Valsts sekretāru 2004.gada 23.decembra sanāksmē

Ārlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Likumprojektā tiks iekļauts skaidrojums valsts gaisa kuģiem, ko izmanto valstu vadītāji, nacionālo parlamentu vadītāji un to locekļi, valdību vadītāji, valdību locekļi un starptautisko organizāciju vadītāji, kā arī gaisa kuģi, kas paredzēti militārām vajadzībām. Grozījums paredzēs deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā starptautisko publisko tiesību subjektiem piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu lidojumiem ar ārvalstu gaisa kuģiem, ko izmanto valstu vadītāji, nacionālo parlamentu vadītāji un to locekļi, valdību vadītāji, valdību locekļi un starptautisko organizāciju vadītāji, kā arī gaisa kuģi, kas tiek izmantoti militārām vajadzībām.
1944.gada 7.decembrī Čikāgā, Amerikas Savienotajās Valstīs, tika parakstīta “Konvencija par starptautisko civilo aviāciju”, kurā ir minēts, ka jebkuriem neregulāriem gaisa satiksmē izmantojamiem gaisa kuģiem katra līgumslēdzēja valsts saglabā tiesības lidojuma drošības interesēs pieprasīt no gaisa kuģiem, kuri paredz lidot virs nepieejamiem rajoniem vai kuros nav uzstādīti pienācīgi aeronavigācijas līdzekļi, lidot pa iepriekšnoteiktiem maršrutiem vai saņemt šādiem lidojumiem speciālas atļaujas. Latvija pievienojās šai konvencijai 1992.gada 3.jūnijā ar Augstākās padomes lēmumu, kas savukārt stājās spēkā 1992.gada 12.augustā.
Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās aviācijas darbību Latvijas Republikā regulē likums “Par aviāciju”, kurš noteic, ka attiecībā uz Latvijas Republikas gaisa telpu ir piemērojama Latvijas Republikas jurisdikcija. Taču Latvijas Republikas jurisdikcija neparedz ne valsts gaisa kuģu, ko izmanto valstu vadītāji, nacionālo parlamentu vadītāji, valdību vadītāji, valdību locekļi un starptautisko organizāciju vadītāji, definējumu, ne arī nosaka kārtību, kādā veidā tiek piešķirta atļauja izmantot Latvijas gaisa telpu šiem ārvalstu gaisa kuģiem. Ņemot vērā valsts drošības intereses, Latvijas jurisdikcijā būtu jāveic visi nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica programmas projektu “Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas programma 2005.–2009. gadam”.
Ievērojot pieaugošo Latvijas lomu globālu problēmu risināšanā un saskaņā ar Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieniem pēc 2005.gada un LR Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm ir izstrādāts Latvijas Republikas Attīstības sadarbības programmas 2005.–2009. gadam projekts.
Programmas nepieciešamību un tās mērķus nosaka, no vienas puses, Latvijas starptautiskās saistības pēc iestāšanās ES un, no otras puses, iespējas nostiprināt Latvijas kā jaunā donora starptautisko lomu, veicinot aktīvāku ārpolitiku gan divpusējās aktivitātēs, gan daudzpusējo attiecību politikās.
Nozīmīga loma programmā paredzēta sabiedrības iesaistīšanas pasākumiem, veicinot sabiedrības izpratni par attīstības sadarbību un nodrošinot sabiedrības iesaisti prioritāro jomu un virzienu noteikšanā.
Programma nosaka mērķus, politikas un darbības rezultātus, galvenos virzienu sasniegšanas uzdevumus, izpildes laika plānojumu, par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas un pārskatu sniegšanas kārtību.
Par attīstības sadarbības politikas veidošanu un šīs programmas koordinēšanu ir atbildīga Ārlietu ministrija. Finanšu ministrija atbild par sadaļām, kas saistītas ar kopējā finansējuma attīstības sadarbībai palielināšanu, tai skaitā kopējā finansējuma daļas, kas nav Latvijas dalības maksas starptautiskajās organizācijās un maksājumi ES budžetā/EAF, palielināšanu. Atsevišķu uzdevumu izpildē ir iesaistītas arī citas valsts pārvaldes institūcijas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība”.
Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumam un nosaka kārtību, kādā tiek izņemtas bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdas un sniegtas ziņas DNS nacionālās datu bāzes sistēmas pārzinim un informācijas resursu turētājam Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei (Kriminālistikas pārvalde) to iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē, lai noskaidrotu bioloģiskas izcelsmes pēdu avotu, identificētu pazudušu personu, neatpazītu līķi un vardarbīgā nāvē mirušas personas līķi.
