Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nodarbinātības veicināšana būs prioritāte arī nākamgad. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.2004., Nr. 199 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97939

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nodokļos iekasēts vairāk

Vēl šajā numurā

15.12.2004., Nr. 199

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nodarbinātības veicināšana būs prioritāte arī nākamgad

LIPSKIS.PNG (89749 bytes)
LM Darba departamenta direktores vietnieks Imants Lipskis
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

2000. gadā 15 valstu Eiropas Savienība (ES) izstrādāja Lisabonas stratēģiju ar mērķi 2010. gadā kļūt par dinamiskāko un konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Šā ambiciozā mērķa sasniegšanas iespējas gan apšauba daudzi Eiropas politiķi. Situācijas raksturošanai daiļrunīgs piemērs: ES bezdarba līmenis ir 10%, ASV – 4,3%.
Izvirzītā mērķa īstenošanas svarīgākie priekšnosacījumi ir nodarbinātības līmeņa paaugstināšana un sociālās atstumtības mazināšana. Lisabonas stratēģija paredz 2010. gadā ES sasniegt 70% nodarbinātības līmeni. Šobrīd Latvijā tas ir 61,8% un ES – 62,9%.
Katra dalībvalsts ik gadu izstrādā savu Nacionālās rīcības plānu nodarbinātības veicināšanai, kuru iesniedz Eiropas Komisijai (EK) izvērtēšanai. Arī Latvija savu 2004. gada plānu, kuru izstrādāja starpministriju darba grupa, iesniedza EK un jau saņēmusi tās vērtējumu. Nu jāsāk darbs pie 2005. gada plāna, ko tāpat izstrādās starpministriju darba grupa, tikai augstākā līmenī, proti, tās dalībnieki būs ministriju valsts sekretāri.

Rīcības plānam desmit vadlīnijas

Arī nākamā gada plānā tiks ievērota pēctecība, un tas balstīsies uz desmit jau izstrādātajām vadlīnijām.
1. Aktīvo un preventīvo pasākumu īstenošana darba meklētāju un neaktīvo iedzīvotāju nodrošināšanai ar darbu. Pasākumi paredz bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju, īpašu uzmanību pievēršot ilgstošajiem bezdarbniekiem un jauniešiem.
2. Uzņēmējdarbības veicināšana un darba vietu radīšana. Runa ir par mazās un vidējās uzņēmējdarbības (MVU) attīstību. ES uz 1000 iedzīvotājiem ir vairāk nekā 50 MVU (Igaunijā – 30), Latvijā – tikai 19. Valdība ir akceptējusi kreditēšanas programmas otro posmu. Tās ietvaros pēdējo trīs gadu laikā valstī radītas 3000 jaunas darba vietas. Pieteikties kredītam Latvijas Hipotēku un zemes bankā var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas sākt savu biznesu.
3. Pielāgošanas spējas un mobilitātes sekmēšana darba tirgū.
4. Cilvēkresursu un mūžizglītības attīstības veicināšana.
5. Darbaspēka piedāvājuma palielināšana un ekonomiskās aktivitātes stimulēšana gados vecākiem iedzīvotājiem.
6. Dzimumu līdztiesības nodrošināšana.
7. Sociālās atstumtības riska grupu iedzīvotāju iekļaušana darba tirgū (invalīdu, romu utt.).
8. Darba samaksas pilnveidošana darba pievilcības vairošanas kontekstā.
9. Nedeklarētās nodarbinātības transformācija oficiāli uzskaitītā nodarbinātībā.
10. Reģionālo atšķirību mazināšana.
EK par vājajām vietām Latvijas nodarbinātības politikā uzskata zemo pašnodarbinātības līmenī, uzsverot, ka ir nepietiekama jaunu darba vietu radīšana. Investorus atbaida augstais nedeklarētā darba līmenis. Tāpat, pēc EK domām, uzņēmējiem pārāk augsts ir nodokļu slogs. Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks gan “Latvijas Vēstnesim” uzsver, ka tas noteikti nav sociālais nodoklis un nevar būt runas par tā samazināšanu. Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle bilst, ka Latvijas uzņēmēji, viņasprāt, gan nevar sūdzēties par augstiem nodokļiem. EK īpašu vērību aicina veltīt reģionālo atšķirību mazināšanai. Viens no iemesliem, kādēļ strādājošiem ir grūti noturēties darba tirgū, pielāgojoties tā strauji mainīgajām prasībām, ir mūžizglītības sistēmas trūkums.

Darba tirgū jāiekļauj visi ekonomiski aktīvie

Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta LM Darba departamenta direktores vietnieks I. Lipskis, nākamā gada plānā lielāka uzmanība tiks veltīta tieši pirmspensijas vecuma cilvēku iekļaušanai darba tirgū. Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, Latvija tāpat kā citas ES dalībvalstis centīsies izmantot visas darbaspēka rezerves.
Mūsu valstī 12% no iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā ir ekonomiski neaktīvi. Tie ir gan ilgstošie bezdarbnieki, gan invalīdi, gan cilvēki, kuriem ir kāds kopjams radinieks. Tādēļ, kā uzsver LM Darba departamenta Darba tirgus politikas un monitoringa nodaļas vadītāja vietniece Aija Vucāne, Latvijā jāattīsta aprūpes institūcijas, un darba devējiem jārada iespēja saviem darbiniekiem strādāt nepilnu darba laiku.
Viens no būtiskiem nodarbinātības politikas aspektiem ir darba tirgus attīstības prognozēšana. Tas ir ļoti svarīgi arī Nodarbinātības valsts aģentūrai, lai tā zinātu, par ko tad pārkvalificēt bezdarbniekus.

Jānostiprina mūžizglītība

Pārorientējot tautsaimniecību uz zināšanās balstītu ekonomiku, kas pieprasīs augsti kvalificētu darbaspēku, aktuāls ir jautājums, kas notiks ar vidējās paaudzes (cilvēkiem ap 45 – 50 gadiem) darba ņēmējiem ar zemu izglītības līmeni. Skaidrs, ka viņus par augsti kvalificētiem speciālistiem pārkvalificēt vairs neizdosies. Līdz ar to nākotnē, ļoti iespējams, izveidosies situācija, kad trūks izglītota darba spēka, bet būs liels mazkvalificēto darba ņēmēju bezdarbs.
Gan I. Lipskis, gan A. Vucāne uzsver, ka ļoti svarīga ir mūžizglītība. Lai noturētos darba tirgū, cilvēkiem jāturpina izglītoties un apgūt jaunas prasmes visu mūžu. Paaugstināt savu darbinieku izglītības līmeni ir ieinteresēti arī darba devēji, jo tas ir jautājums par uzņēmuma konkurētspēju.
Jautāts, kuras no vadlīnijām nākamā gadā būtu prioritāras, I. Lipskis min mūžizglītības attīstību, iegūstamās izglītības (īpaši profesionālās) atbilstību darba tirgus prasībām un uzņēmējdarbības attīstību. I. Lipskis kā absurdu uzskata to, ka lielu daļu profesionāli tehnisko skolu audzēkņu pēc izglītības ieguves par valsts naudu Nodarbinātības valsts aģentūra ir spiesta pārkvalificēt, turklāt atkal par nodokļu maksātāju naudu.
Svarīgi ir veicināt arī darba ņēmēju ģeogrāfisko mobilitāti. Tas nozīmē motivēt cilvēkus doties strādāt uz tuvējo pilsētu, kur ir darbs. Protams, ideāli būtu ar darba vietām vienmērīgi pārklāt visu valsti, taču pagaidām tā ir tikai vēlme. A. Vucāne norāda: kamēr nav radītas darba vietas laukos, cilvēkiem jādodas strādāt uz pilsētu tur, kur ir darbs. Citādi, ilgstoši nestrādājot, viņi zaudē konkurētspēju.
I. Lipskis stāsta, ka, viņa-prāt, nākamā gada plānā lielāks finansējums būtu jāparedz cīņai ar nelegālo nodarbinātību un sabiedrības informēšanai par darba tiesiskajām attiecībām.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv

Uzziņai

Oktobrī Londonā notika Eiropas Savienības rīkota konference par krāpšanas un korupcijas apkarošanu veselības aprūpē Eiropā. Nolemts, ka jāizstrādā vienoti principi, kuri būtu jāievēro visām dalībvalstīm korupcijas apkarošanā šajā nozarē. ES speciālisti lēš, ka ik gadu nelegālie maksājumi veselības aprūpē visā Savienībā ir apmēram 60 – 80 miljardi eiru.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!