“LV” jau rakstīts par problēmu samilzumu ap anesteziologu izvirzītajām prasībām un veselības ministra Rinalda Muciņa izteikumiem par pirmskrīzes situāciju veselības aprūpē. Ministrs pieļāva iespēju daļēju risinājumu veselības nozares trūkstošā finansējuma nodrošināšanai meklēt, palielinot pacienta iemaksas. Pacienta iemaksas pieaugums ir pieļaujams, ja tiek atrasts mehānisms maznodrošināto iedzīvotāju aizsargāšanai, uzskata Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). “Es šeit neredzu katastrofu, ja tas neskar trūcīgos, pārējiem Latvijas iedzīvotājiem pacienta iemaksas palielināšana nebūtu tik traģiska. Visticamāk, arī apdrošinātāji reaģēs uz iemaksu palielināšanu un piedāvās dažādas iespējas segt iemaksas,” uzskata LĀB vadītājs Viesturs Boka.
Tomēr pacienta iemaksu palielināšana ir sarežģīta, jo šādu nepopulāru valdības lēmumu pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, visticamāk, klaji negatīvi uzņemtu sabiedrība. “Pacientu iemaksas skar pacientu intereses, bet pacientu valstī ir daudz vairāk nekā ārstu. Jautājums ir par to, ko atbalstīs valdība – pacientu vai ārstu intereses un vai valdība būs gatava pieņemt nepopulāru lēmumu,” skaidro V. Boka.
Arī Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs domā, ka pacienta iemaksas palielināšana nebūtu peļama, tomēr jādomā, kas šo pacienta iemaksu varētu segt – pacients, apdrošināšanas sabiedrība vai darba devējs. “Jau šobrīd 30–40% pacientu nesamaksā pacienta nodevu. Tā kā valsts to ir ierēķinājusi pakalpojuma cenā, ārstniecības iestādes cieš zaudējumus, jo tiesas ceļā nesamaksātos līdzekļus nav iespējams piedzīt,” skaidro J.Kalējs. Īpaši problemātiska šī situācija ir Latgalē.
Pašlaik Latvijā ir 178 ārsta anesteziologa amata vietas, tās aizpilda 127 ārsti. Vienas likmes amata alga ārstam anesteziologam ir 214 latu mēnesī. Reāli anesteziologi strādā divas līdz trīs likmes, saņemot attiecīgu atalgojumu. Klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” anesteziologu izvirzītās prasības palielināt algas atbalsta arī citas mediķu un medmāsu organizācijas. Veselības ministrs Rinalds Muciņš jau atbildējis, ka mēneša laikā, ko līdz plānotajam streikam devuši anesteziologi, nav iespējams izpildīt izvirzītās prasības un nodrošināt algu palielinājumu līdz 800 latiem.
Veselības ministrs skaidroja, ka, visticamāk, tiks palielinātas iemaksas par stacionārajiem pakalpojumiem un ambulatorajiem speciālistu apmeklējumiem, bet par primārās veselības aprūpes ārsta apmeklējumu iemaksa nepieaugs. “Pacientu iemaksu palielināšana ir iespēja visātrāk palielināt nepieciešamo naudas daudzumu, un šis solis būs jāsper, jo anesteziologi ir noskaņoti nepiekāpties un izturēt līdz galam,” pēc sarunas ar anesteziologiem secinājis R.Muciņš. Patlaban speciālista ambulators apmeklējums ar ģimenes ārsta nosūtījumu maksā 50 santīmus, bet pacienta iemaksa par vienu gultas dienu slimnīcā ir pusotrs lats.
Kā iespēju atrast naudu algu palielināšanai ministrs minēja papildu finanšu līdzekļu pieprasīšanu nākamā gada budžetā. Lai visiem mediķiem palielinātu algu līdz 800–900 latiem “uz rokas”, būtu nepieciešami vismaz 60 miljoni latu.
Vēl viena iespēja palielināt algas ir iespējami ātra struktūrplāna ieviešana, kas ļautu racionalizēt veselības aprūpes līdzekļus. Patlaban Latvijā ir 120 “vājas” slimnīcas. Lai slimnīca strādātu efektīvi, ir nepieciešams 80–90% gultu noslogojums. Šobrīd Latvijā tikai lielākajās slimnīcās ir atbilstošs gultu noslogojums: P.Stradiņa universitātes klīniskajā slimnīcā – 81%, Rīgas pilsētas 1.slimnīcā – 79%, slimnīcā “Gaiļezers” – 70%, slimnīcā “Linezers” – 69%, norāda Veselības ministrija. Galvenais uzdevums ir maksimāli ātri ieviest struktūrplānu, tāpēc jau nākamnedēļ iecerēts to prezentēt sabiedrībai. Plānu jāsāk īstenot no nākamā gada 1.janvāra, sacīja ministrs. Izskatot minētos trīs pasākumus kompleksi, būtu iespējams palielināt visu mediķu algas, uzskata R.Muciņš.
Latvijas Slimnīcu biedrība gan apšauba, ka, pārprofilējot mazās slimnīcas, būs iespējams ietaupīt daudz līdzekļu. Mazajām slimnīcām piešķirtais finansējums ir minimāls, tāpēc ietaupījums varētu būt no 500 000 līdz vienam miljonam latu, uzskata biedrības vadītājs. Slimnīcu pārprofilēšana prasīs nozīmīgas investīcijas, bet darbinieku politika ir māsterplāna vājākais punkts.
LĀB aicina valdību un Saeimu nākamā gada budžetā paredzēt līdzekļus, lai atjaunotu apturēto medicīnas darbinieku algu reformu. Pērn sāktā ārstniecības personu algu reforma faktiski ir pārtraukta, jo 2004.gada budžeta grozījumi un 2005.gada budžeta projekts šā jautājuma konkrētu risināšanu neparedz, secinājusi LĀB valde. “Šobrīd Anesteziologu asociācijas paziņojums par pāreju tikai uz neatliekamās palīdzības nodrošināšanu liecina par jautājuma ārkārtas raksturu, jo radusies situācija būtiski samazina iedzīvotājiem nepieciešamās ārstnieciskās palīdzības apjomu un veicina medicīnā praktizējošo ārstu skaita samazināšanos,” teikts organizācijas paziņojumā.