Noteikumu projekts nepieciešams, lai:
• veicinātu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, identificējot personas, salīdzinot viņu bioloģisko materiālu ar noziedzīgu nodarījumu vietās atstātajām bioloģiskās izcelsmes pēdām;
• noteiktu kārtību, kādā tiek izņemts bioloģiskais materiāls no parauga devēja un iekļauts DNS nacionālajā datu bāzē;
• noteiktu kārtību, kādā tiek izņemts bioloģiskais materiāls no neatpazītiem līķiem un vardarbīgā nāvē mirušu personu līķiem, un tā iekļaušanu DNS nacionālajā datu bāzē.
Noteikumu projekts noteiks bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu iesniegšanas DNS nacionālajā datu bāzē protokolu saturu un iesniegšanas kārtību.
Papildus ir izstrādāts Ministru kabineta protokollēmuma projekts, kas paredz Veselības ministrijai izveidot līķu bioloģiskā materiāla arhīvu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā;
– pieteica koncepcijas projektu “Koncepcija par valsts materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas un izmantošanas modeli”.
Valsts materiālās rezerves saskaņā ar spēkā esošo likumu “Par Latvijas Republikas materiālajām rezervēm” ir īpašs materiālais fonds, kura mērķis ir valsts tautsaimniecības mobilizācijas gatavības ietvaros nodrošināt ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju izdzīvošanu ārkārtējās situācijās, kā arī apmierināt aizsardzības sistēmas vajadzības.
Darbības ar valsts materiālām rezervēm reglamentē noteikumi “Par valsts materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas un mobilizācijas uzdevumu noteikšanas kārtību”. Atbilstoši tiem Iekšlietu ministrija (kopīgi ar Aizsardzības ministriju jautājumos, kuri skar aizsardzības intereses) pārskata mobilizācijas uzdevumus, nosaka pagaidu mobilizācijas uzdevumus, to izpildei nepieciešamo valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrājamo daudzumu, saskaņojot ar ministriju, kura nosaka attiecīgas nozares politiku.
Šobrīd valsts materiālo rezervju veidošanu regulējošā likuma un noteikumu galvenie trūkumi ir to neatbilstība esošai valsts pārvaldes iekārtai, novecojusi likumā lietotā terminoloģija, nav noteikta materiālo rezervju izmantošanas kārtība.
Koncepcijas projekts problēmas risinājumam piedāvā valsts materiālo rezervju resursu modeli, kurš nosaka valsts materiālo rezervju mērķi, to veidošanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtību, finansēšanu un valsts institūciju, pašvaldību un komercsabiedrību kompetenci darbībās ar valsts materiālajiem rezervju resursiem, kas jāiestrādā jaunajā Valsts materiālo rezervju likumā.
Materiālās rezerves ir īpašs resursu (materiālo un finansiālo) kopums, kura mērķis ir katastrofās vai to reālu draudu gadījumā saglabāt minimālā līmenī sabiedrības dzīves pamatfunkcijas.
Tiek paredzēts, ka valsts materiālās rezerves veido un izmanto šādu pasākumu veikšanai katastrofās:
• reaģēšanas pasākumu nodrošināšanai, tai skaitā iesaistītā personāla individuālai aizsardzībai;
• glābšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai;
• sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai;
• mobilizācijas nodrošināšanai atbilstoši mobilizācijas pieprasījumiem Tautsaimniecības mobilizācijas plāna ietvaros.
Valsts materiālās rezerves var izmantot mācībās un treniņos, humānās palīdzības sniegšanai, kā arī aizdot kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšanai ar Ministru kabineta lēmumu.
Ņemot vērā valsts materiālo rezervju mērķi un uzdevumu nozīmi, kuru izpildes nodrošināšanai tās ir paredzētas, valsts materiālās rezerves finansē no valsts budžeta. Valsts aģentūras “Materiālās rezerves” gada beigās kontā esošo līdzekļu atlikumu, kas paredzēts valsts materiālo rezervju veidošanai, izsniegšanai, uzglabāšanai, atjaunināšanai un uzturēšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados.
Risinājuma variants paredz, ka valsts materiālo rezervju plānošanu veic ministrijas padotībā esošās iestādes, pašvaldības un komercsabiedrības, kuras gatavo priekšlikumus uzdevumu izpildei katastrofu gadījumos, nosakot valsts materiālo rezervju nomenklatūru, uzkrājamo resursu daudzumus, iespējamo atbildīgo glabātāju vai precizē esošo valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrātos daudzumus un iesniedz tos Iekšlietu ministrijā līdz kārtējā gada 1.martam. Pēc priekšlikumu izskatīšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests gatavo Iekšlietu ministrijas rīkojuma projektu, ko saskaņo ar ministriju vai pašvaldību – atbildīgo par uzdevuma izpildi katastrofu pārvaldīšanā.
Valsts materiālo rezervju resursu iegādi veic saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām, un to organizē valsts aģentūra “Materiālās rezerves”.
Paredzēts, ka valsts materiālās rezerves uzglabās, atjauninās un nomainīs iestādes un komercsabiedrības, kas ir šo valsts materiālo rezervju resursu atbildīgie glabātāji.
Papildus jaunajam Valsts materiālo rezervju likumam jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par darbībām ar valsts materiālajām rezervēm, nosakot valsts materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas, izmantošanas, atjaunināšanas, norakstīšanas, izņemšanas, uzskaites, pārskatu sniegšanas un pārbaužu veikšanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica likumprojektus: “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”.
Grozījumi likumos nepieciešami, lai izpildītu Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra sēdē doto uzdevumu, jo līdz ar Noteikumu par maksas, kuru pašvaldība iekasē par aģitācijas materiālu izvietošanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām, pieņemšanu jāparedz deleģējums pašvaldībām noteikt iekasējamās maksas apmēru un aprēķinu kārtību.
Likumprojekti paredz noteikt, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības aprēķina un iekasē maksu par aģitācijas materiālu izvietošanu.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Par ziņošanu par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.
Ar 2004.gada 28.oktobra likumu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” spēku ir zaudējuši Satiksmes ministrijas 2004.gada 3.februāra noteikumi Nr.4 “Par ziņošanu par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”. Līdz ar to pašreiz nav tiesiska regulējuma par ziņošanu par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām.
Satiksmes ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu “Par ziņošanu par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”, kas ir izstrādāts, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 36.panta trešo daļu.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģa kravām. Noteikumu projekts noteic, kāda informācija un kādā veidā jāsniedz, ziņojot par bīstamām un piesārņojošām kuģa kravām. Noteikumu projekts nosaka arī izņēmumus, kad attiecīgo informāciju var neziņot.
Noteikumu projekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK prasību ieviešanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Vides ministrijā;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos”.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos. Noteikumu projekts regulē valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” un Jūras spēku savstarpējo sadarbību Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtības un kuģošanas režīma kontrolē.
Noteikumu projekts nodrošina Eiropas Savienības direktīvas 2002/59/EC prasību ieviešanu attiecībā uz jūras negadījumiem, jūras glābšanu un patvēruma vietām.
Noteikumu projekts regulē arī kuģu vraku un citas nogrimušas mantas izcelšanas un apsekošanas kārtību, lai aizsargātu šos objektus pret nelikumīgām darbībām, kas aizskar īpašuma tiesības un kuģošanas drošības intereses.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Vides ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par aizsargājamām alejām”.
Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Likumā noteikts, ka dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājami koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.
Aizsargājamo aleju saraksts sagatavots sadarbībā ar Latvijas Dendrologu biedrību. No kopumā apsekotajām vairāk nekā 300 alejām noteikumu projektā ir iekļautas 63 alejas, kas tika atlasītas, izvērtējot to dendroloģisko vērtību (alejās stādīto koku un krūmu taksonu izplatības biežumu, aleju koku vecumu un izmērus, cik bieži attiecīgā taksona koki ir stādīti Latvijā, ainavisko vērtību, īpaši aizsargājamu sugu, dižkoku esamību, kultūrvēsturisko vērtību – aleja kā piemineklis nozīmīgām personībām vai notikumiem, vai aleja kā cita kultūrvēsturiska pieminekļa sastāvdaļa). Papildus tam tika izvērtēta aleju reģionālā nozīme, to garums, savdabīgums un vitalitāte, kā arī transporta drošība un aizsardzības lietderība.
Aizsargājamo aleju sarakstā nav iekļautas alejas, kas kā muižu vai parku kompleksu sastāvdaļa ir iekļautas kultūras pieminekļu sarakstā vai jau tiek aizsargātas ar noteikumiem par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments