešot vēsturē kā straujākās izaugsmes gads Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Savukārt patēriņa cenu vidējo inflāciju LB šogad prognozē 4,5% līdz 5% līmenī. I.Rimšēvičs inflācijas pazemināšanos skaidro ar to, ka šogad vairs nedarbosies lielākā daļa faktoru, kas izraisīja augsto inflāciju pērn. Piemēram, tik strauji vairs necelsies pārtikas preču cenas, un arī pasaules naftas cenu kāpums šogad acīmredzot nebūs tik ievērojams kā pagājušajā gadā. Tajā pašā laikā Latvijā paaugstināsies administratīvi regulējamās cenas. Ar 1.janvāri ir pieaugušas akcīzes nodokļa likmes vairākām akcīzes precēm, ar 1.jūliju gaidāma siltumenerģijas tarifu aplikšana ar PVN un gāzes tarifu kāpums. Tomēr LB prezidents pauž cerību, ka Latvijas valdība un citas institūcijas ļoti rūpīgi izvērtēs šo cenu palielinājumu nepieciešamību, jo sevišķi attiecībā uz gāzes tarifu celšanu.
Kā zināms, augstāko robežu – 7,8% – inflācija mūsu valstī sasniedza pagājušā gada augustā, tā arī visus gada pēdējos mēnešus nepazeminoties zem 7% atzīmes. Tikai salīdzinoši zemā inflācija pagājušā gada pirmajos mēnešos ļāvusi vidējo inflāciju 2004.gadā noturēt 6,2% līmenī, kas tomēr atzīstams par Latvijai augstu rādītāju.
Pozitīvi vērtējot pērn fiksēto fiskālo deficītu 1,1% apmērā no IKP, centrālās bankas vadītājs uzsvēra, ka šogad plānotais budžeta deficīts – 1,7% no IKP – ir lielāks par pieļaujamo līmeni un ir klajā pretrunā ar konverģences programmā iekļauto apņemšanos. Viņaprāt, budžeta deficīts ir jāsamazina, un šogad tas nedrīkstētu pārsniegt 1% no IKP.
Izvērtējot pašreizējo makroekonomisko situāciju, LB padome nolēmusi nemainīt galvenās LB procentu likmes un obligāto rezervju normu. Tādējādi refinansēšanas procentu likme arī turpmāk būs 4% gadā, banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likme 7 dienām – 2% gadā, 14 dienām – 2,25% gadā, savukārt lombarda kredīta procentu likme līdz 10 dienām – 5% gadā, 11.–20.dienā – 6% gadā, bet, sākot no 21.dienas, – 7% gadā.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv