"Lietuva: opozīcija solidarizējas"

"Die Presse"

— 2000.08.01.

Ar "jauno politiku" tiek mests izaicinājums valdošajiem konservatīvajiem.

Lietuvā trīs mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām savienību izveidojušas četras vadošās opozīcijas partijas. Tās sevi uzskata par tās "jaunās politikas" aizstāvjiem, ar kuras palīdzību ir jāgāž konservatīvo valdība. Opozīcijas partijas no politiskā spektra kreisi liberālā spārna atsaucas uz prezidentu Valdu Adamku, kas kādā runā aicināja "atjaunot politiku". Jaunās politikas pamatvilcieni ir "tīro roku" ekonomikas politika, sociālais izlīdzinājums, kā arī atteikšanās no antikrieviskās retorikas un no citādi domājošo nomelnošanas par Maskavas aģentiem. Par Lietuvas vēlmi iestāties ES un NATO nekādas debates nenotiek. To atbalsta visas nopietni uztveramās partijas.

Aptaujās trīs no četrām opozīcijas alianses partijām rangu tabulā atrodas pirmajās vietās: bijušā ģenerālprokurora Artura Paulauska "Jaunā savienība", kas prezidenta vēlēšanās tikai nedaudz zaudēja Valdam Adamkum, saskaņā ar laikraksta "Respublika" sarīkoto aptauju ar 10,4% pašreiz ir Lietuvas populārākā partija. Tai seko konsekventā opozīcijas politiķa Romualda Ozola "Centra savienība" (9,5%) un bijušā ministru prezidenta Rolanda Paksas "Liberālā savienība" (8,5%). Viņš premjera posteni un Konservatīvo partiju atstāja, protestējot pret valsts naftas koncerna pārdošanu kādai ASV firmai, un pārgāja pie liberāļiem.

Alianses spēcīgās izejas pozīcijas vairāk ir saistītas ar tās vadošo politiķu popularitāti nekā ar tajā iekļauto partiju nopelniem. Turklāt lietuvieši meklē alternatīvu līdzšinējam kursam. Abās pirmajās vēlēšanās pēc neatkarības atgūšanas 1992. gadā un 1996. gadā kreisais un labējais spārns attiecīgi guva absolūto vairākumu. Šoreiz postkomunistiskā Darba partija un sociāldemokrāti tik tikko pārsniedz 5% barjeru. Valdošajiem konservatīvajiem un viņu koalīcijas partneriem kristīgajiem demokrātiem pat ir jābaidās, ka viņi pie šīs barjeras varētu ciest neveiksmi.

Haness Gamilšegs