Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Francijas parlamenta delegācijas vizīti Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.12.2004., Nr. 198 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97828

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanos

Vēl šajā numurā

14.12.2004., Nr. 198

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Francijas parlamenta delegācijas vizīti Saeimā

7.decembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji tikās ar Francijas Republikas Nacionālās sapulces Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Vilnis Edvīns Bresis sveica delegāciju Saeimā un pastāstīja par valsts budžeta veidošanas un apstiprināšanas procesu Latvijā un komisijas darbības virzieniem. Viņš arī atzīmēja, ka vērojams ļoti augsts inflācijas līmenis, kas ir aptuveni 8% no iekšzemes kopprodukta gadā. Kā galvenos iemeslus inflācijas pieaugumam viņš minēja naftas produktu cenu kāpumu pasaules tirgū, iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un fiksēto maksājumu pieaugumu.
Francijas Nacionālās sapulces Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegācijas vadītāja Natalī Gotjē atzina, ka budžeta sagatavošanas process mūsu valstī ir līdzīgs Francijai, taču atšķirībā no Latvijas budžeta projekta neapstiprināšana Francijā nenozīmē valdības krišanu.
V.E.Bresis uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžeta deficīts tiek plānots 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, lai iekļautos ES dalībvalstīm saistošo Māstrihtas kritēriju līmenī. Savukārt N.Gotjē informēja, ka Francijā budžeta deficīts pārsniedz 3%, kas lielā mērā ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas budžetu un veselības aizsardzības sistēmu, un to samazināt ir grūti.
Puses sprieda arī par jautājumiem, kas skar brīvo ekonomisko zonu darbību. Komisijas priekšsēdētāja biedrs V.E.Bresis informēja, ka noteiktās nodokļu atlaides Latvijā šajās zonās ir saskaņotas ar ES prasībām.
Sarunas turpinājumā Francijas delegācijas pārstāvji pastāstīja, ka Francijā mazo un vidējo uzņēmumu politikā notiek liela restrukturizācija – nesen tika ieviesti administratīvi un fiskāli atbrīvojumi mazajiem uzņēmumiem, lai atvieglotu to dibināšanu, tagad notiek jaunu darbinieku apmācīšanas reforma strādāšanai šajos uzņēmumos.
Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja eiro ieviešanu, bezdarba līmeni Latvijā un veselības aprūpes sistēmas abās valstīs.
Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Dzimumu līdztiesības apakškomisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Nacionālās sapulces Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju.
Sarunas gaitā tās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar dzimumu līdztiesības, cilvēktirdzniecības un viendzimuma attiecību aspektus Latvijā un Francijā.
Dzimumu līdztiesības apakškomisijas priekšsēdētāja Ināra Ostrovska Francijas parlamenta deputātus informēja, ka apakškomisijas darbs galvenokārt saistīts ar cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumiem un dzimumu līdztiesības normu ievērošanu likumdošanā un valsts pārvaldē. Apakškomisijas priekšsēdētāja norādīja arī uz izstrādāto valsts programmu cilvēktirdzniecības jautājumu risināšanā sadarbībā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kā arī uz apakškomisijas sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām, pēc kuru iniciatīvas tiek lemts par iespējamām izmaiņām likumdošanā.
Runājot par situāciju Latvijā, I.Ostrovska īsumā pastāstīja par latviešu sievietes vēsturisko lomu ģimenē un atzina, ka diskriminācijas vai līdztiesības jautājumi aktuāli kļuvuši tikai pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas. Līdz tam – vairākus gadu desmitus – diskriminācija darba tirgū bija ļoti plaši izplatīta, un tā ietekmēja abu dzimumu veselību un sociālo statusu. Taču straujais sieviešu emancipācijas process mainīja vīrieša lomu ģimenē, kas savukārt sabiedrībā radīja spriedzi, agresiju, vardarbību ģimenē, kā arī dažādas veselības problēmas. Rezumējot iepriekš teikto, I.Ostrovska pauda apakškomisijas deputātu pārliecību, ka tikai sieviete un vīrietis var veidot stipru ģimeni un tikai viņi saviem bērniem var dot to, ko nevar dot sabiedrība, jo ģimene ir sabiedrības daļa, kas ar audzināšanu var novērst visu veidu diskrimināciju.
Runājot arī par sieviešu lielo īpatsvaru medicīnā, izglītības sistēmā un apkalpojošajā sfērā Latvijā un Francijā, abas puses bija vienisprātis, ka uzmanība būtu jāpievērš lielākas motivācijas radīšanai vīriešiem strādāt šajās jomās.
Francijas Nacionālās sapulces Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegācijas vadītāja Natalī Gotjē pateicās par vispusīgo informāciju un apliecināja arī Francijas deputātu interesi par šiem aktuālajiem jautājumiem, jo ar to saistīts visas sabiedrības līdzsvars, kas izriet no ģimenes politikas – sievietes un vīrieša attiecībām. Viņa pastāstīja, ka sievietes un vīrieša līdztiesība Francijā ir ierakstīta likumā, bet atsevišķas problēmas tomēr pastāv, piemēram, atšķirības darba samaksā, vardarbība ģimenē. Pievēršoties sieviešu emancipācijai, N.Gotjē norādīja, ka Francijā, sastādot vēlēšanu sarakstus, stingri tiekot ievērots abu dzimumu paritātes princips.
Latvijas un Francijas parlamentārieši pārrunāja arī viendzimuma attiecību un prostitūcijas ierobežošanas jautājumus.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim