Pirmais solis ceļā uz eiru

Ar 1.janvāri mūsu nacionālā valūta lats ir piesaistīta Eiropas vienotajai valūtai eirai. Latvijas Banka (LB) aizvadītā gada priekšpēdējā dienā noteica piesaistes kursu – 0,702804 lati par vienu eiru. Šis kurss saskaņā ar valdības apstiprināto plānu par Latvijas gatavošanos dalībai Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā būs spēkā turpmākos trīs gadus – līdz 2008.gadam, kad arī mūsu valstī paredzēts ieviest eiru.
No šā gada janvāra LB vienpusēji nodrošinās lata un eiras maiņas kursa svārstības viena procenta apmērā no piesaistes kursa. Tas nozīmē, ka eiras tirgus cena (LB noteiktā eiras pirkšanas un pārdošanas cena komercbankām) būs robežās no 0,695 776 līdz 0,709 832 latiem. Tātad turpmāk faktiski nemainīsies lata centrālais jeb grāmatvedības kurss pret valūtām, kas piesaistītas eirai, tādām kā Igaunijas krona vai Lietuvas lits, toties iespējamas lielākas svārstības pret citām valūtām, piemēram, ASV dolāru. Turpmāk lata kursu pret citām valūtām LB noteiks pēc lata piesaistes kursa eirai un pasaules valūtu kursiem attiecīgajā brīdī.
Eiras vērtības straujā celšanās, kas pēdējos mēnešos bija vērojama pasaules biržās, izraisīja tās palielināšanos arī attiecībā pret latu. Vēl decembra sākumā analītiķi prognozēja, ka gadu mijā lata kurss pret eiru varētu būt aptuveni 67 vai 68 santīmi par eiru, tomēr gada pēdējās dienās lata kurss strauji pazeminājās, pārsniedzot 70 santīmus par eiru. Tādējādi pārsaistes brīdī lata kurss bija vēsturiski viszemākajā līmenī.
Tomēr finanšu eksperti atzīst, ka optimāls pārsaistes kurss nepastāv un savas priekšrocības un trūkumi ir gan augstam, gan zemam lata kursam pret eiru. A/s “Nord/LB Latvija” prezidents Andris Ozoliņš uzskata, ka valūtas risks ievērojami palielināsies tiem Latvijas uzņēmējiem, kas norēķinos izmanto nevis eiru vai citu valūtu, kas piesaistīta eirai, bet gan, piemēram, dolārus. Arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuru ienākumi ir galvenokārt latos, var izjust lata pārsaistes negatīvās sekas. Ievestās preces Latvijā kļūs dārgākas, pieaugs inflācija, saruks cilvēku reālie ienākumi, un samazināsies Latvijas iedzīvotāju pirktspēja Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Vienlaikus analītiķi pozitīvi vērtē lata pārsaistes kursa lomu eksporta veicināšanā, jo, pastāvot zemam lata kursam attiecībā pret eiru, Latvijā ražoto preču cenas ES valstīs būs salīdzinoši zemas, un lielākajai daļai Latvijas eksportētāju tas būs izdevīgi.
Tā kā aptuveni 80 procentu Latvijas ārējās tirdzniecības darījumu ir ar ES valstīm un aizvadītā gada beigās vairāk nekā puse mūsu valsts ārējās tirdzniecības norēķinu tika veikti eirās, lata piesaistes maiņu eksperti kopumā vērtē pozitīvi. A.Ozoliņš domā, ka, iespējams, uzlabosies tirdzniecības bilance, kas sekmēs tekošā konta deficīta samazināšanos, arī inflācija vairs nebūs tik strauja.
Mūsu kaimiņvalstis savas nacionālās valūtas eirai piesaistīja jau pirms vairākiem gadiem. Igaunija to izdarīja 1999.gadā, bet Lietuva – 2002.gadā.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv