Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2004. gada 21. oktobra stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.10.2004., Nr. 171 (3119) https://www.vestnesis.lv/ta/id/95602

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2004. gada 20. oktobrī

Vēl šajā numurā

28.10.2004., Nr. 171 (3119)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

2004. gada 21. oktobra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 21.oktobra sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas Saeimas 21.oktobra sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās darba kārtības 17.punktu – likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. No darba kārtības izslēgts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 21.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās darba kārtības 15.punktu – likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Komisija lūdz noteikt likumprojekta izskatīšanas datumu šā gada 28.oktobrī. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. No darba kārtības likumprojekts izslēgts.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva, Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Kā lai vērtē šādu te papīru? Ļoti vienkārši. Tas ir kārtējais censoņu solis pretim vēlētāju piesaistei un nekas vairāk. Nupat jau bija tāds mēģinājums, pavisam nesen – izlikties, ka nezina PSRS noziedzīgo lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā un sirdsšķīsto apkampšanos ar nacistiem Polijas teritorijā un arī ārpus tās.
Un tagad nu ir pa ķērienam pilsonības lietas. Nu būsim īstie pilsonības stutētāji. Savādi gan ir tas, ka tie paši cilvēki, kas te nāk un vajadzīgajā brīdī mīl un apkampj nepilsoņus, un cīnās par nepilsoņu tiesībām, un visādi pierāda, cik viņi ir vajadzīgi un svarīgi Latvijai, tie paši cilvēki un arī viņiem līdzīgie ar tādu pašu sirdsdegsmi tagad runā par Pilsonības likuma uzlabošanu. Ir tāds Figaro pazīstams inteliģentiem cilvēkiem. Tam Figaro bija tāds paradums – paskriet uz vienu pusi un paskriet uz otru, Figaro – te un Figaro – tur. Nu šitie Figaro tagad ir sacepuši vienu interesantu papīru.
Ko tad šis projekts vispār piedāvā? It kā tādus sīkus tehniskus labojumus, šādus un tādus. Protams, neaizmirstot savu bēdīgi slaveno tieksmi noplicināt daža laba pilsonības kārtotāja latviešu valodas zināšanas, kuras jau tāpat ir ļoti vājas.
Nu, kāds tad ir tas teksts šinī gadījumā? Tātad likumprojekts paredz dot iespēju iegūt Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā personām, kuras apguvušas nepilnu mācību kursu latviešu mācību valodas vispārizglītojošajās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību. Pats teikums ir samocīts. No vienas puses – nepilns kurss, no otras puses – kaut kādas izglītības iegūšana. Bet rezultāts ir viens – tā kā tās galviņas ir tādas grūtas un ar to galviņu piepildījumu arī ir tā, kā ir, tad tā latviešu valoda tāda pasmaga iznāk. Un tad jau nu kaut kā... kādreiz tu tajā skolā esi parādījies, un tad jau no tevis viens labs pilsonis sanāks.
Vēl. Redziet, bija jau tāpat šis mīkstais papildinājums – grozījums Pilsonības likumā par tiem Latvijā dzimušajiem bērniem. Bet ir slinkums uzrakstīt pieprasījumu, ir slinkums paust savu attieksmi. Nē! Nevajag nekādus papīrus, visiem automātiski! Nu tā nu tīri laikam nevajadzētu. Kaut kādu cieņu pret to, kas ir Latvijas Republikas pilsonis, vajadzētu arī izrādīt.
Un runājot par pašu būtību. Nav jau tā būtība šajos tehniskajos grozījumos! Būtība ir paraustīt to Latvijas Republikas Pilsonības likumu, pavērt to vaļā un tad bāzt iekšā visu, kas ienāks prātā, ar vienu aci lūrot uz Rietumiem, ar otru aci – lūrot uz Austrumiem. Nu un kaut ko savā galviņā vēl tur piekombinējot klāt.
Neapšaubāmi, šāda tipa grozījumi ir pilnīgi nepieņemami, un es ceru, ka šīs Saeimas darbības laikā un arī turpmāko Saeimu darbību laikā tāda tipa ķecerējumi nebūtu pieņemami.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nav ko teikt vairāk!”)
J.Sokolovskis (PCTVL).
Labdien, godātie kolēģi! Nu jā, Dobeļa kungam ir grūtības ar to, ka viņš grib kaut ko saprast. Es pamēģināšu viņam paskaidrot.
Tātad pirmais. Mēs gribam likvidēt Pilsonības likumā robu, kurš skar daudzas ģimenes. Piemēram, ir nepilsoņu ģimene, kurā ir piedzimis bērns. Bērns iegūst pilsonību reģistrācijas kārtībā. Ja bērns piedzimst pēc mātes naturalizācijas, viņš automātiski iegūst pilsonību kopā ar māti. Situācija ir absurda tad, kolēģi, kad sieviete iesniedz naturalizācijas iesniegumu grūtniecības stāvoklī un bērns piedzimst laika posmā starp naturalizācijas iesnieguma iesniegšanu un pilsonības iegūšanu.
Tad bērns nepieder pie minētajām kategorijām un viņam jāgaida 15 gadu vecums, un jānaturalizējas pašam.
Tātad, kolēģi! Ja šī sieviete neiesniegtu šo naturalizācijas iesniegumu un tātad piedzimtu bērns, viņš automātiski iegūtu Latvijas pilsonību. Bet absurds ir tāds, ka viņa iesniedz šo iesniegumu grūtniecības stāvoklī un tad šis bērns neiegūst Latvijas pilsonību. Nu, kolēģi, tas taču ir absurds! Un visi speciālisti teiks, un tas ir skaidrs.
Otrais. Bārenim pilsonība tiek piešķirta automātiski, bet tiem bērniem, kas dzīvo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs un kas palikuši bez vecāku aizgādības, atliek tikai gaidīt 15 gadu vecumu un naturalizēties. Kolēģi, tātad bāreņi, kuriem nav vecāku, kuru vecāki gājuši bojā, ja, vai nomiruši, viņiem pilsonība ir piešķirta automātiski un viņi dzīvo bērnunamos. Bet, kolēģi, ja bērnam vecāki ir, bet viņiem ir atņemtas tātad vecāku tiesības, un bērns dzīvo bērnunamā, pilsonība viņam nav piešķirta, un viņam jāgaida 15 gadi un jānaturalizējas. Nu arī, kolēģi, manuprāt, absurds!
Trešais. 1998.gadā izdarītie grozījumi attiecībā uz neatkarīgajā Latvijā dzīvojošiem nepilsoņu bērniem nav sasnieguši rezultātu – tikai 2500 bērni ir reģistrēti kā pilsoņi. Un šajā sakarā piedāvājam atcelt sarežģīto procedūru un uzreiz reģistrēt bērnus par pilsoņiem, ja vecāki par to vienojas. Problēma rodas tad, kad abi bērna vecāki ir dzīvi, bet viens no viņiem nav sasniedzams un līdz ar to nevar parakstīt iesniegumu. Rezultātā bērns paliek bez pilsonības. Tātad, kolēģi, šī problēma skar vientuļās māmiņas, ka tātad dzimšanas apliecībā ierakstīti gan māte, gan tēvs, bet tēvs nav sasniedzams. Bet likumā ir rakstīta tāda norma, ka tātad šo pieteikumu jāsniedz abiem vecākiem. Un, ja, piemēram, tēvs nav sasniedzams – viņš aizbraucis un tā tālāk –, bērns atkal nevar saņemt šo te pilsonību.
Ceturtais. Mēs piedāvājam reģistrēt kā Latvijas pilsoņus tos cilvēkus, kuri ieguvuši izglītību latviešu valodā, bet nav apguvuši pilnu mācību kursu. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kas 1.klasē mācījās citā valodā, bet no 2. līdz 9. – latviešu valodā, būs iespēja kļūt par pilsoni. (Starpsaucieni.) Kolēģi, tātad, ja bērns mācās no 2.klases latviešu skolā, Dobeļa kungs, tad viņš nevar iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā. Un tas ir absurds!
Kolēģi, minētie gadījumi liecina par likumdevēju nekvalitatīvu darbu, un ir pienācis laiks labot kļūdas. Un, kolēģi, atcerieties: katra tāda kļūda ietekmē cilvēka dzīvi!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 65, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Saprašanās memorandu starp Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Dominikānas Republikas Bruņoto spēku sekretāru, Filipīnu Nacionālās aizsardzības departamentu, Hondurasas Republikas aizsardzības sekretāru, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kazahstānas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republiku, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Mongolijas Aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru, Nikaragvas Republikas Aizsardzības ministriju, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Rumānijas Nacionālās aizsardzības ministriju, Salvadoras Republikas Aizsardzības ministriju, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Spānijas Karalistes Aizsardzības ministriju, Taizemes Karalistes Aizsardzības ministriju, Ukrainas Aizsardzības ministriju un Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru par pavēlniecības kārtību un saistītiem aspektiem Centra – dienvidu daudznacionālajā divīzijā (MND C–S) Stabilizācijas spēku ietvaros Irākā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 11, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aleksandra Bartaševiča iesniegumu ar lūgumu – piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.oktobrī. Lūdzu deputātus balsot par... Saeimas Prezidijs informē deputātus par to, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Aleksandram Bartaševičam šā gada 14.oktobrī un arī deputātei Ingrīdai Ūdrei šā gada 14.oktobrī.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Initas Šatalovas atcelšanu no Tukuma rajona tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu par tiesneses atcelšanu no amata.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma un izskatīja likumprojektā “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” trešajam lasījumam 16 priekšlikumus, no kuriem 1. iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
2.priekšlikumu iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andis Kāposts.
A.Kāposts (ZZS).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt visas šīs likuma izmaiņas, ko dod komisija, jo šīs izmaiņas dod mazas izredzes tiem zemniekiem un lauku cilvēkiem, kuriem patiešām ir lielas grūtības ar iztikas sagādāšanu, un ļoti labi noņem sociālo spriedzi lauku apvidū.
Pēc būtības ES likumi prasa tādus noteikumus, lai pārtikas un barības nekaitīguma prasības dalībvalstīs ievērojami neatšķirtos. Dalībvalstīs pastāv ievērojamas atšķirības pārtikas aprites tiesības aktu koncepcijās, principos un procedūrās, tāpēc ir jātuvina minētās koncepcijas principi un procedūras. Bet kas notiek mūsu valstī? Reāli tajā procesā, kamēr no ministrijas caur birokrātisko aparātu Ministru kabineta noteikumi aiziet līdz Ministru kabinetam, tur ir izmainītas tādas būtības, kādas reāli nepastāv nevienos Eiropas Savienības noteikumos, un ir liegta iespēja mūsu pašu cilvēkiem reāli strādāt un attīstīties.
Kā pēdējais piemērs ir tieši tūrisms, lauku mājas, kur lauku māju virtuves tiks pielīdzinātas restorāniem. Tā ir ļoti liela problēma mūsu valstī ar ierēdņiem. Un iepriekšējās nedēļas nogalē man bija tas gods tikties ar Latvijā nominēto Ķenci, un Ķencis mūsu Saeimai nodeva tādu lietu kā iztikas minimumu līdz janvārim. Un lūdza nodot... (Aplausi.) (Starpsaucieni: “Visiem vajag! Visi nesaņēma!”)
Sēdes vadītāja.
Paldies!
A.Kāposts.
Jo viņam bija jautājums, kā valsts ierēdņi var zināt, kāds iztikas minimums viņam ir... Cik viņš dabū iekšā un cik viņš dabū ārā.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus... Vai ir nepieciešams balsojums par 2.priekšlikumu? Nē.
P.Kalniņš.
3.priekšlikums. Komisijas. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
4. – deputāta Kāposta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
5.priekšlikums. Komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.

6. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas kundzes. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
7. – veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
8. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
9. – veselības ministrs Muciņa kungs. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
10. – veselības ministrs Muciņa kungs. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
11. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Atbalstīts daļēji, ietverts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
13. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
14. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija lūdz atbalstīt daļēji, ietverts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
16. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucauas kundze. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā minēto likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3163. Un es gribu komisijas vārdā informēt, ka dokumentam ir nomainīta pēdējā, 79.lapa, kur ir izdarīti nelieli, pavisam nelieli, var teikt, redakcionāli labojumi.
Tāpēc es aicinu izskatīt likumprojektu pa pantiem. Izskatām priekšlikumu iesniegšanas kārtībā.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
Nākamais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad – 2. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
4. un 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.

Nākamais – 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
Arī 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
13. un 14. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 16.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir nedaudz izmainītā redakcijā, kā jau es jums paskaidroju, jums izdalītajā papildus lapā ar numuru 79–a. Un šī redakcija atšķiras tikai ar to, ka, ja iepriekš bija paredzēts, ka likums stājas spēkā 2004.gada 6.novembrī, tad īstā redakcija, par kuru vajadzētu balsot, ir, ka likums stājas spējā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Tas nav konceptuāls grozījums, un es domāju, ka jūs arī šādu komisijas priekšlikumu atbalstīsiet.
Sēdes vadītāja.
Pret 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Tā kā nevienam nav bijuši iebildumi pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sagatavoto likumprojektu, tad aicinu to atbalstīt arī kopumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” pieņemts.
Dz.Ābiķis.
Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu: saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz iekļaut likumprojekta “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Darba kārtībā iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam likumprojektu “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Jāsaka, ka likumprojekts ir ļoti apjomīgs, un dokumenta numurs ir 3164.
Kopā ir 188 priekšlikumi. Bet pamatā tie ir Juridiskā biroja, un liels darbs ir bijis jāizdara valodniekiem, lai redakcionāli šo likumprojektu sakārtotu.
Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
2. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja
.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
5. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
7. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars
.
8. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars
.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
10. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars
.
17. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars
.
25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
26. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
29. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars
.
33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
34. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
36. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
37. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
39. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
40. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars
.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
43. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja
.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars
.
49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
51. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja
.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
56. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
59. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
60. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
63. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
66. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
67. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
68. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
71. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
73. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
74. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
78. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
80. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
82. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
83. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
85. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars
.
87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
91. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
92. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
93. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
94. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
95. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
96. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
97. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
98. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
99. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
100. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
101. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
102. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
103. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
104. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
105. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
106. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
107. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
108. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
109. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
110. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
111. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
112. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
113. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
114. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
115. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
116. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
117. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
118. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
119. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
120. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
121. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
122. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja
.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
123. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
124. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
125. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
126. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja
.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
127. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
128. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
129. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
130. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
131. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
132. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
133. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
134. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
135. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
136. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
137. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
138. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
139. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
140. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
141. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
142. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
143. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
144. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
145. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
146. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
147. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
148. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
149. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
150. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
151. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
152. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
153. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
154. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
155. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
156. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
157. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
158. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
159. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
160. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
161. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
162. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
163. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
164. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
165. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars
.
166. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
167. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
168. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
169. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
170. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
171. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
172. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
173. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
174. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
175. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
176. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
178. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
179. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
180. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
181. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
182. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
183. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
184. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
185. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.

186. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
187. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.

188. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu atbalstīt visu likumu kopumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu Nr.3147.
Komisija sagatavojusi grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā uz otro lasījumu. Ir iesniegti divi priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Un lūdzu Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Un komisija lēma likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam...
Sēdes vadītāja.
Trešajam...
J.Stalidzāne.
... trešajam lasījumam – 25.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 25.oktobris. Paldies.
Sakarā ar to, ka 25.oktobris ir tikai četru dienu starplaikā, tad Prezidija priekšlikums 26. oktobris varētu būt, ja? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei!
J.Stalidzāne. Jā, piekrītu, ka varētu būt 26.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Tātad 26.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot otrajam lasījumam minēto likumprojektu, ir izvērtējusi 64 priekšlikumus un pieņēmusi lēmumu.
1. – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts palielināt ievēlamo deputātu skaitu lielākajās pašvaldībās. Šis priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
2. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par 2.panta pirmo daļu. Ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Atvainojos! Atklājam debates. Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātais Prezidij! Cienītā Saeima! Šajā vietā un arī visās, gandrīz visās nākošajās, Lagzdiņa kungs, komisijā, kurā nav neviena Tautas saskaņas partijas pārstāvja diemžēl, ir rakstīts, ka ir noraidīti mūsu priekšlikumi. Bet būtībā tie ir atbalstīti un daļēji iestrādāti komisijas variantā. Es tāpēc lūdzu jūs arī to teikt, lai man nevajadzētu katrreiz nākt un jūs labot.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi deputāti! Godātais kolēģi Jāni Urbanovič! Atbildīgajā komisijā uz balsošanu tika likts jūsu priekšlikums, un balsojums bija tāds, ka tas tika noraidīts, un tāds bija komisijas lēmums. Kaut gan jums ir pilnīga taisnība, ka pēc būtības priekšlikums ir pieņemts, un tas ir iekļauts atbildīgās komisijas ... Bet tāds bija balsojums, kas tika likts komisijas sēdē.
3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos! Vai par 2.priekšlikumu ir nepieciešams balsojums? Nē? Lūdzu turpinām!
J.Lagzdiņš.
3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir pieņemts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsosim par 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 24, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Lagzdiņš.

Nākamais 4. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts samazināt divkārt Rīgas domē ievēlamo deputātu skaitu. Šis priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 55, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
5. – deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Arī nākamais 6. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kas pēc būtības analogs iepriekš noraidītajam, arī ir komisijā noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Arī 7. – deputāta Jura Sokolovska priekšlikums – ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām man gribētos atzīmēt, ka PCTVL priekšlikums par nepilsoņu pielaišanu pašvaldību vēlēšanām nav pretrunā ar Satversmi. Satversmē patiesi ir nostiprinātas tikai Latvijas pilsoņu un mums labvēlīgo ārvalstnieku tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Konkrētais likums nevar viņiem to aizliegt. Tajā pašā laikā Satversmē nav arī aizlieguma paplašināt vēlētāju loku, kuru nosaka zemāka līmeņa likumi. Tādēļ PCTVL priekšlikumu varētu likt uz balsošanu un to varētu arī atbalstīt. Lai to izdarītu, ir nepieciešama vienīgi politiskā griba un elementāra cieņa pret daudzkārtējām ANO, EDSO, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības rekomendācijām, kā arī cieņa pret Latvijā dzīvojošiem nelatviešiem – krieviem un citām minoritātēm.
Cienījamie kolēģi! Spītīga nevēlēšanās atļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kaut gan tie sastāda valsts nelatviskās kopienas lielāko daļu, ir neuzticības votuma izteikšana, turklāt neuzticības votuma sev pašam. Politiskie spēki, kuri nevēlas ļaut nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, netic, ka krievi var nobalsot par viņiem. Šie politiķi ir pārliecināti, ka ikviena viņu rīcība, visi viņu plāni ir absolūti nepieņemami Latvijas krievvalodīgajai kopienai. Viņi uzskata, ka visa viņu politiskā darbība var nest krieviem un citām minoritātēm tikai ļaunumu. Viņi atklāti atzīst, ka Latvijas krievvalodīgo diskriminācija ir viņu eksistences pamatmērķis. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Kauns! Izbeidz!”)
Kas pieder šiem politiskajiem spēkiem? To mēs uzzināsim uzreiz pēc pogu nospiešanas.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es ilgi nevarēju saprast, kas ir krievvalodīgais kā tāds. Es zināju: ir krievi, ir latvieši, ir ebreji. Un tad, paldies Dievam, es atradu interviju avīzē ar Gavrilova kungu – Mihailu Gavrilovu, kurš ir Latvijas Krievu biedrības asociācijas priekšsēdētājs. Un viņš šajā avīzē skaidri un gaiši pasaka: “Ja ir kaut kāda sanāksme, tad Prezidijā sēž krievvalodīgie, bet krievi sēž galerijā un aizmugurējās rindās.”
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es īsti nesaprotu, kā Kiršteina kunga uzstāšanos saistīt ar apspriežamo jautājumu, bet, ja jau viņš pacēla šo tēmu, es viņam iepriekš ieteiktu palasīt mācību grāmatas 1.kursa studentiem: “Krievvalodīgais nozīmē personu, kuras dzimtā valoda ir krievu valoda.” Tāpat kā, teiksim, ja jums vairāk tas patīk, var runāt par rusofoniem un tā tālāk. Tā ir ābece, un es domāju, ka parlamenta tribīne nav tā īstā vieta, kur demonstrēt savu izglītības trūkumu.
Un otrs. Ziniet, ko tas nozīmē, ko tikko Kiršteina kungs teica. Es domāju, ka tas bija skaidrs mājiens un pilnīgi skaidra naida kurināšana. Es visus kolēģus aicinātu šodien piedalīties divos tur “Providus” centra pētījuma prezentācijā, kur šis jautājums tieši tiek pētīts. Nu, padomāsim, ko viņš domāja. Krievvalodīgie, bet ne krievi, – tā ir tipiska krievu nacionālisma propaganda, un Kiršteina kungs faktiski... Es esmu pieradis pie tā... mēs esam pieraduši, ka jūs propagandējat latviešu nacionālismu, bet acīmredzot taisnība ir tiem, kas apgalvo, ka visi nacionālisti ir vienādi.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Kolēģi! Es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību, ka mēs atveram šo likumprojektu... likumu, un ar šo likumprojektu mēs dodam tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās – vēlēt un būt ievēlētiem ārzemniekiem! Kiršteina kungs, tiem pašiem, tātad franču arābiem, kuri varētu atbraukt uz Latviju un nodzīvot sešus mēnešus, un viss. Viņš var piedalīties un var būt ievēlēts. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu informēt kolēģus par to, ka vēlēšanu tiesības, proti, tiesības ievēlēt pašvaldības domi (padomi), nav atkarīgas no vēlētāja tautības, Buzajeva kungs, tāpat nav atkarīgas vēlēšanu tiesības, tātad tiesības ievēlēt domi (padomi) no tā, kādu valodu prot vai neprot vēlētājs, bet gan no tiesiskā statusa – vai ir vai nav pilsonība. Un tā kā visiem nepilsoņiem ir tiesības saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu pietiekami ātri un viegli iegūt pilsonību, tad komisija noraidīja šo un vēl arī nākamo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 7. – deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Arī nākamais – 8. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ā, es atvainojos, atklājam debates. Aleksandrs Golubovs. (Kāds kaut ko saka no zāles).
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Es gribu norādīt tikai uz vienu argumentu. 2006.gada 1.jūlijā mēs visi saņemsim sarkano Eiropas pasi, tādu pašu pasi saņems arī mūsu nepilsoņi, un ar sarkanām pasēm iesim balsot visi par Latvijas pašvaldībām.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 8. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Nākamais – 9.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 23, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Nākamais – 10. – deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums ir noraidīts. Tas ir redakcionāla rakstura.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... Atklāju debates. Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Tas nav politiskais jautājums. Tas ir reglamentācijas jautājums. Un kāda ir tā būtība? Cilvēks iet uz vēlēšanām uz kādu no iecirkņiem, kur viņam ir reģistrēts nekustamais īpašums. Un, ja mēs nepieņemsim mūsu priekšlikumu, tad šim cilvēkam nebūs tiesības vēlēt tanī iecirknī, kur atrodas viņa nekustamais īpašums. Bet viņu piestiprinām tikai tur, kur viņš ir deklarējis savu dzīvesvietu, un tajā pašā laikā mani neapmierināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes it kā paskaidrojumi par to, ka dzīvesvietas deklarācija ir tikai tur, kur ir pamatdzīves vieta. Atvainojos, likumā ir pateikts, ka cilvēkam ir tiesības deklarēt savu pamatdzīves vietu un reģistrēt papildu dzīvesvietas. Un tā kā šeit likuma pamattekstā ir “par dzīvesvietas reģistrāciju”, tad tam cilvēkam jādod tiesības vēlēt ne tikai, kur viņam ir deklarēta dzīvesvieta, bet arī reģistrēta.

Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 10. – deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Arī nākamais – 11. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
12. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Arī ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Nākamais – 13. – deputātu Solovjova, Deņisova priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
14. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Nevajag? Deputāti nelūdz balsojumu. Tātad deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
Nākamais – 15. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Ja par gudrību liecinātu uz muļķību atbildēt ar muļķību, tad pēc atbildīgās komisijas lēmuma attiecībā tātad uz iesniegto priekšlikumu mans priekšlikums skanētu aptuveni tā: aizliegt pašvaldību vēlēšanās kandidēt personām, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu.
Viens cilvēks nevar lemt 18 gados, cits cilvēks – nevar lemt 30 gados, cits – 50 un cits varbūt, 70 gadus sasniedzot. Latvijas Republikā pilsoņiem pilna tiesībspēja iestājas, sasniedzot 18 gadus. 18 gadu vecumā cilvēks var braukt ar automašīnu, viņš var ar ieroci rokās uz robežas aizstāvēt valsts teritoriālo neaizskaramību, doties pārstāvēt un pildīt Latvijas starptautiskās saistības Irākā vai Afganistānā vai kaut kur vēl. 18 gadus vecs jaunietis pilnā mērā uzņemas atbildību un lemj par savu bērnu likteni, 18 gadu vecs jaunietis pilnā mērā var nodarboties ar uzņēmējdarbību. Šī arhaiskā norma pašvaldību vēlēšanās ļaut kandidēt personām, kuras ir sasniegušas 21 gada vecumu, ir gluži vienkārši saglabājusies Latvijas likumdošanā no pirmās Latvijas laikiem. Tik tiešām! 20. un 30.gados bija virkne tiesību, kuras personām radās, sasniedzot 21 gadu. Taču pašreizējā likumdošana viennozīmīgi pasaka, ka ar 18 gadu sasniegšanu iestājas pilna tiesībspēja.
Personu pilsoņtiesības mūsu valstī ir garantētas Satversmē. Satversmē ir arī noteikts, kādos gadījumos šīs tiesības var ierobežot. Un tā 116.pants skan: “Personu tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.” Un uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu. Nu tad kur šim komisijas lēmumam, atbildīgās komisijas lēmumam, ir leģitīms mērķis? Ko šī norma... ko šis komisijas lēmums – liegt 18 gadu vecumu sasniegušām personām kandidēt – aizsargā? Valsts iekārtu? Sabiedrības drošību? Labklājību? Vai tikumību? Nav šim komisijas lēmumam ne leģitīma mērķa, ne samērīguma.
Ņemot vērā, ka tiesisku argumentu tātad šādam absurdam priekšlikumam vispār nav, nu tad parasti tiek piemeklēti emocionāla rakstura argumenti.
Es gribētu jums minēt vienu piemēru. Redziet, pašreizējā Vācijas Bundestāgā tika ievēlēta meitene, kura uz ievēlēšanas brīdi bija sasniegusi 18 gadu vecumu, un tai brīdī viņa vēl pusgadu pēc ievēlēšanas turpināja mācības 12.klasē vidusskolā. Tik tiešām, viņa pusgadu no rīta gāja uz vidusskolu un dienas beigās – uz parlamenta Bundestāga komisijām. Nu un kas tur ir slikts? Kas ir slikts, kad koleģiālā sabiedrības pārstāvniecības institūcijā tiek pārstāvētas visas sociālās grupas, kad par tām problēmām, kuras skar konkrēto sociālo grupu – jauniešus – lemj 18, 20 vai 25 gadus veci cilvēki, nevis 50 un 60? Kurš labāk varēs formulēt šīs sociālās grupas viedokli – 18, 20 gadus vecs cilvēks vai 50, 60 gadus vecs cilvēks?
Mēs šeit nerunājam par administratīviem amatiem, mēs šeit runājam par koleģiālām institūcijām, kur nekad nebūs situācija, ka astoņpadsmitgadīgi cilvēki būs vairākumā un tādējādi nomāks citu sociālo grupu tiesības vai spējas izpausties.
Otrs arguments, par ko es, analizējot komisijas lēmumu, daudz domāju, ir tāds. Mēs bieži runājam par pilsonisku sabiedrību. Pilsoniskas sabiedrības pamatā ir aktīvs pilsoņu kopums, kur valsts politiskā vara uztraucas un mudina cilvēkus, mudina cilvēkus iesaistīties sabiedriskajos un politiskajos procesos. Un kādu signālu, godājamie kolēģi, atbalstot šādu komisijas, atbildīgās komisijas lēmumu, mēs dodam mūsu sabiedrībai? Vai tas ir signāls iesaistīties jauniem cilvēkiem sabiedriskos un politiskos procesos, liedzot viņiem tiesības kandidēt, kad viņi ir sasnieguši pilngadību? Manuprāt, tieši pretēji – šādā veidā mēs atbaidām šos cilvēkus. Mēs bieži, īpaši kolēģi no reģioniem, vaimanājam dažādās komisijas sēdēs vai plenārsēdē par to, ka jauni cilvēki aizplūst no mazajām pilsētām un pagastiem, ka viņi neatgriežas vairs šajās savās dzimtajās vietās. Nu bet varbūt šis ir tas priekšlikums, ar kuru radīsim to iespēju šiem cilvēkiem nevis aiziet uz Rīgu, aizbraukt uz Īriju vai vēl Dievs zina kur...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies, es atvainojos!
E.Jaunups.
Vienu sekundīti, es varētu vēl pabeigt ātri? Vai aizbraukt vēl Dievs zina kur, bet iesaistīties pašvaldības darbā?
Godājamie kolēģi! Manuprāt, šis ir ļoti saprātīgs priekšlikums, kurš pie tam pilnībā atbilst Satversmei. Un es tiešām aicinātu neatbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu un atbalstīt deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu.
Paldies! (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es esmu gandarīts, ka Edgars Jaunups un acīmredzot arī “Jaunais laiks” atbalstīs priekšlikumu – Tautas partijas iesniegto priekšlikumu, kas dotu tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās arī personām, arī jauniešiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Atbildīgā komisija izvērtēja citu valstu pieredzi, un tā liecina, ka lielākoties Eiropas Savienības valstīs šādas tiesības bauda jaunieši, kuru vecums ir 18 gadi, piemēram, Vācijā, Īrijā, Skandināvijas valstīs. Tiesa, dienvidu valstīs, piemēram, Rumānijā, kura nav Eiropas Savienības valsts, šādu tiesību nav. Mans personīgais arguments, kādēļ es šo priekšlikumu iesniedzu, tāds praktiskais arguments bija tāds, ka jaunā paaudze jāiesaista valsts un pašvaldību darbā, sākotnēji dodot tiesības kļūt par pagastu, nelielo pilsētu un arī lielu pilsētu, neapšaubāmi, deputātiem, tādējādi šobrīd politiski pasīvo jaunatni iesaistot valsts darbā.
Esmu gandarīts vēlreiz par to, ka “Jaunais laiks” atbalstīs. Un jāsaka, ka atbildīgajā komisijā diemžēl jūsu deputātu svārstīgā pozīcija bija izšķirošā, kādēļ komisijā netika pieņemts šis priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Tā. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Lagzdiņa un Jaunupa kunga argumentiem.
Un varētu piebilst, ka PCTVL rīcībā ir desmit skolnieku demonstrāciju vadītāju, kuriem ir diemžēl tikai astoņpadsmit, kuri ir Latvijas pilsoņi, ļoti labi izglītoti cilvēki, kas jau piedalījās diskusijā Eiropas līmenī, kas diskutēja ar Eiropas Padomes vadītājiem. Viņi jau šodien var strādāt gan Rīgas, gan Daugavpils vai Ventspils pašvaldībā, un saskaņā ar to lūdzu atbalstīt šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka mums patīk jaunieši un jaunatne, un es arī neesmu pret šiem jaunajiem cilvēkiem, kuri vēlas iesaistīties politiskajā karjerā. Un viņiem ir dotas šīs tiesības. No 18 gadiem viņi var iestāties partijās, būt biedri, piedalīties aktivitātēs, veidot politiskās kampaņas un tamlīdzīgi.
Bet ko es šoreiz gribēju pateikt? Ka padomes jeb pašvaldības deputāts tomēr ir persona vai pilsonis, kuram ir zināma atbildība arī pret sabiedrību un zināms briedums. Kāpēc gan mēs šodien nevarētu, teiksim, arī prezidentu ievēlēt no 18 gadiem vai arī ļaut kandidēt citos amatos personām, kuras ir beigušas tikko vidusskolu. Faktiski kas ir astoņpadsmit gadu vecums? Tas ir jaunietis, kad viņš beidz praktiski šo vidusskolu. Pat profesijas cilvēkam vēl nav. Un mēs šodien domājam, ka viņš varētu pieņemt atbildīgus lēmumus, teiksim, saistībā varbūt uz Rīgas domi vai uz kādu lielāku pašvaldību, jo šeit tas attiecas uz jebkuru pašvaldību, sākot ar mazāko pašvaldību pagastos un beidzot ar, teiksim, Rīgas domi.
Tāpēc es domāju, ka vienkārši šis priekšlikums nav slikts pašā būtībā, bet šodien mums varbūt vēl nav pienācis tas laiks, kad mēs varētu atļauties sabiedrībā pieņemt tādus lēmumus, ka viņi varētu būt padomes deputāti.
Bet mums jau diemžēl ir arī zināma pieredze. Ja mēs paskatāmies atpakaļ, mums jau ir bijuši arī ministri bez augstākās izglītības, kuri vadīja Izglītības un zinātnes ministriju. Mums ir cilvēki, kuri savos astoņpadsmit gados varbūt ir gribējuši kaut ko panākt, un ar to tās lietas visas ir beigušās.
Tāpēc es domāju, ka šim lēmumam, šo jautājumu var diskutēt un runāt nākotnē, bet tas nebūtu atbalstāms šodien, kad ļaut šiem jauniešiem, teiksim, balotēties un kandidēt un iegūt šo deputāta iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Likums, kas reglamentē politisko partiju darbību, nosaka, ka par politiskās partijas biedru var būt ikviens Latvijas pilsonis no 18 gadu vecuma. Līdz ar to loģiska sasaiste arī ar šīm debatēm.
Pagājušās Saeimas laikā mūsu apvienība iesniedza priekšlikumu par to, ka politiskajās partijās par biedru kandidātiem var būt jau no 16 gadu vecuma. Tas ir nedaudz veicinājis jauniešu aktivitāti, taču ne būtiski.
Kas šajā Jāņa Lagzdiņa priekšlikumā būtu tas pozitīvākais un atbalstamākais? Manuprāt, pozitīvākais ir tas, ka mēs paplašinām vēlētājiem iespēju izvēlēties, jo mums pastāv grozāmie kandidātu saraksti, un vēlētājiem ir plašāka iespēja šajā spektrā izvēlēties ne jau jaunākos vai vecākos, bet gan piemērotākos.
Un es aicinu debati izvērst ne jau par jaunākiem un vecākiem, bet par piemērotākiem. Situācijas mēdz būt ļoti dažādas neatkarīgi no vecuma, bet katrā ziņā šī iespēja vēlētājiem paplašināt šo izvēli, es domāju, noteikti ir jāatbalsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups – otro reizi.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Ja vēl pirms Šķestera kunga runas man bija tāda doma, ka varbūt atbildīgā komisija kaut ko līdz galam nav sapratusi, tad tagad ir pilnīgi skaidrs, ka atbildīgā komisija absolūti kļūdās un tās vadītājs tiešām nespēj izprast Satversmē garantētus principus, tādus kā nediskriminēt cilvēkus pēc viņu ādas krāsas, nediskriminēt cilvēkus pēc viņu politiskās vai reliģiskās pārliecības. Pastāv cilvēktiesību princips – nediskriminēt cilvēkus pēc viņu vecuma. Šķestera kungs, pamostieties vienreiz un palasiet vispāratzītus cilvēktiesību principus! Pirmkārt.
Otrkārt. Jūs šeit runājāt par izglītības trūkumu. Astoņpadsmit gadu vecumu sasniegušiem jauniešiem pamatā ir tāda pati izglītība kā vienam otram dažam labam šajā zālē sēdošam, kā dažam labam Ministru kabineta loceklim. Ja jūs runājat par kvalitatīviem, objektīviem kritērijiem, tad vajadzēja runāt par izglītības cenzu kandidēšanai vēlēšanās, bet ne jau to atbildīgā komisija piedāvā. Atbildīgā komisija piedāvā šķirot cilvēkus pēc viņu vecuma, nevis pēc kvalitatīviem kritērijiem.
Un pats pēdējais arguments jums personiski, Šķestera kungs. Redziet, es savā laikā aktīvi darbojos Latvijas Universitātē, Latvijas Universitātes studentu pārstāvniecības institūcijās. Mēs bijām pārstāvēti arī Latvijas Universitātes Senātā. Latvijas Universitātes Senātā, jūsu zināšanai, apstiprina Latvijas Universitātes budžetu, kura apjoms ir 30 miljoni latu.
Latvijas Universitātes Studentu padomes pārstāvjiem Latvijas Universitātes Senātā ir tiesības bloķēt budžeta pieņemšanu, ja tur tiek nepamatoti aizskartas studentu tiesības. Tad lūk, Šķestera kungs, 18 gadus, 19 gadus veci jaunieši bloķēja lēmuma pieņemšanu par 30 miljoniem latu, un nez kāpēc demokrātiskā Latvijas Universitāte nespriedelēja par to, ir vai nav spējīgi viņi lemt par to. Bet jūs spriežat, ka, redz, 18, 19 gadus veci jaunieši nav kompetenti lemt par 100 tūkstošu latu sadalīšanu vienā otrā pašvaldībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. (No zāles starpsaucieni.)
J.Dobelis (TB/LNNK).
Paldies, kolēģi, par atbalstu. Es tieši uzstāšos kā 64 gadus vecs pensionārs. Tad, kad mēs runājām par Latgali, es atceros, ka visi šausmīgi mīlēja Latgali. Mēs par Latgali diskutējam parasti gari un plaši, it īpaši tad, kad runājam par budžeta jautājumiem. Šodien mēs visi mīlam jauniešus. Cits jauniešus, cits jaunietes. Tā ir tā gaumes lieta, un brīvā mīlestība pie mums ir tagad modē.
Man atkal savukārt parādās pavisam citi jautājumi. Pirmkārt – vai Lagzdiņa kunga piedāvājums atbilst Satversmei? Man liekas, ka atbilst. Nav nekādu jautājumu, nav nekādu pretrunu.
Otrais. Vai lieku papildus cilvēku iesaistīšana veicina kvalitāti, vai neveicina? Es domāju, ka veicina. Jo konkurence vienmēr ir svarīga. Un arī vienam otram gados vecākam jaunāka cilvēka klātbūtne dos iespēju saņemt lieku enerģijas devu. Arī nav nekāda vaina. Kāds varēs kokā lieku reizi uzkāpt vai sētai pāri pārkāpt, ko līdz tam nav bijis spējīgs izdarīt.
Redziet, un te ir tas jautājums tāds. Vēlēšanas taču ir konkurence. Kāpēc tur sevišķi satraukties? Jo vairāk ir kandidātu uz vienu vietu, jo lielākas ir iespējas, ka kaut kas labāks tur varētu sanākt. Tā kā it kā tie gados vecākie būtu tie pretinieki. Nu nav tā. Nav tā! Lūk, līdz ar to es domāju, ka šeit no šīs puses ir jāskata jautājums – vai jaunu cilvēku iesaistīšana aktīvajā politikā nāk par labu valstij vai nenāk par labu valstij. Mēs esam piedalījušies dažādos pasākumos, kas ir saistīti ar Latvijas vēstures atceri, ar mūsu pienākumu pildīšanu pret tiem cilvēkiem, kas savā laikā ir cietuši, pirmkārt, pret represētajiem, pret latviešu leģionāriem, nacionālajiem partizāniem, un tur mēs ļoti gribētu redzēt pēc iespējas vairāk jauniešu. Un mēs ļoti priecājamies par tām skolām, par to skolu vadību, kas sūta savus pārstāvjus uz šādiem pasākumiem.
Tā ka es neredzu nekādu vainu. Un smieklīgs, protams, ir tāds vecāks cilvēks, kas tēlo jaunieti un neprot to izdarīt, smieklīgs ir jaunietis, kas tēlo vecu cilvēku un arī to neprot izdarīt. Bet tad, kad ir runa par to.... par ko jau skanēja šīs te uzstāšanās... vai tu vari šito izdarīt vai tu nevari. Man ir vienalga, cik tev ir gadu. Lūk, tev ir uzdevums, un izpildi! Es tev neprasīšu, cik tev ir gadu! Esi spējīgs kaut ko pateikt šeit no tribīnes, nāc šurp un pasaki! Un pamato savu domu tā, lai citi tevi saprot.
Respektīvi, es tā klausījos vienu un otru... Buzajeva kungs te plātījās ar kaut kādiem štābistiem, nu atradis te ar ko plātīties.... Taisni otrādi! Kaunēties vajadzēja, jo jūs jauniešus iesaistāt nevajadzīgos pasākumos. Un vēl par to priecājaties. Jūs vajadzētu nosodīt vēl vienu reizi, Buzajeva kungs!
Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka šīs garās debates varbūt ir interesantas tajā sakarībā, ka ir runa par jauniem cilvēkiem, bet man liekas, ka ir pats par sevi saprotams – ja norma nerunā pretī Satversmei, tad tā ir atbalstāma, un nav tur ko lieki satraukties par tādām lietām. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man šodien patiešām ir patiess prieks klausīties Jaunupa kunga uzstāšanos, kā arī dažu kolēģu no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzstāšanos. Ir ļoti grūti kaut ko piebilst Jaunupa kunga sniegtajai nediskriminācijas principa interpretācijai, jo patiešām šajā gadījumā nav nekāda pamatojuma, kāpēc šis ierobežojums atbilstu kaut kādiem demokrātiskas valsts principiem, sabiedrības drošībai un tā tālāk.
Man atliek vienkārši cerēt, ka kolēģi no “Jaunā laika” un arī no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vadīsies pēc tādas pašas loģikas, apspriežot arī citus grozījumus šim pašam likumam, jo ļoti lielā mērā tas, kas tika teikts par jauniem cilvēkiem, attiecas arī uz nepilsoņiem.
Bet paskatīsimies uz šo lietu arī no praktiskās puses. Mēs visi ļoti labi zinām, ka Latvijā pastāv politiskās līdzdalības trūkuma problēmas. Un pirmām kārtām tas attiecas tieši uz jaunajiem cilvēkiem. Viņi neinteresējas par valsts dzīvi, neinteresējas par politiku, neizmanto savas tiesības balsot. Zināmā mērā tas notiek arī tāpēc, ka viņiem tiek piedāvāts vēlēt, bet netiek piedāvāts tikt vēlētam. Es domāju, ka šeit svarīga ir tā politiskā līdzdalība.... faktiski ietver sevī ne tikai tiesības piedalīties un deleģēt savus pārstāvjus, bet arī pašam virzīt savu kandidatūru un arī pašiem piedalīties politiskajā dzīvē.
Ja mēs patiešām gribam veicināt jauno cilvēku aktīvu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē, tad, protams, Lagzdiņa kunga priekšlikums ir atbalstāms. Un es saprotu, ka zināmā mērā dažiem kolēģiem tas var izskatīties pēc tādas politiskās pašnāvības. Bet tā tas ir! Nu būsim godīgi, nemelosim paši sev! Tie ir šie jaunie cilvēki... daudzi no viņiem daudz vairāk saprot no mūsdienu politikas, no demokrātijas principiem, no apvienotās Eiropas dzīves nekā mēs, gados vecie cilvēki. Mēs tomēr visi zinām, un nemānīsim sevi pirmām kārtām, jo visi citi to zina, ka lielākā daļa no mums ir auguši Padomju Savienībā, un no vecajiem stereotipiem ir ļoti grūti tikt vaļā. Jaunajiem cilvēkiem tādas pagātnes nastas nav. Uzticēsim viņiem!
Tāpēc es domāju, ka gan no juridiskā viedokļa, gan no veselā saprāta viedokļa visiem tiem cilvēkiem, kam patiešām rūp valsts nākotne, nevis savs personiskais liktenis politikā, jāatbalsta šis priekšlikums.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais komisijas vadītāj Šķestera kungs! Jūs šeit minējāt, ka Latvijai ir bijusi negatīva pieredze ar gados jauniem ministriem. Es pieļauju, ka tā varbūt ir bijis, bet es varu droši apgalvot no šīs tribīnes, ka mums ir bijusi arī diezgan negatīva pieredze ar gados veciem ministriem, turklāt tie ir bijuši jūsu pārstāvētās Zemnieku savienības ministri, bet es nesaukšu viņus vārdā aiz cieņas pret viņu vecumu.
Bet jūs šeit zināmā mērā nonācāt pretrunā pats ar sevi.
Jūs šeit sākāt runāt par to: jā, redz, mums ir negatīva pieredze ar gados jauniem ministriem. Bet paradoksāli jau ir tas, Šķestera kungs, ka šobrīd atbilstoši mūsu likumdošanai ne tikai par ministru, bet pat par Ministru prezidentu var tikt ievēlēta vai iecelta persona, kam ir 18 gadi. Un es nedomāju, ka Ministru prezidenta amats būtu zemāk kaut kādā veidā vērtējams kā pašvaldības deputāta amats. Tātad šajā jūsu piemērā ir ļoti lielas pretrunas. Un, ja jau mūsu valstī var 18 gadīgs cilvēks kļūt par Ministru prezidentu, tad kāpēc gan viņam liegt iespēju kļūt par pašvaldības deputātu?
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Aleksejevam pietiks ar divām minūtēm? Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: “Labāk vienu!”)
A.Aleksejevs (PCTVL).
Pietiks. Kolēģi! Ko es domāju? Man principā personīgi nav nekādu iebildumu pret šo te normu. Un kāpēc? Mēs taču aizmirstam, ka pēdējais vārds tomēr piederēs vēlētājiem, un vēlētājs izvēlēsies, vai to pretendentu, kuram būs 18 gadi, ievēlēt par domes deputātu vai ne.
Un otrs. Es pats pirms Saeimas biju domes deputāts, un es biju jaunākais – 35 gadu vecumā. Un ko es redzēju sēdes gaitā? Es redzēju, ka divi trīs deputāti vienkārši snauda sēdes gaitā. Un, jūsuprāt, tas ir normāli? Tāpēc es uzskatu, ja viens otrs deputāts būs 18 gadu vecumā un ja viņš būs darboties spējīgs, tad, manuprāt, nav nekādu problēmu ievēlēt tādu kandidātu.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus sagatavoties reģistrācijai! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas sēde sāksies tieši pēc 3 minūtēm Ārlietu komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Silva Golde, Alberts Krūmiņš, Dzintars Jaundžeikars, Mihails Pietkevičs, Jānis Reirs, Artis Pabriks un Jānis Strazdiņš. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām sēdi. Atgādinu, ka izskatām likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā. Mēs skatām 15. – deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.
Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Paulis Kļaviņš. Lūdzu!
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Viss jau patiesībā ir skaidrs. Un tas, ka es šeit vēl runāja, ir gandrīz vai lieki. Kaut gan mēs arī lejā kafejnīcā vēl turpinājām. Kaut kā šī doma ir tāda interesanta – par jauniešiem un par veciem vīriem. Un es, tā kā vecākais no kolēģiem, domāju, nu tad tomēr man savs “pipariņš” ir jāpieliek klāt. Un es gribētu viennozīmīgi izteikt atbalstu šai Lagzdiņa kunga idejai. Un domāju, ka tā ir tik saprotama, loģiska, pamatota, un mēs neko labāku nevarētu izdomāt darīt, kā lai jauniešus, īpaši lauku apvidos, ieinteresētu līdzi domāt, politiski domāt, domāt par kopējo lietu, kā piedāvājot viņiem līdzdarbību. Un, ja mēs to darām, tad izdarām labāko.
Tas ir viss, ko es gribēju pateikt. Un ar to mēs varam dzīvot.
Paldies par jūsu uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā... Ja komisijas vārdā nav nekas piebilstams, es lūdzu deputātus balsot par 15. – deputāta Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi! Tā kā ir pieņemts 15.priekšlikums, tad 16.priekšlikums nav balsojams. Un to acīmredzot atbildīgā komisija iesniegs uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš.
18.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Runājot par Pašvaldību vēlēšanu likumā pagaidām saglabātajiem ierobežojumiem kandidēt bijušajiem pēc 1991.gada 13.janvāra PSKP biedriem un VDK darbiniekiem, es atļaušos dažus citātus no Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004.gada 17.jūnija sprieduma.
“Runājot par ierobežojumu atskaites datumu – 1991.gada 13.janvāri, tiesa atzina, ka Latvijas likumdevēju izvēlētais datums, uz kuru atsaukties, nav 1991.gada 23.augusts, datums, kurā Latvijas komunistiskā partija tika atzīta par antikonstitucionālu, bet gan 1991.gada 13.janvāris. Latvijas Saeima uzskata, ka Latvijas komunistiskā partija ir jāuzskata par nelikumīgu, sākot no šā pēdējā minētā datuma. Tiesa nevar piekrist šim argumentam. Tā atgādina, ka jebkurai ierobežojošai tiesību normai ir jābūt pārredzamai, un šī prasība ir cieši saistīta ar tiesiskās drošības principu. Taču, ņemot vērā tiesas rīcībā esošo informāciju, neviens tiesību akts neaizliedza ne tiešā, ne pat netiešā veidā LKP un PSKP darbību pirms 1991.gada augusta. Tiesa atzina, ka apstrīdētais ierobežojums tika iekļauts Vēlēšanu likumā tikai 1995.gadā un kā tāds nepastāvēja iepriekšējās vēlēšanās, kuras notika 1993.gadā.
Ņemot vērā to, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izbrīnīta – kāpēc Latvijas likumdevējs, ja tas uzskatīja LKP un PSKP bijušos aktīvos biedrus par tik bīstamiem demokrātiskai iekārtai, nepieņēma šādu tiesību normu jau 1993.gadā – gandrīz divus gadus pēc inkriminētajiem notikumiem, bet gaidīja līdz nākamajām vēlēšanām.
Saeimas Vēlēšanu likumā noteiktā kārtība aizliegumam kandidēt vēlēšanās ir ļoti cieši centrēta uz pagātni un neļauj atbilstoši izvērtēt attiecīgās personas šobrīdējo bīstamību. Tādējādi Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskata par lietderīgu izvērtēt, vai Latvijas argumenti, kas iesniegti par laiku pēc 1991.gada, varētu attaisnot aizliegumu kandidēt vēlēšanās. Tiesa atgādina, ka nav demokrātija bez plurālisma, pretēji – tā ir demokrātijas būtība atļaut dažādu politisko iniciatīvu piedāvāšanu un apspriešanu, pat tādu, kuras apšauba valsts pašreizējās darbības veidu, un tādas, kuras aizvaino, šokē vai satrauc kādu iedzīvotāju daļu. Faktiski persona vai organizācija var veicināt izmaiņas tiesību aktos vai pat valsts tiesiskajā vai konstitucionālajā struktūrā, ja ir ievēroti divi nosacījumi. Pirmkārt – šim nolūkam izmantotiem līdzekļiem jābūt tiesiskiem un demokrātiskiem, un, otrkārt, piedāvātajām izmaiņām jābūt pašām par sevi atbilstošām demokrātijas pamatprincipiem.
Ņemot vērā visu iepriekš teikto, Eiropas Cilvēktiesību tiesa secina, ka pastāvīgs aizliegums kandidēt Latvijas parlamenta vēlēšanās nav samērīgs ar tā sasniedzamiem leģitīmiem mērķiem, ka šāds aizliegums samazina vēlēšanu tiesības tādējādi, ka tās ir pārkāptas to pašā būtībā un ka to nepieciešamība demokrātiskā sabiedrība nav pierādīta.
Šos pašus principus Eiropas Cilvēktiesību tiesa pilnībā attiecina arī uz tiesībām kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi aizliegums kandidēt parlamenta un pašvaldību vēlēšanās sakarā ar darbošanos LKP, kas saglabājas vairāk nekā 10 gadus, pēc noteikumiem ir nesamērīgs sasniedzamiem mērķiem un tādējādi nav nepieciešams demokrātiskajā sabiedrībā.
Cienījamie kolēģi! Vai kādam ir kaut mazākā pārliecība, ka šie secinājumi pēc būtības mainīsies? Nav. Nav tādas pārliecības nevienam, jo tiesas sprieduma vietā daži kolēģi vienkārši cenšas šeit piedāvāt kailas emocijas. Šobrīd Latvijā kārtējā zaudējumu atlīdzība ir tiesā piespriesta. Tas ir tūkstošiem latu un eiro, plus nokavējuma procenti. Man nav šaubu, ka līdzīgus principus piemēros arī Latvijas Satversmes tiesa, vērtējot ierobežojumu saglabāšanu bijušajiem VDK darbiniekiem. Varbūt tomēr mēs vienreiz beigsim mētāties ar valsts naudu un paši atcelsim nelikumīgus ierobežojumus un aizliegumus, kas neizbēgami būs jāizdara jau tuvākajā laikā pildīt kārtējo tiesas spriedumu.
Balsosim par 18. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Viena lieta ir lietot daždažādus skaistus vārdus un vispārīgus jēdzienus kā, piemēram, demokrātija un cilvēktiesības. Taču nepaskaidrojot, ko nozīmē vārds “demokrātija”, kas faktiski arī ir varas izpausme, tautas varas izpausme, un tā stingri atšķiras no visatļautības, vai arī varētu lietot vārdu “anarhijas”.
Tāpat par cilvēktiesībām runājot.
Visiem cilvēkiem nesanāks vienādi ar tām tiesībām. Teorētiski ļoti skaisti tas skan. Bet ko darīt ar cilvēku, kas ir citu cilvēku represējis? Tad tomēr viņam ir citas cilvēktiesības nekā tam, kuru viņš ir represējis?
Tagad, runājot par tiesām. Ko jūs te mūs vienmēr baidāt ar tām Eiropas tiesām? Nebija vairs iespēju piesaukt to sarkano Kremli un tos visus tur pogainos... šitos te, kas tur staigāja, paši nesaprazdami, pa kurieni viņi staigā, tagad jums ir iepatikusies Eiropas tiesa. Tā mēs vēl nonāksim ar jums līdz kaut kādai Beidžingas tiesai... Nu, Beidžingu jūs par Pekinu
saucat vēl joprojām...
Lūk! Jāsaprot ir viens, ka Eiropas tiesa, tāpat kā jebkura tiesa, arī kļūdās. Un nevar būt vienmēr taisnīga un principiāla, viņai tas vienkārši nesanāks. Un šeit būtība ir tāda, ka nav tās informācijas, nav tās izpratnes, kas ir noticis, kurā valstī, un nav tā godīgā vēstures skaidrojuma.
Šie te paši iesniedzēji... Jūs taču visu laiku mēģināt viltot vēsturi. Jūs mēģināt izsvītrot no vēstures to, kas jums ir nepatīkams. Un to jūs darāt gandrīz katru dienu. Lūk... izmantojot šeit savas deputāta tiesības. Līdz ar to ir jābūt pilnīgam pareizam vēstures skaidrojumam, un tas, kas ir bijis nelietis, tāds viņš arī paliks. Ko tad jūs domājat, ka nelietis paliks briesmīgi labs cilvēks? (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Un šeit Latvijas sabiedrībai ir problēmas, jo Latvijas sabiedrība nav bijusi spējīga un diez vai būs spējīga skaidri novilkt zināmas robežšķirtnes. Acīmredzami šī lietiņa mums būs ļoti sarežģīta arī turpmāk, un tieši tāpēc, vismaz tur, kur mēs strādājam ar tiešiem likumiem, vismaz tur ir jāmēģina to izdarīt. Tagad jūs te sāksiet diskutēt – tāds janvāris vai šitāds janvāris. Es šeit biju 1991.gada janvārī kā Augstākās padomes deputāts. Un es tos riebekļus, un tā es viņus arī saukšu, labi atceros. Un es atceros, kā Dīmanis šeit no tribīnes draudēja mums visiem ar asinīm un kā viņi visi aizlaidās. Tikai daži “Līdztiesības” deputāti, kurus varēja piedzirdīt, tad tie vismaz nemaisījās pa kājām... tie staigāja mūžīgi žvingulī riņķī, un viņiem bija labi, nekādās politiskās darīšanās viņi nelīda iekšā.
Bet jūs gribat, lai šitie te... šitādus te, lai mēs šodien viņiem ļaujam piedalīties vēlēšanās? Vai viņu šodienas rīcība nepierāda to, ka viņi ir nepāraudzināmi vispār? Vai visa šī ākstīšanās, kur jūs nepilngadīgus bērnus iesaistāt politiskās akcijās... Vai tas nenāk no šiem pašiem cilvēkiem?
Jūs te man tagad runāsiet par Eiropu. Nu, tur būs pavisam citi rādītāji! Un tieši Eiropai tas ir vairāk jāpaskaidro, ka tie, kas iesaista nepilngadīgus bērnus politiskās akcijās, ir noziedznieki, un nekas cits viņi vairāk nav.
Un tagad jūs te gribat, lai mēs te briesmīgi maigi esam. Tā nebūs! Nebūs tā! Mēs savu pagātni protam vērtēt. Un tie no mums, kas ir bijuši klāt un redzējuši, kā tas notiek, jūs mūs nepārliecināsiet nekad un nekur!
Nevajadzēja laisties prom toreiz! Bija jau sacerējušies, ka mūs tūlīt gāzīs un nu nāks visi atpakaļ. Tā ka varat turpināt šito žēlošanos, bet nekas jums nesanāks.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamais Juri Dobeļa kungs! Pateicoties nacionāli domājošo deputātu pūlēm, likums jau šobrīd ir gandrīz novests līdz galīgam absurdam. Ja mēs nepieņemsim šo Tautas saskaņas partijas vai nu analoģisku PCTVL priekšlikumu, tad šis darbs būtu pabeigts. Diemžēl un ļoti dīvaini, ka nav analoģiska Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikuma Un es tomēr ar piemēru pierādīšu, ka šeit ir absurds.
Piemēram, saulainās Itālijas pilsonis, kas ir iegādājies māju Mežaparkā un piedevām vēl ir Mao Czeduna un Bin Ladena piekritējs, ir tiesīgs kļūt par Rīgas mēru. Toties latvietis, kas nepaspēja savlaicīgi aprakt jau sen nepastāvošās partijas biedra karti, nevar balotēties pat uz Jaunpiebalgas mēra amatu. Jūs smiesities, taču šim latvietim tomēr ir tiesības balotēties uz Eiropas Parlamentu. Jūs smiesities varbūt vēl skaļāk, ja uzzināsit, ka mēs jau pieņēmām, ka Rīgā dzimis nepilsonis, kuram abi vecāki un vecvecāki ir dzimuši Rīgā, nevar balotēties ne uz Eiropas Parlamentu, ne uz Rīgas mēra posteni, ne uz Jaunpiebalgas mēra posteni. Viņam, tāpat kā nepieskaitāmajiem un kriminālnoziedzniekiem, ir pat liegtas tiesības šajās vēlēšanās balsot. Šo ierobežojumu simtiem tūkstošu cilvēku mēs jau esam pieņēmuši.
Bet tomēr es aicinu gan neierobežot tūkstošu bijušo komunistu tiesības. Un gribētu jums atgādināt, cienījamie kolēģi, par bēdīgā likumprojekta... Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekta bēdīgo likteni, jo otrajā lasījumā mēs pieņēmām tos pašus ierobežojumus, kurus apspriežam šodien. Un ko mēs izdarījām trešajā lasījumā? Zem Rietumu spiediena mēs bijām spiesti visus šos ierobežojumus atcelt. Cienījamie kolēģi, labāk izdariet to pēc paši savas iniciatīvas!
Aicinu atbalstīt šo Tautas saskaņas partijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Stājoties Eiropas Padomē, Latvija ir apņēmusies pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Mums nav izvēles. Protams, var iebilst, ka šis spriedums ir pārsūdzēts. Bet es domāju, ka nevienam no mums nav nekādu ilūziju, ka arī Lielā palāta apstiprinās esošo spriedumu.
Protams, ļoti žēl, ka dažiem kolēģiem demokrātija un cilvēktiesības ir tukši vārdi, ka viņi atļāvās salīdzināt Eiropas Cilvēktiesību tiesu – vissvarīgāko tiesu cilvēktiesību jomā mūsu kontinentā – tur ar Kremli un “pogainiem” un tā tālāk. Bet lai tas paliek uz šo kolēģu sirdsapziņas.
Kolēģis Agešins ļoti skaidri nocitēja šī sprieduma būtību. Es gribu atgādināt jums par sekām, par procedūru, Jā, kad spriedums stājas spēkā, valstij ir tiesības izmaksāt tiesas uzlikto sodu, un es nešaubos, ka mēs to būsim spiesti darīt un izdarīsim. Bet bez tam valstij ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu līdzīgus cilvēktiesību pārkāpumus arī nākotnē. Un šeit nav cita ceļa, kā tikai mainīt likumu! Un var bļaut no šīs tribīnes: “Nē, tā nebūs!” – un tā tālāk. Mēs labi atceramies līdzīgas situācijas, piemēram, ar valodas prasībām pret deputātu kandidātiem. Toreiz arī daži šīsdienas runātāji to pašu bļāva: “Nē! Nekad!” Mums bija tas jādara, jo bija Cilvēktiesību tiesas spriedums. Diemžēl paši mēs nevarējām tikt galā.
Arī šoreiz ir analoģiska situācija. Un tieši tagad ir īstais brīdis tomēr labot savas kļūdas, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Un iedomājieties: ja šī norma netiks grozīta līdz pašvaldību vēlēšanām, es domāju, ka būs politiskas partijas, kas to noteikti izmantos, un pēc vēlēšanām būs vairāki līdzīgi tiesas spriedumi, un valstij no budžeta mums būs jāmaksā daudz vairāk. Jo, ja pārkāpumi atkārtojas, tāda ir Eiropas cilvēktiesību prakse, ka par līdzīgiem pārkāpumiem uzliek daudz lielākus sodus.
Tātad tie, kas tagad bļauj: “Nē, nekad tā nebūs!”, viņi vienkārši skaidri apmāna savus vēlētājus un atņem pensionāriem naudu, atņem ārstiem algas, jo būs jāmaksā sodi no valsts budžeta. Un, ja jau mēs paši nevaram iemācīties no savas pieredzes un paši izveidot patiesi demokrātisku sistēmu, kas atbilst mūsdienu Eiropas standartiem, tad jebkurā gadījumā mums jāizmanto tādas mācības kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētājas kundze! Vai drīkstu runāt kā latviešvalodīgais pēc jaunās terminoloģijas?
Godājamie Saeimas deputāti! Es runāšu tiešām šeit kā latviešvalodīgais, jo paldies Cileviča kungam, ka viņš mani apgaismoja. Es līdz šim domāju, ka, ja, piemēram, polis runā poliski, viņš ir polis. Un, ja viņš runā latviski, tad viņš arī ir polis, kas runā latviski. Bet izrādās, ka viņš tāds vis nav, ka tad viņš ir poļvalodīgais.
Un kāpēc es to sāku? Kāpēc atkal un atkal es tā pārdomāju? Un es esmu pateicīgs tiešām par šo priekšlikumu Tautas saskaņas partijai, ka, tuvojoties Otrā pasaules kara 60.gadadienai, atkal parādās nepārtraukti priekšlikumi – reabilitēt šos noziedzniekus. Kāpēc pieminēju Otro pasaules karu? Tāpēc, ka to cilvēku mentalitāte, kuri sēdēja Kara veterānu padomē, tātad bijušie NKVD darbinieki, bijušie padomju virsnieki, kuri savu demagoģiju izkopa, divus gadus sadarbojoties ar Nacistisko Vāciju no 1939.gada līdz 1941.gada jūnijam, un vēl ir daudzi dzīvi. Turpina šo pašu ideoloģiju izplatīt Latvijā.
Man ļoti patīk tie draudi, ka būs starptautiska tiesa. Es ar lielu gandarījumu gribētu redzēt to starptautisko tiesu, kurā beidzot sāktu izskatīt visus šos komunistu noziegumus. Un ir ārkārtīgi interesanti, cik mums ir jūtīgi cilvēki Latvijā pret kaut kādiem vieniem pārkāpumiem un absolūti izliekas neredzam, ka komunistu režīms ir nogalinājis, citēšu, Nobela prēmijas laureātu Aleksandru Solžeņicinu, apmēram 60 miljonu bijušajās PSRS teritorijās un 30 un 40 miljonus, sākot no komunistu Ķīnas līdz Āfrikai un Latīņamerikai. Tātad 100 miljoni šo nogalināto cilvēku šiem demagogiem nav absolūti it nekas!
Kas tad sēdēja, godājamie deputāti, tā saucamajās LPSR darbaļaužu internacionālajās frontēs, Darba kolektīvu apvienotajās padomēs, kompartijā jau pēc 1991.gada? Jo mēs, būdami mīksti un labsirdīgi pēc dabas, neaiztiekam nevienu, kurš pirms tam ir savu vainu sapratis, viņš var visur balotēties, iet runa tikai par tiem, kas jau slepkavību laikā – 13.janvārī 1991.gadā – neko nesaprata un turpināja sēdēt tātad šajās Kara veterānu padomēs un pārējās organizācijās.
Vai tur sēdēja latvieši, ukraiņi, poļi, krievi? Nē! Tur pārsvarā sēdēja asimilētie latvieši, asimilētie ukraiņi, asimilētie poļi. Tur nekādi sinhronie tulkojumi nebija, lai kā mums te cenšas iestāstīt. Un pārsvarā, protams, viņi runāja krievu valodā.
Tāpēc, lai man nepārmestu, teiksim, nacionālismu, es teikšu Cileviča kungam, ka tur sēdēja asimilētie latvieši.
Bet interesanti. Padomju laikā viņus sauca par padomju tautu. Tagad pēc Krievijas Ārlietu ministrijas izstrādātās koncepcijas, kuru jūs varat izlasīt “Diplomatičeskij Vestņik” augusta numurā, attiecībā kāda politika jāietur pret Baltijas valstīm, tur ir skaidri un gaiši jāsaka, ka tur notiek nacionālisma veicināšana, sadarbība ar nacistiem, kara noziedznieku reabilitācija, antisemītisms un tā tālāk, un tā tālāk. Un padomju cilvēki ir pazuduši, bet ir radusies jauna kopība – krievvalodīgie. Un tad ir uzreiz jautājums: cik ilgi mēs šeit izliksimies, ka tie noziegumi, ko pastrādāja šie kara veterāni, tā saucamie NKVD, dienēdami dažādās Iekšlietu ministrijas struktūrās, ka tie nav nekādi noziegumi, ka viņu pieminekļi, ziniet, tāds joks vien ir Rīgā. Galvenais ir nepieļaut nacisma pieminekļus, bet visus šos komunisma noziegumu pieminekļus mēs turēsim, apkopsim, uzturēsim.
Un šeit ir arī atbilde. Ja man saka, cik ilgi jābūt šiem aizliegumiem? Godājamie deputāti! Ir ļoti vienkārši atbildēt. Ir divas lietas. Tad, kad no Rīgas pazudīs šie okupācijas un noziegumu pieminekļi, un otrs – tad, kad pazudīs šis bezjēdzīgais termins “krievvalodīgie”, bet parādīsies normāli atkal “krievi”, “poļi”, “ukraiņi”, “latvieši”, tad, es domāju, arī būs īsta tautu draudzība un mums nevajadzēs vairs uztraukties par šo mentalitāti.
Un pēdējais. Jūs gribat uz tiesu? Jā, mēs dabūsim labus advokātus, kas informēs Eiropas sabiedrību, kura absolūti to nezina, jo Francijā komunisti nav iznīcinājuši savu tautu, viņiem Itālijā itāļu komunisti nav iznīcinājuši savu tautu, kā to darīja latviešu komunisti vai krievu komunisti, un labprāt mēs viņiem izskaidrosim šajā tiesas procesā, kas ir komunisma noziegumi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Personīgi es tā izprotu mūsu likuma pantus, ka šie panti attiecināmi uz visiem mūsu Latvijas pilsoņiem jeb mūsu Latvijas valsts iedzīvotājiem. Bet šīs te normas, manuprāt, attiecas tikai uz mūsu pašu Latvijas pilsoņiem. Jo mēs paši ar jums nobalsojām, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir atļauts kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs aizliedzam Latvijas pilsoņiem, bijušajiem komunistiem, čekistiem un tā tālāk, kandidēt pašvaldībās, bet tai pašā laikā mēs paši atļaujam tiem bijušajiem komunistiem, kas šobrīd dzīvo Eiropā un ir Eiropas Savienības pilsoņi, mēs viņiem atļausim kandidēt. Jo komisijas sēdē piedalījās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve, kurai mēs uzdevām jautājumu – kādā veidā šīs te normas attiecināmas uz Eiropas Savienības pilsoņiem? Nekādā. Jo ne PMLP, ne kāds cits nevar to pārbaudīt un pieprasīt no Eiropas Savienības struktūrām kaut kādu izziņu par to, vai viņš ir bijis vai nav bijis, un tā tālāk. Un es pieļauju, ka kāds no mūsu pat Latvijas iedzīvotājiem, kas nesenā laikā aizbrauca uz Eiropu un šobrīd dzīvo, pieņemsim, Vācijā, un viņš ir bijis VDK kaut kāds aģents vai bijušais komunists, kurš aizbrauca 1998.gadā un šobrīd ir Vācijas pilsonis, mēs viņam atļausim. To gan es nevaru izprast. Nu kā mēs varam vieniem aizliegt, otriem – atļaut? Jā, man ļoti grūti to saprast.
Dobeļa kungs šeit runāja par represijām un tā tālāk. Es atvainojos, ja kāds no mūsu bijušajiem komunistiem, kas šobrīd sēž šeit, sēžu zālē, ir veicis kaut kādas represijas pēc 1991.gada vai atceras par to, kādas ir bijušas šīs represijas, es personīgi neatceros nekādu represiju pēc 1991.gada.
Ja Kiršteina kungs runā par Otrā pasaules kara veterāniem, manuprāt, viņš vispār nesaprot, par ko viņš runā un par ko ir šī te norma. Ja šī norma tika pieņemta savā laikā kādu dažu cilvēku dēļ, tad, es atvainojos, šis laiks jau ir pagājis, un pienācis ir laiks atcelt šo te normu. Un mums pašiem jābūt konsekventiem, ka pēc Eiropas Padomes vēlēšanu likuma mēs atceļam šo te normu, bet pārējos likumos mums tas jāsaglabā. Manuprāt, jau ir viens precedents ar to tiesāšanu. Jā, es netaisos biedēt mūsu valsti ar to, ka vēl kādam ienāks prātā tiesāties ar mūsu valsti, un vai mēs zaudēsim, vai mēs vinnēsim, vai mēs dabūsim to labo juristu vai nedabūsim. Es negribu par to domāt. Jo mūsu rokās ir labot šīs te kļūdas un ļaut mūsu Latvijas pilsoņiem konkurēt ar tiem pašiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Nevis atbrauks kaut kāds Markuss Volfs, bijušais tur “Stazi” šefs, un kandidēs šeit, un mēs viņam atļausim. Jo mēs nevaram pieprasīt no Vācijas visādas izziņas. Bet tajā pašā laikā mēs aizliegsim saviem cilvēkiem konkurēt, tiem, kas šeit dzīvo... kas šeit maksā nodokļus un ir Latvijas pilsonis.
Es aicinu jūs atbalstīt gan Tautas saskaņas partijas, gan sava kolēģa Sokolovska kunga priekšlikumus un atcelt šos te ierobežojumus mūsu pašu Latvijas pilsoņiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es lūgtu priekšlikumu autorus nemaldināt parlamentu, jo arī tie, kuri ir aizbraukuši no Latvijas un kļuvuši par Eiropas Savienības kādas valsts pilsoņiem, nevarēs kandidēt vēlēšanās, jo uz viņiem šī likuma norma tāpat attiecas kā uz tiem, kas dzīvo šeit Latvijā. Tā ka, lūdzu, nemaldiniet šeit parlamentu!
Otrkārt. Es gribu griezties šobrīd pie “Jaunā laika” deputātiem. Un es ļoti, ļoti lūdzu jūs neatbalstīt šo kreiso partiju deputātu ierosinājumu. Es jūs ļoti lūdzu. Jūs devāt zaļo gaismu kandidēt Eiropas Parlamentā Ždanokas kundzei. Tautas partija uzskata, ka Ždanokas kundze Latvijas labā nestrādā, viņa strādā pret Latvijas interesēm, un es jūs ļoti lūdzu nobalsot šobrīd citādāk nekā iepriekš, lai mēs nepieļautu pašvaldībās strādāt cilvēkiem, kuri strādās pret Latvijas interesēm. (Starpsauciens no zāles: “Paldies! Pareizi, Ābiķa kungs!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Vispirms es nocitēšu mūsu Satversmi. 91.pantā ir pateikts: visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Man ļoti iepatikās, ka Jaunupa kungs savas frakcijas vārdā pateica, ka nekādas diskriminācijas politisku iemeslu dēļ nevar būt. Tad es aicinu viņu un viņa frakciju atbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit ielikta tieši tā diskriminācija.
Šeit ļoti labi runāja Dobeļa kungs un pateica vienu it kā normālu lietu par to, ka tiesas kļūdās. Bet, Dobeļa kungs, jums un mūsu valsts struktūrām līdz šim momentam nebija iespēju un nebija nekāda tāda gadījuma, ka jūs varējāt pierādīt, ka kaut kāda Eiropas tiesa kļūdījās. Tas nebija un nebūs.
Ļoti labi, Kiršteina kungs, jūs pateicāt ļoti interesantu domu, ka mēs kādreiz bijām padomju tauta. Jā, bijām! Tagad mēs esam Eiropas Savienības tauta un no 2006.gada 1.jūlija arī saņemsim Eiropas Savienības sarkano, tādu pašu kā iepriekš bija, pasi.
Nu un vēlreiz gribu parunāt par vienlīdzību. Par vienlīdzību! Bija tie, kas pēc tam, pēc tā 1991.gada, atzina savu vainu, ka viņi it kā darbojās, bet viņi ir vienlīdzīgāki, šajā zālē arī Brigmaņa kungs sēž... nu, ko darīt... Ja nu jūs esat tādi, kas pilda mūsu likumus un mūsu Satversmi, tad kāpēc tādi cilvēki ir mūsu valsts struktūrās un Saeimā?
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Godātais Golubova kungs! Mēs tiešām bijām padomju tauta, bet tagad mēs esam Eiropas Savienības valsts. Un tās ir būtiski atšķirīgas lietas tajās kategorijās, kurās šobrīd rit debates par tām tiesībām, kas ir Eiropas Savienības valstij. Kiršteina kungs daudz ko minēja, neatkārtošu, bet Cileviča kungam es gribētu lūgt tomēr, ņemot vērā to, ka viņa profesionalitāte cilvēktiesību jomā ir visādā veidā pierādījusies, tomēr nemaldināt nedz deputātus, nedz arī vēlētājus. Eiropā ir subsidiaritātes princips. Tas nozīmē, ka tas, kas jālemj dalībvalstij pašai, par to nekad nelemj Eiropas institūcijās. Vēlēšanu tiesības nu patiesi ir katras atsevišķas valsts – arī Eiropas Savienības katras valsts – neskaramās valsts tiesības. Un Latvijas tiesības ir neapstrīdamas: lemt kas un kā tiks nodrošināts, tiks ierobežots vai kā citādi, vēlējot tādas vai citādas pārstāvniecības Latvijas valstī, ja šīs normas nav pretrunā ar Satversmi, un pretrunā ar Satversmi šīs normas nav. Jo es gribu atgādināt kolēģiem arī Satversmes 116.– pēdējo pantu, kurš skaidri pasaka, ka valsts drošības interesēs tiek ierobežoti iepriekšminētie arī šobrīd no tribīnes tie panti, kuros ir cilvēku privātās tiesības tikt visiem vienlīdzīgi ievēlētiem. 116.pants nosaka, ka šo tiesību ierobežojums ir lietojams tad (un šis ir tas gadījums, kad šis ierobežojums ir lietots), kad mazākuma tiesības tiek ierobežotas vairākuma drošības un interešu vārdā. Un tas ir tas, par ko mums šobrīd būtu jābūt pilnīgā pārliecībā, jo tā ir sistēma, kas ir Latvijas valstī, un tā ir konstitucionāli attaisnota un pamatota, tātad leģitīma. Neviens piemērs par to, ka kāds ir mainījis savu ideoloģisko orientāciju, nekāda runa par to, ka ir pagājuši tik daudzi gadi, šeit nevar atvietot Satversmes pamatprincipus.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs – otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi no labējās puses! Es nevaru tomēr saprast jūsu argumentāciju. Teiksim, Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamentā apzināti kaitē Latvijai, jo viņai somiņā agrāk bija partijas biedra karte. Vladimirs Buzajevs, kas arī ir PCTVL loceklis, acīmredzami strādā šeit, Saeimā, tautas labā, jo viņam nekad nebija nekādas citas partijas biedra karte, izņemot “Līdztiesības” un PCTVL. Arī uzmanīgi uzklausīju Kiršteina kungu. Bet mēs šeit apspriežam ne komunisma vai atsevišķa komunista noziegumus. Mēs apspriežam šeit komunistu, bijušo komunistu, dalīšanu uz labiem komunistiem pirms 13.janvāra un uz sliktiem komunistiem – pēc 13.janvāra. Un, cienījamie kolēģi, 6.Saeimā, kas pieņēma visus šos ierobežojumus, šo komunistu bija vairākums. Un labie komunisti apzināti ierobežoja sliktos komunistus, jo viņiem sirdsapziņa bija, viņi nodeva savu partiju, un saskaņā ar to viņi gribēja cilvēkus, kas to neizdarīja, bijušos savus kolēģus, diskriminēt. Un šodien cienījamie cilvēki, šodien šeit arī puse ir bijušo komunistu. Un es šo ne īpaši godīgo balsošanas rezultātu, kas bija 10 gadus atpakaļ, tomēr aicinu uzlabot un izdarīt to ar brīvu sirdsapziņu un ar tīru sirdi.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret kolēģi Rugātes kundzi. Tomēr viņa šajā gadījumā sajauca Eiropas Savienības kompetenci un Eiropas Padomes kompetenci. Un, ja jūs patiešām apgalvojat, ka Latvijai nav obligāti jāpilda Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, diemžēl jūs rūgti maldāties un maldināt arī citus.
Man ļoti patika Kiršteina kunga uzstāšanās. Patiešām, es arī ar nepacietību gaidu tiesu par komunisma teroru. Bet lieta ir tāda, ka šī norma nekādā gadījumā netraucē tiem cilvēkiem, kas aktīvi piedalījās komunistiskajā terorā, balotēties un tikt ievēlētiem gadījumā, ja viņi savlaicīgi, piemēram, pēdējā dienā, 1991.gada 12.janvārī, paspēja “pārmest kažoku”. Un tādi cilvēki mūsu vidū ir.
Ja es tagad palūgšu jūs pacelt rokas: kas bija Komunistiskās partijas locekļi. Es, protams, to nedarīšu. Tas tīri teorētiski. Es neesmu provokators, bet es domāju, ka tajā pusē, kur sēž labējās partijas, valdošās koalīcijas partijas un arī labējā opozīcija, pacelto roku būtu daudz vairāk nekā tur, kur sēž kreisā opozīcija. (Zālē troksnis. Aplausi). Mūsu vidū sēž slavenā “lakstīgala”, nesaukšu vārdā, mēs visi zinām, kas vairākus gadu desmitus indēja cilvēku smadzenes, nodarbojās ar smadzeņu skalošanu, propagandēja komunistisko ideoloģiju. Tagad viņš tēlo lielu Latvijas neatkarības aizstāvi un tā tālāk. Bet es taču visu to zinu, kas ir kas.
Jā, tagad šie cilvēki kliedz, lai mani nedzirdētu, bet vēl ir 30 sekundes, piedodiet! Ar mikrofonu jums grūti. Mūsu vidū sēž cilvēki, kas bija partiju rajonu komiteju sekretāri, komunistiskās valdības ministri un valdības vadītāji. Un tagad viņi ir tik lieli cīnītāji par ideoloģisko tīrību.
Cienījamie kolēģi! Būsim taču godīgi! Nobalsosim par šo priekšlikumu!
Paldies. (Viens aplaudē. Ovācijas, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Sarkanajiem esot grūti saprast, kas te notiek. Tā viņi teica. Aleksejeva kungs tā teica, ka esot grūti saprast. Nu, es tik zemu jūs nevērtēju, es domāju, ka jūs saprotat. Jūs saprotat, par ko ir runa, bet jums ir izdevīgi tēlot, ka jūs nesaprotat, jo savādāk jūs jau šeit, Saeimā, nesēdētu.
Piemēram, tas pats Golubovs. Golubovs, biedrs faktiski, nevis kungs, kurš šeit sēž atkal Saeimā jau kuro reizi. Viņš nesēdētu, ja nebūtu paziņojis, un katru reizi vēl atkārto un priecājas par to, un lepojas, ka viņš neatzīst Latvijas okupāciju. Redziet, un par to viņu ievēlē tādi paši sarkanie. Un tagad ir runa par to vienlīdzību, par vienādību un tā tālāk.
Es atvainojos! Starp pilsoņiem diemžēl pēc šiem drausmu 50 gadiem – pilsoņi nav vienlīdzīgi un nevar būt vienlīdzīgi, jo pilsonībā ir iekļuvuši desmitiem tūkstošu: desmitiem tūkstošu Latvijas ienaidnieku!
Un tūlīt es to pateikšu. Es par to stāstīju vēl 1980., 1990.gadā, būdams žurnālists... (Zālē starpsaucieni.) kādā veidā Padomju Savienības militāristi, kas atradās Latvijā, militāristi, kas atradās Latvijā, apmēram 10 tūkstoši, demobilizējās ļoti ātri, jo viņi juta, kas te notiek Latvijā, lai iefiltrētos šeit, lai nevajadzētu viņiem aizbraukt. Un saņēma Latvijas pases. Diemžēl mūsu attiecīgās valsts institūcijas vēl līdz šai baltai dienai nav nodarbojušās ar šo jautājumu un nav noskaidrojušas, kas tie par pilsoņiem, jo viņiem tagad ir Latvijas pases, dabīgi, vai ne? Jo pēc šīm pasēm izsniedza viņiem arī šobrīd neatkarīgās Latvijas pases. Lūk, tādi ir pilsoņi! Tādi visādi, patiešām, tādus, kurus vajadzēja, un faktiski izraidīja un vajadzētu viņus izraidīt ārā. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Uz kurieni?”) Vismaz 10 tūkstoši, ko es jums atgādināju precīzi šeit. Un tādēļ nevar būt runa, draugi mīļie. Ir ārkārtīgi liela kļūda. Un te es pieminu un pieminēšu “Jaunā laika” milzīgo kļūdu, par ko es jums pārmetīšu vēl ilgi. Jo Eiropas Parlamentā tagad sēž šī sieva Ždanoka, Ždanoka sēž. Un tā piecus gadus zākās mūsu valsti.(Starpsaucieni: “Sadod! Sadod viņiem!”) Zākās, vedīs tur šos te krekliņos saģērbtos visādus un ārdīsies pa Eiroparlamentu. Tā ir jūsu milzīga kļūda, draugi mīļie! Un šādas kļūdas nedrīkst pieļaut! Saeimā, paldies Dievam, tagad jau ir nodibināta grupa, kura nodarbojas un gatavo dokumentus par komunistiskā totalitārisma noziegumu izmeklēšanu, sodīšanu. Un arī kompensācijas pieprasīšanu Krievijai. Ļoti nopietni strādā. Šodien arī mēs pulcēsimies, šī grupa pēc plenārsēdes un runāsim par šo lietu. Nē! Šis process nav beidzies. Šis process tikai sākas. Lai noskaidrotu to, kas te notika 50 gados, kā mūs mocīja, kā mūs te pazemoja, kā mūs nīdēja. Šis process nav beidzies! Tas tikai sākas! Tieši tagad, kad mēs esam Eiroparlamentā un NATO, mēs to darām un darīsim. Mūsu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK četri deputāti Eiroparlamentā skaidro katru dienu, gatavo dokumentus par Molotova–Ribentropa paktu kopā ar poļu kolēģiem un vēl daudziem citiem, strādā un strādās, lai sauktu pie atbildības. Un tāpēc nevar būt runa, protams, par to, ka mēs tagad ļausim...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, jūsu laiks ir beidzies.
P.Tabūns.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Nu, cienījamie kolēģi, vēlreiz griežos pie jums un gribu dažus vārdus pateikt Rugātes kundzei. Viņa it kā nesen saņēma tiesību speciālista diplomu, bet jūs neizlasījāt 116.pantu. Tur ir uzrakstīti pavisam citi panti, kur var ielikt kaut kādus ierobežojumus. 91.panta tur nav. Un gribu jums pateikt vēl vienu. Jā, mēs kādreiz dzīvojām zem padomju Konstitūcijas, tagad mums ir Satversme, bet drīz mums būs Eiropas Savienības Konstitūcija, kura vārds vārdā atkārto padomju Konstitūciju dažos pantos. Tas ir pirmais.
Otrais. Es griežos pašreiz oficiāli no šīs tribīnes pie Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja un visas komisijas sakarā ar to, ka Tabūna kungs šajā runā pateica tādu lietu, kura ir pret mūsu Satversmi, pret 91.pantu, un sakarā ar to, ka viņš šeit, šajā te vietā parakstījās, ka viņš pildīs likumus un Satversmi, viņš pateica, ka mūsu pilsoņi nevar būt līdzīgi, vienlīdzīgi mūsu likuma un Satversmes priekšā. Tāpēc es griežos šajā komisijā izskatīt šo jautājumu (Starpsauciens: “Pareizi!”) un gribu saņemt no jums kādu paskaidrojumu. Ja Tabūna kungs nepilda mūsu Satversmi, viņam nav vietas šajā Saeimā. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šodien daudz bija pieminēts vārds “Eiropa”. Mēs varam pamēģināt uzzināt, kas notiek Eiropas kontekstā ar šiem ierobežojumiem. Vai kaut kāda partija Eiropas Parlamentā var stāties, teiksim, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pusē. Es domāju, ka tikai neliela tā saucamā “Nāciju Eiropas” deputātu kopa, kur tagad sēž četri fašisti no Latvijas. Fašisti joprojām sēž Latvijas Saeimā. Bet...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos, Kabanova kungs...
N.Kabanovs.
... Bet... a kāpēc runā par komunistiem, a par fašistiem nē? Tas ir ideoloģiskais vārds.... Ne vairāk... (Troksnis zālē.) (Starpsauciens: Izslēgt mikrofonu!”)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Kabanovam! (Troksnis zālē.)
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka fašismu ir nosodījis Nirnbergas starptautiskais tribunāls. Līdz ar to šeit runāt šādus vārdus – tomēr tas jau ir noziegums. Diemžēl komunismu vēl nav nosodījis... Ceru, ka arī to izdarīs.
Tālāk. Šeit ir jāsaprot skaidri viena lieta. Pie galīgas patiesības mēs te neviens nenonāksim, ar saviem dažādajiem viedokļiem dzīvosim, un viss. Tikai nevajag te vienam otru biedēt un citēt kaut ko. Bet jāsaprot ir arī tāds viedoklis, ka tie, kas ir redzējuši, kas ir izjutuši represijas, viņiem ir pavisam cita pieeja jautājumiem kā tiem, kas var augstprātīgi runāt, kas paši nav neko izbaudījuši uz savas ādas.
Un tāpēc mūsu uzdevums ir, strādājot pie likumiem, censties tomēr atbīdīt no tieksmēm pēc varas tos cilvēkus, kas ir savā laikā izturējušies noziedzīgi pret centieniem atjaunot neatkarīgo Latvijas valsti. Un viss. Un tā ir tā runa. Vienmēr būs strīdi, un par to nav ko brīnīties.
Lūk! Protams, katrs atspoguļos to, kas te notiek, tā, kā viņam ienāks prātā. Tā jau ir tā preses un vārda brīvība. Bet saprotiet to viedokli, ka šeit būs vienmēr cilvēki, es ceru, kas aizstāvēs tiesības lemt dažādi par tiem cilvēkiem, kas ir dažādi izturējušies pret Latvijas neatkarīgo valsti.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Paldies par emocionālajām debatēm, taču man šķiet, ka visam ir savs mērs, un es domāju, ka Kabanova kungam ir vieta uz apsūdzēto sola par šiem vārdiem.
Bet tagad par lietu. Runājot par šo Tautas saskaņas partijas priekšlikumu, man nav skaidrs viens – ja 7.Saeimas laikā šī partija vērsās Satversmes tiesā un zaudēja procesu, kāpēc viņa tagad atkal atkārto to pašu? Es domāju, ka arī zaudēt ir jāprot, un tas, ko jūs šobrīd darāt, ir vienkārši naida kurināšana.
Otrs. Man nav skaidrs... Ja Tautas saskaņas partija atbalsta grozījumus likumā... respektīvi, atbalsta likumu, ar kuru tiek ierobežoti amati personām, kurām ir dubultā pilsonība, tad man nav saprotami šie Tautas saskaņas partijas dubultie standarti, ka pēc šīs normas viņi negribētu šķirot pilsoņus, bet pēc prasības ierobežot dubultpilsoņus viņi tomēr pilsoņus šķiro.
Un visbeidzot es ieteiktu kolēģiem no Tautas saskaņas partijas paskatīties internetā. Vairākas aģentūras vakar sniedza informāciju par Vācijas Konstitucionālās tiesas pēdējo nolēmumu. Nav tas zināms? Tad varu jums pateikt, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa ir lēmusi, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi nav tai pilnībā saistoši, bet tikai daļēji. Lūdzu, apmeklējiet seminārus un vairāk lasiet literatūru!
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs. Otro reizi.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka vārdus, lietas vajag nosaukt ar vārdiem, kuri to īsteno. Man šķiet, ka, ja šajā Saeimā runā par to, ka daļu no deputātiem vajag izraidīt no valsts, teiksim, piespiedu darbus viņiem organizēt pie Saeimas vai, teiksim, pat liegt iespēju cilvēkiem balotēties pašvaldībās tikai tāpēc, ka viņi bija savulaik VDK darbinieki... Kāpēc mums nerunāt par dažādām, es nezinu, novirzēm – politiska rakstura novirzēm, kas ir, teiksim, mūsu parlamenta labā pusē? Man šķiet, tas ir demokrātiski, un polemizēt mēs varam to ar cilvēkiem, kuru, teiksim, ideoloģiskā pārliecība man nav tuva. Bet, kas attiecas uz ierobežojumiem VDK un kompartijas darbiniekiem, man šķiet, ka tagad vairākumam deputātu ir bailes no konkurences. Vai jūs nedomājat, ka šie bijušie VDK leitnanti ir gudrāki par jums, izglītotāki, zina latviešu, krievu valodu labi, angļu valodu? Man šķiet, ka, ja jūs pieļaujat, ka mūsu Saeimā sēž bijušie padomju armijas pulkveži, kāpēc nevar sēdēt, teiksim, bijušais VDK leitnantiņš?
Bet, atgriežoties pie jautājuma būtības, man šķiet, ka agri vai vēlu jums nāksies visus ierobežojumus atcelt, tāpēc ka šodienas Eiropas gars, politiskais gars pavisam neatbilst mazai, sīkumainai nacionālradikālai grupiņai, kas tagad uzvarēja Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet tas ir pilnīgais, pēdējais... pēdējā elpa šai politiskajai novirzei, šai politiskajai, man šķiet, spekulācijai, kura reāli Latvijas tautai nav vajadzīga.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms, Rasnača kungs, es jums pasaku paldies par to, ka jūs mums pasakāt ko jaunu, kur mums griezties, lai būtu gudrāki. Es jums arī gribu atdarīt ar to pašu. Jūs, kad runājat par kādu dokumentu, jūs to pirms tam pašķirstiet! Es runāju par Satversmes tiesas lēmumu, un tur nav rakstīts nekas no tā, ko jūs teicāt, tur rakstīts, ka šie te ierobežojumi ir attaisnojami īslaicīgā periodā. Tāds ir Satversmes tiesas lēmums uz mūsu iesniegumu. Pēc Eiropas tiesas lēmuma Ždanokas iesnieguma sakarā tur gan ir rakstītas diezgan tiešas norādes, kā mums rīkoties šajā konkrētajā jautājumā. Un tieši tāpēc, ne jau kaut kādu dubultstandartu dēļ, tieši tāpēc, lai nedarītu to pēdējā brīdī februāra mēnesī, kad jūs aizmirsīsiet šodien šeit teikto un stenogrammas saplēsīsiet, izmetīsiet no saviem arhīviem (es jums gan viņas pēc tam parādīšu, Rasnača kungs), februārī mēs to izdarīsim tā kā tā, un pašvaldību vēlēšanās šīs normas nebūs mūsu likumā, pieminiet manus vārdus.
Mēs iesniedzam šo te mūsu iesniegumu ne tāpēc, lai izprovocētu kārtējos runas plūdus (nezinu, kāda tagad ir mēness fāze, droši vien tas to visu izskaidro), iespējams, ka tā ir vēlēšanu tuvošanās vai arī ir beidzot atrasts deputātiem kāds temats, par ko viņi jūtas gana profesionāli... Bet mēs iesniedzām tikai viena iemesla dēļ – lai mazinātu to valsts, Latvijas valsts, kaunu par to negodu, ko mēs piedzīvosim, kad mums nāksies šim te Eiropas uzbrēcienam pakalpot, kā to esam darījuši vairākkārt.
Tālāk. Ziniet, šodien ir atkal tā reize, kad tik tiešām ir no šīs tribīnes skanējušas lietas, kas ir krimināli sodāmas. Es piekrītu šoreiz Jurim Dobeļa kungam par to, ka mēs nemainīsim viens otra viedokli un paliksim pie sava, un balsosim pēc tā, kā mēs esam mācīti, kā audzināti un kā mēs domājam. Un tas arī ir labi. Bet es domāju, ka ir pēdējais laiks mums nedaudz reālistiskāk skatīties, samērot savus ideoloģiskos dogmātus ar to dzīvi, kas ir ārpus šīm sienām. Atkārtoju: mēs esam Eiropas Savienībā, un Eiropas Savienības normas un ideoloģiskās barjeras arī mums ir jāpārvar, kolēģi mīļie! Mums ir pienācis laiks nedaudz augt. Mēs nevaram turpināt būvēt barikādes un cīnīties kā savulaik Tautas frontē pret iedomātiem ienaidniekiem vai ļoti konkrētiem, kādi toreiz bija šeit, Latvijā. Arī tie citi ir mainījušies. Manuprāt, mums nevajadzētu šeit no tribīnes tiražēt jau tā mums it kā daudzo ienaidnieku tēlu. Taisni otrādi! Dot pozitīvu signālu par to, ka sabiedrībā mums visiem ir vajadzīgi vairāk mums sabiedroto no mūsu pašu iekšzemes cilvēkiem. Un nevairot tādus ienaidniekus, potenciāli radot kādus svārstīgos un viņus pataisīt par ienaidniekiem. Viss, ko mēs te runājam, tas rada šos te vai nu pozitīvos, vai negatīvos viļņus.
Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis.

Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai ziņotājam ir ... Nav. Lūdzu balsošanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas 18.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Nākamais – 19.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
Arī nākamais 20. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums – ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti lūdz balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Tautas saskaņas partijas frakcijas 20.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
21.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
22. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums pēc būtības, godātie kolēģi, ir atbalstīts un iekļauts nākamajā – atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā, kaut gan balsojot komisijā tas formāli tika noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Tātad nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
Bet 23. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
24.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
25. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Spēkā esošajā Vēlēšanu likumā ir noteikts, ka pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits ir lielāks par 500... 5000, es atvainojos, vēlēšanu kandidātu sarakstu var iesniegt tikai un vienīgi politiskās partijas vai to apvienības. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka lielajos pagastos, un galvenokārt tie ir Rīgas rajona pagasti, kuros vēlētāju skaits un iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un pārsniedz atsevišķos gadījumos pat 10 tūkstošus un tuvojas pat 15 tūkstošu lielam skaitlim, kandidātu sarakstus var iesniegt arī tā saucamās vēlētāju apvienības. Kādas ir divas problēmas?
Pirmā. Šāda kārtība ir netaisnīga, jo rada, tā teikt, nevienādas konkurences apstākļus.
Un otrs – pats galvenais faktors ir tas, ka vēlētāju apvienībām, organizējot vēlēšanu kampaņu, finansējot to, vācot naudas līdzekļus, nav jāievēro tie ļoti stingrie politisko partiju finansēšanas un vēlēšanu kampaņu finansēšanas noteikumi, kādi ir noteikti politiskām partijām. Un tas nozīmē to, ka faktiski netiek kontrolēts, kādā veidā tiek finansēta vēlēšanu kampaņa jau šobrīd ļoti, manuprāt, ietekmīgajās pašvaldībās, īpaši Pierīgas bagātajās pašvaldībās, kuru budžeti pārsniedz pat lielo rajonu centru, pilsētu pašvaldību budžetus. Un tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, kas vienādo kandidēšanas noteikumus visās pašvaldībās, kā vienīgo kritēriju nosakot iedzīvotāju skaitu.
Sēdes vadītājs.

Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 9, atturas – 6. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
26.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
28.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Debatēt!”) Debatēt. Atklājam debates. Debatēs pieteicies Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Labdien, cienījamie godātie deputāti! Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikuma būtība ir sakārtot likumdošanu, un es jums gribu atgādināt, ka Eiroparlamenta vēlēšanu likumā ir pateikts, ka amatu sabiedriskajā organizācijā, ģimenes stāvokli un valodu zināšanas kandidāts norāda tikai pēc savas brīvas izvēles. Es neredzu iemeslus, kāpēc mums vajag dalīt vienu... līdzīgos likumos ieviest atšķirīgus pantus. Es lūdzu jūs atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, un mums ir ļoti laba tā sauktā ceturtā vara, mums ir žurnālisti, kuri varēs pateikt, kādiem deputātiem bija otrā vai trešā sieva, kurš deputāts savā laikā iznesa no rūpnīcas, kurā viņš strādāja, dzeramo spirtu, kurš kādā līmenī zina valodu. Mums ir “ceturtā vara”, un mēs visu to zināsim, un es lūdzu atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 28. – Tautas saskaņas partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu. Par – 19, pret – 68, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
30.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
31.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
32.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot pēc būtības 33.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu pret 32. un 33.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš.
34. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu pret 34. un 35.priekšlikumu.
J.Lagzdiņš.
36.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 36.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
J.Lagzdiņš.
37.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 37.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 69, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
38. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Par 38. un 39.priekšlikumu deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdz balsot? Par 39.? Lūdzu zvanu! Par 39.! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 39.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Godātie kolēģi! 40. un 41.priekšlikums ir jāskata kontekstā. Pēc būtības 40. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums – ir atbalstīts... Bet balsojumā noraidīts komisijā, iekļaujot šā priekšlikuma būtību 41. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā. Tādējādi komisijas vārdā aicinātu noraidīt 40.priekšlikumu un atbalstīt 41.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
42.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 42. – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 53, atturas – 5. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
43.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par 43.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
44.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
45.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
46.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 46.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
47.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 47.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
48.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 48.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
49.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.

50.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir tehniskas dabas priekšlikums, un mēs piedāvājam izslēgt 25.panta 3.daļu. Spēkā esošā redakcija paredz, ka iecirkņa komisijai jānodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji.
Mūsuprāt, ja tiks saglabāta šī norma, tas nozīmēs, ka vēlētājiem bez pases vēl ir arī jāņem sev līdzi paziņojums par viņam noteikto vēlēšanu iecirkni. Tādu pienākumu neviens likums šodien neparedz un vēlētājiem neuzliek. Vēlētāju personu apliecina vienīgi pase.
Kas notiks ar vēlētāju, ja tam nebūs līdzi šis paziņojums? Viņu sūtīs atpakaļ uz mājām? Šī rīcība būs absolūti nelikumīga.
Lūdzam atbalstīt 50. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, jo vēlētāju pareizu ierašanos savā iecirknī var noteikt tikai pēc sarakstiem. Un arī iespējams, es pieļauju, ka spēkā esošā redakcija ir vērsta pret novērotājiem un žurnālistiem. Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas… Es atvainojos! Debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Jā, paldies! Papildus tam, ko Agešina kungs jau teica... Nu padomāsim, kā var pie ieejas pārbaudīt, vai šis konkrētais pilsonis ir šā iecirkņa vēlētājs vai nē. Vienīgā iespēja – salīdzināt ar sarakstiem, ar vēlēšanu reģistru. Tad kur atradīsies tie saraksti? Kur atradīsies vēlēšanu reģistrs? Vai viens eksemplārs būs pie ieejas pie policistiem un cits tur pie galdiem, pie vēlēšanu iecirkņa darbiniekiem? Kā praktiski risināma šī norma?
Un vēlreiz gribu uzsvērt to, ko jau minēja Agešina kungs, jo faktiski šeit ir ļoti skaidri noformulēta norma, kas nepieļauj ne novērotāju piedalīšanos, ne arī žurnālistu klātbūtni. Tātad līdz ar to šī norma vismaz tādā formulējumā vienkārši neder un ir pretrunā ar virkni citu normu.
Kā kompromisu, protams, varētu apspriest nākamo – 51.priekšlikumu. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka šādā veidā to atstāt nevar. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kāpēc vajag izslēgt vispār šo normu, tas ir, šo konkrēto redakciju? Man kā Latvijas Republikas pilsonim neviens nevar aizliegt ieiet jebkurā vēlēšanu iecirknī. Es nemaisīšos komisijas darbībā, bet ieiet tur man nav aizliegts nekur! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Vai komisijai... Lūdzu! Komisijas vārdā – deputāts Lagzdiņš. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Kā tu pats balsosi? Pasaki tagad!”)
J.Lagzdiņš.
Kolēģi deputāti! Tik tiešām, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē par kolēģa minēto problēmu bija diezgan plašas debates. Komisijas darbā piedalījās kā eksperti Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un sekretāre. Uzklausot viņu argumentus, komisijas locekļu vairākums neatbalstīja šo priekšlikumu, bet tas neliedz izvērtēt nopietni jūsu diezgan pamatotos iebildumus, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.
Es aicinu komisijas vārdā balsot, kā komisija lēmusi!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 50.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 66, atturas – 4. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
51.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
52. – deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts noteikt, ka pirms vēlēšanu dienas var iepriekš balsot 5 dienas, nevis 3 dienas, kā šobrīd noteikts likumā, ir noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ja mēs paņemsim dažus kritērijus, kurus izvirza EDSO, tad sanāk, ka pie šī te kritērija EDSO vienām valstīm uzliek vienus kritērijus, otrām – otrus kritērijus. Viens no iebildumiem tikko pašreiz notikušajās Baltkrievijas vēlēšanās bija tas, ka uz iecirkņiem uz iepriekšējo balsošanu atnāca diezgan liels skaits cilvēku. Ja mēs uzliksim piecas dienas, tad arī pie mums būs lielāks skaits to cilvēku, kuri atnāks uz vēlēšanu iecirkņiem. Un man gribētos zināt, vai EDSO misija arī mums uzliks tādus pašus iebildumus?
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Kolēģi! Priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt, jo Latvijas praksē līdz šim maksimums ir bijis šīs 3 dienas, un mēs esam pietiekoši labi komisijās tikuši galā ar to, ka 3 dienas ir daudz. Reāli šīs 3 dienas, tās ir arī 3 naktis, kas prasa policistiem vai laukos zemessargiem apsargāt šos iecirkņus. Tas prasa milzīgus izdevumus! Vai tam ir segums vispār – 5 dienām? 3 dienas – tas jau ir ļoti, ļoti daudz. Es nesaprotu, kāpēc vajag piecas?
Sēdes vadītājs.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Cienot Lagzdiņa kunga priekšlikumu, es vienkārši gribētu vēl atzīmēt to, ka komisijā tiešām bija šī diskusija. Un pamatjautājums šeit bija šīs finanses. Un skaidrs, ka Centrālā vēlēšanu komisija arī atgādina to, ka Vēlēšanu komisijai divas dienas ir jāstrādā papildu režīmā, nevis tādā režīmā, kas ir vienkārši, teiksim, saņemot šo informāciju. Dodot informāciju vēlētājiem.
Tāpēc šīs izmaksas varētu būt, teiksim, palielinātas gandrīz dubultā. Tāpēc ir lūgums, ka varbūt Lagzdiņa kungs varētu noņemt savu priekšlikumu, bet, ja ne, nu tad praktiski nevajadzētu atbalstīt. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai komisijas vārdā... Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52. – deputāta Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.

53.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
54.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
55.priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
56. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
57. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
58. – Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to 59.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 58. un 59.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
60.priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas ... Atklājam debates.
Debatēs ir pieteicies deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātais Saeimas Prezidij! Cienītie kolēģi! 60. un 61.priekšlikums ir, manuprāt, ļoti būtiski jautājumi, kas parādīs, kā tālāk attīstīsies demokrātija un valsts ārpus Rīgas Latvijas pašvaldībās. Kur ir šī problēma, par ko mēs šobrīd runājam?
Es domāju, nevienam nav noslēpums, ka šobrīd liela daļa mūsu vēlētāju, liela daļa cilvēku uzskata, ka valsts vara vairāk nodarbojas ar savstarpējiem ķīviņiem, ar krēslu turpu šurpu bīdīšanu, un ļoti reti viņiem atliek laika padomāt par to, kā strādāt savu vēlētāju, to cilvēku labā, par kuriem vienmēr pirms vēlēšanām viņi ir runājuši. Un, ja Saeima savulaik, jau gan pēc garām debatēm, ņemot vērā 30.gadu pieredzi, ir sapratusi, ka liela sadrumstalotība, nelielas, mazspējīgas partijas tikai un vienīgi traucē darbu, tad līdz šim pašvaldībās šī problēma nav novērsta. Tātad kāpēc, manuprāt, tā notiek pašvaldībās, un kāpēc mums būtu jāatbalsta gan 60., gan 61.priekšlikums, kas nosaka 5% barjeru ievēlējamību pašvaldībās?
Pirmais arguments ir tas, ka ļoti daudz šobrīd sarakstu pašvaldībās veido viens vai divi cilvēki, kuri bieži vien ir kaimiņi, draugi, radi, paziņas, un ļoti liela iespēja viņiem tiešām ir tikt ievēlētiem. Lai gan viņi nekad vai ļoti reti kad piedāvā nopietnu politisku vīziju, redzējumu konkrētai pašvaldībai un tās attīstībai. Parasti šādu cilvēku mērķis ir tikai un vienīgi pašvaldības deputātu gods un varbūt vēlams pat pašvaldības vadītāja gods. Tas, manuprāt, nav pareizi, un ir ļoti daudzi piemēri Latvijā, kur mēs redzam, ka šādu iemeslu dēļ, kad pašvaldība ir sašķelta pa vienam, diviem deputātiem no daudzām, daudzām partijām vai partiju apvienībām, notiek pārsvarā nevis darbs vai attīstība, bet gan savstarpējie ķīviņi. Šādos gadījumos cilvēki izceļ tikai savu personību, iekarina sevi zelta rāmīti un ne vienmēr vai reti kad domā par īsto darbu, ko viņi ir solījuši.
Šajā gadījumā problēma ir arī politiskajām partijām, kuras līdz šim nav pievērsušas nopietnu uzmanību darbam ārpus Rīgas, jo tomēr Rīga un Vecrīgas politika, kā to reizēm saucam, parasti ir tā prioritāte, ar ko mēs, politiķi, reizēm aizraujamies, pilnīgi aizmirstot par pašvaldībām, kur atrodam reizi pirms vēlēšanām vienu cilvēku, kurš varbūt ir cienīts, ieliekam viņu šajā avīzē zelta rāmīti, un viņu reizēm arī ievēl.
Godātie kolēģi! Atbalstot šo priekšlikumu, Latvijas iedzīvotāji iegūs to, ka partijas būs spiestas atbildīgāk pievērsties vēlēšanu procesam un domās par savu spēku apvienošanu, nevis par dalīšanos. Šajā gadījumā partiju interesēs būs tiešām veidot kopējus spēcīgus sarakstus ar kopējām pašvaldības vīzijām, lai reāli tas tiktu īstenots, nevis katrs konkrēts cilvēks izvirzītu sevi un domātu tikai par sevi. Līdz ar to noteikti mēs panāktu, ka mazāk būs ķīviņu un vairāk darbu, un līdz ar to mēs panāksim, ka arī pašas partijas paliks spēcīgākas un šī mūsu politiskā demokrātija, kāda tā ir līdz šim brīdim, attīstīsies, un mēs ļoti, ļoti ceram, ka arī cilvēki to novērtēs.
Un nobeidzot man gribētos atgādināt šodien Kāposta kunga atnesto dāvanu no Ķenča. Jo “Mērnieku laiki” ir tas klasiskais latviešu sadrumstalotības piemērs, kurš šodien tā ļoti, ļoti zīmīgi mums parādījās.
Godātie kolēģi, atbalstot šo priekšlikumu, mēs domājam par latviešu tautas apvienošanu, par pašvaldību darba uzlabošanu, un šajā gadījumā, manuprāt, tas ir ļoti, ļoti atbildīgs lēmums katram no jums.
Īpašs lūgums mūsu kolēģiem no Tautas partijas. Jo, runājot ar jūsu tiešām cienījamiem pilsētu mēriem, tiem cilvēkiem, kas saprot šīs problēmas, neviens no viņiem nav teicis, ka šo barjeru nevajag. Visi saka vienā balsī: “Jā, šī problēma ir jārisina, ir jānosaka šī 5% barjera!” Aicinu jūs arī atbalstīt šo priekšlikumu, nevis domāt un strādāt pretēji savas pašas partijas biedriem. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par –31, pret – 27, atturas – 32. Priekšlikums ir noraidīts.
J.Lagzdiņš.
61. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums, kas pēc būtības ir ļoti līdzīgs “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumam, arī komisijā neguva vairākuma atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 61. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 26, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
62.priekšlikums, ar kuru...
Sēdes vadītājs.
Cienījamais Lagzdiņa kungs! Ir saņemts... Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu Kalvīša, Rugātes, Mūrnieces, Rībenas, Klausa, Strēļa un citu iesniegumu: lūdzu turpināt 21.oktobra Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi? Lūdzu, deputāte Kantāne! Piecas minūtes ir jūsu rīcībā.
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Godājamie kolēģi! Es ļoti lūgtu šoreiz ievērot, jo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir tikšanās ar Rīgas domniekiem, un tā ir precīzi pulksten 12.30. Es lūgtu būt tik laipniem un saprotošiem un atļaut mums šo starpbrīdi izmantot šai ārkārtas situācijai, lai nokārtotu savā komisijā lietas... Bet ir viņi ataicināti... ir jau par vēlu... Mēs nevaram... Esat lūdzu tik saprotoši. Tie ir mūsu viesi. Tā nav mūsu iekšējā sapulce. Un tas ir no visām partijām, no visām frakcijām, tā ka es domāju, ka tas ir visiem viennozīmīgi svarīgi.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Es sapratu, ka jūs runājāt “pret”. Viens var runāt arī “par”. Nav, kas runā “par”? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam par iesniegto priekšlikumu par sēdes turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 34, atturas – 6. Sēde tiek turpināta.
J.Lagzdiņš.
62. – Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu!.. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dalbiņš. Nav...
Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 62.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Es aicinātu, godātie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ļoti būtisks un paredz to, ka arī attiecībā uz vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu finansēšanu tiek noteikti tātad zināmi finansēšanas ierobežojumi – atklātums un atbildība. Es aicinātu atbalstīt komisijas vārdā 63.priekšlikumu... Un iekļaujot to komisijas izstrādātajā 64.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 63. un 64.priekšlikumu. Tā... atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Vai tu saproti, par ko ir runa?”)
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Es neuzstāšos varbūt šeit ne par, ne pret, es gribu vērst uzmanību visai Saeimai, ka vēlēšanu apvienībās, kā arī partiju sarakstos parādīsies ārvalstu pilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi, saskaņā ar Partiju finansēšanas likumu neviena partija nevar dabūt finansējumu no ārzemēm, un vajadzētu uz trešo lasījumu domāt par to, kā ielikt šo normu, jo, ja tas cilvēks pretendē uz kaut kādu vietu šeit, kaut gan viņš iet partijas sarakstā, tad, ja nu nemainīt šo normu finansēšanas likumā, tad ielikt līdzīgu normu arī apvienības likumā, jo nebūs vienlīdzības.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
J.Lagzdiņš.
Komisijas vārdā varbūt gribētu informēt par to, ka ne 63., ne 64.priekšlikums nediskriminē partijas, vēlētāju apvienības, bet tieši otrādi – vienādo tos noteikumus, kādus likumdevējs ir izvirzījis politisko partiju vēlēšanu kampaņu finansēšanā un vēlētāju apvienību kampaņu finansēšanas kontrolē un pārraudzībā. Un tik tiešām, Golubova kungs, jums ir taisnība, ka pašvaldību vēlēšanās par kandidātu varēs pieteikt tātad Eiropas Savienības attiecīgu pilsoni, kurš atbilst šā likuma prasībām, ievērojis noteikumus, bet tiešām kā Eiropas Savienības pilsonis viņš nevarēs finansēt pats savu vēlēšanu kampaņu. Tik tiešām tā tas ir! Bet tas attieksies arī uz Latvijas pilsoņiem.
Lūdzu atbalstīt 64.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Deputātiem pret 63. un 64.priekšlikumu iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
Komisijas vārdā es aicinu balsot kopumā par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Kāds būtu termiņš priekšlikumu iesniegšanai?
J.Lagzdiņš.
Komisijas vārdā aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 28.oktobri.
Sēdes vadītājs.
Vai ir citi priekšlikumi? Citu nav. Tātad 28.oktobris.
J.Lagzdiņš.
Kolēģi, vienlaikus es gribētu atvainoties deputātam Pēterim Ontužānam par pārpratumu sakarā ar referēšanu.
Sēdes vadītājs.
Pirms izskatām nākamos šīsdienas darba kārtības jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu deputāta Tolmačova iesniegumu: “Lūdzu man piešķirt bezalgas atvaļinājumu 21.oktobrī.” Lūgums ir iekļaut to šīsdienas dienas kārtībā apstiprināšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies!
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis pieprasījumu Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram, kuru parakstījuši desmit frakcijas “Jaunais laiks” deputāti – Latkovskis, Zaķis, Pētersons, Strēlis un citi – par tiesvedību ar Kempmayer Media un ciparu televīzijas ieviešanu. Minētais pieprasījums tiks nodots Pieprasījumu komisijā. (Starpsaucieni.)
Tālāk dienaskārtībā nākamais jautājums – likumprojekts “Personu speciālās aizsardzības likums”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatīsim likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums” otrajā lasījumā.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 3, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
26.novembris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. 26.novembris. Paldies!
Nākamais dienaskārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Grozījumi Nacionālās drošības likumā. Saņemts viens priekšlikums no deputāta Kabanova, kurš nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Kabanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 59, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Mūrniece.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 6, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
L.Mūrniece.
10.novembris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. 10.novembris. Paldies!
Nākamais – likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Likumprojektam saņemti 2 priekšlikumi. 1.priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums ir noraidīts.
L.Mūrniece.
2. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
L.Mūrniece.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
L.Mūrniece.
1.novembris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. 1.novembris.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Likumprojektam saņemti divi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
Aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņš!
L.Mūrniece.
1.novembris.
Sēdes vadītājs.
1.novembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Likumprojektam saņemti četri priekšlikumi.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
L.Mūrniece.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
L.Mūrniece.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
L.Mūrniece.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
L.Mūrniece.
1.novembris.
Sēdes vadītājs.

Citu priekšlikumu nav. 1.novembris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iepazinusies un izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Reģistrācijas numurs 956) un pieņēmusi lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Un komisija arī aicina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Petera kungs! Lūdzu zvanu! Vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – neviens nav, atturas – 2. Likumprojektam ir steidzamība.
Lūdzu, Petera kungs! Balsojums.
K.Peters.
Komisija aicina likumprojektu pieņemt arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 28.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. Tātad – 28.oktobris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Likumprojektam saņemti divi priekšlikumi. 1. – deputāta Kabanova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Kabanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums ir noraidīts.
L.Mūrniece.
2. – deputāta Kabanova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums ir noraidīts.
L.Mūrniece.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
L.Mūrniece.
1.novembris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. 1.novembris.
Nākamais dienas kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu grozījumu protokolu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Šī protokola parakstīšana nodrošinās efektīvu sadarbību ar Eiropas Padomes dalībvalstīm un citām valstīm, kas izteikušas piekrišanu būt saistītām ar protokolu terorisma apkarošanā.
Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu iesniegšanas termiņu priekšlikumiem otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
30.oktobris.
Sēdes vadītājs.
… 31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Tātad 31.oktobris. Paldies.
Nākamais dienas kārtības jautājums – likumprojekts “Par Pasaules Veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad konvencija paredz aizsargāt sabiedrību no tabakas ietekmes uz veselību sociālajām, vides un ekonomiskajām sekām. Pašreiz konvenciju ir parakstījušas 168 valstis un Eiropas Savienība, un 30 no šīm valstīm konvenciju jau ir ratificējušas. Tātad komisijas vārdā aicinu jūs pirmajā lasījumā atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
30.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.oktobris. Paldies.
Nākamais dienas kārtības jautājums – likumprojekts “Par 1960.gada 21.septembra Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Nu nosaukums pats par sevi jau visu pastāstīja. Tātad es aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
Arī tāpat – 30.oktobris.
Sēdes vadītājs.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.oktobris.
Nākamais dienas kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Einara Repšes saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ceļu policijas administratīvo protokolu sakarā ar deputāta Repšes veikto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Ceļu policija lūdz atļauju saukt deputāti Repši pie administratīvās atbildības. Komisijas vārdā lūdzu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 3, atturas – 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais dienas kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajā operācijā Afganistānā”.
Ministru kabineta iesniedzējs... Tad... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 12, atturas – 6. Lēmums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Par Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Likumprojekta reģistra numurs ir 962. Jūs jau droši vien esat iepazinušies ar visu likumprojektam pievienoto dokumentu kopijām. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu izskatīt likumprojektu un atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Nākamais dienas kārtības jautājums – “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Tolmačovam”.
Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Pirms balsošanas man ir jāsaka, ka Prezidijs šodien viņam piešķīra šo atvaļinājumu. Tā ka šis bija tikai informācijai.
Vēl iepriekšējā dienas kārtības jautājumā par pilsonības piešķiršanu kādi būtu priekšlikumi iesniegšanas termiņam otrajam lasījumam?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu Rugātes kundzei.
A.Rugāte (TP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – nedēļa. Nākošo ceturtdien...
Sēdes vadītājs.
Tas ir 28.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.oktobris.
Lūdzu deputātiem reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Tā.... deputāts Viesturs Šiliņš grib sniegt informāciju.
V.Šiliņš (JL).
Godātie kolēģi! Tūlīt pēc sēdes uz dažām minūtēm lūdzu sanāksim kopā Latvijas un Velsas starpparlamentu grupas dalībnieki... Lielbritānijas un Velsas... Tepat blakus …
Sēdes vadītājs.
Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 14.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Godājamie kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju pēc 15 minūtēm – 13.15 – lūdzu laipni atvēlētajā Zaļo un Zemnieku savienības vadītāja kabinetā uz sēdi. Pagājušajā reizē runātais, bet neizskatītais jautājums. Tur ir attiecīgs tehniskais aprīkojums tajā kabinetā.
Sēdes vadītājs.
Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Atgādinājums Pretkorupcijas komisijas locekļiem: pulksten 15.00 mēs tiekamies ar Maķedonijas pretkorupcijas komisijas pārstāvjiem, kas ir ieradušies Latvijā. Lūdzu atnākt.
Sēdes vadītājs.
Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Gribētu atgādināt, ka darba grupai par komunisma totalitārisma nosodīšanas deklarāciju lūdzu satikties pulksten 14.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju pulksten 14.00 uz sēdi. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Saeimas sekretārs Jānis Šmits.
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde notiks tūliņ pat Sarkanajā zālē!
Sēdes vadītājs.
Izdrukas nolasīšanai vārds Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Anatolijs Mackevičs, Vitālijs Orlovs, Mihails Pietkevičs, Andrejs Radzevičs, Jānis Reirs, Anna Seile, Artis Pabriks, Jānis Strazdiņš, Andris Tolmačovs un Ērika Zommere. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Visi 21.oktobra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Sēde tiek slēgta.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!