Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas valstu un Polijas parlamentu Ārlietu komisiju sanāksmi Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.12.2004., Nr. 198 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97829

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Bulgārijas un Rumānijas valsts pārvaldes pārstāvju vizīti Latvijas Valsts kancelejā

Vēl šajā numurā

14.12.2004., Nr. 198

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas valstu un Polijas parlamentu Ārlietu komisiju sanāksmi Rīgā

Piektdien, 10.decembrī, notika Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas parlamentu Ārlietu komisiju sanāksme.
Sanāksmes sākumā Baltijas valstu un Polijas Ārlietu komisiju pārstāvji runāja par attiecībām ar Krievijas Federāciju saistībā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumu uz Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībām Maskavā. Visi dalībnieki bija vienisprātis, ka jānotiek dialogam starp Krieviju un Baltijas valstīm. “Ja sarunas balstās uz vienlīdzīgiem pamatiem, tad tajās ir jāpiedalās,” teica Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. “Svarīgi zināt, kāda ir Krievijas nostāja un uzvedība un kāda būs mūsu atbilde,” sacīja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mikhelsons. Baltijas valstu Ārlietu komisiju vadītāji pauda vienotu uzskatu, ka šo valstu prezidenti varētu apmeklēt 9.maija pasākumus Maskavā, ja vien Krievija to neizmantos kārtējo pārmetumu izteikšanai un apņemas uzsākt pragmatiskas starpvalstu attiecības. Taču galīgais lēmums jāpieņem pašiem prezidentiem. Šajās svinībās būtu jāizmanto iespēja uzrunāt starptautisko sabiedrību par Baltijas valstu vēsturi Otrā pasaules kara laikā, kā arī vajadzētu aicināt Krieviju atzīt okupācijas faktu.
Sarunas turpinājumā sanāksmes dalībnieki sprieda par tranzītu uz Kaļiņingradu un vienlīdzīgiem tirdzniecības un tranzīta nosacījumiem ar Baltijas valstīm, nonākot pie secinājuma, ka pēc Šengenas līguma tādai pašai brīvai tranzīta zonai būtu jābūt starp Baltijas valstīm un Krieviju.
Sanāksmes dalībnieki arī pārrunāja Baltijas valstu parlamentārās sadarbības attīstību. Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO paver iespējas jaunu sadarbības formu meklējumiem, lai tādējādi saskaņotu un koordinētu valstu nostāju dažādos jautājumos. Baltijas asamblejas vadītājs Jānis Reirs arī piekrita, ka viens no galvenajiem instrumentiem labas kaimiņu politikas veidošanai ir parlamentārā sadarbība.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim