Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zvejot drīkst. Bet ne mencas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.10.2004., Nr. 171 (3119) https://www.vestnesis.lv/ta/id/95686

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jauni vēstnieki Latvijā

Vēl šajā numurā

28.10.2004., Nr. 171 (3119)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zvejot drīkst. Bet ne mencas

Neraugoties uz piekrastes zvejnieku protestiem, mencu zveju acīmredzot tomēr nedrīkstēs turpināt. Turklāt nākamgad Latvijai jārēķinās ar nozvejas kvotas samazinājumu.

ZVEJA1.PNG (107678 bytes)
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits uzsver – nozvejas kvotu apjoms bija zināms jau kopš pērnā gada novembra, tāpēc ar aizliegumu bija jārēķinās
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šā gada 25.oktobrī spēkā stājās Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) rīkojums par mencu zvejas aizliegumu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Šis normatīvais akts tika izdots, pamatojoties uz oktobra vidū saņemtajiem datiem par zvejas rezultātiem septembrī.

ES prasības

Latvijas akceptētās starptautiskās vienošanās un dalībvalstīm obligātās Eiropas Savienības (ES) prasības paredz atļautā nozvejas apjoma pārsniegšanas gadījumā zveju pārtraukt. Šogad mūsu valsts zvejniekiem noteikta mencu nozvejas kvota 5078 tonnu, un 30 tonnas no šā daudzuma atļauts nozvejot jūras un līča piekrastē. Dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos piekrastes zvejnieku tīklos nokļuvušas 44,6 tonnas mencu. Ja zveju turpinātu, nākamgad Latvijas kopējās nozvejas kvotas tiktu samazinātas.
Neraugoties uz šiem argumentiem, piekrastes zvejnieki VZP rīkojumu uzņēma ar sašutumu. 23.oktobrī Latvijas Zvejnieku federācijas Liepājas piekrastes zvejnieku apvienība atklātā vēstulē vērsās pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, Ministru prezidenta Induļa Emša, Saeimas, ES struktūrām un plašsaziņas līdzekļiem, aicinot atcelt VZP rīkojumu, kā arī precizēt piekrastes zvejnieku statusu. Zvejnieki norāda – likumdošanā noteiktās zvejas iespējas salīdzinājumā ar vairākām citām ES valstīm ir nepamatoti ierobežotas, turklāt piekrastes zvejai atvēlēts niecīgs daudzums no valsts kopējās nozvejas kvotas, kuras lielāko daļu realizē pie Zviedrijas krastiem zvejojošie lielie kuģi. Savukārt mencu zvejas aizliegumu piekrastes zvejnieki uzskata par apdraudējumu savai un savu ģimeņu eksistencei, jo mencu zveja ir viņu galvenais iztikas avots. Negatīvas atbildes gadījumā zvejnieki bija gatavi doties uz galvaspilsētu, lai cīnītos par savām tiesībām, rīkojot protesta akcijas.
Lai mazinātu spriedzi un atrisinātu problēmas, 26. oktobrī VZP vadība rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās gan Latvijas Zvejnieku federācijas, gan Latvijas Zivsaimnieku asociācijas pārstāvji, gan arī Vides ministrijas, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta un Valsts vides inspekcijas speciālisti.

Ar aizliegumu bija jārēķinās

VZP priekšnieks Normunds Riekstiņš norādīja, ka aizliegta tikai mencu zveja ar tīkliem, bet citas zivis zvejot drīkst. Viņš arī pieļāva varbūtību, ka ar šā gada 1. novembri aizlieguma kompensācijas nolūkā varētu tikt atviegloti piekrastē noteikto liegumu noteikumi. Tas nozīmē, ka būtu atļauts zvejot ar rīkiem, kas netraucē lašu un taimiņu nārstu. Taču N. Riekstiņš arī atzina, ka VZP iespējas mainīt lieguma prasības ir ierobežotas, jo šo jomu regulē Ministru kabineta noteikumi. Turklāt, uzsvēra N. Riekstiņš, pēc 16.novembra lieguma darbība beidzas, tāpēc visdrīzāk varētu apspriest liegumu atvieglošanu nākamajā gadā. Nākamā sapulce par akūtajām zvejniecības problēmām paredzēta jau rīt. N.Riekstiņš arī norādīja, ka runa nav par piekrastes zvejnieku statusu, bet gan par mencu kā zvejas aizlieguma objektu. “Atsevišķos gadījumos piekrastes zvejas kuģi mēdz nozvejot vairāk zivju nekā kuģi, kas zvejo ārpus piekrastes joslas. Strīds ir par tiesībām zvejot mencas, nevis tiesībām zvejot noteiktā joslā,” sacīja N.Riekstiņš. Viņš arī paskaidroja, ka kvotas pārsniegšanu paredzēt nav bijis iespējams, jo tā pārsniegta apmēram pusotra mēneša laikā – līdz 15.augustam divus mēnešus ar mencu zveju nedrīkstēja nodarboties.
Arī Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits uzsvēra – nozvejas kvotu apjoms bija zināms jau kopš pērnā gada novembra, tāpēc ar aizliegumu bija jārēķinās. Viņš atzina, ka acīmredzot nākamgad Latvijas mencu nozvejas kvota tomēr tiks samazināta atbilstoši limita pārsniegumam. I.Voits sacīja, ka jāpanāk, lai kvotu samazinājums tiktu attiecināts uz uzņēmumiem, kuri kvotu pārsnieguši, lai nenāktos ciest citiem zvejniekiem. “Nepieļaušu, ka tiktu ierobežotas zvejas tiesības tiem, kuri nav vainīgi. Jāzvejo ir visiem,” norādīja I.Voits.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!