Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ko liecina vēlēšanas Lietuvā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.10.2004., Nr. 161 https://www.vestnesis.lv/ta/id/94858

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Draudzīgā aicinājuma balvu pasniedzot

Vēl šajā numurā

12.10.2004., Nr. 161

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ko liecina vēlēšanas Lietuvā

Brīvdienas Lietuvā aizvadītas valsts likumdevēja – Seima – vēlēšanu gaisotnē. Pirmie vēlēšanu rezultāti gan fiksē līderus – Darba partija (29,44% balsu), sociāldemokrātu un sociālliberāļu koalīcija “Mēs strādājam Lietuvai” (20,68%)un konservatīvā “Tēvzemes savienība” (13,89% balsu), gan norāda uz vēl nepieredzēti zemu vēlētāju aktivitāti. Pirmajā no divām vēlēšanu kārtām ir piedalījušies tikai 45% balsstiesīgo vēlētāju. Viens no Lietuvas lielākajiem laikrakstiem “Lietuvos rytas” vēlētāju kūtrumu komentē kā izdevīgu priekšnoteikumu šobrīd pārliecinošo līderu – Darba partijas – savāktajām balsīm. Tāpat tiek izteikts apgalvojums, ka vairums balsojuši, izmatojot protesta metodi – nebalsojot ne par vienu. Sazinoties ar Lietuvas Republikas vēstnieku Latvijā Osvaldu Čukši, “LV” noskaidroja, ka vēlētāju aktivitātes kritums bija vērojams arī iepriekšējās vēlēšanās, īpaši Lietuvas pilsoņiem balsojot par Eiroparlamenta deputātu kandidātiem. “Tas liecina, ka Lietuvas sabiedrība vairs nav tik politizēta kā deviņdesmitajos gados, kad vēlēšanās piedalījās pāri par 70% vēlētāju,” komentē O.Čukšis.
Latvijas un Lietuvas parlamenta vēlēšanas būtiski atšķiras. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka Lietuvas parlamentu ievēlē divās kārtās. Pirmajā kārtā balsošana notiek par partiju un to apvienību sarakstiem, kad ievēlē pusi parlamenta deputātu. Otrā vēlēšanu kārta paredzēta pēc divām nedēļām 24.oktobrī, kad tiek izmantota tā sauktā mandātu sistēma, šādā ceļa ievēlot otru pusi parlamenta deputātu. Pavisam Lietuvas parlamentā strādā 141 deputāts.
Arī mūsu Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji piedalījās kā novērotāji Lietuvas Seima vēlēšanās, un komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sigords Stradiņš vēlēšanu profesionālo norisi raksturoja kā labi sagatavotu. Vēlētāju aktivitāti komisijās gaidīja svētdienas pēcpusdienā, taču nesagaidīja.
Miljonāra Viktora Uspaskiha vadītās Darba partijas pārliecinošo pārākumu Lietuvas Seima vēlēšanās patlaban grūti izskaidrot, tāpat kā grūti komentēt turpmāko partijas pozīciju, norāda Osvalds Čukšis. Pirmā vēlēšanu kārta partijai nodrošinājusi apmēram vienu trešdaļu vietu parlamentā. Lietuvas politikā šī ir jauna partija, kas izveidota 2003.gadā. Vēstnieks nav pārliecināts, ka Darba partijas izrāvienu būtu veicinājušas daudzsološās priekšvēlēšanu reklāmas vai sabiedrības prasība pēc jauniem politiskiem ideāliem. O.Čukšis norāda, ka partiju solījumus sabiedrība uztvērusi ar pietiekamu realitātes novērtējumu, atpazīstot priekšvēlēšanu trikus un vērtējot tradicionālo partiju darbu iepriekšējā periodā. Starp vēlēšanu rezultātu tabulā trešās līdz sestās vietas ieguvušajām partijām nav lielu atšķirību savākto balsu ziņā.
Tās ir Lietuvas partijas, kuru priekšgalā ir pazīstami Lietuvas politiķi – Brazausks, Paulausks, Prunskiene. Pirmās vēlēšanu kārtas rezultāti ir zīmīgs signāls otrajai kārtai. Kazimira Prunskiene guvusi atbalstu lauku iedzīvotāju vidū, Aļģirdu Brazausku atbalsta pilsētnieki. Bet par V.Uspaskihu varētu būt balsojuši galvenokārt Lietuvas nelielo pilsētu ļaudis, spriež vēstnieks O.Čukšis.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim