
Plaša mēroga darbi, lai ierobežotu meža ugunsgrēku Ludzas rajona Ciblas novadā pirms diviem gadiem Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Ugunsnedrošajā periodā šogad reģistrēti 629 ugunsgrēki, kuros
izdeguši 443 hektāri mežu un purvu platību. Savukārt pērn apmēram 900 ugunsgrēkos
izpostīti vairāk nekā 500 hektāru meža. Degšanas gadījumu samazināšanās
skaidrojama ar lielo nokrišņu daudzumu jūlijā un augustā, kad parasti izceļas
visvairāk meža ugunsgrēku, atzīst Valsts meža dienesta ugunsapsardzības daļas
vadītājs Arnis Gertners. Vidējais šādu ugunsnelaimju skaits gadā ir 860 – 870.
Visvairāk meža ugunsgrēku, kā ik gadu, šogad reģistrēts Rīgas (219), Daugavpils
(107) un Ventspils (29) rajonā. Uguns skartā meža platība vislielākā bijusi Rīgas
(103,3 ha), Ventspils (62,6 ha) un Jelgavas (38,1 ha) rajonā. Divi ugunsgrēki
izvērsušies lielāki par 10 hektāriem. Ventspils rajonā izdeguši vairāk nekā 40
hektāru meža, bet Jelgavas rajonā uguns izpostījusi 11 hektāru platību. Trīs
ceturtdaļas degšanu likvidētas, uguns postījumiem nesasniedzot pushektāra robežu.
“Cilvēku apzinīgums diemžēl gan nav audzis,” atzīst A. Gertners, norādot, ka
arī šogad visvairāk meža ugunsgrēku izcēlušies kūlas dedzināšanas dēļ.
Turklāt pērnā zāle tikusi dedzināta pa naktīm, kad ar uguni cīnīties ir
vissarežģītāk. Redzamus rezultātus nav devis arī īpaši cīņai ar kūlas
dedzināšanu vairāku ministriju pārraudzībā esošu institūciju izveidotās darba
grupas veikums. Joprojām izplatīta bijusi nevērīga izsmēķu nomešana, cilvēkiem
apmeklējot mežu. Arī pašlaik lielās sēņu ražas dēļ daudz cilvēku uzturoties
mežos, taču tajos sakrājies mitrums spēj novērst plašāku aizdegšanos. Lielie
nokrišņi šogad nodrošināšot purvus ar mitruma rezervi arī nākamajam gadam,
savukārt uz mežu ugunsdrošību 2005. gadā tas ievērojamu iespaidu neatstāšot, jo
mežos uzkrājusies valgme parasti izzūd jau pirmajā vasaras karstumā. Prakse liecinot,
ka gadiem, kuros bijis neliels ugunsgrēku skaits, seko periodi ar krietni biežāku mežu
degšanu, atzīst A. Gertners. Tā 2001. gadā reģistrētas tikai 272 meža
ugunsnelaimes, bet 2002. gadā – jau 1742, kas vienlaikus ir arī pēdējo gadu
ugunsgrēku skaita rekords.
Ugunsnedrošajā periodā, kas parasti ilgst līdz septembra beigām vai oktobra sākumam,
tiek ierobežota saimnieciskā darbība mežos, kā arī ir spēkā aizliegums tajos
dedzināt ugunskurus un iebraukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv