Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2004.gada 16.septembra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.09.2004., Nr. 150 https://www.vestnesis.lv/ta/id/93930

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, Ņujorkā, un piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 59.sesijā

Vēl šajā numurā

22.09.2004., Nr. 150

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2004.gada 16.septembra sanāksmē

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”.
Kopš 1996.gada licencēšana tika ieviesta ar mērķi aizsargāt pasūtītāju no nekompetenta būvdarbu izpildītāja un/vai negodīga uzņēmēja. Tika paredzēts, ka pārkāpumu gadījumā licenci var anulēt.
Taču laika gaitā pierādījies, ka par pārkāpumiem kādā būvobjektā licences anulēšana būvuzņēmējam nav attaisnojama. Tā kā vairums būvuzņēmēju vienlaikus ir līgumattiecībās ar vairākiem pasūtītājiem un veic darbus vairākos būvobjektos, tad licences anulēšana praktiski novestu uzņēmumu pie iznīcības, jo liegtu būvuzņēmējam pildīt saistības uzreiz pret visiem pasūtītājiem, kas nereti saistīti ar investoru finansējumu vai banku kredītiem.
Tātad licence kā pasūtītāja interešu aizstāvības instruments nav labākais risinājums, bet likumdošanā paredzētā licences anulēšana praksē nav attaisnojusies.
Vēl būtisks licencēšanas trūkums ir laikietilpīgā licencēšanas procedūra, kas, ņemot vērā ar licences iegūšanu saistīto dokumentu kārtošanu, var aizņemt pat divus mēnešus, tādējādi tikai kavē uzņēmējdarbības sekmīgu attīstību.
Likumprojekts paredz atcelt juridisko personu licencēšanu būvniecībā un ieviest prasību – komercdarbībai vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskai personai patstāvīgai praksei saskaņā ar likuma 8.pantu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas būvuzņēmēju reģistrā.
Grozījums likuma Pārejas noteikumos paredz noteikt, ka līdz 2005.gada 31.decembrim komersants, kuram ir spēkā esoša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas piešķirta licence uzņēmējdarbībai būvniecībā un kurš darbojas atbilstoši licences nosacījumiem, var nereģistrēties Ekonomikas ministrijas būvuzņēmumu reģistrā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.150 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi””.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu vispārīgās prasības Latvijā izplatāmo pārtikas preču marķējumam, Pārtikas aprites uzraudzības likumu, kas nosaka, ka Latvijā izplatāmajai pārtikai jābūt marķētai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, un Reklāmas likumu, kas deleģē Ministru kabinetu noteikt papildu prasības atsevišķām preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas saturam, noformējumam vai izplatīšanas kārtībai.
Noteikumu projekts pārņem divas jaunas ES direktīvas – Eiropas Savienības Direktīvu 2003/89/EK attiecībā uz norādēm par pārtikas produktos esošajām sastāvdaļām, kas groza Padomes Direktīvu 2000/13/EK, un Direktīvu 2004/77/EK, kas papildina Direktīvu 94/54/EK par tādu pārtikas preču marķēšanu, kas satur glicirizīnskābi un amonija sāli.
Patērētājs būs atbilstoši informēts par pārtikas preci, tās īpašībām, it īpaši par alergēno vielu klātbūtni pārtikas produktā, kas ļaus patērētājam izvairīties no viņa veselībai kaitīgu pārtikas preču iegādes un lietošanas uzturā, un nodrošinās patērētājam iespēju izdarīt pamatotu izvēli iepērkoties.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts Kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim