"Darbaspēka trūkums — aizvien lielāka problēma"

"Svenska Dagbladet"

— 2000.07.13.

Augošās grūtības tikt pie labi izglītota darbaspēka ir nopietns šķērslis ekonomikas attīstībai un nodarbinātības palielināšanai Zviedrijā - tas ir redzams aptaujas rezultātos, ar kuriem NUTEK (Ekonomikas un tehnikas attīstības pārvalde, tā ir galvenā iestāde Zviedrijā, kas nodarbojas ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem - I.D. ) ceturtdien iepazīstināja politiķu nedēļā Visbijā. Aptaujā ir ietverti 250 lielie uzņēmumi.

Gandrīz 70 procentu uzņēmumu izjūt šādas problēmas. Grūtību ir vairāk, salīdzinot ar 1997. gadu, kad NUTEK veica šādu pētījumu. Toreiz 45% uzņēmumu bija grūtības ar izglītota darbaspēka sameklēšanu.

Personāla grūtības izjūt pirmām kārtām informācijas tehnoloģijas uzņēmumi.

Seminārā SACO (Zviedrijas augstāko izglītību ieguvušo darbinieku centrālā savienība) pārstāvis Gunars Veterbergs brīdināja neatkārtot 80. gadu beigās pieļautās kļūdas. Arī toreiz uzņēmumiem bija problēmas sameklēt kvalificētu darbaspēku. Rezultātā Zviedrijā ekonomiskais apsīkums iestājās daudz straujāk nekā citur pasaulē.

"Signāli par grūtībām atrast darbaspēku ir nopietni", viņš teica un norādīja, ka ir nepieciešama daudz lielāka fantāzija, lai izmantotu citas izcelsmes cilvēkus nekā tos, kurus jau tradicionāli ir mēģināts pieņemt darbā. Pēc viņa domām, daudz lielāka problēma ir tā, ka puse no visiem ģimnāziju un augstskolu pasniedzējiem pēc 10 - 15 gadiem aizies pensijā.

"Kas tad mācīs kvalificētus tehniķus un civilinženierus, kas ir nepieciešami tautsaimniecībai?" viņš vaicāja.

Vislielākais pieprasījums ir pēc cilvēkiem ar augstāko izglītību. Paredzams, ka nākamajos gados nodarbināto skaits visvairāk palielināsies informācijas tehnoloģijas uzņēmumos. Tieši IT uzņēmumi ir visekspansīvāk attīstījušies deviņdesmitajos gados.

Visi intervētie uzskata, ka uzņēmumu galvenās mītnes nākamos piecus gadus atradīsies Zviedrijā. Tā ir liela pārmaiņa salīdzinājumā ar 1997. gadu, kad gandrīz puse plānoja pārcelties uz ārzemēm.

Vairāk nekā puse IT uzņēmumu uzskata, ka pēdējos gados tautsaimniecības klimats ir uzlabojies. Veterbergs tomēr domā, ka ne jau valsts tautsaimniecības politika ir zviedru IT uzņēmumu panākumu cēlonis. Viņaprāt, izskaidrojums drīzāk esot meklējams zviedru bērnu audzināšanā un "piekāpīgajos zviedru vecākos".

"Zviedru vecāki no 1985. līdz 1990. gadam daudz vairāk ļāva bērniem spēlēties ar jaunajiem datoriem, un tieši šie bērni šodien vada jaunos IT uzņēmumus. Citās valstīs bērni nedrīkstēja pat parādīties šo dārgo mašīnu tuvumā", viņš norādīja.

Lillemūra Īdlinga